Ārsti – rekordisti

Ģimenes ārste no Liepājas Violeta Celma ir rekordiste vēža agrīnā atklāšanā. 2017. gadā viņa 18 pacientiem spējusi atklāt vēzi pirmajā vai otrajā stadijā. Daktere Celma godīgi atzīst, ka to panākusi ar savu nešpetno raksturu, jo visur pati zvana, lai savus pacientus dabūtu rindās uz turpmākiem izmeklējumiem, un seko tam, kas notiek tālāk.

Otra ārste rekordiste arī ir no Liepājas – Olita Ševčuka, kura 2017. gadā atklājusi 17 vēža gadījumus. Bet pa 16 pacientiem agrīnās vēža saslimšanas stadijās bijis Gaļinai Savickai Daugavpilī un Signei Kaktiņai Ogrē.

Lai ārstu un viņu darba vērtējuma salīdzināšana būtu korekta, gan ir jāņem vērā ārsta komandas lielums un pacientu skaits, kā arī tas, cik no pacientiem ir bērni. Vērtējuma augšgalā objektīvu iemeslu dēļ noteikti neparādīsies tie ārsti, kuri arī strādā ļoti labi, taču viņu pacientu lielākā daļa ir bērni.

Lielākā daļa ģimenes ārstu gada laikā spēj pamanīt 1–5 vēža gadījumus to agrīnā attīstības stadijā. Bet ir arī tādi ģimenes ārsti, kuri nav varējuši diagnosticēt nevienu.

Pacienta un ārsta sadarbība atmaksājas

Arī pacientu stāsti atklāj, cik liela loma ir tieši ģimenes ārstiem.

Aigars Ozoliņš līdz ar pirmajiem simptomiem diagnozi – zarnu vēzis – sev noteicis pats. Atradis internetā. Ģimenes ārstei lūdzis nosūtīt uz "zaļo koridoru", un vēzi patiesi izdevies atklāt agrīni.

"Jo vairāk es viņai sāku stāstīt tās pazīmes, jo viņai nu kaut kas laikam tur nepatika. Viņa paņēma mani, izmeklēja, paspaidīja un teica – nu, draugs mīļais, tev it kā gadi atļauj, un iesim uz to "zaļo koridoru" pārbaudīties," stāsta Aigars.

Aizdomas apstiprinājās, un vēzi izoperēja. Jau pēc mēneša Aigars Ozoliņš varējis atgriezties darbā.

Tieši pacienta un ārsta spēja uzticēties un sadarboties bija liktenīga.

"Es teikšu tā – mēs esam izveidojuši [grafiku], ka es lieku pa pusstundai uz cilvēku. Jo es nezinu, no kurienes mums ir izveidojies tas princips, ka uz pacientu 12-15 minūtes. Pusstunda – tas ir minimālais. Mums ir komandas darbs, mēs viens pie otra ejam, mēs citreiz visi trīs taustām vēderu," stāsta ģimenes ārste Inguna Riževa.

Ārstēja citu slimību

Taču Latvijas Televīzijas aicinājumam atsaukties un dalīties savā pieredzē atsaucās arī tādi pacienti un viņu tuvinieki, kuru pieredze ir nesalīdzināmi rūgtāka.

No zarnu vēža mirušās skolotājas Sarmītes Hippes vīrs Jānis rāda fotoalbumu, ģimenes kopbildes, 40 gadu kāzu jubilejas fotogrāfijas un citas. Asaras birst, un runāt par zaudējumu aizvien ir smagi.

Sarmītei Hippei ilgus gadus bijušas problēmas ar vairogdziedzeri, divreiz gadā gājusi uz apskatēm un reizi gadā pie ginekologa. Ģimenes ārste Ingrīda Latkovska dažādas sūdzības norakstījusi uz problēmām ar vairogdziedzeri, taču patiesībā sievietei bija zarnu vēzis.

"Vienīgi, ko viņa mums teica, – tā kaut kā neomulīgi ir. Tas vēders visu laiku pūšas. Tagad es nepateikšu, vai viņa gāja precīzi pie Latkovskas izrakstīt, bet to "Espumisan", nu tāda tipa tabletes laikam varēja nopirkt bez receptes, es tik redzēju mājās, ka paciņas mētājas," atceras vīrietis.

Pie ģimenes ārstes Latkovskas Jāņa sieva vairs negribējusi doties, teikusi – ja pats paprasīsi, tad ģimenes ārsts nosūtījumu izrakstīs. Dakterei viss bijis jāpasaka priekšā. Nosūtījusi pie endokrinologa, kas strādā ar vairogdziedzera problēmām. Tikmēr sāpes vēderā pieauga.

Tad sieva speciāli gaidījusi ģimenes ārstes atvaļinājumu, lai tiktu pie citas dakteres.

Kad viņa nonāca pie ārstes Līgas Beijeres, onkoloģiskā saslimšana bijusi acīm pamanāma. Sarmītes Hippes vēderā bija sācis krāties šķidrums, un tas jau pa gabalu izskatījies manāmi piebriedis. Tālāk sākās "zaļais koridors", taču par vēlu – vēzis jau bija pēdējā stadijā. 

Nav vienotas sistēmas

"Un tad viņa taisījusi analīzes. Pie manis tās analīzes nav nonākušas. Tāpēc, ka mums nav vienotas datu sistēmas. Tās ir e-veselības nepilnības," norāda ģimenes ārste Ingrīda Latkovska.

Analīzes Sarmītes Hippes gadījumā bija izšķirošas. Ārsti skaidro, ka tās mēdz gan dublēties, gan cita citu papildināt. Tomēr tā kā e-veselība vēl pilnībā nestrādā, ģimenes ārstam neinteresējoties un arī pacientam šīs analīzes ārstam nepiegādājot, kopsakarības redzēt ir grūti.

Patlaban arī ārstiem nav pienākums analīžu un izmeklējumu rezultātus sistēmā ievadīt tā, lai tos redzētu dažādi speciālisti.

"Tas, kas ir plānots 3. kārtā, ir uzlabot šīs funkcionalitātes, kas nozīmē – laboratorisko izmeklējumu integrācija. Tas nozīmē, ka nākotnes perspektīvā ir plāns izveidot šādu valstiska mēroga sistēmu, kurā būtu pieejama plaša informācija par pacientu," norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe.

Taču to, visticamāk, varam sagaidīt tikai nākamgad, saka Gulbe. LTV izpētītais arī rāda, ka vairāk nekā puse ģimenes ārstu nav ieinteresēti sasniegt labākus rezultātus un atklāt vēzi savlaicīgi pat tad, ja valsts par to maksā papildus.

KONTEKSTS:

Latvijā ir 1275 ģimenes ārsti, un vidēji katru no viņiem dienā apmeklē 18 pacientu. Vidēji katra ģimenes ārstu prakse no valsts budžeta saņem 67 000 eiro gadā, kopumā tie ir 85 miljoni eiro.

Dati rāda, ka vairāk nekā puse ģimenes ārstu nav ieinteresēti sasniegt labākus rezultātus vēža izķeršanā agrīnā stadijā, pat ja valsts par to maksā papildus. Nereti arī pacienti pret savu veselību izturas nevērīgi.