Ik gadu, kad vasarā gaidāmi Dziesmu un deju svētki, zem lupas nonāk Daugavas stadions, liekot uzdot to pašu jautājumu: vai šos svētkus tas vēl izturēs? Par morāli un fiziski novecojušā stadiona rekonstrukciju runā jau gadiem, tomēr pašlaik tā joprojām ir vieta, kur Deju svētkos pieci tūkstoši skatās, kā piecpadsmit tūkstoši dejo; kur dejotāji mēģinājumus pavada vesera metēju izrobotos laukumos; kur "manēža" ir taisne zem tribīnēm, bet sportistu ģērbtuvēs griestus klāj pastāvīga pelējuma kārta. Ar valsts dotāciju un pašu nopelnīto pietiek uzturēšanas minimumam, tāpēc stadiona lietotāji un vadība ar cerībām raugās uz nākamajos gados apgūstamo Eiropas fondu naudu, ar ko savu laiku nokalpojušo stadionu un tā apkārtni iecerēts pārvērst par sporta un kultūras kvartālu.
- Daugavas stadiona stāvoklis - kritisks.
- Līdz vasarai plānots nobruģēt vai noasfaltēt zonu stadiona aizmugurē, bažas par tribīņu drošību pagaidām neapstiprina.
- Diska un vesera metēju radītās bedres apdraud dejotāju veselību - risks gūt traumas.
- Stadiona atjaunošanā cerība uz ERAF 40 miljonu eiro finansējumu degradētas pilsētvides atdzīvināšanai.
Stadiona stāvoklis - kritisks
Laukumā pie Daugavas stadiona Rīgā darba dienas rītā trīs vīri tīra sniegu, pie tribīnēm stāv daži vieglatlētu auto. Manēža iekštelpās ir pilna rosības, bet pats 1958.gadā atklātais stadions ar vienu atlikušo tribīni apsnidzis gaida pavasari.
Tribīņu pirmajā stāvā no augšas pilošais ūdens, sasalstot uz grīdas un griestiem, izveidojis pamatīgas lāstekas.
"Šis ir tā – smiekli caur asarām… Šī tribīne visa tāda ir. Tāpēc mēs tagad esam noklājuši [pirmo līmeni]. Nezinu, kāpēc to nevarēja izdarīt sākotnēji. Šis ir tāds pagaidu risinājums, funkcionāli sarežģīts. Bet principā – katra lietus pile iet cauri uz ģērbtuvēm. Kāpēc tās ir tik anormālā stāvoklī? – jo tām visu laiku tek caur betonu ūdens virsū. Un mēs te skrienam ar spaiņiem… Tas rezultējas tā, ka tur ir sēnītes, tur smird, un to pat nevar izremontēt. Nokrāso, nodauza apmetumu, visu saremontē, un tas ir mēnesis, kad atkal mitrums nāk ārā un visu nogrūž zemē," Latvijas Radio stāsta Daugavas stadiona vadītājs un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons.
Viņš rāda, ka nesen par 87 tūkstošiem eiro pirmā līmeņa tribīnēm uzlikts pagaidu pārsegs, kas mitruma sūkšanos aizkavē.
Mitruma posts kā uz delnas paveras sportistu ģērbtuvēs – sliktākajā stāvoklī esošajās telpās griestu segums uzburbis, no sienām lūp krāsa, smako pēc pelējuma.
"Lai no griestiem nekrīt gabaliem nost, pieliek finiera plāksni - un pēc mēneša ir šādi... Te tecēja vienkārši zaļš… Šis ir traģiskākais stāsts. Bet tagad tas ir nosegts, un mums ir cerība, ka uz svētkiem varēsim nokasīt visu nost, izkrāsot un sataisīt," saka Elmārs Martinsons.
Deju svētkos ģērbtuves un manēžu izmanto daļa dejotāju, pārējie ģērbjas zem klajas debess. Citā laikā manēža, kas faktiski ir taisne ar skrejceliņiem zem tribīnes, ir pārslogota – par spīti skaudrajiem apstākļiem, te trenējas sporta skolu audzēkņi un arī profesionāli vieglatlēti. Otra treniņu vieta – Rīgas sporta manēža – ir vēl sliktākā stāvoklī.
Bruģēs scenogrāfijas zonu; bažas par tribīnēm
Gatavojoties Deju svētkiem, lielākā nauda nupat ieguldīta stadiona jaunā mākslīgajā segumā, kas būs dejotājiem ērtāks, izturīgāks un vieglāk ieklājams. Par to gandarīts ir deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.
Viņš gan lolo cerību, ka tālākā nākotnē dejotāji varēs uzstāties nevis sporta stadionā, bet kopā ar dziedātājiem tam īpaši veidotā vietā. Taču pagaidām, viņaprāt, galvenais, lai stadionā tiktu paplašināti vārti abās pusēs, pa kuriem uz laukuma uznāk un noiet dejotāju tūkstoši. Stūros jāizvairās no pārsegtām tāllēcēju bedrēm un gaismas stabu milzīgajām metāla konstrukcijām.
Stadiona vadītājs Martinsons stāsta, ka līdz vasarai arī plānots nobruģēt vai noasfaltēt zonu stadiona aizmugurē, kur dejotāji uz pašreizējā zemes seguma nereti aizķeras un gūst traumas.
Daudzi skatītāji savukārt bažījas, vai kārtējos svētkus izturēs laika zoba apskādētā tribīne. Aizpērn deju svētku mēģinājumos tajā iedarbojās signalizācija. Stadiona tehniskais vadītājs Renārs Kleins gan norāda, ka pie vainas bijis ūdens no nesenās tīrīšanas, nevis problēmas konstrukcijās, ko regulāri pārbauda eksperti.
"Arī Deju svētku laikā, kad te bija pilns ar cilvēkiem, tika izvietoti dažādi mēraparāti un mērīts, ko šī tribīne dara – vai piesēžas, pieceļas, šķobās vai grozās. Bet nē, atzinumi vienmēr ir, ka viss ir kārtībā," saka Renārs Kleins.
To apstiprina arī Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris, kuru aicina pārbaudīt daudzas sabiedriskās būves. Tiesa, šogad stadionā pārbaude vēl priekšā.
"Skaidrs ir viens: šādiem objektiem, atrodoties ārējā, atklātā vidē, to stāvoklis pats par sevi neuzlabosies. Jautājums – cik ilgā laikā notiek destrukcijas procesi, kāds ir to ātrums. Pagaidām es nevarētu teikt, ka būtu kas ārkārtējs – ka attīstība būtu strauja un situācija ievērojami pasliktinājusies. Protams, pazīmes ir, bet tāpēc jau arī ir nepieciešamas šīs regulārās uzraudzības," stāsta Aigars Ūdris.
Arī šovasar, jūlijā, būvkonstrukciju eksperts, visticamāk, atradīsies zem Daugavas s tadiona tribīnēm, kamēr skatītāji vēros skolēnu veidotos deju zīmējumus četros deju svētku koncertos.
Bedres - risks dejotājiem gūt traumas
Domājot par drošību, īpaši būtiski šķiet sakārtot stadiona palīglaukumus, kur bērni pulcējas uznācieniem, saka XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāja, Valsts izglītības satura centra vadītāja pienākumu izpildītāja Agra Bērziņa.
"Tāpat būtiski ir sakārtot laukumus, kur bērniem notiek mēģinājumi. Īpaši mūs uztrauc laukums, kur notiek treniņi gan diska metējiem, gan vesera metējiem, un šis laukums ir bedrains. Daugavas stadiona darbinieki gan vienmēr to ir sakopuši un norullējuši tā, lai uz laukuma var dejot. Bērnu masa ir liela – stadionā mēs gaidām vairāk nekā 16 tūkstošus dejotāju. Iedomājieties, cik tas ir daudz!"
D eju svētku laikā Daugavas stadions pusotru mēnesi ir slēgts jebkādām citām aktivitātēm. Taču ikdienā tur trenējas gan vieglatlēti, gan futbolisti, te ir arī bobsleja trases estakāde, divi tenisa laukumi, pludmales volejbola laukums un ledus halle.
Cer uz ES fondu finansējumu
Gunta Zālīša vadītā Latvijas Vieglatlētikas savienība ar lielām cerībām raugās uz Eiropas finansējumu Daugavas stadiona attīstībai: "Mēs tur redzam stadionu ar vismaz 20 tūkstošiem skatītāju vietu, kas būtu pietiekami arī Deju svētkiem un futbolam. Mēs redzam starptautiskiem standartiem atbilstošu vieglatlētikas manēžu, kur nebūtu kauns uzņemt arī Baltijas kaimiņus un varbūt varētu sarīkot arī kādus lielākus mačus. Tur noteikti jābūt astoņiem 60 metru celiņiem un aplim ar sešiem 200 metru celiņiem. Un, protams, lai mēs varētu atkārtot Eiropas čempionātu junioriem, mums nepieciešams arī iesildīšanās stadions ar atjaunotu segumu un sektoriem."
Šīs cerības varētu piepildīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums degradētas pilsētvides atdzīvināšanai. Daugavas stadiona teritorijas attīstībai iedalīti 40 miljoni eiro, kas jāapsaimnieko līdz 2023.gadam.
Tiesa gan, apgūt šo naudu birokrātisko nosacījumu dēļ nebūs viegls uzdevums, atzīst Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
"Jāapzinās, ka Eiropa sporta nozari redz kā dalībvalstu iekšējo kompetenci, bet tas, kā mēs šo projektu pašlaik esam iepakojuši, kas ir saskaņots arī darbības programmā – mēs nerunājam par sporta infrastruktūras izveidi, bet gan par Daugavas stadiona un Grīziņkalna apkārtējās teritorijas revitalizāciju, ko esam nosaukuši "Kultūras un sporta kvartāls". Bet tie nosacījumi ir tādi, ka atbalsts ir nevis liela mēroga infrastruktūrai, kā agrāk bija koncertzālēm vai bibliotēkām, bet maza mēroga infrastruktūras objektiem līdz pieciem miljoniem eiro," stāsta Edgars Severs.
Juridiskā ietvara izstrādi par 72 tūkstošiem eiro veic auditorkompānija "Ernst & Young", kas pērn uzvarēja iepirkumā. Tapušas pirmās vīzijas, kā stadions un apkārtne varētu izskatīties pēc rekonstrukcijas.
Daugavas stadiona rekonstrukcijas vīzija (sākotnējā vizualizācija). Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Daugavas stadiona vīzijās ir arī multifunkcionāla halle ar vieglatlētikas manēžu, pazemes autostāvvietas, tribīnēs vieta sporta un zinātnes muzejam un citas būves.
Pašlaik gan skaidrs, ka līdz Latvijas simtgadei visu stadiona teritoriju rekonstruēt nepaspēs. Prioritāte ir skatītāju tribīne. Nākamajos mēnešos varētu izšķirties, vai tiks nolemts par labu vecās tribīnes rekonstrukcijai vai pilnīgi jaunām tribīnēm un stadiona pārcelšanai tālāk no dzelzceļa. Stadiona saimnieks Izglītības ministrija cer, ka projektu īstenošanu piekritīs uzņemties būvniecībā pieredzējušākie "Valsts nekustamie īpašumi".
