152 miljoni eiro, 753 jaunu veidolu ieguvušas daudzdzīvokļu mājas un par 40% mazāks siltumenerģijas patēriņš. Šie rādītāji raksturo pēdējo sešu gadu laikā paveikto energoefektivitātes paaugstināšanas programmā.
- Valmiera - no siltināšanas pirmrindnieku statusa līdz dīkstāvei
- Rīgā siltinātas vien dažas mājas
- Rīdzinieki baidās no kredītiem un neuzticas namu apsaimniekotājiem
- Māju siltināšanas dažādā kvalitāte
Pusi no tiešajām siltināšanas izmaksām uzsaukusi Eiropas Savienība (ES). Atšķirībā no citiem projektiem, ja atskaita maizes vai pagaidu darbu sagādi trūkumcietējiem, siltināšanas programmas efektu cilvēki sajūt tieši un uzreiz. Reģionos, kur pirmos dzīvokļu īpašniekus pierunāt mājas ietērpt kažokos izdevās jau sākumā, tagad par intereses trūkumu siltināt namus nesūdzas. Tikmēr ne tik labi sapost namus izdevies Rīgai un Latgalei.
Nākamajos piecos gados māju siltināšanai atvēlēti jau 166 miljoni eiro. Divus gadus dzīvodama solījumos, aprīlī Ekonomikas ministrija (EM) atvēršot pirmo pieteikšanās kārtu. Kopumā varēs renovēt ap 1500 namu.
Valmiera - no siltināšanas pirmrindnieku statusa līdz dīkstāvei
"Mēs esam Valmierā, pie Linarda Laicena ielas 9.nama. Tā ir paneļa māja – 142 dzīvokļi. Tā ir viena no lielākajām mājām Valmierā un pēdējais nams, kuru "Valmieras namsaimnieks" nosiltināja," norāda pašvaldības kapitālsabiedrības "Valmieras namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers. Tā ir košos pasteļtoņos krāsota piecstāvu ēka, ko puslokā veidotās fasādes dēļ paši mājas iedzīvotāji dēvē par mazo banānu.
Blakus redzams "lielais banāns" - ēka, kas uzlabojumus vēl nav sagaidījusi. Tāpēc kaimiņnams uz vecās fasādes fona ir īpaši pamanāms. Taču krāsa ir tikai redzamākais, saka "Valmieras namsaimnieka" šefs Jēgers: "Šai mājā ir daudz izdarīts. Bez tā, ko var redzēt no ārpuses, ir nomainīti cauruļvadi – daļēji ūdensvadi un daļēji kanalizācija. Ir arī renovēti siltummezgli un sakārtotas lodžijas un logi." Daži iedzīvotāji gan "ar rokām un kājām" pretojās logu maiņai.
Iedzīvotāji atzīst, ka darbu bijis daudz un gājis ņigu-ņegu. Tā trīs vai četrus mēnešus, kamēr siltināšanas darbi pērnvasar beidzās, atceras pie Laicena ielas nama sastaptie iedzīvotāji.
Lai gan Valmiera lepojas ar lielu un pozitīvu vienprātību energoefektivitātes lietās, kādas valmierietes ģimene sākumā bijusi pret to. "Es biju pret, jo šķita, ka tas būs ļoti dārgi. Mums ir trīsistabu dzīvoklis, un es jau esmu aizmirsusi – laikam [tas izmaksāja] 14 000 eiro. Man šķita, ka tas ir dārgi. Bija jau arī vēl kāpņu telpa [jāremontē] (..) Bet nu ir jau labi," stāsta valmieriete.
Viņa atzīst, ka rēķins par siltumu nepārsniedz 50 centus par kvadrātmetru. "Tas ir labi, jo agrāk jau aukstākajā laikā bija virs eiro," viņa piebilst. Turklāt, ja agrāk ziemā salis, tad tagad ir silti.
Jēgers skaidro, ka ieguvums ir mājām piešķirtais būtībā otrs mūžs. Dažas ēkas, it īpaši tā sauktās "hruščovkas", renovētas tā, ka no iepriekšējām palicis tikai mūris. Valmierā centralizētajai siltumapgādei pieslēgta 161 māja, no tām 67 siltinātas. 35 nami jeb teju puse no 73 apsaimniekotajām renovēta "Valmieras namsaimnieka" vadībā. Vēlāk, jau izvadājot pa pilsētu, Jēgers rāda veselus kvartālus, kur pārmaiņas piedzīvojušas visas mājas. Kvalitāte esot laba, lai gan dažām ēkām bijušas problēmas ar fasādes krāsojumu, ko beigās gan būvnieki atjaunojuši par savu naudu.
Būtiskākais ir neatkarīga būvuzrauga izvēle, lai tas, pirmkārt, strādātu un, otrkārt, strādātu pasūtītāja labā, nevis ietu būvnieka pavadā.
Tagad Valmiera cenšoties pierunāt iedzīvotājus sakārtot iekšpagalmus, kas nolietojušies tāpat kā neatjaunotās mājas, tāpēc asi kontrastē ar sakārtotajām fasādēm.
Darbiem līdzfinansējumu no sava budžeta sola arī pašvaldība, stāsta Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika. "Jau trešo gadu budžetā ir paredzēta nauda. Šogad tie ir nepilni 80 000 eiro. Mēs palīdzam daudzdzīvokļu mājām gan siltināšanā, gan pagalmu labiekārtošanā - abos gadījumos kā līdzfinansētāji. Noteikta daļa ir mājas līdzekļi, ko viņi iegūst, ņemot kredītu, otra daļa ir pašvaldības līdzfinansējums, kas nav jāatdod atpakaļ," sistēmu skaidro Jemšika.
Procesi gan jau labu laiku apstājušies, tāpēc par siltināšanas nākotnes plāniem apsaimniekotājs Jēgers ir skeptisks.
"Grūti prognozējami, jo sešām vai septiņām mājām projekti ir gatavi. Mēs jau labu brīdi vairs neaģitējam, lai piespiestu renovēt mājas. Kāpēc saku grūti? Tāpēc, ka nav zināmi fondu nosacījumi, un process stāv. Nekas nenotiek. Iedzīvotāji gaida. Izvairāmies – un es nepārteicos – izvairāmies no šī jautājuma," atzīst Jēgers.
Rīgā siltinātas vien dažas mājas
Tikmēr tikai tagad ar savu iedzīvotāju aģitēšanu sākusi nodarboties Rīga, kur siltinātas 47 mājas jeb mazāk par 0,4% no visiem daudzdzīvokļu namiem. Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimnieko ap 4500 ēku, bet nosiltinājusi tikai piecas mājas.
Uzņēmuma valdes loceklis Sandris Bergmanis kompānijas spējā pārliecināt savus klientus problēmas nesaredz. Vaina pašos rīdziniekos.
"Diemžēl cilvēki ir kūtri. Tādos jautājumos, kad jāsavāc noteikts daudzums parakstu un jāpiekrīt siltināšanas programmai… tas nav vienas dienas jautājums. Tas ir grūts darbs. Nepietiek tikai ar šiem parakstiem – ir jāgatavo daudz un dažādas dokumentācijas, jāmeklē finansējums un tā tālāk," saka Bergmanis. "Tas ir jādara iedzīvotājiem sadarbībā ar apsaimniekošanas institūciju".
Vaicāts, kā līdz šim darbos ir veicies, Bergmanis atsaka: "Es uzskatu, ka pozitīvi. Ir daudzas iestrādes. Viss gan nav ideāli, jo vislabāk būtu, ja visas Rīgas mājas būtu nosiltinātas".
Dažas nosiltinātās mājas ļāvušas pārliecināties, ka apkures rēķini ir būtiski mazāki. "Mūsu pieredze rāda, ka siltuma rēķini ir samazinājušies no 35% - 57% atkarībā no tā, cik auksts vai silts ir bijis ziemas mēnesis. Taču plānotais ietaupījums tiek sasniegts un vairākos gadījumos ietaupījums ir pat vēl labāks. (..) Rīdzinieki ļoti aktīvi krāj un organizē siltināšanas darbus bez kompleksas renovācijas veikšanas. Līdz šim rīdzinieki vairāk ir izmantojuši šādu iespēju," stāsta "Rīgas namu pārvaldnieka" Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītājs Juris Romaņenko. Tas nozīmē, ka Rīgā vairāk notiek pagrabu pārsegumu, bēniņu un jumta siltināšana.
Tagad gan "Rīgas namu pārvaldnieks" aktīvāk sācis informēt klientus par kompleksiem renovācijas darbiem, no kuru izmaksām pusi sedz ES. Nupat noslēdzies astoņu informatīvo dienu cikls, kur namu vecākie ne vairs ierasti skaļā tonī apmainījās frāzēm par pārvaldnieka darba kvalitāti, bet izrādīja interesi par siltināšanu. Tāpat pozitīvos piemērus uzņēmums publicē savā interneta lapā. "Rīgas namu pārvaldnieks" saviem klientiem sola arī par pāris centiem samazināt pārvaldīšanas maksu pēc ēku sakārtošanas.
Rīdzinieki baidās no kredītiem un neuzticas namu apsaimniekotājiem
Tomēr no nākamajā siltināšanas programmā pieejamajiem 166 miljoniem eiro Rīgai tiks niecīga daļa, jo reģionu pilsētas jau gaida pieteikšanos ar gataviem projektiem.
"Šī ir viena no retajām programmām, kur reģioni saņem daudz, daudz vairāk nekā Rīga. Tam ir daudz iemeslu, tostarp "Rīgas namu apsaimniekotāja" rīcība, kam nav sevišķi liela interese par šo problēmu.
Iedzīvotājiem arī grūtāk ir vienoties par siltināšanu, un viņiem ir arī zināma neuzticība pret apsaimniekotājiem. Reģionos mēs ar šo programmu nosiltināsim ļoti lielu daļu ēku, Rīga diemžēl nav paspējusi ieskrieties, un izskatās, ka to arī neizdarīs. Šīs naudas Rīgai pietiktu gadam", secina EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Runājot par to, kādēļ iedzīvotājus nevar pierunāt siltināt mājas, ministrijas vadības pārstāvis Aleksejenko kā galveno min 15 – 20 gadu kredīta slogu, ja nevar samaksāt uzreiz, kā arī bailes palikt bez mājokļa.
"(..) Pirmkārt, baida tas, ka nāksies aizņemties. Vēl ir mīti, kuros saka, ka mums atņems dzīvokļus, ja kaut kas neizdosies. Šajos projektos neko neķīlā. Tas, ko banka apķīlā un pret ko viņi ir pasargāti, ir maksājumi," saka Aleksejenko. Tādēļ kārtīgie komunālo rēķinu maksātāji varot justies droši.
Otrs mīts saistīts ar pārliecības trūkumu, vai pēc siltināšanas tiks ietaupīts. Līdzšinējā pieredze to apstiprina, jo vidējā siltumenerģijas ekonomija ir 40%. Trešais mīts ir dzirdētas runas, ka glītās mājas sienas drīz vien sākot pelēt. "Visi stāsti, ka [sienas] nepelēs, [nestrādā]… tas pašiem [skeptiķiem] ir jāierauga. Īpaši tas strādā, ja mājas ir blakus. Vislielākā problēma ir savākties, iedziļināties un veltīt tam savu brīvo laiku. Projekts pats no sevis nenotiks. Iedzīvotājiem pašiem būs jāiedziļinās. Rīgā ir grūtāk saprast, ka šie nav īres dzīvokļi – mēs esam īpašnieki ne tikai tai kastītei, kurā mēs dzīvojam, bet visai mājai," saka Aleksejenko.
Viņš atzīst, ka pastāv sakarība – jo lielāka ir uzticība pārvaldniekam, jo siltināšanas projekti notiek raitāk un biežāk.
Māju siltināšanas dažādā kvalitāte
Pārvaldnieka lomu uzsver arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane, tomēr pretēji Ekonomikas ministrijas paustajam apgalvo – pavirši siltināto māju pelēšana nav nekāds mīts. Tāpēc darbu kvalitāte ir viens no šaubīšanās iemesliem.
"Māju siltināšanu veiksmes stāsts reģionos ir atkarīgs no būvniecības kvalitātes.
Tajās pašvaldībās, kur apsaimniekotāji ir ļoti stipri un pastāv dzīvokļu biedrības, mēs redzam, ka mājas ir siltinātas ļoti atbildīgi un ir ļoti labi rezultāti. Tajās mājās, kur ir bijusi paļāvība uz tirgu un ekspertīzi, un paļāvība uz zemāko cenu, mēs redzam, ka mājas ir slimas. Proti, veidojas rasas punkti, veidojas iekšējais mitrums un iekšējais klimats mājās ir ļoti, ļoti sabojājies," uzsver Feldmane.
Nākamajā finansējuma kārtā, kam ilgi gaidītos valdības noteikumus Ekonomikas ministrija sola martā, bet pirmo projektu pieteikšanu – aprīlī -, viena no izmaiņām ir Pašvaldību savienības kritizētā lētākā būvnieka aizvietošana ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tas ļaušot cerēt uz labāku siltināšanas kvalitāti. Vēl būtiskāks jaunajā programmā ir solījums, ka komercbanku atraidījuma gadījumos atbalstu sniegs valsts finanšu kompānija "Altum".
Taču mājai sākuma izdevumi būs jāsedz pašai. "Neskatoties uz sociālekonomiskajiem riskiem [lielāka bezdarba līmenis un vairāk vecāka gadagājuma cilvēki], mājas reģionos tiks siltinātas. Man personīgi ir tikai bažas, ka komercbankās granta daudzdzīvokļu māju siltināšanai apmērs ir 50%, savukārt "Altum" – 35%. Taču šajās aktivitātēs izpaliek tehniskais projekts jeb renovācijas karte. Tas nozīmē, ka māju biedrībām vai apsaimniekotājiem būs pašiem jāprot sagatavot dokumentācija," atzīst Feldmane.
Aleksejenko piebilst, ka jaunās programmas atvēršana iekavējusies, jo ilgi nācies diskutēt ar Eiropas Komisiju par divām lietām. Pirmkārt, vai atbalsts pienākas juridiskām personām, kam mājā pieder dzīvokļi, piemēram, pašvaldībām. Otrkārt, komisija esot uzstājusi, ka turpmāk siltināšanai jādod par 10 – 15 procentpunktiem mazāks atbalsts. Astoņu mēnešu diskusijā gan esot izdevies pārliecināt, ka ar saņemto pusi no siltināšanas izmaksām iedzīvotāji uz Eiropas rēķina neiedzīvojas. Labā ziņa ir tā, ka jaunie nosacījumi turpmāk energoauditoriem likšot strādāt rūpīgāk, tādējādi samazinot riskus, ka mājām par siltināšanu būtiski jāpārmaksā. Tomēr arī ar divreiz lielāku kopējo atbalstu pie jauna izskata un silta kažoka tiks tikai maza daļa no visām padomju laika būvēm.
