Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā pašvaldības un valsts atņem maizi privātajam biznesam? Kropļotas konkurences stāsti

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Blakus lēmumus tiesas izmanto. Vai iestādes tos pilda?

Latvijas laukos jāglābj daudzdzīvokļu mājas

Daudzdzīvokļu nami laukos. Nereti brūkoši, mazapdzīvoti un bez renovācijas cerībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Laukos tūkstošiem cilvēku dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās piederēja kolhoziem, un privilēģija dzīvot jaunajā mājā bija pirmrindniekiem un partijas biedriem. Laika gaitā lielākā daļa šo māju, pazaudējot apsaimniekotāju, mainoties demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, kļuvušas aizvien tukšākas un pašlaik atrodas uz sabrukšanas robežas.

ĪSUMĀ:

Trīsstāvu grausts ar 3 cilvēkiem

Mērdzene ir neliels ciematiņš šosejas malā, 10 kilometru attālumā no novada centra Kārsavas. Tur kādreizējā kolhoza centrā pēc tā laika standartiem izbūvētas četras trīsstāvu un viena divstāvu dzīvojamā māja. Šīs daudzdzīvokļu mājas Latvijas Radio sagaida ar balkonos un lodžijās izžauto veļu, dūmeņiem, satelītantenām pie logiem kā apliecinājumu šeit joprojām valdošajai dzīvībai.

Ceļa malā esošā trīsstāvu māja, kas atrodas pašā ielas mālā, krasi kontrastē ar pavisam nesen izbūvēto Mērdzenes skolas ēku kompleksu. 18 dzīvokļu ēkas daudzi logi šobrīd aizklāti ar polietilēna plēvi, izlauztas ieejas durvis un balkonu nožogojumi, un mājas sienas pārklājusi zaļpelēka pelējuma kārta. Taču izrādās – arī tur dzīvo cilvēki.

Sieviete ar rūgtumu saka, ka katram dzīvoklim viņas mājā ir īpašnieks, taču nez kāpēc lielākā daļa no viņiem neinteresējas par sava īpašuma stāvokli un tālāko likteni. "Ja nāktos maksāt par savu dzīvokli, tad varbūt sāktu vairāk domāt par savu īpašumu, tā nenolaistu, bet tagad atbilde viena: es dzīvoju citviet, man ir kur dzīvot, bet jūs te, kam nav kur iet, dzīvojiet, kā gribat."

Emīlija viesmīlīgi aicina ciemos uz savu, kā viņa jokojot saka - "pili", kur ziemā visa dzīve norit virtuvītē. Dzīvoklis tīrs, kārtīgs, tapetes gan nedaudz cietušas iepriekšējo jumta plūdu laikā. Ziemā Emīlijai galvenais siltuma avots – ķieģeļu plītiņa. Turpat ar aizkariem nodalīta gultasvieta.

Pieci no 18 dzīvokļiem mājā skaitās apdzīvoti, taču īstenībā dzīvība kūsā vien trijos.

Par apsaimniekošanu maksā tikai septiņi dzīvokļu īpašnieki, kas ir mazāk par pusi. Četri dzīvokļu saimnieki ir miruši, bet viņu radinieki nesteidzas nokārtot mantojuma lietas.

Mērdzenes pagasta pārvaldnieks Jānis Koļčs saka – tā vien šķiet, kas šis mājas liktenis, ko noteikuši neviens cits kā tās iedzīvotāji, ar katru ziemu kļūst skaidrāks – tā nolemta bojāejai. "Kolhoza laikos, kad nāca privatizācija, cilvēki privatizēja dzīvokļus šajā mājā, kurai tolaik bija gan ūdensvads, gan kanalizācija, gan arī centrālā apkure. Tagad no šīs mājas vienam otram pieder privātmājas, bet dzīvoklis tiek turēts kā rezerve ar domu, ka gan jau kādam noderēs. Ir arī tādi dzīvokļi, kur saimnieks ir miris, bet radinieki nesteidz stāties mantojumā, un piespiest viņus to izdarīt nav iespējams. Runāts ar viņiem bija, bet viņi tik un tā mantojumā nestājas. Līdz ar to mājai krājas parādi.

Ja māja būtu apdzīvota, visi godīgi maksātu, varētu veikt daudz remontu," pārliecināts pagasta pārvaldnieks.

Vēršas tiesā pret parādniekiem

Trīsstāvu mājas īpašnieku parāds par apsaimniekošanu, ko veic vietējā pašvaldība, ir gandrīz 8000 eiro. Pēdējā laikā pašvaldība nolēmusi tomēr piedzīt šos parādus. Tiesā iesūdzēti pieci nemaksātāji, vēl viena lieta tiek gatavota iesniegšanai. 

Kārsavas novada domes izpilddirektors Toms Vorkalis cer, ka šādā veidā izdosies gan atgūt parādu, gan panākt, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu rūpēties par savu māju. Par privatizēto dzīvokļu izpirkšanu šajā mājā pašvaldība nav domājusi, jo dzīvojamo fondu paplašināt tieši Mērdzenes pagastā nav vajadzības. 

Kārsavas novada lauku teritorijās ir 19 daudzdzīvokļu mājas. No tām tikai trijās ir centrālā apkure. "Daudzas problēmas apsaimniekošanā rodas no tā, ka nav apkures. Līdz ar to kopējais komunikāciju stāvoklis pasliktinās. Kaut vai ziemā, ja starp diviem dzīvokļiem viens kaimiņš nedzīvo, tad kopējais ūdensvads aizsalst," saka Vorkalis.

Viņš atklāj – daudzdzīvokļu māju likteni nosaka arī tas, vai pagastā vai tā tuvumā ir iespēja atrast darbu.

Latgalē un arī citviet Latvijas laukos joprojām pastāv stereotips, ka par daudzdzīvokļu mājām jāatbild un rēķini jāmaksā pašvaldībai, komunālajai saimniecībai, tikai ne pašiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Nereti gadās arī, ka cilvēkam vienkārši nav naudas rēķinu samaksai. Par šādu māju, kas ir praktiski tukšas, bez apkures, kanalizācijas un ūdens, renovēšanu vai siltināšanu runas nav, jo naudu šim mērķim nedod ne bankas, ne arī pašvaldība.

Vienojas par mājas siltināšanu

Viļakas novada lauku teritorijā ir 47 daudzdzīvokļu mājas, divas no tām Kupravā un Žīguros ir nosiltinātas. Tagad šādu lēmumu pieņēmuši arī Upītes ciema ļaudis.

No šosejas, kas savieno Kārsavu un Viļaku, līdz Upītes ciematam ir vien četri kilometri. Ceļš asfaltēts, jo tas ved arī uz vienu no Latgalē lielākajām zemnieku saimniecībām "Kotiņi".

"Kotiņu" un arī citu apņēmīgu zemnieku klātbūtne nozīmē darbavietas un attīstību, un tas liek uz šī ciemata nākotni raudzīties jau daudz cerīgāk.

Ciematā ir divas daudzdzīvokļu mājas. 18 dzīvokļu mājas pārvaldnieks ir jaunais un enerģiskais Andris Slišāns. Attiecībā uz māju, kurai jau šobrīd sienās vērojamas lielas plaisas, viņš ir pārliecināts, ka citas izejas nemaz neesot – vai nu siltināšana, vai lielie rēķini par apkuri, kas pašreiz sasniedz 80 -90 eiro mēnesī, plus vēl lielie rēķini par elektrību.

Pašlaik 1980. gadā būvētajā mājā tikai divi dzīvokļi pieder pašvaldībai, bet pārējie ir privatizēti un īpašnieki maksā visus maksājumus. Arī brīvu dzīvokļu tur nav. Tomēr patērē ļoti daudz kurināmā.

Lai arī par mājas siltināšanu ir pieņemts lēmums, šīs mājas iedzīvotāja, feldšere Sandra Šakina ir bažīga, jo plānotās ilgtermiņa parādsaistības uzņemties vēlas ne visu dzīvokļu īpašnieki. It īpaši gados vecāki cilvēki. "Es domāju, ka mums te bez skandāliem arī nebūs. Mums ir pensionāri, kuriem jau ir 80 gadi, un vēl 20 gadi ir jāmaksā kredīts… Tas ir kaut kā jocīgi. Vēl sapulce nav bijusi, īsti vēl nav pateikts, cik gadus jāmaksā, bet runa bija par 20 gadiem. Arī es jau tad būšu veca," saka iedzīvotāja.

Taču pozitīvu gaisotni un gaišāku nākotnes redzējumu sola katrā daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā novietotie bērnu ratiņi un bērnu velosipēdi. Tur blakus pensionāriem dzīvo arī daudzas jaunās ģimenes, kas strādā gan savā uzņēmumā, gan arī lielajā Kotiņu saimniecībā, gan arī Valsts robežsardzē.

"Sākumā gados jaunākie iedzīvotāji, kam ir ģimenes, izdomāja, ka vajagot māju remontēt, un tad mēs arī sapratām, ka ir iespēja piesaistīt fondu naudu. Tad sākām runāt ar pārējiem. Sākumā tikai trešā daļa iedzīvotāju bija ar mieru, un gadu ilgušo pārrunu rezultātā mēs esam visi "par". Taču tad sekoja jaunums –

izrādījās, ka bankas nedod mums kredītu, jo viņi uzskata ka pēc 20 gadiem te neviens vairāk nedzīvos," stāsta mājas pārvaldnieks.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Nav gatavi ieguldīt

Ne bankas, ne pašvaldība nav gatavas ieguldīt līdzekļus dzīvojamajā fondā, kurā iedzīvotāji  nemaksā par saņemtajiem pakalpojumiem un apdzīvotās vietas demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas rādītāji kļūst aizvien negatīvāki.

"SEB Bankas" pārstāvis Māris Saulājs uzsver, ka bankas, piešķirot aizdevumu, reāli vērtē situāciju, un laukos visbiežāk tā neesot par labu iedzīvotājiem. "Runājot par ciematu finansēšanu, mums jābūt pārliecībai par to kredītu atmaksas spēju, jo runa ir par 10 -15 gadiem. Līdz ar to ir jāizvērtē visi maksātspējas rādītāji. Pirmkārt, iedzīvotāju maksāšanas disciplīna, iedzīvotāju piekrišanas līmenis, būvniecības izmaksas. Tad arī jāskatās, kādas nākotnē ir šī ciemata attīstības perspektīvas, kāda iedzīvotāju skaita dinamika, attīstība, darbavietas, infrastruktūra. Līdz ar to mēs skatāmies un vērtējam, kāds šis potenciāls ir.  Izskatot bankas perspektīvas, tur iezīmējas vairāk risku nekā iespējas finansēt."

Tikmēr pašvaldībās uzsver, ka dzīvojamais fonds ciematos ir nepieciešams un pašlaik daudzviet tieši ēku siltināšana varētu glābt vismaz tās mājas, kas vēl ir apdzīvotas.

Kā stāsta Kārsavas un Viļakas novada būvinspektore Ausma Auzāne, daudzdzīvokļu māju apsekošana notiek vien pēc iedzīvotāju iesniegumiem, un viņai nākas atzīt – ne tikai ēka Mērdzenē vai Upītē, bet arī lielākajā daļā citu māju novados ir sliktā stāvoklī.

"Visur, kur braucu, īpaši sliktā stāvoklī ir apkures sistēmas.

Tur, kur nav centrālās apkures, tur parasti apkure tiek ielaista vēdināšanas kanālos. Tas nav pareizi. Mēs cīnāmies, saucam pie atbildības, rakstām aktus, bet pagaidām nekas nav uzlabojies," saka Auzāne.

Arī nesakārtotās īpašumtiesības ir joprojām neatrisināta valstiska mēroga problēma. Piemēram, Viļakas novadā Susāju pagastā divas daudzdzīvokļu mājas nepieder ne pašvaldībai, ne iedzīvotājiem. Trīs ģimenes tur dzīvos līdz laikam, kamēr šīs ēkas tiks atzītas par bīstamām un cilvēki paliks bez jumta virs galvas.

Palīdzēt gatavi "Altum"

Situācijas, kādās atrodas daudzdzīvokļu mājas laukos, ir ļoti dažādas. Taču pašlaik cerības stariņš pavīdējis arī lauku daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.

Kā stāsta valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārstāvis Ingus Salmiņš, pašlaik finansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanai ir pieejams arī tad, ja bankas to ir atteikušas. "Ja gadījumā banka atsaka finansējumu mājai, pieņemsim, māja atrodas lauku teritorijā un, ja māja vēlas šos darbus veikt, tad "Altum" uzņemas gan finansētāja lomu, gan arī granta izsniedzēja lomu," stāsta Salmiņš.

"Altum" gan ir vairāki kritēriji, kuriem jāatbilst mājai:

  • mājā nedrīkst būt mazāk par 3 dzīvokļiem,
  • pēc energoefektivitātes pasākumiem siltuma patēriņš nedrīkst būt lielāks par 90 kilovatstundām gadā.

"Bet labā ziņa ir tā, ka mums pašlaik ir iesniegti pieteikumi 470 mājām, un pilnīgi visām mājām patēriņš pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas nepārsniedz 50-60 kilovatstundas gadā.

Līdz ar to jebkura Latvijas māja, kurā nekad nekas nav darīts vai darīts minimāli, var tikt renovēta šīs programmas ietvaros," saka "Altum" pārstāvis.

Viņš gan uzsver, ka ārkārtīgi svarīga ir maksāšanas disciplīna, tāpēc viss esot iedzīvotāju rokās.

Energoefektivitātes programmas laikā daudzdzīvokļu māju atjaunošanai un siltināšanai Latvijas iedzīvotājiem līdz 2022. gadam pieejams Eiropas Savienības atbalsts 156 miljonu eiro apmērā. Pašlaik no šīs summas apgūts vien 31 miljons eiro. Liela daļa arī laukos esošo daudzdzīvokļu māju var pretendēt uz siltināšanu, taču ar vienu būtiski noteikumu – dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem ir kārtīgi  jāmaksā rēķini un kopā ar kaimiņiem  jārūpējas par savu kopīpašumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti