"Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību" - šīs rindas Bērnu tiesību aizsardzības likumā apliecina, ka lielas ģimenes Latvijā vismaz teorētiski ir valsts prioritāte. Bet kāds pašlaik ir praktiskais valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm un cik tas ir efektīvs? Šo jautājumu aktualizējis jaunākais daudzbērnu ģimeņu atbalsta pasākums - Latvijas Goda ģimeņu apliecība, kurai varēs pieteikties no 15.augusta. Pagaidām gan šī valsts atbalstītā karte vairāk atgādina lojalitātes karti, kas spējusi apvienot apmēram pussimt privātu uzņēmumu atlaižu, taču tādus daudzbērnu ģimenēm īpaši svarīgus jautājumus kā nodokļu atvieglojumus vai atlaides sabiedriskajā transportā valsts mērogā piedāvāt nevar.
"Es pati nāku no četru bērnu ģimenes, līdz ar to man tas vienmēr ir licies normāls skaitlis. Trīs man vēl liekas maz," saka trīs mazu bērnu māmiņa Ilze Lipska. Ģimene dzīvo Krimuldas novadā, un abi vecāki ir pašnodarbinātie lauksaimniecībā. Ilze teic, ka gribas lielu ģimeni, un domā arī par ceturto un piekto bērnu: "Man tiešām gribētos domāt, ka lielākajā daļā daudzbērnu ģimeņu bērni ir tāpēc, ka tā ir vecāku personīgā izvēle. Ka mēs gribam bērnus bērnu dēļ, ne jau valsts dēļ."
Ilze atzīst, ka izdevumu ziņā īpaši nav jutusi pārmaiņas, kad pirms gada ģimenē ienāca trešais bērns. Bet tas noteikti mainīsies, kad vecākais rudenī sāks iet skolā.
Tieši skolas gaitas, nevis pati bērna piedzimšana, ir laiks, kad finansiāli visvairāk sāc izjust, ka esi daudzbērnu ģimene, uzsver siguldiete, četru bērnu mamma Zane Oliņa.
"Tur jau ir tas joks, ka tas pirmais gads, protams, ir svarīgs, kad mamma paliek ar bērniem mājās, bet īstenībā jau tas ģimenes atbalsts uz priekšu ir drausmīgi svarīgs. Ne tikai no apģērbšanas un pabarošanas viedokļa, bet tieši no tā, lai visiem bērniem būtu intelektuālās, sociālās un emocionālās attīstības iespējas," norāda Zane.
Privāto un valsts uzņēmumu atsaucība "Goda ģimeņu kartei" - neliela
Daudzbērnu ģimenes no valsts pašlaik saņem 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, 20% atlaidi auto ekspluatācijas nodoklim un papildu trīs dienas pie atvaļinājuma; "Latvenergo" dod atlaides elektrībai. No nākamā gada ģimenes valsts pabalsts ar katru nākamo bērnu pieaugs. Iespēju robežās atlaides savām ģimenēm piedāvā arī atsevišķas pašvaldības; to rocība gan ir ļoti dažāda. Piemēram, Zanes bērniem Siguldā ir atlaides interešu pulciņiem, bet kaimiņos esošais Krimuldas novads Ilzes daudzbērnu ģimenei nekādas privilēģijas piedāvāt nevar.
Veidot nacionāla līmeņa atbalsta sistēmu - tāda bija viena no jaunās daudzbērnu ģimeņu goda kartes jeb "3+ Ģimenes kartes" iecerēm. Apkopot gan valsts un pašvaldību, gan privāto uzņēmumu atbalstu vienā kartē, ko varētu lietot vecāki un arī paši bērni. Goda kartēm kā faktiski vienīgajam jaunajam demogrāfijas atbalsta pasākumam pērn valsts budžetā piešķīra 150 tūkstošus eiro.
"Es zinu, ka gan pašvaldības, gan sabiedrība šo karšu darboties sākšanu ļoti gaida," saka Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Aija Bauere. Pērn Saeima fondam uzticēja goda karšu ieviešanu, ko tas veicis sadarbībā ar uzņēmumiem "Hannu Pro" un "Māmiņu klubs". Pie deputātu iecerētajām "ģimeņu VIP apliecībām" strādāts gadu, uzrunājot uzņēmumus un pašvaldības, bet atsaucība pagaidām nav liela: līdz šim pieteikušies apmēram 50 uzņēmumu, lielākoties privātajā sektorā, piedāvājot daudzbērnu ģimenēm atlaides, piemēram, kancelejas precēm, degvielai vai apģērbiem.
Pašas valsts ierosinātajai ģimeņu kartei atsaucība no valsts un pašvaldību uzņēmumiem līdz šim bijusi mazāka nekā gaidīts.
Pašlaik tos pārstāv vien kultūras iestādes - teātri, opera un "Latvijas Koncerti". SIF vadītāja Aija Bauere gan ir pārliecināta, ka ar laiku atsaucība augs: "Kas attiecas uz valsts uzņēmumiem, es kā publiskā nodibinājumā praktiski strādājošs cilvēks varu teikt, ka lielajiem valsts uzņēmumiem ir tā kā ugunsmūris priekšā. Ir ļoti grūti nokļūt līdz atbildīgajām personām, jo acīmredzot gribētāju ir ļoti daudz. Bet mēs atradīsim veidu, kā to izdarīt. Vēl ļoti svarīgi ir tas, ka šis pasākums sākas, uzņēmumi to redz, viņi tiek arī reklamēti šādā veidā kā ģimenēm draudzīgi uzņēmumi, un tā mēs domājam turpināt. Šis vēl ir tikai sākums. 50 uzņēmumi nav nekas!"
Ģimeņu būtiski izdevumi - sabiedriskais transports
Viena no lietām, ko Goda ģimeņu kartē pagaidām nav izdevies iekļaut, ir atlaides daudzbērnu ģimenēm sabiedriskajā transportā. Tas bija viens no būtiskiem izdevumu posteņiem, ko uzrādīja ar goda kartes ieviešanu saistītais "Māmiņu kluba" pētījums.
To apliecina arī Latvijas Radio uzrunāto daudzbērnu ģimeņu stāsti. Piemēram, ja bērns no Siguldas brauc uz sporta skolu Rīgā, autobusā un vilcienā viņam jāmaksā pilna biļetes cena. Tāpat sālīts prieks ir nokļūt visai ģimenei līdz teātrim Rīgā.
"Runājot par sabiedrisko transportu, man šķiet, ka tā ir viena no lietām, kas tiešām būtu liels atbalsts, ja daudzbērnu ģimenēm varētu piešķirt kādas atlaides. Tieši starppilsētu [autobusiem], tas galvenais, jo visa lielākā kultūras dzīve notiek Rīgā, un uz turieni ir jātiek. Ir jau forši, ja saka, ka tagad būs atlaides ieejai, bet līdz turienei arī vēl jātiek un tas viss ir jārēķina kopā," norāda trīs bērnu māmiņa Ilze Lipska.
Daudzbērnu ģimeņu kartes ieviesēji uzsver, ka pašlaik turpina sarunas ar transporta uzņēmumiem. Arī Latvijas Radio sazinājās ar uzņēmuma "Pasažieru vilciens" mārketinga departamentu, taču tā darbiniece Ieva Miežubrāle aicināja visus jautājumus par atlaižu piemērošanas iespējām uzdot Autotransporta direkcijai. Tās pārstāvis savukārt par daudzbērnu ģimeņu goda kartēm uzzina tikai no Latvijas Radio. Projekta autori direkcijā neesot vērsušies.
"Nē, nav vērsušies, bet mēs arī tiešā veidā nevarētu viņiem palīdzēt," saka Autotransporta direkcijas pārstāvis Egons Ālers, norādot, ka Latvijā braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru Kabineta noteikumi, un tas nav direkcijas kompetencē. Proti, atlaižu piešķiršana daudzbērnu ģimenēm vilcienos un autobusos, ir valdības rokās.
"Jebkādi atvieglojumi no vienas puses paredz kaut kādas nosacītas izmaksas no otras puses, tā ir kaut kāda finanšu ietekme uz budžetu. Un tad attiecīgi ir Ministru Kabinetam ir jālemj, vai paplašināt personu loku, kuram ir tiesības izmantot braukšanas atvieglojumus, vai nē," skaidro Ālers.
Līdz ar to jāsecina, ka valsts ar vienu roku piešķīrusi 150 tūkstošus eiro daudzbērnu ģimeņu atbalsta kartei, kurā iecerētas arī atlaides sabiedriskajā transportā, bet ar otru roku pati šīs atlaides vismaz pagaidām nepiešķir.
Daudzbērnu ģimeņu apliecības idejas iniciators Imants Parādnieks (NA) neuzskata, ka goda karšu ideja būtu izgāzusies. Viņš arī apzinoties, ka transporta atlaidēm būs nepieciešams nākamais solis - MK noteikumu grozījumi: "Pirmais un galvenais ir tieši Rīgas pasažieru vilciens. Jo tiešām lielākā daļa daudzbērnu ģimenes ir teikušas, ka viens ir apmeklēt kādu pasākumu, to pašu zooloģisko dārzu, otrs ir līdz turienei nokļūt no reģioniem. Tas būtu pirmais, kas būtu jāizdara, lai atvieglotu nokļūšanu un izmaksas."
Parādnieks apgalvo, ka no "Pasažieru vilciena" iepriekšējās valdes un Satiksmes ministrijas amatpersonām jutis "konceptuālu atbalstu", un cer, ka jau šoruden atlaižu sistēma uz pasažieru pārvadājumiem vilcienos sāks darboties un daudzbērnu ģimeņu bērni un vecāki varētu braukt vilcienā ar atlaidi, līdzīgi, kā, piemēram, pensionāri. Tomēr jautāts, vai nav bažas, ka šai iecerei nebūs naudas, Parādnieks konkrēti neatbild. Par kartes nākotni viņš ir optimistisks: "Nu, tāpat kā bērnam pirmie soļi, tāpat arī šai kartei pirmie soļi ir jāsper, un labi, ka šie privātie uzņēmumi ir atsaukušies, un ies tikai plašumā."
Arī pašvaldības par savu atlaižu piedāvāšanu daudzbērnu ģimenēm valsts mērogā pagaidām ir atturīgas. Piemēram, Rīgas domē norāda, ka rīdzinieku nauda domāta pašu pilsētas iedzīvotāju atbalstam, tāpēc atlaides visām daudzbērnu ģimenēm goda kartes ietvaros nav gatavi piedāvāt.
Būtiskākais - nodokļu atvieglojumi
Taču ir kāds atbalsta veids, ko "Goda kartes" nevar risināt, bet ko Latvijas Radio uzrunātās daudzbērnu ģimenes uzsver kā vienu no svarīgākajiem: tie ir nodokļu atvieglojumi. "Tas ir tas, ko valsts reāli var palīdzēt. Viņi nevar tev palīdzēt mājās kaut ko sakārtot, bet viņi var tev iedot nodokļu atlaidi, lai tu pats vari to sakārtot," saka Ilze Lipska.
Arī Zane Oliņa norāda uz nodokļu atlaidēm: "Visbūtiskākā lieta - skaidrs, ka ir jāturpina palielināt neapliekamo minimumu [par apgādājamajiem]. Tas patiesībā ir absolūti vissvarīgākais atbalsts. Arī kad mēs dzīvojām Amerikā ar pirmajiem diviem bērniem, to ļoti juta: galvenais valsts atbalsts, kas ir daudz nozīmīgāks nekā Goda karte, ir nodokļu atvieglojumi ģimenēm par bērniem. Vienalga, vai tas ir viens, divi vai četri bērni, par katru nākamo apgādājamo ir jāceļ neapliekamā minimuma summa."
Valsts politikas plānošanas dokumentos ir iecere diferencēt atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodoklim atkarībā no bērnu skaita. "Piemēram, par pirmo bērnu šobrīd ir 165 eiro atvieglojums, tas ir faktiski 50% no minimālās algas. Viena no prioritātēm paredz, ka varētu tikt ieviests vai nu konstants palielinājums pakāpeniski katru gadu, izskatot šo prioritāti budžeta kontekstā. Vai nu arī diferencēti: par pirmo bērnu 50% no algas, par otro 55, analoģiski diferencējot pēc tā principa kā tiek piemērots ģimenes valsts pabalstam," skaidro Labklājības ministrijas pārstāvis Maksims Ivanovs.
Tiesa, kā būs ar šā priekšlikuma ieviešanu, pagaidām nav zināms. Labklājības ministrijas pārstāvis norāda, ka skatot jaunās politikas iniciatīvas, valdība varētu lemt arī šo jautājumu. Neapliekamā minimuma paaugstināšana ir arī viens no Demogrāfijas lietu padomes priekšlikumiem līdzās ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanai un virknei citu piedāvājumu.
Draudzīga sabiedrības attieksme pret bērniem?
Tikmēr sarunas ar daudzbērnu ģimenēm pārliecina, ka nereti pat svarīgāka par materiālo atbalstu ir valsts un sabiedrības attieksme pret bērniem kopumā, ko par draudzīgu var nosaukt vien uz papīra - sākot ar "ģimenes biļetēm", kas domātas tikai diviem vecākiem un diviem bērniem, un beidzot ar jaunām ēkām, kurās nepadomā par pārtinamajiem galdiem vai iespēju ērti iekļūt ar ratiņiem.
"..un tad mēs runājam par demogrāfiju šajā valstī. Ir tāda attieksme - kamēr viņi ir ērti, nav palaidnīgi, nešmulējas un netrokšņo, tikmēr viss ir kārtībā. Bet viņi tādi ir! (..) Tas ir tieši tas pats, kas ar invalīdiem, tieši tā pati attieksme," situāciju raksturo četru bērnu mamma Zane Oliņa.
Ilze Lipska savukārt uzsver - reizēm nākas ar attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm kā sociālā dienesta klientiem: "Otrais - tas vēl visiem ir saprotams: ja ir puisītis, noteikti gribas meitenīti, vai otrādi… Bet mūsu gadījumā dzirdējām: jums tak jau ir puika un meitene, ko jūs vēl gribat?! Dažreiz cilvēki māk to tik negatīvi pasniegt…"
Ilzi sarūgtina, ka daudzviet pašvaldībās, arī Krimuldas novadā, atbalsts tikai trūcīgajiem, nevis daudzbērnu ģimenēm, kas pieliek visus spēkus, lai nebūtu trūcīgā statusā. Trūkst elastīgākas atbalsta sistēmas un risinājumu īslaicīgai krīzei.
"Sociālais dienests viņus pasūta - ja jūs būsiet trīs mēnešus bez darba, mēs jums piešķirsim trūcīgā statusu un tad mēs jums varēsim apmaksāt dārziņu, piešķirt brīvpusdienas. Bet kurš cilvēks būs gatavs teikt - labi, es tagad trīs mēnešus sēdēšu, savus bērnus nebarošu, un gaidīsim…?" norāda Ilze Lipska.
Pašlaik valstij nav precīzu datu, cik Latvijā ir daudzbērnu ģimeņu. Labklājības ministrijā lēš, ka tie varētu būt apmēram 34 tūkstoši. Ministrija iecerējusi daudzbērnu ģimenes definīciju paplašināt, iekļaujot arī bērnus līdz 24 gadiem, ja tie turpina mācīties. Tikmēr jauno daudzbērnu ģimeņu apliecību liktenis pašlaik ir neskaidrs, jo līgums ar kartes uzturētājiem ir tikai līdz 2016.gadam. Labklājības ministrijā gan sola projektu turpināt arī pēc tam, goda kartes ar laiku, iespējams, integrējot elektroniskās identifikācijas (eID) kartēs.
