Teju ikviens no mums ir sastopams vismaz kādā no sociālajiem tīkliem un ir grūti iedomāties savu ikdienu bez tiem. Bet, vai teju ikviens no mums aizdomājas par savu datu drošību? Šobrīd šo jautājumu aktualizējis Eiropas Parlaments ar mērķi pielāgot privātuma drošības standartus interneta videi un sociālajiem medijiem.
Ko var uzzināt par savu aktivitāti?
Internetā atrodamas pamācības, kā lejuplādēt par sevi pieejamo informāciju "Facebook" un "Twitter", un, pārbaudot šo informāciju, izrādās, ka "Facebook" glabā visus ierakstus, kas jebkad bijuši uz tā saucamās "sienas". Tie ir, piemēram, personas publiskotie ieraksti, informācija, kurā datumā ar kādu apstiprināja draudzību vai nomainīja profila bildi. Tāpat arī senākas vēstules, un citi it kā jau novecojuši dati. Izdzēstu informāciju neatsūta, tomēr nav pārliecības, ka tā tiešām netiktu uzglabāta.
Savukārt "Twitter" atsūta pārskatu par ziņojumiem un tālāk padotajiem ierakstiem gadu un mēnešu griezumā kopš reģistrēšanās brīža.
Iegūt datus no "draugiem.lv" nav tik vienkārši kā nospiest vienu pogu un lejuplādēt. Ja grib iegūt informāciju, ir jābrauc uz Mārupi – uz uzņēmuma biroju. Informācijas iegūšanas procedūra lietotājiem nav redzama drošības apsvērumu dēļ, un, lai datus saņemtu, ir jāraksta iesniegums, kā arī jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
"Draugiem.lv", piemēram, var sniegt izrakstu ar IP adresēm, no kurām persona šī gada janvārī ielogojusies savā profilā. Taču ziņas par to, kuras lapas vai profilus visbiežāk apmeklēja, "Draugiem.lv" neesot nepieciešamības vākt – uzņēmumam ir informācija, kas arī ir publiska, - kurām lapām persona seko, kurās domubiedru grupās ir, kas arī ļauj precīzi mērķēt reklāmu.
"Draugiem.lv" desmit gadu darbības laikā vēl neviens lietotājs nav vēlējies izrakstu par saviem datiem. "Pieci.lv" pēc apmeklējuma radās iespaids, ka pats uzņēmums īsti nezina, kādus datus tehniski iespējams parādīt un kādus nē. Saņemts solījums, ka IP adrešu izraksts tiks nosūtīts uz norādīto e-pastu, taču teju divu nedēļu laikā nekas nav saņemts.
Informācija daudz vērtīgāka reklāmdevējiem
Vienkāršajam cilvēkam iegūstamā informācija ne tuvu nav tik vērtīga kā reklāmdevējiem, kuru rīcībā nonāk gan mūsu sociāldemogrāfiskie dati, gan interešu un uzvedības izpēte. To "draugiem.lv" piedāvā, lai pielāgotu profilā redzamās reklāmas.
Mediju aģentūrā "Carat Latvia" Digitālā departamenta vadītājs Aleksandrs Pasters atklāj, ka sadarbības ietvaros ar "Draugiem.lv" aģentūrai ir pieejams saraksts ar interesēm.
"Mēs sakām, ka mums vajag tādu profilu, - vecums no līdz, dzimums šitāds, intereses, piemēram, sports, hobiji - volejbols. Viņiem datu bāzē ir šī informācija, viņi ievada meklēšanu, pasaka, kāds aptuveni cilvēku skaits tāds ir, mēs nosakām to auditoriju. Tālāk tieši tai auditorijai parādās reklāma. Nekur nav vārdu, tā ka visa informācija ir anonīma," skaidro Pasters.
"Carat Latvia" valdes loceklis Raitis Avots stāsta, ka dati tiek aizsargāti un tos analizē vien apkopotā veidā. Viņš tāpat iesaka pašiem domāt par to, ko publicē.
"Ir ļoti būtiski, ka privātie dati netiek atklāti, privātie dati netiek vākti, netiek izpausti. Mūs neinteresē vārdi, uzvārdi, mūs interesē, cik daudz no auditorijas interesējas par vienu, otro, trešo tēmu, kuras varētu uzrunāt. Internetā, arī sociālajos tīklos, vienalga ko mēs publicējam, mēs esam atbildīgi, kam mēs gribam ko rādīt, kam mēs kaut ko gribam pateikt, ko mēs gribam komentēt. Tā ir tā pati mūsu uzvedība, kas ir uz ielas, kas ir sabiedrībā, tā ir arī interneta sabiedrībā. Bieži vien cilvēki domā, ka internetā mēs esam absolūti in-cognito, bet tad ir liels izbrīns, ka īstenībā mani atpazīst," saka Avots.
EP aizstāv lietotāju tiesības
Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele stāsta, ka viens no regulas priekšlikumiem pauž ideju, ka jebkurā personas datu izmantošanas gadījumā, tajā skaitā reklāmu izvēlē, profila īpašniekam būtu jāsaka nepārprotams "piekrītu".
Cilvēkiem ir jābūt iespējām ietekmēt to, kas notiek ar viņu datiem. Tas nozīmēs to, ka pirms interneta kompānija sāks attiecīgi "apstrādāt" cilvēka datus, tai būs iepriekš jāsaņem brīvi izvēlēta, apzināta un nepārprotama piekrišana no šīs personas. Privātuma politikai ir jābūt labi izskaidrotai, lai cilvēks pēc tam varētu, saprazdams šīs lietas, dot piekrišanu, un viņam ir jābūt skaidrām tiesībām pieprasīt šo datu dzēšanu. Tātad, ja vienā mirklī cilvēks saprot "nē, es to vairāk nevēlos", tad tam ir arī jābūt gana vienkārši īstenojamam.
Teorētiski tas būtu iespējams, bet realitātē vienīgais ieguvums būs tas, ka tiktu nokaitināti lietotāji, kam nepārtraukti kaut kam būtu jāpiekrīt, uzskata Jānis Palkavnieks no "Draugiem.lv".
"Ir taču pašam kaut kāda atbildība. Arī, ja tev uzbrauks mašīna pie sarkanās gaismas, tu pateiksi - "es nemaz neizlasīju noteikumos, ka pie sarkanās nevar iet"? Tad bezmaz vai atbildīgi ir CSDD, ka man to nepiespieda izlasīt," spriež Palkavnieks.
Eiroparlamentā pieņemts noteikums, ka cilvēkam ir tiesības pieprasīt dzēst par sevi atrodamu informāciju, ja tā ir novecojusi vai nav glaimojoša. "Draugiem.lv" gadījumā var pieprasīt, lai citu lietotāju publicēta informācija par tevi tiktu dzēsta, taču vien tad, ja tam ir nopietns pamatojums. Jānis Palkavnieks atgādina, ka par jebkuru savu darbību pašam jāatbild.
"Bija konkrēts gadījums, kad atraksta viens puisis un pasaka - "es esmu tur vienas meitenes albumā". Un viņš tur kaut kādā pirtī. Bet, saproti, vajadzēja domāt tad, kad tu biji tajā pirtī. Skaidrs, ja būs kaut kāda fotogrāfija, un redzi, ka tas ir ar kaut kādu slēpto kameru filmēts… Bet džeks bija pirtī. Tagad mēs nejauksimies tā puiša un meitenes attiecībās, kur viņš trāpījās kaut kādā viņas ballītē. Ir pat bijuši vēl absurdāki gadījumi, kad, pieņemsim, tur uzraksta: "Andris ir slikts cilvēks, viņš tur manā pagastā mani nesveicina. Viņu vajag izdzēst no draugiem." Arī tādi gadījumi ir bijuši. Cilvēki jau ir dažādi. Mums nav jājaucas cilvēku privātajās dzīvēs. To lai viņi kārto paši," pārliecināts Palkavnieks.
Visu izdzēst pilnībā nemaz nav iespējams
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes asociētais profesors Ģirts Kārnītis gan ir pārliecināts, ka kaut ko izdzēst no sociālajiem tīkliem pilnībā nemaz nav iespējams, arī kontroles iespējas ir visai ierobežotas.
"Ļoti bieži sociālie tīkli piedāvā, ka jūs tur varat "izdzēsties". Patiesībā viņi savās sistēmās vienkārši pieliek ķeksīti, ka manis vairāk nav. Protams, ka viņiem datu bāzēs es palieku, nekur jau es nepazūdu. Līdz ar to, ja es gribu patiešām izdzēsties pilnīgi un galīgi, tur ir jāņem vērā, ka tiem datiem regulāri tiek taisītas rezerves kopijas. Lai tehnoloģiski izdzēstu mani pilnīgi ārā, mani būtu jādzēš arī no vecajām rezerves kopijām, kas pat tehniski ir ārprātīgi sarežģīts un nepatīkams pasākums, ko es domāju neviens arī nekad nemēģinās darīt," spriež Karnītis.
Tikmēr Latvijā patlaban par datu aizsardzību, tostarp internetā, atbild Datu valsts inspekcija, kas gadā saņem aptuveni 350 sūdzības par dažādiem pārkāpumiem. Visbiežāk tā cīnās ar gadījumiem, kad internetā publicē apmelojošu informāciju vai uzdodas par citu personu.
Datu Valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa stāsta, ka inspekcija ir neliela un patiesībā šķietami svarīgās valsts institūcijas kompetences ir visai ierobežotas. Par apjomīgiem, visiem zināmiem gadījumiem kā, piemēram, Neo lieta šobrīd atbild policija.
Viens no datu aizsardzībā svarīgajiem elementiem, ko arī datu aizsardzības iestādes pieprasa no visiem tā saucamajiem datu apstrādātājiem un pārziņiem, ir skaidrot privātuma politikas ļoti skaidrā valodā un tai mērķauditorijai, kurai konkrētā aplikācija vai interneta vietne ir paredzēta.
"Nevar skaidrot kaut kādā tehnoloģiski vai nesaprotamā valodā. Ir jārēķinās ar jebkuru lietotāju. Ja skaidri netiek izskaidrots personai par to, kas notiks šai lapā un kāda informācija viņam nezinot tiks vākta par paradumiem, tas nav atbilstoši, un tad to var uzskatīt jau par nelikumīgu personas datu apstrādi," stāsta inspekcijas pārstāve.
Kontrole – arī pašu rokās
Kamēr jaunā regula vēl nav pieņemta, Signe Plūmiņa īpaši jauniem cilvēkiem iesaka vairākkārt padomāt, pirms kaut ko publicēt. Viņasprāt, internetā mēs atstājam daudz vairāk pēdu nekā reālajā dzīvē.
"Padomājiet, ja šo informāciju, ko jūs šodien publiskojat vai komentējat, izlasīs vecāki vai skolotāji. Un, ja jūs vienreiz izvietojat, tā tāpat var tikt tālāk nokopēta, un jūs jau zaudēsiet pilnībā kontroli pār to, ko jūs, iespējams, ļoti neapdomīgi esat izvietojis. Tas ir pirmais, ko var izdarīt pats cilvēks - kontrolēt un padomāt par to, ko viņš internetā vai aplikācijās izvieto," iesaka Plūmiņa.
Runājot ar jauniešiem, "Pieci.lv" secināja, ka jaunu cilvēku uzvedība internetā nav tik bezrūpīga, kā varētu likties. Piemēram, topošā skolotāja Kristīne saka, ka domā par to, ar kādu informāciju viņa vēlas dalīties. Izvēlētā profesija to pieprasa.
"Es negribu, lai tiktu publicēts kaut kas tāds, ko es nevēlos. Jā, man profesija neļauj - mācos par skolotāju," saka Kristīne.
Kristīnei ir taisnība. To apstiprina arī Eiroparlamenta preses sekretāres Martas Rībeles teiktais, ka privātā dzīve nebūt nav tik privāta, kā mums varētu šķist. Pozicionēšanās internetā ietekmē iedzīvotāju dzīvi, it sevišķi jaunus cilvēkus, kuri, piemēram, vēlas atrast darbavietu.
"Cilvēkiem pašiem jāatceras, ka ir jābūt atbildīgiem par to, ko viņi raksta. Tas ir arī jautājums, cik tālu iet ar šīm dzēšanas tiesībām. Tas ir joprojām diskutabls jautājums, arī Parlamenta līmenī. Es drīzāk jauniešiem ieteiktu no savas pieredzes, jo es esmu ļoti daudzus darbiniekus atradusi vai arī esmu no viņiem atteikusies, apskatoties to, ko viņi dara internetā. Ja vēl joprojām es saņemu dažus CV ar tādām e-pasta adresēm, kuras dažkārt ir kauns atkārtot, tad tā, man liekas, ir tāda lieta, par ko ir tiešām jādomā," stāsta Rībele.
Šķiet, ka lielām bailēm par savu datu drošību nav pamata. Jaunieši rūpīgi vērtē informāciju, ko publicēt, un dati, kas par mums pieejami, ir arī mūsu kontrolēti. No idejiskā viedokļa raugoties, Eiroparlamenta priekšlikumi veidoti tā, lai sociālo tīklu dzīve būtu droša, bet, no iesaistītās nozares puses raugoties, rodas jautājums - vai maz to vajag.
