Dārzeņu un ziedu audzētāji cīnās ar importu un nodokļiem

Tuvojas vietējo dārzeņu sezona, bet jau aizvadītajos Valentīna dienas svētkos netrūka tepat Latvijas siltumnīcās audzētu griezto ziedu. Patērētāji bieži tiecas iegādāt vietējo dārzeņu produkciju, un ziedu pārdevēji atzīst, ka arī puķes cilvēki bieži vēlas tieši Latvijā audzētas. Tiesa, viss, kas audzēts Latvijas siltumnīcās, sastopas ar sarežģītiem konkurences apstākļiem. Vietējiem dārzkopjiem turpinājušas augt izmaksas par energoresursiem, un PVN arvien ir augstāks svaigai pārtikai kā citviet Eiropā. Arī nupat ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa samazinātā likme ir tikai neliels atvieglojums. Turklāt daudzi nodokli kritizē par izvēlēto atskaites periodu, kas ir viens mēnesis.

Vietējiem ziediem par savu vieti jācīnās ar importa puķēm

Izrādot ziedu siltumnīcas ''Velgi'' Iecavas novada Dzimzukalnā ,saimniece Ingūna Smala stāsta, ka nupat aizvadītā Valentīna diena ir otrie lielākie svētki aiz 8. marta, kad arī vietējie tirgo ziemā izaudzētos pavasara ziedus. Lai arī šajos svētkos topa puķe ir roze, cilvēki pērk arī latviešu audzētās dzeltenās tulpes. „Mums no ziemas - pavasara puķēm ir hiacintes podiņos un grieztas, kā arī tulpes grieztas. Grieztie ziedi pārsvarā vienmēr ir pieprasītāki šajā sezonā. Taču kopumā Valentīna dienā „top” puķe veikalos ir roze un tikai pēc tam tulpes,” klāsta Smala.

Ar ziedu audzēšanu šī saimniecība nodarbojas jau 10 gadu un vairāk koncentrējas uz vasaras ziediem. Ingūna atzīst, ka pavasara ziedus savukārt audzē, jo darbs vienkārši patīk.

Izdzīvošanu sarežģī gan konkurence ar ievestajiem grieztajiem ziediem, gan arī nemitīgā energoresursu sadārdzināšanās, jo siltumnīcā ziemas mēnešos jāuztur siltums.

„Nu, mēs paši tā smejamies, ka ziemā tulpes un hiacintes ir tāds kā vaļasprieks, jo pēc tam tad nāk īstā sezona ar visām vasaras puķēm, atraitnītēm un pēc tam krizantēmām. Protams, svarīgi ir tas, ka visām šīm vasaras puķēm un viengadīgajām puķēm ir mazāki apkures izdevumi un sanāk arī kāda peļņa.

Bet tas ir sāpīgākais jautājums, jo mēs kurinām ar gāzi un, protams, kopš mēs strādājam šīs izmaksas nepārtraukti ceļas. Tas ietekmē arī mūsu cenas salīdzinājumā ar ievesto kaimiņzemju puķēm, kur audzēšanas izmaksas puķēm ir zemākas,” norāda Smala.

Nodokļu slogs atsaucas Latvijas puķu cenās

Savukārt runājot par valsts vai Eiropas atbalstu, ziedu audzēšana Latvijā īsti netiekot pieskaitīta pie lauksaimniecības, secina audzētāja. Arī Liepājas pusē SIA ''Grobiņas ziedi'' pārstāve Inta Rodenko apstiprina, ka siltumnīcās sācies pavasaris, zied prīmulas, tulpes, hiacintes un narcises. Pastiprināti siltumnīcās gatavojas 8. martam, kad arī ir lielākais noiets.

Mūsu ziedus pērk labprāt, lai arī viņi salīdzinoši ir nedaudz dārgāki kā no Holandes ievestie, bet vismaz mūsu pusē viņi ir pieprasīti. Jebkuras energoizmaksas un nodokļi ietekmē arī puķu audzētāju, bet mēs cenšamies atkal optimizēt ražošanas izmaksas, kaut vai uz to pašu laistīšanu un kopšanu. Pagaidām vēl izdodas,” vērtē Rudenko.

Viņa piebilst, ka šogad neliels atvieglojums no valsts puses gan parādījies caur subsidētās elektroenerģijas nodokli.

Dārzeņu audzētāji – mainīgās nodokļu politikas upuri

Mārupē kopā ir ap 10 hektāru zem stikliem, kur šobrīd intensīvi audzē gurķus un tomātus pavasara sezonai. Siltumnīcu pārstāvis un dārzkopju asociācijas vadītājs Jānis Bērziņš stāsta, ka raža arī Latvijas dārzeņiem šogad būšot laba. „Latvijas gurķu pirmā raža izskatās, ka būs par kādu dienu vai divām [dienām] vēlāk gaismas trūkuma dēļ. Bet apmēram uz Sieviešu dienu parādīsies veikalos. Nu un šobrīd „Jēkabpils Rītausma” jau sākusi pirmo salātu ražu šajās dienās,” stāsta Bērziņš.

Stādu siltumnīcā šeit apgaismojums darbojas diennakti un temperatūra tiek uzturēta ap 20 grādiem arī ar koģenerācijas palīdzību. Lai arī ieviests iepriekšminētais samazinātais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, tas ir tikai neliels solis, lai vietējie dārzkopji varētu noturēties tirgū un būtu vēlme veidot siltumnīca. „Iepriekš asociācijā mēs redzējām, ka nekādu citu atbalstu saņemt nevaram, un mēs sākām aģitēt, lai siltumnīcu uzņēmumi ierīko koģenerāciju, lai panāktu lētāku siltumu.

Un atsevišķas siltumnīcas, ieskaitot Mārupi, to arī izdarīja. Līdz ar to ieguldīja arī lielus līdzekļus ģeneratoru ierīkošanā un arī ņēma bankās kredītus, bet tagad pēkšņi, kad tas viss ir palaists, ievieš nodokli subsidētajai elektroenerģijai, kas ienākumus samazina vēl par 15%.

Tā kā šī nodokļa samazinātā likme ir cerība, ka tiksim galā vismaz ar kredītiem, bet tas noteikti nav atspaids dārzeņu audzētājiem kopumā par siltuma izmaksām,” kritisks ir Bērziņš.

Viņš vērtē, ka kopumā valstī siltumnīcu platības nav palielinājušās aizvadītajā gadā un nepieaugšot īpaši arī šajā gadā, jo lielās konkurences ar ārzemju produkciju dēļ visi gaidot uz jauno Eiropas daudzgadu budžeta programmu. „Viss ir atkarīgs no tā, kas būs ar jaunajiem Eiropas līdzekļiem, cik to varēs atvēlēt arī dārzkopībai, jo ir diezgan saradušās firmas, kas ieved importu un cenšas to uzdot par Latvijas preci, ar ko ir grūti cīnīties. Varbūt būtu jāsāk ar to, ka stingri ar likumu jāaizsargā izcelsme, kura obligāti būtu jānorāda uz šiem svaigajiem un nefasētajiem produktiem. Un tad būtu arī atbalsts vietējiem audzētājiem, jo pircēji meklē vietējo preci un reizēm ir gatavs maksāt dārgāk par labu, svaigu produkciju,” saka Bērziņš.

Nākotnē Latvijā gan varētu attīstīties siltumnīcas, kuras dārzeņus audzē ar mākslīgo apgaismojumu un darbu nodrošina visa gada garumā, šobrīd tādas Latvijā ir divas.

Cer uz mazāku PVN

Getliņu siltumnīcā tomāti ir nogatavojušies un ražas laiks jau ilgst no Ziemassvētkiem. Siltumnīca ir liela, ļoti gaiša un starp tomātu stādiem manāmas arī kamenes, kuras palīdz augiem apputeksnēties, jo telpās nav vēja un ir mitrs. Tomātu šķirne esot ļoti kaprīza, grūti un dārgi audzējama, taču garšīga un tādēļ nekonkurē ar Spānijas lēto tomātu, stāsta siltumnīcas agronoms Guntars Strauts. „Strādājam ar nelielu peļņu, bet tas ir pateicoties tam, ka audzējam kaut ko ekskluzīvu, jo audzēt parasto standarta tomātu pie šīm energoresursu izmaksām un savilkt kopā galus nav iespējams. Pieprasījums ir liels. Patērētājs, protams, gribētu zemāku cenu, bet diemžēl divi eiro kilogramā sanāk apgaismojuma cena,” norāda Strauts.

Getliņu siltumnīca šobrīd arī tiek paplašināta, blakus uzbūvēta vēl viena ēka, kas kopā veidos hektāru lielu dārzniecību. Jauno kompleksu ekspluatācijā varētu nodot tikai martā, tādēļ pagaidām par koģenerācijā saražoto elektroenerģiju Getliņu siltumnīcām samazinātu nodokli nepiemēros, jo platības vēl ir par mazu. Tiesa gan, Strauts kritizē šī nodokļa likmes kopumā, īpaši faktu, ka atvieglojumi ir tiem, kas 70% saražotās enerģiju izmanto siltumam katra mēneša ietvaros. „Tas ir saules nodoklis, proti, jo vairāk spīd saule, jo lielāku nodokli mēs maksāsim. Stulbākais ir tas, ka neviens nesaprot - lauksaimniecībā nevar par atskaites periodu uzlikt mēnesi. Visiem lauksaimniekiem atskaites periods vienmēr ir gads un arī siltumnīcās.

Vienu mēnesi siltumnīcas stāv tukšas, kad notiek dezinfekcijas, tīrīšana. Tad divus mēnešus audzē jaunos stādus līdz ražai. Tātad trīs mēnešus mēs preci nesaražojam un nesaņemam ieņēmumus, bet paaugstinātos nodokļus maksājam visu šo laiku.

Un ja, piemēram, ziemā 100% visa siltumenerģija tiek atdota siltumnīcām, tad vasarā patēriņš iznāk loģiski mazāks. Ja skatītos to gada griezumā tad jau, protams, iekļautos tajos 75%,” saka Strauts.

Tāpat visi dārzkopji arvien cer uz mazāku PVN, jo Eiropā no 27 valstīm tikai sešās ir augstais PVN 21% svaigai pārtikai. Taču, neraugoties uz grūtajiem dārzkopju konkurences apstākļiem, arī šajā sezonā patērētājiem būs pieejami vietējie dārzeņi un ziedi, vairāk gan marta sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti