De Facto

Liepnieks cieši sadarbojies ar «Latvenergo» lietā notiesāto konsultantu

De Facto

De Facto

Covid-19 plāni raisa domstarpības par atbildību sadali valdībā

Covid-19 plānu haoss izgaismo domstarpības par atbildību sadali valdībā

Covid-19 ierobežošanas stratēģisko plānu Ministru kabinetā pieņēma tikai pagājušajā nedēļā pēc tam, kad runas par haotiskajiem lēmumiem sākās gan pašā valdībā, gan arī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka šāds plāns vajadzīgs. Novēlotā rīcība atgādināja par valdības atslābumu zemākas saslimstības laikā, kā arī izgaismoja premjera un veselības ministres atšķirīgo nostāju par atbildībām.

ĪSUMĀ:

  • Valdībā tapa Covid-19 ierobežošanas stratēģisks plāns.
  • Tomēr oktobrī valdības diskusijās izlauzās ministru atšķirīgais redzējums.
  • Par līdz šim zaudēto laiku atbildību īsti neviens neuzņemas.
  • EM: Nule pieņemtajā stratēģiskajā plānā iztrūkst atbalsta sadaļas.
  • Skolās kavējas mācību materiāli, projekts “Tava klase” un datoru iegāde.
  • Premjers atzīst: pietrūcis savlaicīgas gatavošanās.

Līdz šim ar Covid-19 saistītie drošības pasākumi mainīti vairākkārt. LTV raidījums “De facto” izpētījis, ka oktobrī vien Ministru kabineta noteikumiem, kuros tie aprakstīti, bijušas desmit redakcijas. Viena no šādām noteikumu grozīšanas reizēm 23. oktobra ārkārtas sēdē arī bija tā, kurā atšķirīgais redzējums izlauzās diskusijās.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka pat viņam plāns vairs nav saprotams un tas uztrauc. Premjeram pievienojās iekšlietu ministrs, kurš norādīja, ka izmaiņas bija jau dažas dienas iepriekš un tas neveicina prognozējamību no valdības puses.

Šie pārmetumi raidīti Veselības ministrijas virzienā, kas ierobežojumus plāno un piedāvā un kura likumā noteikta kā koordinators epidēmijās. Tam, ka ministrija savu darbu nedarītu, veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) nepiekrīt, norādot, ka  attīstības scenāriji līdzīgā formā tam plānam, kuru pieņēma un publiskoja šonedēļ, visiem ministriem valdībā bija zināmi jau no pavasara.

“Tā sarežģītība ir tā, ka nereti tiek pārprasts, ka epidemioloģiskais plāns, kas pasaka, ka mums būs jāierobežo cilvēku kopābūšanu, kaut kā fokusējas tikai uz Veselības ministriju,” saka Viņķele, “Veselības ministrija nevarētu nekādi izdomāt, kā specifiski to ierobežot izglītības iestādēs, kā specifiski sniegt atbalstu nozarēm, kuras cieš no ierobežojumiem.”

Tomēr par līdz šim zaudēto laiku atbildību īsti neviens neuzņemas.

Arī par to, vai un kā maksāt dīkstāves pabalstus, lemj tikai tagad, kaut gan ierobežojumi, kas atkal samazināja darba apjomu gan restorāniem un izklaides vietām, gan piemēram, pedagogiem interešu izglītībā, stājās spēkā jau pirms vairākām nedēļām.

Iepriekšējās darba grupas Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas paspārne, kas ar šādiem jautājumiem strādāja, pārtrauca lemšanu, tiklīdz pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma situācija uzlabojās.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) tagad atzīst, ka, no šīs dienas pozīcijām raugoties, pārtraukt šo grupu darbu nevajadzēja. Ministrs norāda, ka rosinājis atjaunot šādu formātu, jo atbalsta sadaļas iztrūkst arī nule pieņemtajā stratēģiskajā plānā.

“Šai tabulā pietrūkst vienas ailītes: kādi būs atbalsta mehānismi konkrētai iedzīvotāju grupai vai konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbība tiks ierobežota. Un pie tā mums ir jāstrādā pēc iespējas ātrāk, lai šādu ailīti izveidotu,” viņš norāda.

Tā gan nav vienīgā nesagatavotā lieta.

Skolās kavējas mācību materiāli, projekts “Tava klase” un datoru iegāde.

Pavasarī, ārkārtas situācijas laikā, ministrijai esot spējusi rīkoties ātrāk. “Mēs šobrīd to [projektu “Tava klase”] nevaram noorganizēt no augusta mēneša! Tāpēc – kamēr specifikācija, kamēr ar vieniem saskaņo, kamēr viena, kamēr vienkārši… tas ir ļoti lēni,” saka izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Arī to atrisināt valdībai līdz šim nav izdevies.

Valdībā no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) izskanējis piedāvājums izveidot jaunu Krīzes vadības centru ar visu nozaru ekspertiem. Tomēr atbalstu šāda ideja nav guvusi, jo nav līdz galam skaidrs, ar ko tas atšķirtos no Krīzes vadības padomes premjera vadībā.  

Ministru prezidents gan atzīst, ka pietrūcis savlaicīgas gatavošanās, bet joprojām vairāk rāda Veselības ministrijas virzienā.

“Es sasaucu krīzes vadības sēdes, jo es pats biju ļoti noraizējies, es nesapratu, kas tad īsti tas plāns mums ir. Jau kopš vasaras redzēju un vairākās sapulcēs to cēlu (..), un veselības sistēma, kā lai to saka... nav jau arī vienkāršs viņiem tas uzdevums, tur pagāja ilgāks laiks,” saka premjers. Savukārt gatavot kompensējošos pasākumus varot tikai tad, ja ir zināms, kādiem ierobežojumiem gatavoties.

“Ja viss būtu ideāli, es būtu pilnīgi priecīgs, es uztveru kritiku un nevaru pretoties kritikai,” saka premjers, vienlaikus norādot, ka ir bijuši dažādi faktori, kas ietekmējuši skaidru plānu trūkumu. Arī stratēģiskā plāna esamība pati par sevi nenozīmējot, ka tagad sekos tikai saslimstības kritērijiem, un kādas plāna neparedzētas izmaiņas tāpat varot būt.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.

Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.

Made with Flourish

Made with Flourish

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt