De Facto

«Rail Baltica» izmaksas varētu pietuvoties trim miljardiem eiro

De Facto

De Facto - ES tiesa lemj par Rimšēviča korupcijas lietu. Vai Covid-19 kādreiz beigsies?

Covid-19 – uz palikšanu?

Covid-19 pandēmija nebeidzas, kā agrāk cerēts. Ar ko rēķināties?

Jaunākās Covid-19 saslimstības līknes par ik dienu no jauna atklātajiem Covid-19 gadījumiem vairākās Eiropas valstīs, kā arī jaunās Dienvidāfrikā atklātās vīrusa mutācijas parādīšanās kārtējo reizi atgādina, ka cerēt uz Covid-19 pierimšanu nevar.

Uz šī fona varētu likties, ka Latvijai sliktākā situācija nu jau aiz muguras, taču Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs brīdinājis mūsu valsti, ka decembra otrajā pusē atkal varētu būt uzrāviens un vīrusa omikrona paveida klātbūtne to tikai varētu veicināt, vēsta LTV raidījums "De facto". Un to, ka tik drīz nekas nebeigsies, liek manīt arī Pasaules Veselības organizācija (PVO).

ĪSUMĀ:

  • Vakcinācija pret kovidu vairs nesola viennozīmīgu izeju no pandēmijas; tās nozīme gan nav mainījusies.
  • Būs jāmeklē, kā papildus vakcinācijai sadzīvi un ekonomisko aktivitāti sabalansēt ar ierobežojošiem un drošības pasākumiem.
  • Profesors Briģis: Slimībai neapšaubāmi ir sezonāls raksturs; ceram, ka daudz labāk pratīsim cīnīties ar koronavīrusu.
  • Infektologs Dumpis: Nākotnes scenārijs - dzīvojam normālu dzīvi, bet kādu mēnesi valkājam maskas, strādājam no mājām.
  • Veselības ministrija plānojot, kā attīstīt veselības aprūpes sistēmu turpmākai kovida klātbūtnei.

"Izvakcinēties" no pārpildītajām slimnīcām

Aizvien būs jāmeklē, kā papildus vakcinācijai sadzīvi un ekonomisko aktivitāti sabalansēt ar ierobežojošiem un piesardzības pasākumiem. PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss novembra vidū preses konferencē norādīja: "Neviena valsts nevar vienkārši izvakcinēt savu ceļu no pandēmijas. Tas nav – "vakcīnas vai", tas ir: "vakcīnas – un."" 

Tas ir pretēji tam, uz ko vēl pirms gada, pusotra cerēja gan Latvijas, gan citu valstu eksperti, politiķi un sabiedrība. Pirms gada, sagaidot pirmās vakcīnas, toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") sacīja: "Vakcīna ir mūsu biļete uz salīdzinoši normālu, ierastu dzīvi, kāda tā bija pirms Covid-19." 

Taču tā nenotika. Vīruss mainījās un kļuva agresīvāks, un valstis pieļāva kļūdas – tostarp Latvija, laikus neieviešot stingru ierobežojumus un nespējot panākt vajadzīgo vakcinācijas aptveri.

Kaut arī vakcinācija vairs nesola viennozīmīgu izeju no pandēmijas, tomēr nav mainījusies tās nozīme, lai pēc iespējas vairāk novērstu smagu saslimšanu un nāvi.

"Vispirms mums vajag izvakcinēties no pārpildītajām slimnīcām. Un tur vienīgais risinājums ir senioru un riska grupu vakcinācija," uzsvēra Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.

Vienlaikus šai jaunajai realitātei būs jāpiemērojas un jāpieņem, ka agrākie priekšstati par atgriešanos "normālajā dzīvē" vairs var nebūt aktuāli. Spāņu gripa savulaik gan pēkšņi pazudusi pēc četru piecu gadu plosīšanās, bet nav pamata paļauties, ka tā notiks šoreiz.

Iemācīties dzīvot normālu dzīvi

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis pieļāva, ka "drīzāk ir jārēķinās ar to, ka šī slimība būs, tā sacīt, nevis epidēmiska, bet endēmiska, neapšaubāmi slimībai ir sezonāls raksturs un sezonas būs, bet mēs ceram, ka daudz labāk pratīsim cīnīties ar šo slimību."

Ko tas nozīmēs mūsu ikdienai, Dumpis kā piemēru minēja Dānijas un Zviedrijas praksi – tur saslimstība kāpj, taču slimnīcas nav pārslogotas un  ierobežojumi mijas ar brīvības periodiem: "Pagaidām mēs vērojam ar interesi šīs valstis, un iezīmējās tas nākotnes scenārijs, 

ka mēs dzīvojam normālu dzīvi, bet kādu mēnesi, piemēram, ejam nevis lokdaunā, bet valkājam maskas vai strādājam no mājas.

Tad, kad šis vilnis pāriet, tad atkal atgriežamies normālā dzīvē un laiku pa laikam, iespējams, vēl balstvakcinējamies."

Ilgstoša krīze gan nozīmē arī sabiedrības nogurumu un pieradumu, tostarp pie augstiem mirstības rādītājiem, kas šobrīd ir pat vairāki desmiti Covid-19 izraisītu nāvju dienā. Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers atzina, ka to apliecina arī objektīvā riska un tā vērtējuma rādītāji par kovida laika posmu no 2020. gada līdz šī gada pavasarim, vasarai.

"Tur tā līkne – objektīvā riska līkne iet brīžiem uz augšu, brīžiem uz leju. Bet cilvēkam tas riska vērtējums ir apmēram tāds pats, kā bija no sākuma 2020. gada pavasarī. Mēs apmēram konstanti saglabājam to savu priekšstatu konstantā līmenī, kas apstiprina tēzi, ka statistika pati par sevi nav nekas cilvēka uzmanību mainošs," viņš skaidroja.  Mainīt to savukārt var palīdzēt stāsti un paša pieredze, kā arī skaidra un noteikta rīcība no valdības puses. Austers sprieda:  "Viena no lietām, ko var no ārpuses mēģināt ietekmēt un par ko beigās visi būtu priecīgi – sākt domāt ilgākā perspektīvā. Jo tas, kas šobrīd ir noticis gan atsevišķu sabiedrības locekļu galvās, gan viņus pārstāvošu politiķu galvās, tas ir tāds īstermiņa risinājums visam. Un, kas ir vēl dīvaināk, arī uzņēmēju galvās lielā mērā tas ir bijis klātesošs."

Tālākā nākotnē īsti nelūkojas

Ilgtermiņa vīrusa klātbūtne gan prasa arī cita veida gatavību. Taču starpinstitūciju koordinācijas grupa Covid-19 krīzes vadībai tālākā nākotnē īsti nelūkojas, jo pat daudzi aktuālie risinājumi iestrēgst sanāksmēs, interešu sadursmēs, kā arī ļaujoties atslābumam mierīgākos apstākļos.

"Ja mēs paskatāmies uz mūsu vakcinācijas kampaņu, tā mums ir tādos viļņos. Mēs īsā laikā izveidojam milzīgas vakcinācijas kapacitāti, pieprasījums krītas, mēs atkal likvidējam visu, ko esam uzbūvējuši, samazinām apjomu. Tad mēs nonākam rudens viļņa priekšā, atkal ir šie lēmumi. Un ļoti grūti ir plānot un veidot sistēmu, ja mums ir šādā veidā [jādarbojas]," sacīja Valsts kancelejas un arī šīs grupas vadītājs Jānis Citskovskis.

Kā attīstīt veselības aprūpes sistēmu turpmākai kovida klātbūtnei, Veselības ministrija (VM) gan plānojot.

Praktisks rezultāts šai plānošanai ir tieši slimnīcu lielākas jaudas, lai vajadzības gadījumā būtu vieta 3000 Covid-19 pacientu. Tomēr, rēķinoties ar ilgstošu vīrusa klātbūtni, ne mazāk svarīgi ir arī citi aprūpes līmeņi. Piemēram, ģimenes ārsti jau sen prasa vēl vienu palīgu prakses darbā – trešo māsu. Sarunā ar "De facto" vēl rudens sākumā to uzsvēra arī ģimenes ārste, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. 

Virzības šim priekšlikumam gan īsti nav bijis. Ģimenes ārsta komandas paplašināšanai konceptuāli piekrīt arī Veselības ministrijā, taču vēlējuma izteiksmē.

"Šis vēl noteikti nav nākošā gada budžetā, bet katrā gadījumā mums ir jāmodelē visas situācijas un jādomā, kā tikt galā ar konkrētajiem pārbaudījumiem," sacīja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. 

Lielākais uzsvars gan arī turpmāk paliks uz vakcināciju kā stūrakmeni cīņai ar agresīvo vīrusu, un nav izslēgts, ka būs arī vēl cita veida vakcīnas, pie kuru izstrādes notiek darbs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt