Prezentējot ceļa karti Covid-19 ierobežošanai ieviesto pasākumu atcelšanai Eiropas Savienībā, EK prezidente Urzula fon der Leiena mudināja bloka valstis to darīt koordinēti.
Vīruss neatzīst robežas
Koronavīruss uzbruka ES valstīm atšķirīgā laikā un ar dažādu intensitāti, tāpēc katrā atsevišķā valstī jābūt individuālai pieejai ierobežojumu atcelšanai. Tomēr, pirms valdības sāks to darīt, jāizpilda vairāki priekšnosacījumi, norādīja fon der Leiena.
EK ierosina, lai pastāvošo ierobežojumu atcelšana būtu "pakāpeniska, konsolidēta un koordinēta".
Fon der Leiena uzsvēra, ka ES dalībvalstīm pakāpeniski jāinformē citai cita par spertajiem soļiem, jo "vīruss neatzīst robežas".
Kritēriji…
"Ceļa kartē" sniegti trīs kritēriji, lai pārbaudītu valsts gatavību ierobežojošo pasākumu mazināšanai.
1. Epidemioloģiskais kritērijs rāda, ka slimības izplatība mazinās un stabilizējas diezgan ilgstošā laika posmā. Par to var liecināt, piemēram, būtisks jaunatklāto inficēšanās gadījumu kritums vai pacientu skaita samazināšanās intensīvās terapijas nodaļās. ES valstu valdībām, balstoties uz atbildīgo dienestu datiem, jāpārliecinās, ka tas notiek.
2. Veselības aprūpes sistēmas pietiekama caurlaides spēja. Nepieciešams pārliecināties par to, ka valsts slimnīcās ir pietiekami daudz gultasvietu saslimušajiem, ka intensīvās terapijas nodaļās pietiek vietu, aprīkojuma un ārstēšanās līdzekļu krājumu, ka apdraudētajām iedzīvotāju grupām ir piekļuve medicīniskajai palīdzībai, ka veselības aprūpes sistēmā ir pietiekami daudz kvalificēta personāla, lai nodrošinātu no slimnīcām izrakstīto pacientu pēcstacionāra novērošanu (tostarp, lai veiktu kontroltestus).
Šis kritērijs ir ārkārtīgi svarīgs, jo liecina par veselības aprūpes sistēmas gatavību tikt galā ar Covid-19 uzliesmojumu,
kas iespējams pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas. Mediķiem arī jābūt gataviem atsākt ārstēt slimniekus ar citām diagnozēm, kas daudzās valstīs epidēmijas maksimuma punktā tika pārtraukts.
3. Adekvātas novērošanas jaudas, tostarp plaša testēšana nolūkā atklāt inficēšanos ar Covid-19, inficēto personu kontaktu izsekošana, iespēja izolēt cilvēkus gadījumā, ja notiek atkārtoti slimības uzliesmojumi.
Nepieciešams veikt pārbaudes, lai noteiktu antivielas pret Covid-19, kuras palīdzēs izveidot priekšstatu par to, kāda valsts iedzīvotāju daļa šo slimību pārslimojusi un potenciāli izstrādājusi imunitāti.
… un rekomendācijas…
● Ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai, soli pa solim, un starp šiem soļiem jābūt pietiekamiem laika intervāliem (piemēram, vienam mēnesim).
● Vispārējie ierobežojošie pasākumi jānomaina pret konkrētākiem. Piemēram, apdraudētajām iedzīvotāju grupām pašizolācijā jāpaliek ilgāk. Pacientiem ar diagnozi Covid-19 vai viegliem simptomiem jāievēro karantīna un viņi jānovēro. Esošie aizliegumi jānomaina pret drošām alternatīvām, lai cilvēki pakāpeniski varētu atgriezties pie normāla darba režīma (piemēram, jāatver piekļuve kopīgas izmantošanas vietām, taču personāla un apmeklētāju drošības dēļ nepieciešams tur regulāri veikt dezinfekciju).
● Ierobežojošo pasākumu atcelšana jāsāk vietējā līmenī un jāpaplašina citur valstī, ņemot vērā tās īpatnības.
● ES iekšējo un ārējo robežu atvēršana jāveic pakāpeniski, līdz tiek atjaunota normāla Šengenas zonas funkcionēšana. Vispirms saskaņoti jāatver iekšējās robežas, bet pēc tam – ārējās.
● Ekonomiskās darbības atjaunošanai arī jānotiek posmos. Ir vairāki modeļi (darbs maiņās, darbs ar zemu kontaktēšanās līmeni, attālināts darbs), taču nebūtu jāatļauj atgriezties darba vietās visiem iedzīvotājiem.
Vispirms jāatjauno to sektoru darbs, kuri ir svarīgi valsts ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai (piemēram, transports).
Visās darba vietās jāievēro drošības un higiēnas pasākumi, kas noteikti pandēmijas laikā.
● Cilvēku pulcēšanos var pakāpeniski atļaut. To jomu secība, kurās tiks atcelts šis aizliegums, var būt šāda: skolas un augstskolas, veikali, sociālās aktivitātes vietas (tostarp restorāni, kafejnīcas), masu pasākumi (koncerti un citi).
● Pasākumi atkārtotu uzliesmojumu novēršanai nav jāpārtrauc. Tas ietver sociālās distancēšanās turpināšanu un iedzīvotāju informēšanu par pandēmijas situāciju. Ir vērts apsvērt prasību nēsāt aizsargmaskas sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku.
● Visi šie pasākumi būtu pastāvīgi jāuzrauga.
Globālā mērogā
Globālajai stratēģijai ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai, kā uzskata aptuveni 500 medijus no 154 pasaules valstīm apvienojošā mediju projekta "Project Syndicate" autori, jābūt šādiem svarīgiem komponentiem.
Masveida testēšana (nolūkā atklāt gan infekciju, gan izveidojušos imunitāti), lai veselie cilvēki varētu atgriezties darbā, bet inficētie – saņemt atbilstošu ārstēšanu. Šim nolūkam valstīm būs nepieciešamai adekvāti testēšanas un aizsargaprīkojuma krājumi. Šādā gadījumā ir ārkārtīgi svarīga nozīme starptautiskajai sadarbībai.
Efektīva saslimšanas uzraudzība un kontrole. Daudzas valstis nevēlas ieviest digitālo izsekošanu pēc Ķīnas un Dienvidkorejas parauga. Tomēr, tā kā inficēto personu kontaktu izsekošana "rokas režīmā" aizņem pārāk daudz laika, ir grūti iedomāties jebkādu stratēģiju ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai, kurā šādai uzraudzībai neizmantotu mobilās lietotnes.
Autori atsaucas uz Oksfordas zinātnieku veiktu pētījumu. Tā secinājums: mobilās digitālās uzraudzības lietotnes var būt efektīvas inficēšanās līmeņa pazemināšanā, pat ja tās izmanto tikai 60% iedzīvotāju. Tāpēc rietumvalstu pilsoņiem jāmācās no Ķīnas un Dienvidkorejas panākumiem un jāmēģina pretstatīt savas bažas par varas iestāžu īstenotās uzraudzības pastiprināšanu kaitējumam, kādu nodara cilvēku turēšana karantīnā.
Tām valstīm, kuras bažījas par šī punkta ētiskumu,
jāsadarbojas un jāizstrādā uzraudzības instrumenti, kas dod iespēju maksimāli ievērot cilvēktiesības.
Autori pievērš uzmanību vēl kādam ļoti svarīgam faktoram – jo ātrāk un efektīvāk mēs rīkosimies, lai iegrožotu vīrusa izplatīšanos pasaules nabadzīgākajās un visblīvāk apdzīvotajās valstīs, jo labāk varēsim aizsargāt visu pasauli kopumā. Šim virzienam nepieciešamas steidzamas investīcijas un vislielākā uzmanība.
Globālā stratēģija ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai būtu daudz drošāka, ja būtu izstrādāta efektīva vakcīna pret Covid-19.
Tās izstrādāšanu paātrina starptautiskā zinātniskā sadarbība. Pasaules vadošie virusologi dalās ar savu pētījumu rezultātiem telefonkonferencēs, kuras organizē Pasaules Veselības organizācija, un publicē tos zinātniskos portālos, tādos kā "medRxiv" un "bioRxiv". Vakcīnas globālai izplatīšanai arī būs nepieciešama starptautiskā sadarbība.
Stratēģija ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai ASV
Variantu strukturētai stratēģijai iziešanai no karantīnas ierosinājis nevalstiskais Amerikas Uzņēmējdarbības institūts. Šī analītiskā centra eksperti izstrādājuši "ceļa karti" (.pdf) , kurā paredzēti trīs pamatposmi.
1. Pārtraukt vīrusa izplatīšanos. Tas ir īpaši aktuāli lielām valstīm, kurās epidēmijas apmērs joprojām pieaug, pirmām kārtām Krievijai un ASV.
Tam vispirms jānodrošina masveida un operatīva testēšana.
Autori uzskata, ka ASV gadījumā runa ir par vismaz 750 tūkstošiem testu nedēļā (tagad valstī veic apmēram 455 tūkstošus testus nedēļā).
Jāpalielina ASV veselības aprūpes sistēmas jaudas. Šim nolūkam nepieciešami pieci līdz septiņi plaušu mākslīgās ventilēšanas aparāti uz katriem desmit tūkstošiem cilvēku (pašlaik ir trīs), kā arī piecas līdz septiņas gultas reanimācijā uz desmit tūkstošiem cilvēku (pašlaik ir tikai 2,8). Daudzos Krievijas reģionos nodrošinājums ar plaušu mākslīgās ventilēšanas aparātiem attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir daudz labāks, norāda autori.
Jānodrošina ārsti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, pirmām kārtām – ar maskām.
Jāizvērš saslimušo personu kontaktu plaša mēroga izsekošana, jādrošina potenciālo saslimušo izolācija. Tam var būt nepieciešams novērot desmitiem tūkstošu inficēšanās gadījumu katru dienu un desmitiem tūkstošu kontaktu.
Pie nākamā soļa var pāriet, kad atsevišķā štatā jaunu inficēšanās gadījumu skaits konsekventi samazinās ne mazāk kā 14 dienu laikā; kad slimnīcas spēj ārstēt visus pacientus, kuriem nepieciešama hospitalizācija; kad štatā ir iespējas veikt analīzes visiem, kuriem ir Covid-19 simptomi; kad štats spēj uzraudzīt visu pacientu ar apstiprinātu diagnozi kontaktus.
2. Pakāpeniski pārtraukt ierobežojošos pasākumus katrā štatā atsevišķi.
Var atvērt skolas, veikalus, taču cilvēkiem jāturpina sociālā distancēšanās.
Masu pasākumu aizliegumam jābūt spēkā. Turklāt par 60 gadiem vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuri pieder citām riska grupām, būs jāierobežo sociālie kontakti. Štata varas iestādēm jābūt iespējai reaģēt uz atkārtotiem uzliesmojumiem, un nepieciešamības gadījumā nekavējoties jāatjauno ierobežojumi.
3. Atcelt visus atlikušos sociālo kontaktu aizliegumus. Trešo posmu var sākt, kad valstī nodrošināta masveida testēšana un labi darbojas monitoringa sistēma, kas dod iespēju izsekot inficētos un ievietot tos karantīnā; ir izstrādātas ārstēšanas metodes, kas ļauj samazināt slimības smagas norises gadījumus. Vai arī ja ir izstrādāta un apstiprināta efektīva vakcīna.
Nav izslēgts, ka šis solis kļūs iespējams tikai, kad būs pagājis pusotrs gads
– tieši tāds termiņš bieži tiek minēts, vērtējot, cik ilgs laiks nepieciešams, lai izstrādātu un izmēģinātu vakcīnu pret Covid-19.
