«Citadeles» pārdošana – vai ir cerības atgūt «Parexā» ieguldīto valsts naudu?

Vēl pirms vēlēšanām politiķi gatavojas izšķirties, kā pārdot bijušās „Parex” impērijas labāko daļu – „Citadele banku”. Konsultants, Francijas banka „Societe Generale”, iesaka apspriest divus variantus: publisko piedāvājumu par naudu vai investora piesaisti, kurš nopērk uzreiz visu banku.

No „Parex” atšķeltā „Citadele”, kas, līdzīgi kā „Reverta”, tika balstīta un glābta par valsts naudu, pašlaik 27 Latvijas komercbanku listē izskatās vairāk nekā pieklājīgi – sestā vietā pēc pašu kapitāla apjoma un septītā pēc aktīvu apjoma. Pieauguši visi iespējamie bankas kvalitātes rādītāji, tajā skaitā peļņa pērn pārsniedz 13 miljonus.

Lūdzot atļaut glābt „Parex” banku un ieguldot tajā tuvu diviem miljardiem eiro no valsts budžeta, valsts solījusi Eiropai nepaturēt banku un nepelnīt ar to naudu, skaidro Privatizācijas aģentūras komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs. Ja ir valsts atbalsts, tas ir negodīgi pret tiem, kuriem nav šāda atbalsta. Tas pieļaujams, tikai stingri regulējot ar noteikumiem, kādā veidā tas tikt izbeigts un kompensētas pārējo ciešanas. 

Tomēr jautājumus šajā gadījumā rada pārdošanas procesa steiga. Vairākkārt jau pārdošana atlikta, un pēdējais termiņš ir šā gada beigas.

Sociālajos tīklos var lasīt neskaitāmus iedzīvotāju komentārus un  replikas saistībā ar „Citadeles” pārdošanu. Galvenie jautājumi, līdzīgi kā „Hipotēku” bankas gadījumā,   kādēļ vispār jāpārdod un, ja jāpārdod, kādēļ nevar atļaut pirkt tautai. Privatizācijas aģentūrā atklāj, ka šāds variants bijis dienas kārtībā, bet, ticamākais, tā nenotiks. „Pavisam noņemt no dienaskārtības publisko piedāvājumu mēs nevaram, bet vairāki riska apsvērumi ļauj mums secināt, ka, visticamāk, šī iespēja netiktu īstenota. Arī tāpēc, ka viena no mūsu saistībām pret Eiropas Komisiju ir pārdot visas akcijas. Publiskajā piedāvājumā pārdot visas akcijas ir diezgan nestandarta darījums,” skaidro Loginovs.

Tuvākajā laikā valdība lems, kā darīt. Jebkurā gadījumā, šī procesa virzītāji saka, ka jāsteidzas. Savukārt ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs norāda, ka nav jāsteidzas. Ja arī Eiropas Komisija nolikusi termiņu šā gada beigas, jāmēģina izmantot juridisks termins „force majeure”, kas būtu tulkojams kā nepārvaramas varas situācija, un saistīt to ar notikumiem Ukrainā.

„Šobrīd, kad Latvijai apkārt ir diezgan nestabila politiskā situācija, īpaši saistībā ar Krieviju, sankcijām, nezinu, vai ir īstais brīdis pārdot banku. Latvijas bankas kopumā ir saistītas ar naudas plūsmām no Krievijas. Mēs nezinām, kā tuvākajos mēnešos attīstīsies situācija – vai nebūs kāda sankcijas pret Krieviju, vai tās neietekmēs naudu, kas nonāk Latvijas bankās un attiecīgi var ietekmēt kredītportfeļa, nekustamā īpašuma vērtību. Tāpēc domāju, ka jebkurš pircējs šajā brīdī dos piesardzīgāku cenu, nekā tā būtu normālos apstākļos,” skaidro ekonomists.

Pēc Ošleja teiktā,  situācija nav arī tik vienkārša saistībā ar to, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka kā 25% „Citadele” akciju īpašniece  pieprasīs savu daļu, ko valsts tai apsolījusi, neatkarīgi no pārdošanas cenas.

Valsts „Parex” bankā no nodokļu maksātāju naudas ieguldīja aptuveni miljardu latu, kopā ar valsts garantijām - tuvu diviem miljardiem eiro. No abām bankām - „Reverta” un „Citadele” - atgūta gandrīz puse no šīs summas jeb 770 miljoni. Vēl jāatgūst miljards eiro. „Citadelē” neatmaksātais atbalsts palicis ap 130 miljoniem eiro. Pārējais būtu jāsedz „Revertai” līdz 2017.gadam.

„Revertā” ir sliktā „Parex” daļa - kavētie kredīti, grūti pārdodamie aktīvi. Iespējams, tādēļ, ka tik krasi tiek nodalītas šīs saistības, „Citadeles” pārdošanai procesa virzītāji neuzstāda pārāk augstu latiņu. Tas savukārt veido labvēlīgu  augsni pirktgribētāju iespējamiem lobijiem, kuru komentāri kā ekspertu viedokļi parādās medijos

„Hipotēku” bankas komercportfeļa pārdošanā valdību bez konkursa konsultēja „SEB bankas” meitas kompānija „SEB Enskilda”. „SEB banka” arī dabūja kāroto. Bijušais šīs kompānijas vadītājs Mārtiņš Krūtainis, tagad kompānijas „Superia” vadītājs, LETA ziņā 17.jūlijā intervēts kā eksperts arī „Citadele” pārdošanas procesā. Viņš provizoriski secina, ka 140 miljonu eiro līmenis ir atbilstošs tirgus konjunktūrai, jo tieši tik ir „Citadele” pašu  kapitāls. Un,  ja izdosies pārdod par šādu cenu, tas būs lielisks rezultāts. Šis gan nav vienīgais bankas vērtības rādītājs, pēc kā varētu spriest par cenu. Ir vēl kredītportfeļa kvalitāte, apjoms, attīstības iespējas un citas finansistiem zināmas lietas, kas „Citadelei” ir salīdzinoši augstā līmenī.

Var gandrīz droši prognozēt, ka Latvijas tirgū šobrīd nenāks kāds investors pilnīgi no malas, un, ticamākais, ka pircējs būs kāda no jau esošajām zviedru bankām. Vai tādā gadījumā neveidosies konkurenci kropļojoša situācija un nepastāvēs iespēja neatļauti vienoties, kas savukārt negatīvi ietekmētu patērētājus, to gatava izvērtēt Konkurences padome. „Tiek vērtēti tikai lielākie darījumi, kas reāli var ietekmēt tirgu un patērētājus. Banku darījums varētu atbilst likumā noteiktajiem apgrozījumu kritērijiem, tāpēc Konkurences padomei, visticamāk, tas būtu jāvērtē. Tādā gadījumā mūsu uzdevums būtu gādāt, lai darījuma rezultātā kādai no bankām nerastos vai nenostiprinās dominējošais stāvoklis. Likumā ir divi kritēriji: apgrozījums un tirgus daļa. Bankām ir liels apgrozījums, un, visticamāk, tas izpildīsies. Un tad mēs vērtēsim,” skaidro Konkurences padomes pārstāve Ivita Kabanova.

Kā saka eksperti, interese par Latvijas finanšu tirgu varētu būt arī Krievijas un Ukrainas investoriem. Jau šobrīd invertoriem no šīm valstīm pieder Latvijā vairākas bankas. Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis raidījumam „Krustpunktā” atzina, ka nav būtiski, kurš nopirks „Citadeli”, galvenais, lai banka labi strādā, par ko gādā nevis akcionāri, bet bankas vadība. Ja nav būtiski, kurš nopirks, tad būtiska tomēr ir cena. Par to, vai „Citadele” tiks krieviem, zviedriem vai kādiem citiem investoriem nevajadzētu satraukties, ja reiz patiešām valsts to nevar paturēt, jo to neļauj Eiropas Komisija. 

Atbildīga par cenu, par kādu pārdosim šo vērtīgu banku, ir premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība un ekonomikas ministrs  Vjačeslavs Dombrovskis. Nesen programmā „Labrīt”  viņš noraidīja politisko oponentu no Nacionālās apvienības iebildumus par necaurspīdību šajā  procesā.

Eiropas Komisija nesen pabeidza pārbaudi par „Parex” restrukturizāciju un atzina,  ka viss noticis atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem. Un šie pasākumi bijuši nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti. 2009. gadā toreizējā Valsts kontrole Ingūnas Sudrabas vadībā, veicot apjomīgu pētījumu par „Parex” pārņemšanu, secināja, ka lielākie ieguvēji no šī procesa ir bankas bijušie akcionāri, nevis Latvijas valsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti