Kad mūsu organismā ielaužas naidīgie mikroorganismi, tādi kā baktērijas un vīrusi, cilvēka imūnsistēma dod pretsparu iebrucējiem. Tā ir labi trenēta, lai atklātu un novērstu infekcijas un to nodarīto kaitējumu.
Pieņemts uzskatīt, ka imūnsistēma reaģē vienādi neatkarīgi no tā, kad notiek inficēšanās, – dienā vai naktī. Tomēr jau vairāk nekā pusgadsimtu veikto pētījumu rezultāti rāda, ka cilvēka organisms dažādi reaģē uz dažādiem faktoriem dažādos diennakts laikos. Šo atšķirīgo reakciju iemesls ir cilvēka bioloģiskais pulkstenis, kā arī fakts, ka katra šūna organismā (tostarp arī imūnšūnas) spēj noteikt, kāds pašlaik ir diennakts laiks, skaidro Īrijas Medicīnas un veselības zinātņu universitātes vecākā lektore Ennija Kērtisa rakstā, kas publicēts akadēmiskajā portālā "The Conversation".
Nakts "medības"
Cilvēka bioloģiskais pulkstenis attīstījies daudzus gadus, lai palīdzētu viņam izdzīvot. Katrai ķermeņa šūnai ir olbaltumvielas, kuras spēj noteikt laiku. Zinot, kāds ir diennakts laiks – diena vai nakts –, ķermenis var koriģēt savas funkcijas un vajadzības. Bioloģiskais pulkstenis nosaka 24 stundu ritmus šūnu funkcionēšanai.
Piemēram, nepieciešams, lai apetīte rastos pareizajā laikā, kad barība tiks asimilēta maksimāli efektīvi. Vai arī lai melatonīna izstrādāšana sāktos tikai, iestājoties naktij. Šī ķīmiskā viela izraisa noguruma sajūtu, dodot signālu par to, ka laiks doties pie miera, raksta eksperte.
Tāds pats princips vada arī cilvēka imūnsistēmu.
Tā sastāv no daudzām dažādu veidu imūnšūnām, kuras pastāvīgi "patrulē" organismā, meklējot infekcijas vai bojājumu pazīmes. Un tieši bioloģiskais pulkstenis nosaka, kur atrodas šīs šūnas noteiktā diennakts laikā.
Imūnšūnu diennakts ritms, iespējams, evolucionējis tādēļ, lai imūnšūnas atrastos tieši audos un būtu gatavas atvairīt patogēnu iebrukumu tajā diennakts laikā, kad inficēšanās iespēja ir vislielākā.
Dienā imūnšūnas migrē audos, bet naktī cirkulē ķermenī un apstājas limfmezglos. Te tās uzkrāj "atmiņu" par to, kas ar organismu noticis dienas laikā, tostarp arī par jebkurām infekcijām.
Tas garantē, ka tās varēs labāk reaģēt uz patogēnu nākamajā reizē, kad to satiks, skaidro autore.
Kā liecina kāda pētījuma rezultāti, laiks, kad notikusi inficēšanās ar herpes vai gripas vīrusu, var ietekmēt inficēšanās pakāpi un slimības gaitu. Dažādiem vīrusiem šis laiks var būt atšķirīgs. Citā pētījumā zinātnieki guvuši apstiprinājumu tam, ka diennakts laiks ietekmē to, cik labi darbojas noteikti imūnšūnu tipi.
Ir arī pētījumi, kas liecina, ka diennakts laiks, kad tiek lietotas zāles, var ietekmēt to efektivitāti. Taču, tāpat kā gadījumā ar vīrusiem, jāņem vērā konkrēto zāļu iedarbības īpatnības. Piemēram, tā kā organisms izstrādā holesterīnu miega laikā, īslaicīgas iedarbības statīnu (šis medikaments samazina holesterīna līmeni) lietošana tieši pirms miega dod vislielāko labumu.
Rīta un vakara potes – vai ir starpība?
Parādās aizvien vairāk liecību par to, ka bioloģiskajam pulkstenim un diennakts laikam, kad tiek ievadīta vakcīna, ir svarīga nozīme, lai organismā radītu "imūnatmiņu" par konkrēto patogēnu, kas arī ir vakcinācijas mērķis.
Piemēram, 2016. gadā pēc nejaušības principa veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 250 pieaugušo vecumā no 65 gadiem, liecināja, ka, ievadot gripas vakcīnu no rīta (laikā no pulksten 9 līdz 11), pētījuma dalībniekiem izveidojās vairāk antivielu salīdzinājumā ar tiem, kuri poti saņēma dienas otrajā pusē (laikā no pulksten 15 līdz 17).
Līdzīgi rezultāti tika iegūti, potējot pret tuberkulozi ar BCG vakcīnu jaunu cilvēku grupā (vidējais vecums 25 gadi). Tiem, kuri tika sapotēti no astoņiem līdz deviņiem rītā, imūnatbilde bija spēcīgāka salīdzinājumā ar tiem, kuri tika vakcinēti laikā no 12 līdz 13.
Viens no iemesliem, kāpēc imūnatbilde uz vakcīnu ir spēcīgākā rītos, var būt saistīts ar to, kā bioloģisko pulksteni kontrolē miegs.
Pētījumi parādīja, ka pietiekams miega ilgums vakcinācijas pret A hepatītu gadījumā uzlabo imūnatbildi, jo palielinās to specifisko imūnšūnu skaits, kuras nodrošina ilgtermiņa imunitāti, raksta Kērtisa.
Viņa norāda, ka vienlaikus līdz šim vēl nav pilnīgi skaidrs, kāpēc miegs uzlabo imūnreakciju uz vakcīnām. Taču tas var būt saistīts ar to, ka cilvēka bioloģiskais pulkstenis tieši kontrolē imūnšūnu funkcijas un atrašanās vietu miega laikā. Kad cilvēks ir aizmidzis, imūnšūnas dodas uz limfmezgliem, lai uzzinātu, ar kādiem patogēniem organisms ir ticies dienas laikā, un izveidotu "atmiņu" par to.
Covid-19 "pa stundām"
Protams, šim jautājumam ir vistiešākā saistība ar pašreizējo Covid-19 pandēmiju un globālajām vakcinācijas programmām. Diennakts ritmi var būtiski ietekmēt inficēšanās risku un pakāpi, jo receptors, caur kuru koronavīruss iekļūst organismā, arī atrodas bioloģiskā pulksteņa kontrolē.
Šī receptora koncentrācija noteiktā diennakts laikā ir augstāka šūnās, kuras "izklāj" elpošanas ceļus.
Tas var nozīmēt, ka risks inficēties ar Covid-19 vīrusu ir augstāks zināmās stundās, taču nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu, vai tas tā ir, norāda speciāliste.
Uz jautājumu, vai ir saistība starp diennakts laiku, kurā tiek veikta potēšana pret Covid-19, un imūnatbildes spēku, arī vēl ir jāatbild. Pagaidām, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas drīz vakcinēt pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku, potēšana jāveic jebkurā pieejamā laikā. Turklāt daudzām izmantojamajām Covid-19 vakcīnām efektivitāte ir ļoti liela, dažām tā pat pārsniedz 90%.
Taču esošajām un nākotnes vakcīnām, kurām nav tik labi iedarbīguma rādītāji, vai arī potējot tos, kuriem ir novājināta imūnsistēma (piemēram, gados vecākus cilvēkus), iespēja precīzāk "sinhronizēt" vakcīnas ar bioritmiem var nodrošināt spēcīgāku organisma imūnatbildi, ir pārliecināta Ennija Kērtisa.
