Cīņa par veselīgu pārtiku skolās turpinās; iesaka izglītot, nevis ierobežot

Nepareizs uzturs un aptaukošanās ir viens no iemesliem, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības - biežāko nāves cēloni Latvijā. Mazkustīguma un liekā svara rādītāji šodienas skolēniem liecina, ka viņi ir potenciālie upuri. Lai gan skolas pusdienām ir stingrs regulējums un kolu un čipsus skolās nopirkt nevar, rokas stiepiena attālumā bērniem pieejami saldumi un smalkmaizītes. Cukura un transtaukskābju daudzumu skolās nopērkamajos našķos nekontrolē.

Siltais ēdiens – garšīgs, bet ne stilīgs

Starpbrīdī Ogres Valsts ģimnāzijā bērni drūzmējas garā rindā ne vien pie ēdnīcas durvīm, bet arī aiz blakus esošās kafejnīcas kases. Šajā starpbrīdī kompleksās pusdienas ēd pirmās un otrās klases bērni, kam tās apmaksā valsts. Pie galdiņa kafejnīcā sēž piektklasnieces. Šodien viņas izvēlējušās siltās pusdienas neēst. Parasti meitenes to dara ēdnīcā, kur pats var izvēlēties, ko likt uz šķīvja. Meitenes atzīst, ka dienās, kad siltās pusdienas neēd, izsalkumu nomāc ar picu, bulciņām vai šokolādi. Viņas zina stāstīt, ka, ja tā turpinās ēst, tad vēlāk būšot traki, bet griboties taču arī kādu prieciņu.

Par to, cik no visiem Latvijas skolēniem pusdienas paēd, pētījumu nav. Parasti bērni pie kopgalda ēd līdz piektajai septītajai klasei. Vēlāk viņi izvēlas silto ēdienu kafejnīcā vai arī aizstāj ēdienreizi ar skolā nopērkamajām bulciņām vai našķiem. Intervijās Latvijas Radio dažāda vecuma bērni no dažādu reģionu skolām stāsta par saviem ēšanas paradumiem. Tie ir līdzīgi: skolas pusdienās ēd tikai to daļu, kas garšo. Ja skolā ir izvēles siltās pusdienas, pārsvarā bērni ņem kartupeļus vai makaronus. Kafejnīcā vai bufetē iepērkas visi aptaujātie.

Jautāta, vai pati vērtē savus ēšanas paradumus kā veselīgus, kāda otrās klases meitene atbild: "Nu, pusdienas - jā, bet, kad es eju uz bufeti, tad ne īpaši." Tas labi raksturo ēdināšanu Latvijas skolās. Skolā uz vietas gatavotais ēdiens tiek stingri kontrolēts, bet gatavie produkti - tikai daļēji.

Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa skaidro, ka, runājot ar pusaudžiem, bieži vien atklājas, ka viņi gribētu ēst siltās pusdienas, bet klasē ir nostāja, ka tas nav stilīgi, jāizvēlas našķi. Skolas pusdienām divus gadus ir noteiktas precīzas uzturnormas un kaloriju daudzums. Pavāri nedrīkst izmantot hidrogenētos taukus, e-vielas un pusfabrikātus. Skolā gatavotajam ēdienam ir ierobežots pievienotā cukura un sāls daudzums. Kečupu un majonēzi aizliegts izmantot kā piedevu, tie atļauti tikai ēdiena gatavošanas procesā. Ēdienu nedrīkst vārīt eļļā, kā to dara ar fritētajiem kartupeļiem.


Skolēni kaitīgās vielas brīvi nopērk skolu bufetēs

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka aptuveni trešā daļa no visiem pārkāpumiem saistīti ar veselīga uztura pamatprincipu neievērošanu. Tomēr ēdinātāji atrod veidu, kā tirgot, piemēram, iecienīto kečupu un majonēzi, noteikumus nemaz nepārkāpjot. Piemēram, Rīgas 49. vidusskolas kafejnīcā majonēzei piejauc dilles un gurķus, bet kečupus sajauc kopā ar majonēzi - tad tās ir mērces. Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijā decembra beigās bija nopērkami eļļā vārītie kartupeļi ar kečupu kā piedevu.

Tomēr kopumā ēdinātāji un Veselības ministrijas pārstāvji uzskata, ka siltais ēdiens skolās ir veselīgs un tā kvalitāte tiek pietiekami kontrolēta. PVD inspektores Ingrīda Ancāne un Žanna Remeiķe pārbaudīja ēdienu Puškina licejā, jo saņemta sūdzība, ka ēdiens licejā ir nekvalitatīvs un negaršīgs. Ēdnīcā redzam, ka šķīvjus bērni atstājuši pilnus. PVD inspektores nolemj pagaršot zupu. Tas ir veids, kādā mēra, vai ēdiens nav pārsālīts. Pupiņu zupa garšo labi, un inspektores, pārbaudījušas virtuvi, tās darbinieku vainu neredz.

Pēc pārbaudes viņas atzīst - pusdienās noteiktās normas nobrūk, ja bērns iepērkas bufetē. Tur, piemēram, cukuru, var saēsties, cik grib, kaut čipsus un kolu skolās nevar nopirkt jau septiņus gadus.

"Mēs esam daudz ko darījuši, lai izskaustu šīs pavisam neveselīgās lietas," uzskata uztura speciāliste Lolita Neimane. Viņa strādā Veselības ministrijas Uztura padomē. Ar tās palīdzību 2006. gadā pieņemtie valdības noteikumi bijis drosmīgs solis. "Toreiz pie mums brauca eksperti un mēģināja pārliecināt, ka tomēr šīs limonādes taču nav tik sliktas!" atceras speciāliste.

2006. gadā dzērienos aizliedza krāsvielas, saldinātājus un kofeīnu, ko satur enerģijas dzērieni. Noteica arī sāls daudzumus, ko čipsi pārsniedza. Tomēr cukuram un neveselīgajām taukvielām ierobežojumu nav. Gan Neimane, gan ministrijas pārstāve Līviņa uzskata, ka šādu aizliegumu izstādāt juridiski būtu sarežģīti, jo cukuroto produktu klāsts esot milzīgs.

Tas redzams arī skolu kafejnīcās. Kārumu klāsts Rīgas skolās ir plašs: bez smalkmaizītēm un picām tur ir arī želejkonfektes, vafeles, šokolādes batoniņi un cukurvate plastmasas kārbā. Tajā ir aptuveni puse dienas cukura devas. Pieauguša cilvēka dienas cukura normas ir 15 tējkarotes jeb 60 grami. Pasaules veselības organizācija rekomendē uz pusi mazāku devu.

Arī daudzos it kā veselīgajos pienos ar garšām, sulās un citos dzērienos ir daudz cukura. Puslitrā persiku ledus tējā „Nestea" ir astoņas tējkarotes. Populārie batoniņi – „Snickers", „Twix", „Mars", „Bounty", „Lion" satur līdzīgi, aptuveni 10 karotītes cukura.

Cukurs nav vienīgais skolu kafejnīcās nekontrolētais veselības kaitēklis. Aizliegta nav arī palmu eļļa un hidrogenētie tauki. Kalorijām bagātā palmu eļļa ir atrodama, piemēram, šokolādē „Snickers" un vafelēs „Tofinek". Hidrogenētie tauki satur transtaukskābes – sauktas par sliktajiem taukiem. Tās rodas ķīmiskajā apstrādes procesā, kas dod ilgu derīguma termiņu, bet cilvēka organisms tos nemāk izmantot. Hidrogenētos taukus atradām šokolādē „Lion" un pat skolās nopērkamajā, šķīstošajā kafijā „Jacobs Cafe Latte". Palmu eļļa un hidrogenētie tauki iedarbojas līdzīgi, piemēram, paaugstina holesterīna līmeni un ar laiku nosprosto asinsvadus.

"Tagad jau nav nekāds brīnums, ka cilvēkam ir pirmais infarkts 30, jau 25 gados," stāsta Iveta Pudule no Slimību profilakses un kontroles centra. Neveselīga uztura un liekā svara dēļ aizvien jaunāki cilvēki slimo ar 2. tipa cukura diabētu. Lielākais drauds ir sirds un asinsvadu slimības. "Pirms desmit gadiem 11 līdz15 gadu vecuma grupā aptaukojušies bija daži procenti bērnu, tagad tie ir jau vairāk nekā 10%. Tas pieaugums ir tik liels, ka ar bažām ir jāskatās, kas notiek, un izskaidrojums tam ir nepietiekama fiziskā aktivitāte un nesabalansēts, nepareizs uzturs," izskaidro Pudule.

Savukārt Lolita Neimane atgādina, ka sekas var parādīties arī vēlāk: "Protams, bērnībā jau uzreiz neparādīsies paaugstināts asinsspiediens. Bet tas ar gadiem veidojas un tad no tā veselīgā bērniņa mums priekšā ir vīrietis 40 gados ar lieku svaru, ar paaugstinātu asinsspiedienu, tāpēc jāsāk ir domāt jau no bērnības."

Pozitīva tendence skolās ir Eiropas Savienības programmas „Skolas piens" un „Skolas auglis". Bezmaksas veselīgos produktus bērni saņem ap 90% Latvijas skolās. Turpretim, novērojot kafejnīcu piedāvājumu, redzams, ka veselīgo produktu klāsts ir niecīgs.

To novērojuši arī bērni. "Veselīga tur nav nekā. Mums ir tēja, tas varētu būt tāds veselīgais," savas skolas kafejnīcu raksturo kāda skolniece.

Nevis ierobežot, bet izglītot

Protams, izdevīgāk ir pārdot produktus, kas derīgi trīs gadus, saprot uztura speciālistes Neimane un Māldere. Tomēr jautātas, vai produktu klāstu vajadzētu vairāk ierobežot, speciālistes šaubās - bērnam pašam jāizlemj, ko ēst, jo nevar taču aizliegt pilnīgi visu.

Jana Simanovska ir Jūrmalas ģimeņu atbalsta biedrības aktīviste, viņa piekrīt, ka bērni vairāk jāizglīto gan skolā, gan mājās, tomēr ar to nepietiekot - arī kafejnīcu piedāvājums jāpārskata: "Mēs nevaram prasīt, lai citi vecāki, ja viņus tas uztrauc, iemāca savam bērnam tādu dzelžainu rakstura stingrību, ka viņi nereaģē un aizgriežas, kamēr draugs blakus garšīgi šņakstina čipsus. Manuprāt, tas ir par daudz prasīts no bērna. Līdz ar to attālumam, cik tālu šis produkts atrodas no bērna, ir ļoti liela nozīme."

2006. gadā, kad Veselības ministrija izstrādāja noteikumus, kas aizliedz kolu, čipsus un enerģijas dzērienus, nozare cēla lielus iebildumus. Ministrijai pieredzes ar šādiem aizliegumiem nebija, tomēr tos pieņēma. Sāka ar sāli. Kad vēlējās ierobežot cukuru, bija ekonomiskās krīzes laiks. Ministrijas pārstāvji atklāt – tolaik tas būtu tikai vēl vairāk sadusmojis produktu ražotājus. Bet tagad?

*

Pētījums par ēdināšanu skolās tapis kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica". Plašāk par to var lasīt žurnālā "Ir", rebaltica.lv kā arī skatīties piektdien, 10. janvārī, LTV1 raidījumā "Aizliegtais paņēmiens".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt