Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sociālās garantijas profesionāliem sportistiem. Iespējas veidot uzkrājumus pensijai

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aktualitātes Zemgalē. Vērtē laikraksta “Zemgales Ziņas” galvenā redaktore Agnese Leiburga

Priekšvēlēšanu process ASV: kādi ir abu partiju vadošie kandidāti

Cīņa par ASV prezidenta krēslu: Kā notiek priekšvēlēšanas, un kādi ir vadošie kandidāti?

Ar Demokrātiskās partijas atbalstītāju sapulcēm pirmdien, 3. februārī, Aiovas štatā ir sākusies balsošana par divu vadošo ASV politisko partiju kandidātiem cīņai par ASV prezidenta krēslu. Ja republikāņu rindās faktiski nav šaubu par pašreizējā prezidenta Donalda Trampa izredzēm cīnīties par atkārtotu ievēlēšanu, demokrātu partijā cīņa tikai uzņem apgriezienus. Cīņa, kas turpināsies līdz 3. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Kā notiek priekšvēlēšanu process ASV, un kādi ir abu partiju vadošie kandidāti?

ĪSUMĀ:

Ar ko atšķiras priekšvēlēšanas no partiju sapulcēm?

Laika posmā no februāra līdz jūnijam gandrīz visos ASV štatos un teritorijās notiks priekšvēlēšanas, kurās tiks izraudzīts Demokrātiskās un Republikāniskās partijas kandidāts novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Lai arī konstitūcijā nekas nav teikts par priekšvēlēšanām, šim procesam vismaz pašā ASV tiek pievērsta īpaša uzmanība, jo tas var parādīt sabiedrības noskaņojuma izmaiņas vai līderu maiņu pirms izšķirošā balsojuma.

Atkarībā no štata priekšvēlēšanas var atšķirties. Priekšvēlēšanas jeb angliski "primaries" rīko štatu valdības. Šīs priekšvēlēšanas var būt slēgtas, ļaujot piedalīties tikai attiecīgās partijas reģistrētajiem balsotājiem, vai atvērtas, ļaujot balsot jebkuram neatkarīgi no partijas piederības. Ja kandidāts uzvar, viņš iegūst vai nu visas vietas, vai proporcionālu daļu no štatam atvēlētajām delegātu vietām. Šie delegāti tad vēlāk arī balsos partiju nacionālajos konventos, pieņemot gala lēmumu par partijas pretendentu cīņā par prezidenta krēslu.

Atsevišķos štatos, piemēram, vakar Aiovā, priekšvēlēšanu vietā tiek rīkotas partiju sapulces jeb angliski "caucus". Šādus balsojumus rīko abas lielākās partijas, un tām pašām ir iespējas noteikt, kurš un kā balsos. Pieļaujams, ka daudziem noteikti būtu interesanti pavērot klātienē demokrātu partijas sapulces, jo tajās nenotiek balsošana, bet gan, ja tā var teikt, pulcēšanās bariņos.

Katram kandidātam savs atbalstītāju bariņš. Vismazāk atbalstu guvušā kandidāta bariņš tad brīvi izvēlas nākamo bariņu un tā tālāk, līdz tiek izvēlēts viens uzvarētājs.

Šogad, līdzīgi kā vairākās iepriekšējās kampaņās, tādi štati kā Aļaska, Viskonsina, Džordžija, Arizona un Dienvidkarolīna ir izlēmuši priekšvēlēšanas nerīkot, tādējādi paužot savu atbalstu prezidenta Trampa pārvēlēšanas centieniem. Atsevišķi kandidāti šādu lēmumu gan nosaukuši par nedemokrātisku.

Kāpēc tik liela uzmanība tiek pievērsta tieši pirmajam balsojumam Aiovas štatā?

Atbilde uz šo jautājumu jau ir meklējama pašā jautājumā – tas ir pirmais balsojums šajā pirmsvēlēšanu ciklā. Turklāt, kopš pagājušā gada 70. gadiem tieši Aiova ir izrādījusies īpaši nozīmīga galvenokārt tāpēc, ka šajā štatā demokrātu partijas sapulces notiek aptuveni mēnesi pirms pārējiem štatiem (ar dažiem izņēmumiem). Tādējādi tiek rādīts paraugs visiem sekotājiem – ne jau tikai, ka var nobalsot, bet arī, par ko un kā balsot.

Izpētot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, konstatēts, ka četru pēdējo ASV prezidenta vēlēšanu Demokrātiskās partijas kandidāti uzvarēja arī Aiovā.

Tikpat nozīmīgs republikāņiem ir Ņūhempšīras štats, kur vēlēšanas notiks pēc nedēļas. Netrūkst arī kritiķu, kuri uzskata, ka Aiovai un Ņūhempšīrai ir izrādīts pārāk liels gods būt pirmajām, jo abi štati ir mazi un etniski ļoti viendabīgi – vairāk nekā 90% vēlētāju tajos ir baltie amerikāņi.

Šoreiz Aiovas štats demokrātu partijai bija īpaši nozīmīgs, jo vairāku vadošo kandidātu popularitāte ir ļoti līdzīga. Kā piemēru var minēt televīzijas sabiedrības CNBC veikto aptauju pirms balsojuma. Tajā tika konstatēts, ka par Bērniju Sandersu ir gatavi balsot 36% vēlētāju vecumā no 18 līdz 49 gadiem, bet par Džo Baidenu šajā pašā grupā – vien 8%. Pilnīgi pretēja situācija bija vecuma grupā virs 65 gadiem, kur Baidenu atbalstīt gatavi bija 39%, bet Sandersu vien 6%. Tāpēc aktuāls bija jautājums – kurš galu gala izrādīsies populārāks? Kuri vēlētāji būs aktīvāki, un varbūt uz kādu mērķauditoriju vairāk jāstrādā pārējiem pretendentiem?

Kas 2020. gada prezidenta vēlēšanās cīnās par ASV vadītāja krēslu? 

Pirmkārt, pašā sākumā ir jāuzsver, ka pašlaik jau notiek cīņa tikai par partijas nomināciju turpmākajai cīņai. Taču arī tas nav mazsvarīgi. Un šoreiz lielāka uzmanība ir jāpievērš Demokrātiskajai partijai.

Cīņa par ASV prezidenta krēslu aizsākās jau tālajā 2017. gadā, kad par savas kandidatūras izvirzīšanu pirmais paziņoja Džons Deleinijs, kurš savulaik pārstāvēju Merilendu Kongresa pārstāvju palātā. Par spīti tik agram startam un ārkārtīgi zemajiem reitingiem, viņš no cīņas izstājās vien pašās janvāra beigās un, kā jokoja daži ASV preses izdevumi, cilvēkiem varēja būt pamatots jautājums – vai Deleinijs vispār vēl cīņā piedalās? Un šāds jautājums tiešām ir pamatots, jo

cīņa par demokrātu partijas nomināciju gaidāmajās vēlēšanās izvērtusies daudzskaitliskāka nekā jebkad iepriekš.

Sākotnēji cīņā par Demokrātiskās partijas nomināciju bija iesaistījušies 28 pretendenti, starp kuriem netrūka ne sieviešu, ne afroamerikāņu, ne latīņamerikāņu izcelsmes kandidātu. Tagad, sākoties patiesajiem balsojumiem, demokrātu rindas ir samazinājušās uz pusi, taču joprojām par nomināciju cīņu turpina 11 no viņiem.

Demokrātu kandidāti:

  • Džo Baidens

Nacionālajā līmenī par favorītu tiek uzskatīts bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens. Šī nav pirmā reize, kad viņš savas karjeras laikā ir mēģinājis cīnīties par prezidenta krēslu, taču, visticamāk, šī tomēr būs pēdējā, ņemot vērā, ka drīz pēc prezidenta vēlēšanām Baidenam paliks 78 gadi. Tāpēc varētu teikt – visu vai neko.

Attēlā Džo Baidens

"Nākamais prezidents saņems mantojumā sašķeltu valsti un pasauli, kurā valda sajukums. Tāpēc mums nav laika, lai veiktu apmācību šim darbam. Mums ir nepieciešams prezidents, kurš jau pirmajā dienā spēs uzņemties vadību pār mūsu spēkiem, kurš spēs salabot attiecības ar mūsu sabiedrotajiem, un panākt, lai Amerikas Savienotās Valstis atkal tiek apskaustas kā brīvās pasaules līdere," sacījis Baidens.

Atsevišķi komentētāji gan norādījuši, ka līdzšinējās kandidātu debates ir pierādījušas – Baidens nav neievainojams un viņa politiskā bagāža nebūt negarantēs viņa uzvaru. Turklāt jāņem vērā, ka Baidena vārds pēdējā laikā daudz un dažādās versijās locīts arī saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūru, jo tieši pret bijušo viceprezidentu un viņa dēlu Tramps ir lūdzis uzsākt izmeklēšanas Ukrainā.

  • Bērnijs Sanderss

Taču, ja šķiet, ka Baidens sava vecuma dēļ nebūtu atbilstošākais kandidāts, tad noteikti gandrīz nekas nebūs dzirdēts par jau 78 gadus veco Bērniju Sandersu, kurš pats sevi uzskata par demokrātisko sociālistu. Jāatzīst, ka nav skaidrs, vai tas ir tas pats, kas sociāldemokrāts? Jo prezidents Tramps uzskata, ka Sanderss ir ne tikai sociālists, bet arī komunists.

Attēlā Bērnijs Sanderss

"Veselības aprūpe Amerikas Savienotajās Valstīs ir cilvēktiesības. Mūsu programma saka – ja jūs strādājat 40 stundas nedēļā, jūs nedrīkstat dzīvot nabadzībā, un tāpēc mēs solām palielināt minimālo algu. Mūsu programma saka, ka pasaulē bagātākajā valstī visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem, ir tiesības saņemt augstāko izglītību. Un atsķirībā no Donalda Trampa, mēs zinām, ka klimata pārmaiņas nav izdomājums – tā ir ārkārtīgi bīstama realitāte mūsu valstij un pasaulei," paziņojis Sanderss.

Taču arī par spīti savas cienījamajam vecumam un priekšvēlešanu kampaņas laikā pārciestajai sirdstriekai, Sanderss ir atgriezies ierindā un min uz papēžiem Baidenam.

Turklāt, ja Baidena populariāte ir sākusi nedaudz kristies, Sandersam tā ceļas, turklāt tieši gados jaunu cilvēku vidū.

Un, kā norāda amerikāņu prese, iespējams, ka tieši no Sandersa visvairāk baidās Tramps, jo savās uzrunās viņš Sandersu piemin aptuveni 10 reizes vairāk nekā Baidenu.

  • Elizabete Vorena 

Diviem cienījamā gadagājuma kungiem pienācīgu konkurenci izrāda arī ne mazāk cienījama gadagājuma dāma – Masačūsetsas štata senatore Elizabete Vorena, kurai ir 70 gadu. Bijusī Hārvardas profesore uzskata, ka pašreizējā valdība ir steidzami jāmaina, lai cīnītos ar politisko korupciju un novērstu ekonomisko nevienlīdzību, ar kuru visvairāk saskaras tieši vidusslānis.

Attēlā Elizabete Vorena

"Mēs varam panākt, ka valdība strādā cilvēkiem. Pēc trijiem Donalda Trampa valdīšanas gadiem daudzi šīs valsts iedzīvotāji baidās. Viņi baidās par savām ģimenēm un saviem kaimiņiem, par bērniem, kuri pierobežā ir ieslēgti aizturēšanas centros. Viņi baidās par sievietēm, par citas ādas krāsas un citas seksuālās orientācijas cilvēkiem, kuru tiesības tiek apdraudētas Augstākajā tiesā. Viņi baidās par mūsu nāciju, un viņi baidās par mūsu planētu. Un briesmas ir reālas.

Mūsu demokrātija karājas mata galā. Kad mēs redzam šādus izaicinājumus, ko mēs darām? Mēs nobīsimies un kautrēsimies vai cīnīsimies pretī? Es noteikti cīnīšos!" tā Vorena.

  • Maikls Blumbergs

Attēlā Maikls Blumbergs

Starp septiņdesmitgadniekiem jāmin arī ietekmīgais miljardieris, mediju magnāts un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, kurš kopš savas kandidēšanas pasludināšanas oktobrī televīzijas un interneta reklāmās ir iztērējis vairāk nekā visi pārējie demokrātu kandidāti kopā. Un tas viņam ir nodrošinājis stabilu ceturto vietu popularitātes reitingos.

  • Pīts Būtedžedžs

Taču nav jau tā, ka vēlme vai izredzes cīnīties par prezidenta amata nomināciju ir tikai tiem, kam pāri 70. Netrūkst politisko analītiķu, kas norāda, ka Baidens, Sanderss un Vorena var nokavēt vai aizkavēt jaunās demokrātu paaudzes uzkāpšanu uz politiskās skatuves. Taču viens no šādas jaunās paaudzes pārstāvjiem starp vadošajiem kandidātiem joprojām ir manāms – tas ir 38 gadus vecais bijušais Southbendas pilsētas mērs un Afganistānas kara veterāns Pīts Būtedžedžs, kurš savā kampaņā koncentrējies uz jaunajai paaudzei aktuālajiem tematiem, piemēram, klimata pārmaiņām un ekonomiskajām iespējām. Viņš arī pierādījis, ka par spīti saviem gadiem var būt veiksmīgākais finansējuma piesaistītājs starp visiem kandidātiem.

Attēlā Pīts Būtedžedžs

"Nākamajam prezidentam jau pirmajā dienā būs jāsaskaras ar izaicinājumiem, kas mums bija sveši pirms dažiem gadiem un noteikti desmitgadēm.

Padomājiet par globālo drošību, globālajiem veselības drošības izaicinājumiem, kiberdrošību.

Arī pašmājās mūsu ekonomiku ir ievērojami pārveidojušas milzu kompānijas, paskatieties, ko ir paveikušas tehnoloģiju kompānijas.  Atcerieties, katru reizi pēdējo 50 gadu laikā, kad mana partija ir uzvarējusi vēlēšanās, to paveica kandidāts, kurš nacionālajā politikā ir jaunpienācējs, paverot durvis uz nākotni orientētai paaudzei," sacījis Būtedžedžs.

Lai ko arī neteiktu katrs no kandidātiem, viņiem visiem ir viens galvenais vadmotīvs, un tas vairs nevienam nav noslēpums – uzvarēt pašreizējo prezidentu Trampu un padzīt viņu no Baltā nama. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka izredzes uzvarēt Trampu faktiski ir visiem no viņiem. Tā, piemēram, televīzijas sabiedrības "NBC" un "The Wall Street Journal" kopīgi veiktā aptauja vēl svētdien liecināja, ka ar vienu līdz sešu procentpunktu pārsvaru Trampu var uzvarēt gan Baidens, gan Sanderss, gan Vorena, gan pat Būtedžedžs. Savukārt "IBD/TIPP" aptauja uzvaru pār Trampu pieļauj tikai Baidenam vai Blumbergam.

Kas notiek ar republikāņiem? 

  • Donalds Tramps

Atšķirībā no bagātīgajām demokrātu rindām, republikāņu pusē kandidātu saraksts ir visai pašķidrs. Un, protams, ka izskaidrojums tam ir pašreizējais ASV prezidents Tramps, kurš par savu uzvaru nešaubās. Galu galā par apņemšanos palikt postenī astoņus gadus viņš paziņoja jau savā inaugurācijas runā.

Turklāt, Trampa vārdiem vārdiem runājot, viņš ir pats gudrākais, "miegainā Džo" Baidena atbalstītāju skaits ir niecīgs, Bērnijs Sanderss ir traks, Pītam Būtedžedžam ir pārāk sarežģīts uzvārds, bet Maikls Blumbergs ir pārāk īss.

Bet par spīti tam Tramps atzīst, ka šī viņa konkurentu kompānija ir daudz spēcīgāka nekā 2016. gada demokrātu kandidāte uz prezidenta amatu Hilarija Klintone. Taču arī ar to nepietikšot, lai viņu uzvarētu:

Attēlā Donalds Tramps

"Es patiešām uzskatu, ka es un šī administrācija esam paveikuši vairāk nekā jebkura cita prezidenta administrācija.  Mēs esam stiprinājuši mūsu bruņotos spēkus, mēs esam samazinājuši nodokļus vairāk nekā jebkad mūsu valsts vēsturē.

Paskatieties, kas notiek apkārt – notiek pozitīva revolūcija.

Afroamerikāņu, latīņamerikāņu, Āzijas amerikāņu nabadzības līmenis ir zemākais, kāds jebkad ir bijis. Es nezinu, kā jebkurš cits varētu mani uzvarēt ar šādiem rādītājiem," paziņoja Tramps.

  • Džo Volšs

Aptaujas liecina, ka par 90% tieši Tramps būs nākamais republikāņu prezidenta amata kandidāts. Par 3% šāda iespēja ir abiem no viņa izaicinātājiem – bijušajam kongresmenim un radio programmu vadītājam Džo Volšam, kā arī bijušajam Masačūsetsas štata gubernatoram un bijušajam federālajam prokuroram Viljamam Feldam. Līdzīgi kā demokrāti, arī Volšs ir pārliecināts, ka Tramps ir jāsakauj, jo viņam vienkārši nevar uzticēties

Attēlā Džo Volšs

"Es ļoti labi apzinos, ka izaicināt prezidentu nozīmē iet pret kalnu. Taču arvien vairāk republikāņu, kuri līdz šim ir ieguvuši informāciju no "Fox News" un konservatīvajām radiostacijām, mēģina atrast ziņas arī ārpusē.

Viņi ir noguruši no šī prezidenta un viņa ikdienas meliem," sacīja Volšs.

To, vai prezidentam var uzticēties, redzēsim arī šajās dienās, kad ASV Senātā notiks gala balsojums Trampa impīčmenta tiesas procesā. Ir ļoti maz komentētāju un ekspertu, kuri pieļauj Trampa gāšanu no amata. Un tieši tāpēc tiek prognozēts, ka šis iznākums varētu kļūt par pamatīgu trumpi Trampa kampaņā. Jo, lai nu kurš, bet Tramps noteikti izmantos katru iespēju, lai uzsvērtu demokrātu nespēju ar viņu cīnīties varas augstākajos gaiteņos.

Kādiem datumiem jāpievērš uzmanība turpmākajā priekšvēlēšanu procesā?

Nākamais nozīmīgais datums priekšvēlēšanu sezonā ir 3. marts – tā dēvētā superotrdiena, kad partiju delegāti tiks izraudzīti 15 dažādos štatos.

Vēl pirms šīm vēlēšanām februārī ir paredzētas trīs demokrātu kandidātu debates, kurām kvalificēties kļūs ar katru reizi arvien grūtāk. Tiek ņemti vērā gan aptauju rezultāti, gan iegūto delegātu balsis. Piemēram, janvāra vidū debatēm kvalificējās vien seši no demokrātu kandidātiem.

Protams, demokrātu rindās vislielākā uzmanība tiks pievērsta jūlija vidum, kad no 13. līdz 16. jūlijam Milvoki pilsētā notiks demokrātu Nacionālais konvents. Republikāņu konvents notiks mēnesi vēlāk – augusta otrajā pusē Šarlotē, Ziemeļkarolīnā, taču šī tikšanās vairāk būs tikai formalitāte.

Un, protams, 3. novembra ASV prezidenta vēlēšanas, pirms kurām būs interesanti pavērot arī prezidenta un viceprezidenta amata kandidātu debates. Bet tas viss jau gada otrajā pusē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti