Plūdu draudu mazināšanā plānots ieguldīt teju 30 miljonus eiro nākamajā Eiropas fondu plānošanas periodā. Līdzekļi ir nepieciešami plūdu riska mazināšanai pašvaldībām - lai stiprinātu upju krastus, atjaunotu un no jauna būvētu aizsargdambjus un sūkņu stacijas. Lai finansējumu varētu apgūt, gada laikā jāizveido plūdu scenārijs par riska zonām Latvijas teritorijā, jo, balstoties uz pētījumu, tiks sagatavoti projekti naudas saņemšanai. Arī pašvaldības norāda uz monitoringa trūkumu nacionālā līmenī, kā arī problēmas sagādā nesakārtotas attiecības ar hidroelektrostaciju (HES) īpašniekiem.
Ogre cer uz molu
Plūdu draudu mazināšanā tieši pēdējos gados ieguldītas prāvas summas, taču, piemēram, Ogrē pagaidām cīņa noritējusi tikai ar sekām. Stāvokli turpmāk plāno mainīt, būvējot molu Ogres upē.
Netālu no Daugavpils šosejas tilta pār Ogres upi pašvaldības vadītāja vietnieks Egils Helmanis atrāda vietu, kur varētu tapt jau daudzus gadus pieminētais plūdu risinājums - mols, lai sadursmi starp Daugavas un Ogres upju ūdeņiem ietekā mazinātu, jo vēl pirms Rīgas hidroelektrostacijas (HES) izveides savienojuma vieta sastrēgumus neradīja. Smilšu sanesumi upē nav tīrīti vairākus gadu desmitus, tāpat dzelzceļa tilts sašaurinājis upi, liedzot vienmērīgi iziet ledum.
Molu nākamo divu gadu laikā varētu veidot no upes gultnē izsmeltajām smiltīm, līdz ar to izejmateriāls nav nepieciešams, un izmaksas lēš līdz trim miljoniem eiro, ko pašvaldība cer iegūt no valsts vai Eiropas fondu naudas.
Ogres novada dome aizvadītajā nedēļā tikusies arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem, kur nolemts vispirms veikt plašu pētījumu par to, kā plūdus ietekmē HES. "To ietekmē Rīgas HES, Ķeguma HES un Ogres HES. Un mēs šajā pētījumā vēlamies saprast HES ietekmi – kādā veidā tie maina gultni, kādā veidā un no kā veidojas sanesumi, kā jārīkojas HESiem pie kādas plūdu atzīmes. Un kā jārīkojas Ogres HES ziemā – vai tam vispār nav jāstrādā, vai var strādāt ar konkrētu ūdens līmeni, kas neietekmēs vižņu veidošanos. Tās ir specifiskas zināšanas, un mums ir vajadzīgi speciālistu atzinumi, arī rekomendācijas," skaidro Helmanis.
Tālāk dodoties aplūkot Ogres HES, Helmanis konstatēja, ka tikai viens slūžu posms ir atvērts pretēji norunai ar īpašnieku: "Viņam ir pateikts, ka esošajā momentā nedrīkst slūžas taisīt ciet. Viņš tās ir aiztaisījis. Sūtīsim pašvaldības policiju un mēģināsim kaut ko darīt." Helmaņa ieskatā arī šai problēmai pētījums varētu būt risinājums, jo palīdzētu veidot kādu noteiktu kārtību HES īpašniekiem, kā rīkoties plūdu novēršanā.
Pašvaldība atzīst, ka kopumā sadarbība ar valsti noritējusi vienmēr, bet rīcības patiešām ir novēlotas, jo par problēmu un iespējamiem risinājumiem runāts jau daudzus gadus.
"Lielākā problēma ir sadrumstalotības dēļ un futbola spēlēšanas starp atbildības sfērām. Ja valsts pieņēma lēmumu, ka - jā, būs šādi mazie HES, tad arī valstij bija jāizveido nopietni kontrolējoši mehānismi," saka Ogres domes deputāts.
Vides un reģionālās attīstības ministrija plūdu risku novēršanai visā Latvijā kopš 2007.gada kopumā ieguldījusi ap desmit miljoniem eiro no Eiropas fondu naudas. Summa izdalīta piecos dažādos projektos plūdu pašvaldībās.
Ogrē pērn kopumā plūdu draudu mazināšanā ieguldīti 4,5 miljoni eiro no Eiropas un valsts finansējuma aizsargdambja atjaunošanā un sūkņu stacijas izveidē pie Norupītes. Tiesa gan, darbi sākti tikai pēc pārrāvuma dambī 2013.gadā, kur līdz pat jumtam applūda vairāki desmiti māju.
Carnikavā rekonstruē dambi
Savukārt Carnikavā par 4,4 miljoniem eiro pērn rekonstruēts dambja posms, lai neatkārtotos Ogres novecojušā dambja scenārijs, un līdz šī gada rudenim plānots izveidot jaunu dambja posmu. Carnikava ir pēdējā pašvaldība pirms Gaujas izejas jūrā, un novadā bīstamākās situācijas rodas, kad upe nes pavasara ūdeņus, bet pretī vējš pūš no jūras. Parasti applūst Gaujas un Siguļu ciemi, un zaudējumi bieži ir vairāk nekā simts mājsaimniecībām. Bet nu to skaits krietni sarukšot.
"Šobrīd pēdējā lielākā būve ir Siguļu aizsargdambis, un tā izbūves gadījumā vairs šādām situācijām nevajadzētu atkārtoties. Protams, būsim gatavi palīdzēt visās situācijās to, ko varam, un ceram, ka tas ir pēdējo gadu un ar tik būtiskām problēmām mums vairs nebūs jāsaskaras. Protams, nevaram apgalvot, ka neviens Carnikavā neapplūdīs, jo tik naudas, cik bija, tik tiek darīts, lai iespējami samazinātu plūdu problēmas. Bet tik un tā būs vietas, kuru aizsardzībai nākotnē būs nepieciešams finansējums. Tie, kas šobrīd paliek, ir neliels procents no apdraudētajiem," stāsta Carnikavas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
Vēl arī meliorācijas sistēmu problēmu dēļ Carnikavas novadā applūst Garupes ciema teritorijas. Novadā ir četri polderi jeb no applūšanas pasargātas platības, kas aizņemot 60% teritorijas. Polderos gan ir arī sūkņu stacijas, grāvji, kas prasa pastāvīgu uzturēšanu un atjaunošanu. Meliorācijas sistēmas agrāk nodrošinājusi valsts, tagad tās apsaimnieko pašvaldība. Taču Pudzis uzsver, ka tās ir koplietošanas sistēmas, par kurām atbildību jāuzņemas arī zemes īpašniekiem, kas to dara reti arī naudas trūkuma dēļ.
Iepriekšējā periodā gan izdevies atjaunot vienu sūkņu staciju par pašvaldības un lauku attīstības programmā piesaistīto naudu. "Jā, ministrijas atbalsts pēdējos gados bija ļoti liels – ministrija palīdzēja daudzos projekta īstenošanas posmos. Bet kopumā Latvijā trūkst plūdu plāna. Ja mēs zinām, ka Lietuvā ir veikta modelēšana par visām ūdenstilpnēm un ir skaidrs, kur ir riski, tad
plūdu novēršana Latvijā ir fragmentāra, hidrauliskie modeļi, kuri analizē riskus un vietas, tiek veikti fragmentāri tur, kur tiks īstenoti projekti, bet lielas skaidrības, kur, kas un kā šo darbu rezultātā mainīsies, īstenībā nav," skaidro Pudzis.
Pilnībā pabeigti Jēkabpils un Pļaviņu aizsargdambju rekonstrukcijas projekti, kas pasargājot 44 tūkstošus iedzīvotāju no plūdu riska. Pļaviņu domes priekšsēdētāja Gunta Žilde atzīst, ka arī šeit nopietnāki plūdi iepriekš bijuši 2013.gadā, kad applūda 80 mājokļi. Dambis šeit izmaksājis vairāk nekā miljonu eiro, pašvaldība ieguldījusi ap 200 tūkstošiem.
Trūkst kopējās pārraudzības pār situāciju
Plūdu problēmas valsts līmenī risinātas vairāk tieši pēdējos gados, bet arī Žilde pievienojas secinājumam, ka arvien trūkst ekspertu grupas, kas pārrauga kopējo situāciju upēs un palīdzētu ik gadu izstrādāt plānu - ko iesākt ar ledus sastrēgumiem.
"Te uz vietas mēs balstāmies principā uz savu pieredzi, bet mēs nebalstāmies uz ekspertu prognozēm. Mēs, protams, sekojam meteoroloģijas dienesta vērojumiem.
Bet man jau liekas – tā kā plūdi Latvijā ir gana daudz un bieži, būtu ļoti labi, ja būtu valstiska līmeņa komisija, ekspertu grupa, kas ļoti laicīgi jau vērotu to, kas notiek upēs, un būtu izstrādāts katrai vietai konkrēts plāns, kā tos plūdus novērst," saka Žilde.
Pašvaldībām labā ziņa ir VARAM plāni novirzīt 28 miljonus eiro plūdu draudu mazināšanai nākamajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam. Ministrija skaidro, ka Ogres pietekas problēmu novēršanai iepriekš naudu nedeva, jo divus projektus vienlaicīgi īstenot nebūtu iespējams.
Ministra padomnieks Jānis Eglīts stāsta, ka turpmāk prioritāte plūdu programmā būšot Ogres problēmas. Ministrijas eksperts arī atzina, ka iepriekš nauda no valsts plūdu prevencijai netiek plānota, bet gan tiek iedalīta cīņai ar sekām.
Savukārt, lai piesaistītu naudu no Eiropas fondiem mola izveidei, valstij jāizpilda savi nosacījumi. "Lai uzsāktu jebkādas aktivitātes šajā virzienā, jāizpilda Eiropas Komisijas obligāti nosacījumi, tas ir, plūdu riska scenārija izvērtējums un kartējums līdz 2020.gadam, kur atbildīgā ir VARAM un plānotais izpildes laiks līdz 2015.gada 22.decembrim, un katastrofu pārvaldības valsts plāns, par ko ir atbildīga Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests," skaidro Eglīts.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā hidroloģe Līga Klints arī norāda, ka
līdzās dabas faktoriem – upju līkumiem, straumēm, laika apstākļiem, nokrišņu daudzumam - liela ietekme plūdu riska scenārijos ir cilvēku saimnieciskajai darbībai ūdenstilpnēs, par kuru centram informāciju nesniedz.
"Piemēram, par mazajiem HES jāizvērtē īpaši, cik prātīgi tas tiek nostrādāts. It sevišķi, ja uz vienas upes ir vairāki HES, tiem būtu jāstrādā, savstarpēji sadarbojoties, lai nav tā, ka visi krāj ūdeni līdz pēdējai savai atzīmei, un kad ir pilns, visi rauj vaļā, un upes lejtece nespēj aizvadīt tik daudz, cik tur ir uzkrājies. Arī mazajos HES, tāpat kā lielajos, augštecē ir pastiprināta vižņu veidošanās, jo, kad upē samazinās ātrums, tur ātrāk aizsalst, un augšpusē krājas ledus-vižņu masa, kas pēc tam pavasarī rada iespējamos sastrēgumus. Tāpēc mums tās prognozes ir tik grūti izteikt, jo viena mūsu stacija ir lejpus, otra augšpus HES, un ir ļoti grūti prognozēt, kas notiks lejpus HES, nezinot, ko viņi dara – vai viņi strādā un ar cik lielu jaudu. Bet šobrīd valstī nav atrunāts, ka viņiem būtu jāsniedz mums kāda informācija," skaidro Klints.
Hidroloģe vēl piebilda, ka pagaidām prognozēt plūdu apmērus šajā pavasarī ir pāragri, bet atzīst - pašreizējie laika apstākļi ar atkušņiem ir negatīvs faktors ledus sastrēgumu veidošanās procesā, ja temperatūra būs svārstīga.
