Cilvēkiem ar kustību traucējumiem grūtāk pieejamas studijas mākslas, sociālo un humanitāro zinātņu jomās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Personas ar kustību traucējumiem saskaras ar īpašām grūtībām studiju vides pieejamībā valsts humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu augstākās izglītības institūcijās, izpētījusi Latvijas Universitātes (LU) studentu grupa. Vismaz astoņas Latvijas  augstskolas neizpilda valsts noteiktos vides pieejamības principus.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, ar kādām iespējām un grūtībām realitātē saskaras cilvēki ar funkcionāliem kustību traucējumiem, kuri vēlas studēt vai studē kādā no Latvijas valsts augstskolām.

ĪSUMĀ:

  • LU studenti ir veikuši pētījumu par Latvijas valsts augstskolu studiju vides pieejamību personām ar funkcionāliem kustību traucējumiem.
  • Astoņas no 13 izpētītajām valsts augstskolām nespēj nodrošināt Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās vides pieejamības vadlīnijas.
  • Ar īpašām grūtībām vides pieejamības nodrošinājumā saskaras humanitāro, sociālo un mākslas nozaru augstskolas.
  • LM: Izglītības un zinātnes ministrija ievērojamu daļu Eiropas Savienības fonda līdzekļu novirzīja eksakto studiju programmu modernizācijai.
  • RSU doktorante: Visa veida studijas personām riteņkrēslā ir uzdrīkstēšanās un cīņa.
  • Organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja: Kamēr valsts nav pateikusi, ka izglītībai ir jābūt pieejamai ikvienam, pārmaiņu nebūs.

Dokumenti

Fiziskās barjeras studentiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem Latvijas valsts augstskolās.pdf

Lejuplādēt

69.21 KB

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem nepieejama ēka praktiski nozīmē daudz paaugstinātu sliekšņu un trepju, kas var būt izvietotas ne vien starp stāviem, bet arī lekciju auditorijās, tāpat vairumā gadījumu nav atbilstoši ierīkotu pacēlāju, pandusu vai liftu, kas personai riteņkrēslā praktiski nozīmē liegtu iespēju patstāvīgi nokļūt augstāk par pirmo stāvu. Daudzviet trūkst arī durvju aiļu ratiņkrēslam draudzīgā platumā (70 cm), līdz ar to, lai tajā sasniegtu visas auditorijas, studentam labākajā gadījumā ir nepieciešams pastāvīgs asistents. Tas šajā gadījumā ir cilvēks, kas sniedz atbalstu personai ar smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, piemēram, uznesot cilvēku pa kāpnēm, ja ēkā nav lifta.

Latvijas miopātijas slimnieku asociācijas valdes prezidente un juridisko zinātņu studente Santa Survila, kura pati pārvietojas riteņkrēslā, skaidroja, ka, vērtējot iespējas mācībām klātienē, potenciālam studentam ar kustību traucējumiem bieži ir jāsastopas ar situāciju, kad jāizvēlas mācību iestāde, kurā ir nodrošināta piekļuve, nevis tā, kurā cilvēks patiesi vēlas studēt.

"Ir nācies saskarties ar neatsaucību un neizpratni attiecībā pret vides pieejamību personai riteņkrēslā, kad klaji tika norādīts uz iespēju studēt attālināti. Uzskatu to par diskriminējošu attieksmi," norādīja Survila.

Pētījuma dati ļauj secināt, ka vides pieejamība personām ar funkcionāliem kustību traucējumiem ir pilnvērtīgi nodrošināta piecās no minētajām 13 valsts augstskolām: Daugavpils Universitātē (bet ne Daugavpils Medicīnas koledžā, kas kopš 2018. gada ir Daugavpils Universitātes aģentūra), Latvijas Lauksaimniecības universitātē, arī Liepājas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ēkās. Labklājības ministrijas noteiktajiem kritērijiem atbilst arī liela daļa Rīgas Tehniskās universitātes fakultāšu un LU Akadēmiskais centrs, kurā atrodas Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte.

Augstskolu vadība: Valsts prioritāte ir eksaktās zinātnes

Par pētījumu

Izpēte valsts augstskolās tika veikta, balstoties uz LM 2020. gadā izstrādātajām vides pieejamības vadlīnijām. Vadlīnijas paredz, ka valsts augstskolām ir jānodrošina personu ar funkcionāliem kustību traucējumiem iespēja iekļūt to ēkās bez šķēršļiem, brīva piekļuve auditorijām un citām telpām cilvēkiem, kas pārvietojas riteņkrēslā, kā arī iespēja brīvi pārvietoties starp stāviem ar pacēlāju vai liftu un pieejama informatīvā vide.

Pētījuma gaitā tika iegūti dati par 13  [red. skatīt arī pielikumu.] Latvijas valsts augstākās izglītības iestādēm, un tie liecina, ka ar sarežģījumiem vai galēju nespēju infrastruktūrā īstenot LM vadlīniju nosacījumus saskaras astoņas no apsekotajām augstskolām. Tās galvenokārt ir humanitāro, sociālo un mākslas nozaru augstākās izglītības iestādes, to skaitā LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes un Vēstures un filozofijas fakultātes ēka, Humanitāro zinātņu fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte (SZF), arī Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA).

 "Lai veiktu pieejamības nodrošinājumu, ir nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, un tā ir tradīcija, ka joprojām finansiāli tiek prioritizēta STEM joma (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kur nevar ielauzties, jo tiek uzskatīts, ka humanitāristiem jau neko nevajag, jo viņiem pietiek ar zīmuli un blociņu. Man šķiet, ka šī nozaru diskriminējošā attieksme ir visā pasaulē, un šādus pētījumus par to, kādas ir reālās katras nozares iespējas, būtu svarīgi veikt," grūtības LKA telpas padarīt pieejamas arī cilvēkiem riteņkrēslā komentēja augstskolas rektore profesore Rūta Muktupāvela.

Arī LU SZF dekāns profesors Jānis Ikstens, skaidrojot fakultātes nespēju nodrošināt visiem pieejamu studiju vidi, uzsver, ka viss, kas ir remontēts nesen, ir uzlabots, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, kurus savukārt valsts piešķir dažādām infrastruktūrām pēc saviem ieskatiem un prioritātēm. "Valsts prioritātes jau pēdējos aptuveni septiņus vai astoņus gadus ir eksaktās zinātnes, un, lai nodrošinātu šo Labklājības ministrijas vadlīniju izpildi, ir nepieciešams finansējums, ko savukārt saņem tikai tās institūcijas, kuru pārstāvētās nozares valsts prioritizē," norāda Ikstens.

Izteiktākais kontrasts vides pieejamības nodrošinājumā personām ar funkcionāliem kustību traucējumiem vērojams starp jaunākām un vecākām būvēm.

Turklāt augstskolu biežāk minētie iemesli nespējai nodrošināt visiem studēt gribētājiem pieejamu mācību vidi ir kā līdzekļu trūkums, tā arī ēku vēsturiskais statuss. JVLMA rektors profesors Guntars Prānis skaidroja: "Mūzikas akadēmija ir vēsturiska ēka, kurā visas būvniecības izmaiņas ir ļoti dārgas, un tās ārkārtīgi sarežģītā procesā nepieciešams saskaņot, tādējādi ir ierobežotas iespējas vēsturiskās ēkas pielāgot mūsdienu vajadzībām".

RSU doktorantūras studente: Studijas riteņkrēslā ir uzdrīkstēšanās un cīņa

RSU doktorante un vieslektore Baiba Baikovska par savu pieredzi studijās riteņkrēslā stāstīja, ka vides pieejamība augstskolas izvēlē ir bijusi ļoti svarīga, un saistībā ar invaliditāti tajā neesot bijis sarežģīti ne iekļauties, ne pārvietoties. Baikovska gan norāda, ja runā tieši par kustību traucējumiem, tad ir lietas, kas varētu būt vēl labākas, piemēram, durvju atvēršana, tomēr visā visumā RSU telpas esot pieejamas.

"Protams, šeit mēs varētu domāt par tādiem cita veida traucējumiem kā dzirdes un redzes, kur mums vēl ir, kur augt pieejamības ziņā, bet ar kustību traucējumiem, es domāju, ka ir labi," vērtēja doktorante.

Vienlaikus Baikovska atzīmēja, ka studentu ar invaliditāti nav daudz, un, viņasprāt, tas ir saistīts ar vispārējās vidējās izglītības iegūšanu, kas personām ar funkcionāliem kustību traucējumiem neesot tik viegla, kā tai vajadzētu būt. "Visa veida studijas joprojām vēl kaut kādā ziņā ir uzdrīkstēšanās un cīņa, jo diemžēl vēl pagaidām ir maz atbalsta mehānismu, lai cilvēki ar invaliditāti studētu. Man ļoti daudz jautā par to, ka ieviesa jauno asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti augstskolās. Tā doma pakalpojumam ir laba, bet finansējums nav tik liels, lai asistents varētu būt kāds cits ārpus ģimenes, un, ja uz augstskolu nāk līdzi mamma vai tētis, tas neveicina iekļaušanos studiju vidē tik lielā mērā, kā tas būtu, ja līdzi nāktu neatkarīga persona vai studiju biedri," piebilda doktorantūras studente.

LM: Trūkst ne tikai finansējuma, bet arī informācijas par nepieciešamajiem pielāgojumiem

LM piekrīt augstskolu paustajam viedoklim, ka personām ar kustību traucējumiem ir nepieciešami finansiāli ietilpīgāki risinājumi, īpaši gadījumos, kad ēka ir būvēta pirms daudziem gadiem vai ēka ir kultūrvēsturisks objekts. Vērtējot, vai finansējuma sadale ir labvēlīga augstskolām ar STEM programmām, ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta vecākā eksperte vienlīdzīgu iespēju jautājumos Inese Vilcāne vērsa uzmanību IZM atbildībā esošajai Eiropas Savienības fonda finansējuma programmai 2014.-2020. Tās gaitā ievērojama daļa līdzekļu tika novirzīta tieši eksakto studiju programmu modernizācijai, līdz ar to augstākās izglītības iestādēm, kuras tās īsteno, ir bijušas plašākas iespējas pilnveidot infrastruktūru un nodrošināt vides pieejamību.

Vienlaikus eksperte skaidroja: "Jebkuram publiskam infrastruktūras objektam, tostarp augstskolām, ir ne tikai jāatbilst būvnormatīvos noteiktajām prasībām, bet ir jākļūst par labās prakses piemēru, pilnveidojot studiju vidi un rādot piemēru, kā mūsu augstskolām kļūt par iekļaujošas vides paraugu Latvijā un ārvalstīs, lai iespējami vairāk cilvēku ar invaliditāti varētu iegūt izglītību vienlīdzīgi ar citiem, bez šķēršļiem un iekļaujoša vidē. Ministrijas pieredze rāda, ka

vides pieejamības nenodrošināšana var būt saistīta ne tikai ar nepieciešamā finansējuma trūkumu, bet arī ar informācijas trūkumu gan par invaliditāti kopumā, gan par funkcionēšanas traucējumu daudzveidību, gan attiecīgu pielāgojumu daudzveidību".

NVO "Sustento" valdes priekšsēdētāja: Ir jāmaina likumi

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča ("Progresīvie") pievienojas viedoklim, ka vides pieejamības jautājums ir atkarīgs no augstskolu attieksmes un piebilst, ka "Sustento" ir bijis daudz sarunu ar LU par to, kāpēc ir tā, ka praktiski tikai jaunās ēkas, kuras tagad būvē, ir pieejamas, savukārt jebkuras vecās fakultātes, kā norādīja Anča, pieejamības ziņā nav izdarījušas neko. "Sarunās ar augstskolām attieksme, ar ko saskaramies, ir, ka, ja vajag kaut kur nokļūt riteņkrēslā, tad jau vienmēr kaut kā var izdomāt, lai gan praksē izrādās, ka nevar," apgalvoja Anča.

Tajā pašā laikā "Sustento" priekšsēdētāja uzsver arī likumdošanas nozīmi: "Ja mēs palūkojamies uz likumdošanu, viss ir vienkārši, piemēram, vienā brīdī likumdevējs pateica, ka neviena aptieka nedrīkst būt nepieejama, aptiekas kliedza, ka ir uz bankrota robežas, bet tagad mēs visās aptiekās tiekam iekšā. Kamēr valsts nav pateikusi, ka izglītībai ir jābūt pieejamai ikvienam un nevis tikai Satversmes līmenī, bet arī praktiskajā līmenī, tikmēr jau nekas arī nebūs".


* Latvijā ir 16 valsts dibinātas augstākās izglītības iestādes, tomēr izglītības programmu specifikas dēļ no valsts augstskolām izpēte netika veikta Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti