Cik maksā Azerbaidžānas cilvēktiesības Eiropā?

Azerbaidžāna Eiropas politiķus kukuļo "gan graudā, gan naudā" – melnais kaviārs kā "grauds", atmazgātā nauda kā "smērviela". 2012. un 2017. gadā pētniecības centri publicēja izmeklēšanas datus par to, kā Azerbaidžāna "ieeļļo" Eiropas Padomes ierēdņus.

Piemēram, 2012. gadā pētniecības centrs "Eiropas stabilitātes iniciatīva" publicēja datus par Azerbaidžānas lobiju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. No pētījuma izriet, ka Azerbaidžāna bija ieguldījusi milzīgus līdzekļus, lai apdāvinātu lēmuma pieņēmējus ar melno kaviāru. Šī greznības simbola tirgus cena Eiropā ir aptuveni 1400 eiro kilogramā.

Savukārt 2017. gada 5. septembrī Dānijas avīze "Berlingske" sadarbībā ar Starptautisko korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centru publicēja izmeklēšanas faktus par Azerbaidžānas naudas atmazgāšanu Eiropā laika posmā no 2012 – 2014. gadam. Secinājumi liecina, ka netīrā nauda, kura  kopsummā sastāda 2,5 miljardus eiro, daļēji tika tērēta Eiropas politiķu kukuļošanai. Pētījums apgalvo, ka trīs Eiropas deputāti ir pieņēmuši kukuļus no Azerbaidžānas: Eduards Lintners, Zmago Jelinčičs Plementini un Luks Volonte.

Šie atklājumi liecina, ka Azerbaidžāna, lai īstenotu savas ekonomiskās intereses – pārdot naftu un gāzi ES –, ir gatava izmantot jebkurus līdzekļus. Izrādās, ka, lai īstenotu enerģijas diversificēšanas stratēģiju, Eiropai šāda Azerbaidžānas uzvedība šķiet piedodama.

"Zāles" pret ekonomisko lejupslīdi

Ņemot vērā milzīgos naudas līdzekļus, kuri tiek ieguldīti Eiropas Savienības politiķu uzpirkšanā, rodas būtisks jautājums, kāpēc Azerbaidžānai būtu nepieciešama šāda politika. Atbilde šajā gadījumā slēpjas ekonomiskajās problēmās. Naftas cenu lejupslīde 2015. gadā krasi pasliktināja Azerbaidžānas ekonomiskos rādītājus. Valdība bija spiesta palielināt budžeta deficītu, ieguldot līdzekļus banku sektora stabilizācijā, sevišķi banku sektorā dominējošajā Azerbaidžānas starptautiskajā bankā. Šie valdības pasākumi nenovērsa ekonomikas straujo lejupslīdi. Valdība un ekonomisti uzskata, ka ārzemju investori palīdzēs veiksmīgi realizēt naftas/gāzes projektus. Ņemot vērā, ka šo produktu eksports sastāda 90 procentus no kopējā eksporta apjoma, Azerbaidžānai ir būtiski sadarbībā ar ES īstenot Dienvidu gāzes koridora (DGK) piegādes projektu.

Investīciju klimatu bieži ietekmē valsts atbilstība demokrātijas standartiem valsts pārvaldē un cilvēktiesību jomā. Azerbaidžāna ir jūtīga pret Eiropas kritiku iepriekš minētajās jomās. Eiropas Padome regulāri publisko pārskatus par cilvēktiesībām dalībvalstīs. Azerbaidžāna apzinās vajadzību uzlabot tās reputāciju, taču gadsimtiem ilgi piekoptā cilvēktiesību kultūra un demokrātijas izpratne traucē pielāgoties ES prasībām. Uzpērkot atbildīgo politiķu labvēlīgu nostāju, Azerbaidžāna cenšas novērst Eiropas kritiku. Piemēram, jau minētie kukuļņēmēji balsoja pret kritisku cilvēktiesību pārskata apstiprināšanu vai arī, piedaloties vēlēšanu novērošanā, apstiprināja aplamus novērojumus par vēlēšanu atbilstību demokrātiskiem standartiem.

Diemžēl arī Eiropā cilvēktiesības ir pakārtotas ekonomiskām interesēm.

Kā slikts piemērs šeit kalpo lielā Ķīna. Vai mēs daudz šodien dzirdam kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem komunistiskajā Ķīnā? Vai cilvēktiesību faktors ir traucējis Eiropas ekonomiskajām lokomotīvēm arvien palielināt biznesa darījumus ar Ķīnu? Dubultstandarti, kā izrādās, ir Eiropas biznesa kultūras sastāvdaļa.

Eiropas reakcija pret kukuļošanu – politisko un ekonomisko interešu vadīta

Azerbaidžāna neatbilst Eiropas demokrātijas standartiem – vārda brīvība tiek ierobežota, politiskie un cilvēktiesību aktīvisti smok cietumos. Princips "viens likums, viena taisnība visiem" netiek praktizēts. Neskatoties uz šiem kliedzošajiem trūkumiem, kuri ir labi zināmi Eiropas Padomei un ES institūcijām, Dienvidu gāzes koridora projekts, visticamāk, netiks atsaukts.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka šī projekta realizācijai 2017. gada 18. oktobrī piešķīra 500 miljonus ASV dolāru. Nevalstiskās organizācijas šo lēmumu kritizēja, uzsverot, ka šādas investīcijas neatbilst bankas pamatnostādnēm – ētikas standarti uzņēmējdarbībā, atklātums, laba korporatīvā pārvaldība, demokrātijas veicināšana.

Eiropas Komisija, neskatoties uz Azerbaidžānas korupcijas skandāliem un cilvēktiesību standartu pasliktināšanos, apliecināja, ka tā turpinās atbalstīt šo gāzes projektu un uzskata to par nozīmīgu soli Eiropas gāzes diversificēšanas stratēģijai. Atbildot uz jautājumu, kas ir svarīgāks – cilvēktiesības vai enerģijas piegādes politika, Eiropas Komisija atbildēja, ka abi ir nozīmīgi. Arī ES Padomes prezidents Donalds Tusks uzsvēra, ka enerģijas piegādei un cilvēktiesībām ir vienlīdzīgs svarīgums.

Tas viss liecina par dubultstandartu piekopšanu. Lai arī ES cītīgi veicina demokrātijas principu ievērošanu un cilvēktiesību veicināšanu ārpus ES robežām, ekonomiskās intereses ņem virsroku.

Skats nākotnē: Vai ES ir spējīga cīnīties pret korupciju?

Naudas atmazgāšanas skandāls, kukuļošana un lielākās bankas nestabilitāte liecina par nozīmīgiem riskiem naftas un banku sektorā Azerbaidžānā, ka arī to, ka korupcija ir Azerbaidžānas modus operandi starptautiskajā arēnā. Azerbaidžānas ievērojamās dabas bagātības un to pieprasījums pasaules tirgos tikai stiprina tās pārliecību, ka līdz šim piekoptā biznesa kultūra darbosies arī turpmāk. Turklāt Azerbaidžānas gadījums arī sūta signālu citām pasaules valstīm, kuras ir ieinteresētas veidot ekonomisko sadarbību ar Eiropas Savienību. Līdz ar to pastāv jautājums, vai ES institūcijas spēj cīnīties ar korupcijas mestajiem izaicinājumiem?

Azerbaidžānas korupcijas skandāls parādīja, ka Eiropas bankās ir nopietnas problēmas ar uzticamības pārbaudes procedūrām. ES nav efektīva mehānisma, kas ļautu pārskatīt dalībvalstu banku sektoru. 2015. gadā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīva. Azerbaidžānas skandāls atsedza vairākas plaisas direktīvā. Pašlaik notiek šīs direktīvas otrreizējā caurskatīšana. Neskatoties uz nemitīgu likumu pilnveidošanu, ir skaidrs, ka tie, kas vēlēsies, atradīs ceļu, kā likumus apiet ar līkumu, tāpēc ir jāiegulda vairāk līdzekļu korupcijas apkarošanā katrā ES dalībvalstī, kā arī jāveicina korupcijas apkarošanas biroju sadarbība un jāpilnveido korupcijas monitoringa mehānismi ES līmenī.