Cik bīstams koronavīruss «Covid-19» salīdzinājumā ar citām 21. gadsimta epidēmijām?

Pirms diviem mēnešiem vienā no Ķīnas lielākajām pilsētām Uhaņā – tika konstatēts jauns koronavīruss, kas tagad zināms kā SARS-CoV-2 (smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2), bet tā izraisītā slimība  – "Covid- 19". Ķīna ziņo par vīrusa izplatības sabremzēšanos, taču tādās valstīs kā Dienvidkorejā, Irānā un Itālijā tas ir strauji pieaudzis spēkā. “Covid-19” nav pirmā masveida slimība, kas skārusi pasauli 21. gadsimtā, taču saslimušo skaita ziņā ir visapjomīgākā.

Ietekmēto valstu skaitam augot, LSM.lv ārvalstu procesu analīzes rubrika “Status Quo” izvērtē ne tikai traģisko ietekmi uz cilvēku dzīvībām, bet arī aplūko iespējamās sekas, ko šāda ārkārtas situācija rada pasaules ekonomikām.

ĪSUMĀ:

  • Salīdzinājumā ar citiem neseniem vīrusu uzliesmojumiem, kā SARS, MERS un Ebolas vīruss, “Covid-19” izplatība ir daudz straujāka, taču mirstības rādītāji ir ievērojami zemāki.
  • Optimistiskajā variantā jau šī gada otrajā pusgadā Ķīnas ekonomika atgriezīsies pie pirmsepidēmijas prognozētajiem rādītājiem.
  • Pesimistiskajā variantā vīrusa radītās sekas neizdosies pārvarēt tik īsā laika posmā.
  • Pasaules ekonomikā tikai tagad sāk aplēst draudošās ekonomiskās sekas. Īpaši apdraudēta ir tūrisma un transporta industrija.
  • Lielāko biržu indeksi atrodas krišanas stadijā jau vairākas dienas.
  • Pēc atsevišķām aplēsēm, koronavīrusa epidēmija pasaules ekonomikas apmērus 2020. gadā varētu samazināt līdz pat 1,1 triljoniem ASV dolāru.

21. gadsimta epidēmijas

“Covid-19” uzliesmojums nav pirmā vīrusa epidēmija, ko pasaule ir piedzīvojusi 21. gadsimtā. Tagadējā epidēmija ir salīdzinoši jauna, un pasaules medicīnas ekspertiem būs vēl nepieciešams laiks un dati, lai spētu spriest par “Covid-19” objektīvi. Taču ziņas, ka jaunā koronavīrusa upuru skaits jau vairākkārt pārsniedz tam radniecīgo koronavīrusu SARS (smagais akūtais respitorais sindroms) un MERS (Tuvo Austrumu respitorais sindroms) saslimušo skaitu. Līdzās minētajiem koronavīrusiem vērtīgi ir pieminēt arī Ebolas un Zikas vīrusus, kuru uzliesmojums savā laikā arī izsauca pastiprinātu visas pasaules uzmanību.

Salīdzinājumā ar SARS un MERS, “Covid-19” izplatās daudz ātrāk, taču vadoties pēc līdz šim apkopotajiem datiem, mirstība no jaunā koronavīrusa paveida ir ievērojamāki zemāka nekā no iepriekšējām epidēmijām.

2003. gada SARS uzliesmojuma laikā 26 valstīs kopumā inficējās 8096 cilvēki, no kuriem mira 774 cilvēki. Arī šī vīrusa sākumi ir meklējami Ķīnā, Guongdongas provincē. MERS, kurš no šiem trīs koronavīrusiem ir visnāvējošākais, uzliesmojumu piedzīvoja 2012. līdz 2015. gadā. Taču salīdzinājumā ar SARS un “Covid-19” šī vīrusa pirmsākumi ir meklējami Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalā. MERS saslimušo skaits 27 pasaules valstīs uz doto brīdi sasniedz 2 494 cilvēkus un nāves gadījumu skaits — 858. Jāpiebilst, ka šis vīruss vēl joprojām ir aktīvs, taču nelielos apmēros.

Tādējādi var secināt, ka

SARS nāves gadījumu īpatsvars saslimušajiem ir aptuveni 10%, MERS gadījumā — 34% un pēc pašreizējām aplēsēm “Covid-19” — 2%.

Inkubācijas periodi visiem trijiem koronavīrusiem ir līdzīgi. MERS un “Covid-19” gadījumā tas ir vidēji 2 līdz 14 dienas, savukārt, SARS — 3 līdz 10 dienas.

It īpaši salīdzinājumā ar SARS svarīgs ārējais apstāklis — pasaules globalizācija. Salīdzinot tagadējo situāciju ar 2003. gadu, “Covid-19” ir spējīgs izplatīties ātrāk pieaugošās globalizācijas rezultātā. Par sliktu nāk arī tas, ka Uhaņa ir Ķīnas transporta sistēmas mezgls, kas savieno valsti gan ar dzelzceļu, gan ar nozīmīgu starptautisko lidostu. Ģeogrāfiskais novietojums kombinācijā ar epidēmijas uzliesmojumu ķīniešu Jaunā gada svinību laikā, kad starp valsts provincēm pārvietojās simtiem miljonu iedzīvotāju, ir daļēji atbildīgs par lielo saslimšanas gadījumu skaitu Ķīnā un konsekvento vīrusa nonākšanu visā pasaulē.

Papildus koronavīrusiem ir vērts pieminēt Ebolas un Zikas vīrusus, kuri pirms “Covid-19” atklāšanas bija Pasaules Veselības organizācijas fokusā. Pēdējās desmitgades laikā Āfrikas kontinents ir piedzīvojis divas Ebolas vīrusa epidēmijas:

  • Rietumāfrikā laikā posmā no 2013. līdz 2016. gadam,
  • Kongo Demokrātiskajā Republikā kopš 2018. gada.

Pirmajā gadījumā Ebolas gadījumā mirstības rādītāji sasniedz aptuveni 40% — no 28 616 saslimušajiem dzīvību zaudēja aptuveni 11 300 cilvēku. Kongo gadījumā mirstības rādītājs ir 65% (3 444 slimnieku un 2264 apstiprinātu nāves gadījumu). Ebola izplatās tikai tiešā saskarē, piemēram, caur atvērtām brūcēm un acu, deguna vai mutes gļotādu, un tiek uzskatīta par mazāk pārnēsājamu nekā “Covid-19”.

Zikas vīrusa epidēmija sākās 2015. gada sākumā no Brazīlijas un izplatījās citās Dienvidamerikas valstīs, kā arī vairākās Klusā okeāna un Dienvidaustrumu Āzijas salās. Pasaules Veselības organizācija 2016. gada februārī izsludināja starptautiska mēroga ārkārtas situāciju saistībā ar pierādījumiem, ka vīruss var izraisīt iedzimtības defektus, kā arī neiroloģiskas problēmas.

Šo vīrusu pārnēsāja atsevišķas sugas odi, kuri mīt zemēs ar karstu klimatu. Moskītu kodumi arī bija galvenais vīrusa izplatīšanās veids, taču to pārnest no cilvēka uz cilvēku varēja arī seksuālo kontaktu un asiņu pārliešanas rezultātā. Galvenā uzliesmojuma ietvaros 2015.-2016. gadā ir aplēsts, ka Brazīlijā vien ar šo vīrusu inficējās aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Vīruss nav bīstams dzīvībai, taču inficēšanās gadījumā grūtniecēm var izraisīt jaundzimušo pataloģijas. Saslimšanas gadījumi izpaužās kā drudzis, locītavu sāpes un izsitumi. Inkubācijas periods pēc inficēšanās ir 3 – 12 dienas. Lai gan Brazīlija un citas valstis ir atcēlušas ar vīrusa izplatību izsludinātos ārkārtas stāvokļus, tas ir vēl joprojām aktīvs visā pasaule, arī Ķīnā.

Ķīnas ekonomiskās bažas

Jebkādas epidēmijas uzliesmošana rada lielu slogu uz valsts vai reģiona ekonomisko dzīvi. Ķīnai kā jaunā koronavīrusa epidēmijas sākuma vietai un pasaules otrajai lielākajai ekonomikai nāksies saskarties ar ekonomiskām grūtībām. Galvenais jautājums: vai ekonomiskās sekas būs īslaicīgas vai tomēr Pekinai ir jāgatavojas uz ilglaicīgiem izaugsmes traucējumiem?

Pēc Šanhajas starptautisko studiju institūta pētījuma, “Covid-19” epidēmijas rezultātā pastāv dažādi Ķīnas ekonomikas attīstības scenāriji. Viens no skatījumiem norāda, ka vīrusa “atstātais nospiedums” Ķīnas ekonomikā būs īslaicīgs un ierobežots. Neskatoties uz 2020. gada pirmajā pusgadā sagaidāmo ekonomikas augšanas tempu samazināšanos, jau otrajā gada pusē situācija strauji normalizēsies.

Šādu skatījumu savā retorikā izmanto arī Ķīnas augstākās Ķīnas amatpersonas. Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas ģenerālsekretārs Kongs Liangs apgalvo, ka “valsts nostādītie ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāji 2020. gadā var tikt sasniegti.” Problēma tajā, ka šos ekonomiskos rādītājus bija plānots prezentēt Komunistiskās partijas ikgadējā kongresā, taču epidēmijas rezultātā šis kongress ir pārbīdīts uz vēl nenoteiktu laiku.

Optimisms tiek pamatots ar ziņām, ka 70-90% no lielajiem industriālajiem uzņēmumiem ir atsākuši darbību. Taču šāds paziņojums ir izpelnījies kritiku, jo valdības sniegtie dati ir attiecināmi tikai uz liela izmēra uzņēmumiem. Savukārt tieši mazie ražotāji ir tie, kas visvairāk cieš no epidēmijas situācijas.

Vadoties pēc vēsturiskās pieredzes, amatpersonu apgalvojumi par stabilo ekonomikas atlabšanu var arī šķist ticami.

SARS epidēmija 2003. gadā radīja īstermiņa ekonomiskās sekas. Taču ir jāapzinās, ka Ķīnas ekonomika kopš tā laika ir augusi vairāk nekā desmitkārtīgi.

Ķīnas ekonomiskā nestabilitāte noteikti atbalsosies vairākumā valstu, jo šīs ekonomikas īpatsvars pasaulē ir kļuvis ievērojami lielāks.

Kritiskais ekonomisko notikumu attīstības scenārijs saistās ar koronavīrusa uzliesmojuma seku un citu faktoru kombināciju. Ekonomikas izaugsmes rādītāji jau gadiem pamazām samazinās, parādās bažas par finanšu sektora “veselību”, un tirdzniecības konflikts ar ASV jau vairākus gadus kaitē Ķīnas eksporta industrijām. Salīdzinājumā ar SARS epidēmiju tagadējā “Covid-19” klātbūtne ir ietekmējusi ģeogrāfiski plašāku Ķīnas daļu, kuras rezultātā ierobežošanas pasākumi arī ir plašāki.

Negatīvajā skatījumā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes rādītāji tiek samazināti zem 5%. Ķīnas ekonomikai, kuras stabilitāte būtībā balstās uz augstu izaugsmes tempu saglabāšanu, ilgtermiņā tas radītu papildu traucējumus. Ražošanas sektoram ir nepieciešams papildu laiks, lai atgrieztos pie pilnas ražošanas kapacitātes. Šajā laikā tiek traucētas gan iekšējās Ķīnas, gan globālās rūpniecības ķēdes. Arī Ķīnas akciju tirgus pēc strauja krituma 3. februārī šobrīd ir jau atguvis zaudēto vērtību. Salīdzinājumā ar to Rietumi tikai tagad sāk piedzīvot strauju vērtības samazināšanos.

Pēc “Morgan Stanleys” ekspertu domām, šogad IKP izaugsmes rādītāji varētu samazināties līdz 3,5%, jo pašlaik ražošanas apmēri ir sasnieguši tikai 30-50% no līmeņa pirms epidēmijas. Pamazām ekonomika pieredzēs “normalizēšanos”. Taču, arī ja ekonomikai izdosies atgūties no piedzīvotā trieciena, neskaidra situāciju un atsevišķu industriju zaudējumi rietumvalstu ekonomikās noteikti atbalsosies arī Ķīnas ekonomikā.

Pasaules ekonomiskās bažas

“Covid-19” straujā izplatība ārpus Ķīnas robežām ir radījusi pamatotas bažas visas pasaules ekonomikai. Ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās jau kādu laiku bija ekonomistu apspriesta tēma, taču līdz ar vīrusa uzliesmojumu citās Āzijas un Eiropas valstīs kļuvusi īpaši aktuāla.

Iespējams, lielākais vīrusa upuris būs globalizācija.

Cieši saistīta globālā ekonomika ne tikai veicina epidēmiju izplatīšanos, bet arī saasina negatīvas ekonomiskās sekas. Atvērtās ekonomikas un valstis ar ievērojamu pakalpojumu īpatsvaru ekonomikā (piemēram, tūrismu) ir īpaši neaizsargātas pret globāliem ekonomiskiem satricinājumiem. Ekonomiskie zaudējumi savukārt stiprinās protekcionisma un izolacionisma politikas argumentus.

Akciju tirgi, kas kādu brīdi nebija ņēmuši vērā koronavīrusa draudus, tagad ir sākuši atspoguļot reālās investoru bažas. ASV 500 lielāko uzņēmumu akcijas tikai divu dienu laikā zaudēja vairāk nekā 1,7 triljonus ASV dolāru no savas vērtības. Tādas transnacionālas korporācijas kā “Apple” un “Honda” jau ir paziņojušas, ka saskaras ar būtiskām darbības grūtībām vīrusa radīto seku rezultātā.

Globālās ražošanas ķēdes tiek būtiski traucētas. Vīrusam izplatoties Ķīnā, rezultātus draud īpaši izjust pasaules ražotāji, jo mūsdienās vairāki uzņēmumi paļaujas uz Ķīnā ražotām izejvielām un ražošanas ķēdes sastāvdaļām.

Uhaņas pilsēta, kas atrodas “Covid-19” epidēmijas centrā, ir Ķīnas “motoru galvaspilsēta”, jo tajā atrodas tādu auto ražošanas uzņēmumu kā “Honda”, “Nissan”, “Renault” un “General Motors” detaļu ražotnes. Rūpnīcām nespējot laikā atsāk darbu, apdraudēta arī šo uzņēmumu ražotņu darbība pārējā pasaulē. Šāda situācija pastāv ne tikai automobiļu ražošanā, bet arī vairākumā citu globālo ražošanas ķēžu.

Gada pirmajā ceturksnī ir sagaidāms rekordliels naftas pieprasījuma kritums, kas savukārt radīs ekonomiskās sekas valstīm, kuras paļaujas uz šo produktu eksportu.

Īpaši tiek akcentēti potenciālie transporta un tūrisma industrijas zaudējumi. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija pagājušajā nedēļā brīdināja, ka koronavīruss var maksāt pasaules avio pārvadātājiem gandrīz 30 miljardus dolāru zaudētos ienākumos, globālajam pieprasījumam samazinoties par 4,7%. Taču jāņem vērā, ka, vīrusam turpinot izplatīties jaunās valstīs, šie zaudējumi tikai palielināsies. Vācijas aviokompānija “Lufthansa” paziņojusi par jaunu darbinieku algošanas pārtraukšanu un darba stundu samazināšanu, cenšoties mazināt vīrusa radītās ekonomiskās sekas. Iespējams, tiks samazināts arī lidojumu skaits.

Vīrusam turpinot izplatīties uz jaunām valstīm, cieš ne tikai transporta industrija, bet arī ar to cieši saistītais tūrisma sektors. Neziņa par gaidāmo nākotnes situāciju liek ceļotājiem atcelt plānotos braucienus. Arī tūrismā ir jāpiemin Ķīnas lielā nozīme, jo lielākais pasaules tūristu skaits (2019. gadā aptuveni 174 miljoni) nāk tieši no šīs valsts. Francijas finanšu ministrs Bruno Le Meirs brīdināja, ka koronavīrusa uzliesmojums skars valsts tūrisma nozari, kas veido 8% no Francijas kopējās ekonomikas.

Jāņem vērā, ka, tūrisma sektoram saņemot ekonomisko triecienu, tiks ietekmētas ne tikai viesnīcas, restorāni un pasažieru pārvadātāji. Negatīvas sekas sajutīs arī visi uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus vai jebkādā citā veidā ekonomiski ir sasaistīti ar tiešo tūrisma industriju.

“Oxford Economics” prognozē, ka, vīrusam izplatoties ārpus Āzijas un kļūstot par globālu pandēmiju, pasaules IKP pazeminātos 1,1 triljonu ASV dolāru jeb 1,3% salīdzinājumā ar pašreizējām prognozēm. Šāds ekonomikas kritums ir pielīdzināms ar pasaules 16. lielākās ekonomikas – Indonēzijas — gada kopprodukta pazaudēšanu.

Latvijas ekonomikas ietekmēšanas sekas vēl miglainas

Jaunais koronavīruss ir jau ienācis arī visās trijās Baltijas valstīs. Mūsdienu globalizētajā pasaulē notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā, it īpaši ekonomikā. 

Kā primāro sektoru, kas tiks skarts, var minēt tūrisma industriju. Latviju arvien vairāk sāka apmeklēt tūristi no Ķīnas. Piemēram, 2018. gadā — vairāk nekā 22 tūkstoši. Protams, globālā tūrisma samazināšanās apjomu rezultātā jārēķinās ne tikai ar Ķīnas tūristu skaita sarukumu. “Covid-19” izplatoties pa visu Eiropu, ir tikai loģiski paredzēt arī Eiropas starpvalstu tūrisma apmēru samazināšanos. “AirBaltic”  norādījis, ka biļešu rezervēšana uz Itāliju ir samazinājusies. Aviokompānija jau samazinājusi lidojumu apjomu uz Milānu. Citiem Latvijas uzņēmumiem jau šobrīd nākas saskarties ar globālās piegādes ķēžu traucējumiem.

“Latvijas pasts” ir paziņojis par sūtījumu piegādes pārtraukšanu uz Ķīnu, taču pretēja preču plūsma vēl nav apstājusies, lai gan ir samazinājusies. Jānorāda, ka Rīgas lidosta ir kļuvusi par loģistikas punktu Ķīnas e-komercijas gigantam “Alibaba Group”. Caur Latviju iziet tūkstošiem tonnu sūtījumu, kuri tālāk nonāk citās Eiropas valstīs. “Latvijas pastam” tranzīta pakalpojumi gadā nes aptuveni 20 miljonu eiro ienākumus.

Eksperti jau lēš potenciālos Latvijas ekonomikas sabremzēšanās procentus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti