Ceturtdien pāvests Benedikts XVI atkāpsies no amata

Ceturtdien astoņos vakarā pēc vietējā laika pāvests Benedikts XVI kļūs par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu sešu gadsimtu garumā, kurš no augstā amata atkāpjas, nevis paliek tajā līdz mūža galam. 85 gadus vecais Jozefs Racingers paturēs goda titulu „Viņa svētība”, tomēr pāvesta amata gredzens tiks iznīcināts. Romā jau sākuši pulcēties kardināli, kuriem drīz būs jādodas aiz slēgtām durvīm Siksta kapelā, lai konklāvā izvēlētu jaunu Baznīcas galvu.

Pirms gandrīz astoņiem gadiem kardināli pulcējās Vatikānā, lai izvēlētu nākamo Romas katoļu baznīcas galvu. Konklāva otrās dienas vakarā uz rietošas saules fona no skursteņa uz Siksta kapelas jumta beidzot pacēlās balti dūmi. Desmitiem tūkstoši Svētā Pētera laukumā sapulcējušos uzgavilēja, kad pēc brīža sāka skanēt arī baznīcas zvani, liecinot, ka ir ievēlēts jauns pāvests. Drīz viens no kardināliem tradicionāli latīniski uzrunāja ļaužu pūli, un paziņoja, ka tas ir tolaik 78 gadus vecais kardināls Jozefs Racingers, kurš kā pāvests pieņēmis vārdu - Benedikts XVI.

Kardināls Jozefs Racingers

Dzimis 1927. gada 16. aprīlī Bavārijā, Racingers kļuva par priesteri 24 gadu vecumā. Pēcāk viņš pasniedza teoloģiju vairākās Vācijas universitātēs. Kā Ķelnes arhibīskapa konsultants, Racingers bija iesaistīts arī Vatikāna otrā koncila darbā. 70. gadu otrajā pusē viņš kļuva par Minhenes arhibīskapu, bet tajā pašā gadā pāvests Pauls VI apstiprināja viņu kardināla kārtā. 1978.gada kardinālu koncila laikā Racingers iepazinās ar Karolu Vojtilu, kurš vēlāk kļuva par Jāni Pāvilu II. Tikai pēc trim gadiem pēc pāvesta uzaicinājuma Racingers piekrita uzņemties Vatikāna doktrīnas kongregācijas vadību, kuras uzdevums ir uzraudzīt Baznīcas doktrīnu izpildi un sniegt viedokli par morālajiem jautājumiem.

Esot augstajā amatā gandrīz ceturtdaļgadsimtu, kardināls Racingers bija viena no svarīgākajām amatpersonām Vatikānā vēl pirms Svētā Krēsla ieņemšanas. Racingers bija tuvs pāvesta Jāņa Pāvila II līdzgaitnieks, un pēc viņa aiziešanas mūžībā vadīja poļu pāvesta bēru ceremoniju.

Benedikts XVI

Benedikts XVI tiek uzskatīts par kautrīgu cilvēku, intelektuāli. Viņam neizdevās iemantot tādu popularitāti kā viņa harizmātiskajam priekštecim Jānim Pāvilam II. Pildot pāvesta pienākumus, kā viņa priekštecis, Benedikts XVI iestājās par Eiropas kristīgajām saknēm un apliecināja savu konservatīvismu, kategoriski iestājās pret sieviešu ordināciju un mācītāju laulībām.

Benediktam XVI jau no pirmajām pāvesta amatā pavadītajām dienām nācās stāties pretim pedofilijas skandāliem, kas bija metuši ēnu uz Baznīcas tēlu. Kā biogrāfiem izteicies Racingers, ziņojumi šādu atsevišķu garīdzniecības pārstāvju rīcību viņu ļoti sarūgtina. Uz to norāda Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents, priesteris Andris Priede: „Tas ir viens no lielākajiem cilvēka dabas noslēpumiem, ka tā persona, kas var stāvēt kancelē un sludināt, kādiem mums jābūt - tanī pašā laikā ar savu rīcību iznīcina ne vien to, ko pats ir mācījis, bet arī iznīcināt simtiem tūkstošu ticības liecinieku upurēšanos.”

Pārmetumi veltīti arī Racingeram pašam, jo viņš, vēl būdams Vatikāna doktrīnas kongregācijas vadītājs, par ziņojumiem esot zinājis. Vatikānam daudz tiek pārmests, ka Beneditks XVI nav pietiekami vērsies pret pedofiliju, ka vainīgie nav saukti pie atbildības. Katoļu baznīca tomēr ir reaģējusi. Priede norāda, ka ir dibinātas darba grupas, kuras sniedz dažādus ieteikumus, tostarp runājot par disciplīnu. Arī psihologu, un smagākos gadījums, psihiatru piesaistīšanu. Arī morāli, attiecībā pret upuriem. Benedikts XVI bija pirmais pāvests, kurš atvainojās par bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, paužot dziļu nožēlu. To uzsver Andrea Tornielli, itāļu žurnālists, Vatikāna lietu speciālists laikrakstā „La Stampa”:

„Piemērs, ko viņš rādīja, dodoties vizītēs visā pasaulē, bija tikšanās ar pedofilijas upuriem. Ar to viņš demonstrēja visai Baznīcai un pasaulei, ka garīdzniecībai galvenais ir atbalstīt upurus un palīdzēt viņiem. Tas iezīmēja izmaiņas attieksmē.”

Atkāpšanas no amata

Pirms divarpus nedēļām Benedikts XVI pēkšņi pārsteidza gan katoļticīgos, gan pasauli, un pat tuvākos līdzgaitniekus ar paziņojumu, ka atkāpjas no amata. Kas tāds pēdējo reizi tika pieredzēts pirms 600 gadiem. Kaut gan Baznīcas likumos šāda iespēja ir pieļauta, jaunākajos laikos neviens pāvests šādu soli nebija spēris. Benedikts XVI savu lēmumu pamatoja, norādot, ka veselības problēmu dēļ vairs nespēj pildīt viņam uzticētos pienākumus un vēlas dod vietu citam.

Tāpat kā priekšgājējs Jānis Pāvils II, arī Benedikts XVI lēmumu vairākkārt apdomājis. Taču, ja pāvests no Polijas nolēma palikt, tad pāvests no Vācijas pieņēma citādu lēmumu. Tas norāda uz laikmeta izmaiņām, un šāda iespējama lēmuma pieņemšanu padara vieglāku nākamajiem pāvestiem, atzīst Rīgas Garīgā semināra rektors Pauls Kļaviņš: „Vai nākotnē tas varētu notikt - nu, kāpēc ne. Tagad viņiem būs vieglāk atkāpties brīvi - redzot šo precedentu un izvērtējot savas iespējas.”

Benedikts XVI jau pēc ievēlēšanas atzina, ka amats būs grūts. Viņš pat savulaik, vēl esot Vatikāna doktrīnas kongregācijas vadītājs, esot lūdzis pāvestu Jāni Pāvilu II atbrīvot viņu amata, lai nodotos mierīgākam darbam. Lūgums tika noraidīts.

Benedikts XVI saglabās titulu

Vakar pāvests Benedikts XVI uzrunāja ticīgos savā pēdējā ģenerālaudiencē Svētā Pētera laukumā. Šovakar 20:00 pēc vietējā laika viņš atstās savu amatu, un Svētais Krēsls būs brīvs. Kādu laiku Racingers uzturēsies pāvesta rezidencē netālu no Romas, līdz viņam tiks sagatavota mājvieta Vatikānā, kur viņš plāno nodoties grāmatu rakstīšanai un arī klavierspēlei. Kaut gan nolemts, ka Racingeru arī turpmāk varēs uzrunāt par Benediktu XVI, viņa pāvesta gredzens, kā tradicionāli pieņemts, tiks iznīcināts.

Jaunā pavesta iecelšana

Drīzumā kļūs zināms, kad sāksies kardinālu konklāvs, lai izvēlētu jauno pāvestu. Ņemot vērā negaidīto notikumu pavērsienu, mainīts likumi konklāva sasaukšanai. Tie bija rakstīti gadījumam, kad pāvests aiziet mūžībā, un paredzēts noteikts skaits dienu, lai kardināliem būtu laiks ierasties Vatikānā. Tā kā šoreiz par pāvesta aiziešanu bija zināms jau laicīgi, tad nolemts, ka konklāvu var sasaukt ātrāk, lai ir pāvestu ievēlētu pirms Lieldienām, un viņš būtu sagatavojies jaunajiem pienākumiem.

Konklāvā Siksta kapelā var piedalīties tikai kardināli, kas nav vecāki par 80 gadiem. No gandrīz 120 kardināliem liela daļa jau ieradušies Romā. Lai kandidāts tiktu ievēlēts par pāvestu, par viņu jānobalso vismaz divām trešdaļām kardinālu. Kas būs nākamais Vatikāna galva, ir viens šā brīža aktuālākajiem jautājumiem.

Viens no aspektiem ir pāvesta uzskati. Kā norāda Andrea Tornielli, pēdējos 15-20 gados varot redzēt, ka progresīvā daļa no kardinālu koledžas nav tik liela kā konservatīvā. Bet arī šajās grupās ir atšķirīgi viedokļi:

„Pašās grupās iekšienē ir atšķirīgi viedokļi un redzējums par Baznīcas nākotni. Tā kā pāvests jāievēl ar lielu daudzumu balsu, nav iespējams, ka viņš pārstāv tikai vienas grupas uzskatus.

Tādēļ kardināliem ar dažādām vīzijām par Baznīcas nākotni ir jādiskutē un jāatrod kopsaucējs, balanss. Un tas ir jāizdara pirms konklāva.”

Vai jaunais pāvests varētu pirmo reizi varētu būt kardināls, kas nav no Eiropas?

Jau iepriekšējā konklāva laikā izskanēja viedokļi par to, ka pāvests pirmo reizi varētu būt kardināls, kas nav no Eiropas. Katoļticīgo skaita ziņā Vecais kontinents atpaliek no tādiem reģioniem kā Latīņamerika un Āfrika, turklāt arī sekularizācija Eiropā ir krietni izteiktāka. Tomēr Tornielli neuzskata, ka, tā teikt, ģeopolitiskais aspekts būs svarīgs:

„Es nedomāju, ka galvenais jautājums ir par to, vai nākamais pāvests būs vai nebūs itālis vai eiropietis. Tagad ir sarežģīti laiki, un nav kandidāta, kuram būtu tik augstas intelektuālās un garīgās spējas, kādas tās bija Racingeram 2005. gadā. Tādēļ kardināli meklē labu kandidātu.”

Arī priesteris Priede norāda, ka pēdējie divi pāvesti ir uzstādījuši ārkārtīgi augstu intelektuālo latiņu, un Jozefu Racingeru viņš uzskata par aizvadītā gadsimta izcilāko teologu. Un, kaut gan tiek runāts par kandidātiem no Latīņamerikas, Priede norāda, ka arī Itālijai ir spēcīgi kandidāti: ”Bet varbūt beidzto būs kāds itālis? Jo itāļi jau, neraugoties uz savu spontāno viesmīlību un neapšaubāmo sirsnību, ar šoku uzņēma Voitiliju. Varbūt savos sirds dziļumos ilgotos, ka būtu 400 gados vēl viens pāvests - tautietis. Mēs nevaram mazāko procentu dot uz itāļu kandidātiem.„

Tāpat, ka Tornielli, arī Priede nedomā, ka pāvesta izvelē reģionāliem apsvērumiem būs nozīmīga loma: „(..)  nez vai tāda politkorektuma etiķete piestāvētu šai inistūcijai. Jo pirmais, ar ko viņiem būs jārēķinās, lai tā būtu persona ar kristāltīru biogrāfiju."

Bet atceroties, ka Benedikts XVI ievēlēšanas brīdi bija viens no vecākajiem pāvestiem Baznīcas vēsturē, sava nozīme var būt arī kandidāta vecumam. Garīgā semināra rektors Kļaviņš tomēr norāda, ka nezina, vai kardināli vēlētos arī pārāk jaunu pāvestu, kuram turklāt varētu nebūt tik liela pieredze administrēšanas jautājumos: „No vienas puses nepieciešams, lai pāvestam būtu spēki. Bet baznīcai arī visu laiku ir jāatjaunos. No šāda viedokļa - noteikti būtu labi, lai būtu jaunāks, bet ne tik jauns.„

Kā minēts, kardināli jau ir sākuši pulcēties Romā, gan lai atvadītos no Benedikta XVI, gan lai apspriestu, kurš varētu būt nākamais katoļu baznīcas galva. Drīz tiks noteikts konklāva datums, kad kardinālus pēc astoņu gadu pārtraukuma atkal ieslēgs Siksta kapelā, un tuvākajās nedēļās jaunā pāvesta vārds būs zināms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt