Cērpot lokālo slimnīcu budžetus, var ciest pacienti novados

Vieniem pieliksim, citiem atņemsim -  ja naudas veselības aprūpes budžetā nebūs vairāk, tā varēs raksturot jauno slimnīcu apmaksas modeli. To plānots ieviest no nākamā gada. Tad lielas ir bažas, ka cietējas varētu būt lokālās slimnīcas un arī vēl atsevišķas citas slimnīcas. Savukārt ieguvējas - lielākās slimnīcas, proti, reģionālās slimnīcas un universitātes slimnīcas, kas ārstē pieaugušos.

Antons ar znotu Jāni un mazdēliņu Kārli ir no Ērgļiem, un šoreiz viņi tiekas Madonas slimnīcā. Antons te ir pirmoreiz - viņam veikta plānveida endoprotezēšanas operācija. Viņa znots gan jau pirms kāda laika te gulēja pēc smagas gūžas traumas un teicami atguva veselību.

Antons un Jānis nezina, ka visas Latvijas slimnīcas, ja nekas nemainās, jau no nākamā gaida lieli jaunumi – jauns apmaksas modelis. Lokālajām slimnīcām, kāda ir arī Madonas slimnīca, līdz ar to naudas, ļoti iespējams, būs mazāk. Ja naudas trūkst, ar laiku tas mēdz atsaukties uz pacientiem.

„Šīs sistēmas būtība ir taisnīgāka esošo līdzekļu sadale, ņemot vērā to, ar kādiem pacientiem, ar kādām tehnoloģijām šīs slimnīcas strādā,” saka Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Atis Mārtiņsons.

Dienestā par gaidāmo, Ziemeļvalstīs radīto modeli neslēpj – ja naudu dalīs esošā valsts budžeta ietvaros, lokālās slimnīcas varētu būt zaudētājas.

„Tur ir tas slimību spektrs vienkāršāks. Un koeficients, kas raksturo viņu darbību, ir zemāks. Taisnīgāka sadale esošā budžeta ietvaros - tas nozīmē vieniem atņemt un atdot citiem. Tie, kuri taisāmies atņemt, ar to nav mierā, jo finansējums jau tā ir neatbilstošs īstenībā slimnīcu reālajiem izdevumiem,” saka Mārtiņsons.

Slimnīcas jau kopš pērnā gada pilotprojektā visu stacionārā padarīto kodē atbilstoši jaunajam modelim. Tā arī atklājās, ka zaudētājas varētu būt gandrīz visas lokālās slimnīcas, izņemot Krāslavas slimnīcu. Vairākām naudas apjoms samazinātos par  5-10%.

Šogad sistēmas dēļ neviena slimnīca necieš zaudējumus – jaunā apmaksas modeļa ieviešanai   slimnīcām valsts piešķīrusi piecus miljonus eiro. Tie ir zaudējumu kompensācijai. Sistēmā ieguvējas, kas saņem mazliet vairāk, pārsvarā ir universitātes slimnīcas, kas ārstē pieaugušos, un reģionu slimnīcas.

Madonas slimnīcai par 9% mazāk

Madonas slimnīcā valda piesardzīgi optimistiska gaisotne. Nacionālā veselības dienesta aprēķinos – ja šogad aprēķinātu tiešām pēc sistēmas - slimnīcai maksātu par 119 tūkstošiem eiro jeb par 9% mazāk.

„Es domāju, ka mūs tas īpaši neietekmēs, mēs izdzīvosim, mēs atradīsim veidu, kā izdzīvot,” Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs pieļauj, ka jaunā apmaksas modeļa ieviešanā gan jau vēl būs kādas korekcijas. No jaunās sistēmas jau Nacionālais veselības dienests izņēmis vairākas programmas, piemēram, psihiatriju, endoprotezēšanu, tur maksā pēc vecā tarifa.

„Es   ceru, ka politikas veidotāji būs saprātīgi, viņi paskatīsies reālo situāciju, paskatīsies ģeogrāfiskos attālumus, kur īsti slimnīcas ir vajadzīgas, cik pacientiem ir tālu jānokļūst, lai to pašu neatliekamo palīdzību saņemtu valstij noteikto standartu laikā,” norāda Stuburs.

Ārstē diagnozi, ne pacientu

Madonas slimnīcas valdes loceklei Ritai Antonovičai esot grūti pateikt, vai 119 tūkstoši eiro, ko šogad valsts kompensē, piemēram, nākamgad būtu prognozējamais zaudējums, jo pacientu struktūra arī mainās.

„Ja tas reāli rezultējas kā mīnuss, to, protams, iestāde jūt un to gala rezultātā jutīs pacienti. Problēma ir nevis 9%, bet tajā, ka šobrīd mēs ārstējam pacientu. Pilnībā pārejot uz šo modeli, mēs ārstēsim diagnozi. Vai tas ir labāk pacientam?” jautā Antonoviča. Turklāt, neatkarīgi no tā, cik smagi pacienti, visām slimnīcām jāpilda tās pašas prasības attiecībā uz iekārtām un mediķu kvalifikāciju.

Lokālo slimnīcu specifika ir mazāks ķirurģisko operāciju skaits nekā lielākās slimnīcās. Taču jaunajā – uz diagnožu grupām balstītajā sistēmā, ko dēvē par DRG („diagnosis related groups”) – ieguvējas ir slimnīcas, kas daudz operē, proti, veic daudz ķirurģisku manipulāciju. Jo šādas diagnozes ir izmaksu ietilpīgākas.

"Mums   tā struktūra – terapeitisko [pacientu] jebkurā gadījumā būs vairāk. Infekcijas, pediatrija, kas ir vispārēji terapeitiskie pacienti. Ja būs mazāk dārgāko lietu, galā rezultējas uz mazāku iestādes kodu,” skaidro Madonas slimnīcas valdes locekle.

Gados vecāki pacienti un ielaistas slimības

Tomēr reģionos ir vēl kāda īpatnība. Proti, slimības biežāk ir ielaistas. Arvien biežāk par vecajiem cilvēkiem reģionos vairs neviens ikdienā nerūpējas, jo bērni devušies peļņā uz ārzemēm. Arī pacienti laukos caurmērā ir vecāki.

„Nu tas arī būs tas, ka viņš kaut kādu iemeslu dēļ mājās nelieto medikamentus. Tad, kad viņš nonāk pie mums, viņš jau ir smagā stāvoklī. Pēc diagnozes tas droši izskatās, ka viņš ārstējams ambulatori, bet ne vienmēr diagnozes kodi izsaka to, cik patiesībā cilvēks sevi novedis tālu līdz tam,” saka Antonoviča.

Slimnīcas vadītājs Artis Stuburs norāda - kad slimnieku kaites ielaistas, viņi slimnīcā bieži ārstējas ilgāk un nepieciešami ar citām slimībām saistīti izmeklējumi. Taču jaunā sistēma paredz tikai vienas diagnozes ārstēšanu un vadās pēc dārgākās ārstēšanas laikā veiktās manipulācijas.

„Mēs   jums izoperējām, kas nu jums bija atgadījies, nokritāt, salauzāt apakšdelmu, izperējām un izlaidām. Bet, ka jūs nokritāt trīs citu iemeslu dēļ, jo jums bija asinsrites traucējumi, varbūt arī diabēts, trausli kauli un citi apstākļi,” saka Stuburs.

Cita tuvākā slimnīca – stundas braucienā

Madonas slimnīcā ik gadu ārstējas ap pieciem sešiem tūkstošiem pacientu. Slimnīcā arī mēdz būt pārstrādes. Iespējams, tāpēc, ka slimnīcai ir laba slava. Te brauc ārstēties, piemēram, no Cesvaines, Gulbenes, Vecpiebalgas un vēl citiem novadiem.

Arī otrdienā, kad Madonā viesojas Latvijas Radio, slimnīca ir pilna. Te ir gan bērnu nodaļa, gan dzemdību nodaļa un vēl virkne citu. Te arī ir hemodialīzes nodaļa. Un Madonas slimnīcā jau vismaz desmit gadu veic endoprotezēšanu.

„Nu, Madonas novadā man slimnīca dod apziņu, tādu ļoti drošu sajūtu. Ja kādreiz kaut kas atgadās, piezvani neatliekamajai palīdzībai un noteikti uz slimnīcu paņems,” Anna Liepiņa no Madonas invalīdu atbalsta biedrības par vietējo slimnīcu teic labākos vārdus. Viņas vīrs ir invalīds, tāpēc slimnīcas pakalpojumi jāizmanto samērā regulāri, un tikai ļoti retos gadījumos ir jābrauc uz Rīgu ārstēties. „Principā var iztikt ar Madonas slimnīcu. Ja nu kādreiz kaut kas atgadās, esam bijuši Rīgā. Bet tā var tikai ar Madonu iztikt,” saka Liepiņa.

Madonas slimnīcai tuvākās slimnīcas ir apmēram stundas brauciena attālumā. Jēkabpils slimnīca - ap 70 kilometru attālumā, Balvu – ap 90, Cēsu klīnika un Vidzemes slimnīca Valmierā - pāri simtam kilometru.

Ja Madonas slimnīcā pakalpojumu klāsts saruktu, daudz grūtāk būtu pacientiem.

Uz to norāda arī Latvijas Radio uzrunātie madonieši:
„Nu, uz Jēkabpili ceļš kaut cik normāls, bet uz Valmieru – man liekas, ka tur veselu cilvēku nevar aizvest. Ceļš ir šausmīgi bedrains. Madona – es uzskatu, ka tas ir pats centrs šeit.”
„Tie paši Balvi – ja tuvākais, tad kurš to var izbraukāt, pa taisno autobusa nav, ja ir autobuss – caur Madonu. Bet, ja ir mašīna, tad mašīnai jābūt labā kārtībā.”
„Man ir bruka otrreiz, plānveida operācija. Pienākusi rinda un rīt mani operēs. Tāpēc es esmu šeit, kamēr izeju visas analīzes, visu, visu. Brīnišķīgi. Ja mums Madonas [slimnīcas] pietrūks, tad būs švaki.”

Ja   Madonas slimnīcai būs zaudējumi un samazināsies valsts pasūtījums, palielināsies izmaksu slogs pacientam, un, ļoti iespējams, kādus pakalpojumi, piemēram, plānveida operācijas varēs saņemt tikai par maksu.

Lielākas ieguvējas ir universitātes slimnīcas

Jāteic, ka jauno DRG sistēmu aprakstīt nenākas viegli. Īsumā - kad mediķis sistēmā ievada visu konkrētajam pacientam veikto manipulāciju nosaukumus, datorprogramma katru pacientu iegrupē kādā no līdzīgām diagnožu grupām un aprēķina samaksu. Jaunajā sistēmā arī ņem vērā, ka universitātes līmeņa slimnīcām ir augstāks koeficients nekā, piemēram, lokālajām. Tomēr universitātes slimnīcu vidū vienīgā zaudētāja varētu būt Bērnu slimnīca. Nacionālā veselības dienesta tabulā minēti aptuveni četrarpus miljoni eiro. Sākotnēji par to slimnīcas administrācija bija pamatīgi satraukta. Tagad slimnīca sistēmu iepazinusi labāk un nav tik kritiski noskaņota.

„Problēma jau nav pašā sistēmā kā tādā. Bet, ja velosipēds ir tāds, kas jāstiepj uz muguras visu laiku vai jāstumj, tad varbūt velosipēdam jāatrod, kur mehānisms īsti nestrādā. Mūsu doma, ka, iespējams, tas ir bijis mazliet sasteigti. Ņemot vērā, ka, jārēķina, ka mēs sākām kodēt pēc jaunās NOMESCO programmas tikai pagājušajā gadā, tad jārēķina, ka pirmie trīs mēneši vispār bija saprašana, kā un ko darīt. Tad kodēja tikai ķirurģiskās manipulācijas, savukārt apmaksa aizgājusi pilnīgi pa visiem profiliem,” skaidro Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.

Tagad Bērnu slimnīcā cenšas saprast, kā precīzāk uzskaitīt jeb kodēt padarīto. Bērnu slimnīcas virsārsts Vilnis Grīnbergs norāda uz bērnu ārstēšanas specifiku. Proti, manipulācijām, kas nav izmaksu ietilpīgas: „Tādas ir viss, kas saistās ne ar ķirurģiju, piemēram, tie ir infektologi. Bērnu infekciju rudens, ziemas un pavasara sezonā ir ļoti, ļoti daudz. Tur šo manipulāciju, kas saistās ar pacientu, ir ļoti maz. Būtībā tur vairāk ir manipulācijas, kas saistās ar māsu darbu.”

Arī Mārtiņsons no Nacionālā veselības dienesta norāda, ka būtībā jautājums ir par to, kādā veidā korekti slimnīcas uzskaita padarīto, izmantojot diagnožu kodu, procedūru kodu un citus parametrus.

„Tā ir datorprogramma, kurai mēs esam nopirkuši licenci. Kā jebkura datorprogrammai, tajā ieliktais mehānisms ir slēpts. Līdz ar to ir zināma problēma, ka ārstniecības iestāde, kura izmanto šo programmu, īstenībā nezina, kas iznāks ārā. Un tagad iestādēm ir drusciņ apmulsums, jo tās uzreiz nezina, kāda grupa ir. Bet pastrādājot, ātri sapratīs, kāds ir algoritms, kas ir jāievada, un, protams, te spēle sāksies, ka katrs gribēs iegrupēt savu pacientu dārgākā izmaksu grupā. Bet tā ir jebkurā sistēmā, ka lietotājs atkož sistēmas vājās vietas un sāk spēlēt savu spēli, tāpēc jau tās sistēmas maina pēc trim vai pieciem gadiem,” saka Mārtiņsons.

Jautāts, vai šādas viltības var izķert, Mārtiņsons attrauc – varat iedomāties, kāds kontroles aparāts būtu nepieciešams, lai izķertu kādu no simtiem tūkstošu karšu.

Lokālās slimnīcas urda jautājums – jaunajā sistēmā valstij izdevīgāk būtu tieši mazākām slimnīcām dot lielāku valsts pasūtījumu vienkāršāku manipulāciju veikšanai, jo tām ir zemāks koeficients un sanāktu lētāk.

Tās arī jautā, kāpēc jauno apmaksas modeli Latvijā vēlas ieviest tieši tagad, kad jostas jau tā savilktas. Jo sistēma jau neņemot vērā reālās pakalpojumu izmaksas. Tā tikai pārstumda naudu esošā budžeta maciņā – vienam atņemot, citam pieliekot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti