Jauni pārtikas produkti arvien turpina parādīties veikalu plauktos. Reklāma radio, televīzijā vai žurnālos nemitīgi vēsta par uzlabotā margarīna lieliskajām īpašībām, cepamās eļļas kvalitāti un jogurtiem ar jaunām piedevām.
Ļoti iespējams, ka drīzumā mums uz galda varētu parādīties arī pārtikas produkti, kas ražoti, izmantojot nanotehnoloģijas. Ko tas īsti nozīmē un cik tas ir droši? Un vai nanotehnoloģijas tik būtiski atšķiras no citu jauno pārtikas produktu izstrādes?
Lēvenes Katoļu universitātes laboratorija atrodas Kortraikas pilsētā netālu no Beļģijas un Francijas. Šajā laboratorijā audzē mikroaļģes, kuras izrāda pārtikas zinātņu profesore Imogena Fubēra.
"Tās ir mūsu mikroaļģes. Jūs redzat, tās pārsvarā ir zaļas, bet dažas ir drusku brūnākas. Dažas no tām ražo "Omega 3" taukskābes. (..) Un tad jautājums ir: labi, te ir "Omega 3" taukskābes, bet neviens šo zaļo ūdeni nedzers. Un, pat ja dzertu, te ir pārāk maza koncentrācija, lai organisms iegūtu pietiekami daudz. Tādēļ mēs pētām, kā var nonākt no šī zaļā ūdens līdz pārtikas produktam," klāsta Fubēra.
Profesore Fubēra vada apjomīgu projektu, kura ietvaros zinātnieki pēta mikroaļģu iespējamo pielietošanu pārtikā, lai palielinātu organismam nepieciešamo vielu patēriņu.
"Tā ir mūsu galvenā laboratorija. ... Redziet, tās ir kaltētās aļģes," rāda Fubēra.
Foto: Artjoms Konohovs
Mikroaļģes ir zaļas. Un tā ir viena no galvenajām problēmām, jo maz kurš gribētu ēst, piemēram, zaļu margarīnu vai cepumus, pat ja tie būtu ļoti veselīgi. Tādēļ šobrīd zinātnieki pēta, kuriem produktiem varētu pievienot mikroaļģes, nezaudējot ēdiena krāsas un garšas īpašības.
"Un te ir dažādi aparāti, kur mēs kaut ko ieliekam un tad ar datoru varam noteikt, cik liels, piemēram, ir "Omega 3" taukskābju saturs. Un otrā pusē ir aparāti, ko izmanto kolēģi, kuri strādā ar nanotehnoloģijām," klāsta zinātniece. Pēc viņas sacītā - arī nanotehnoloģijas ir iespējams izmantot ļoti dažādi, tostarp arī pārtikas ražošanā.
"Apzīmējums "nanotehnoloģijas" runā tikai par izmēru. Tās var būt pilnīgi ikdienišķas lietas, jo te runa ir tikai par izmēru," piebilst Fubēra.
Nekā no tā, kas jau nebūtu dabā
Viens nanometrs ir apmēram tikpat daudz, kā divi zelta atomi vai garums, par kādu sekundes laikā izaug cilvēka nags. Vienkāršāk sakot - tās ir ļoti mazas daļiņas, un tās pastāv dabā.
"Piemēram, ja jūs kristalizējat eļļu, to atdzesējot, kā jūs varat redzēt tajā attēlā uz sienas, jūs iegūstat kristālus, no kuriem mazākie ir nanokristāli. Tie arī ir nano izmēra. Bet neviens par to nezina, un tad visiem ir vienalga. Arī ja jūs sagriežat tomātu mazos, mazos gabaliņos, jūs arī varat izveidot nanotomātus," klāsta profesore.
Izveidot nanotomātus nemaz nemaz neesot tik sarežģīti, apgalvo profesore Fubēra. Vajagot tikai pacensties.
"Protams, ir zināma atšķirība starp dabīgiem nanoingridientiem un ķīmiski veidotiem. Lai gan raugoties no toksikoloģijas viedokļa, man jāsaka, ka arī te lielas atšķirības nav. Izmērs nekādi nav saistīts ar produkta kaitīgumu vai nekaitīgumu.
Piemēram, ir mikroorganismi, kas ir kaitīgi, un ir apmēram tāda paša izmēra mikroorganismi, kas ir ļoti veselīgi. Līdz ar to - vai izmēram ir kāds sakars ar to, kas ir un kas nav veselīgs? Nē," klāsta profesore.
Foto: Artjoms Konohovs
Nanotehnoloģijas pareizai konsistencei
Šādai nostājai piekrīt arī Marta Bafigo. Viņa pārstāv ietekmīgo Eiropas pārtikas un dzērienu ražotāju asociāciju "FoodDrinkEurope".
"Vispirms ļaujiet man pateikt, ka nanodaļiņas nav nekas jauns vai kaut kas, kas nebūtu līdz šim pastāvējis dabā. Pat visvienkāršākā emulsija, piemēram majonēze, tās ražošanas procesā rodas nanodaļiņas. Tās ir atrodamas jau šobrīd esošajā pārtikā.
Atšķirība rodas tad, kad kaut kas tiek speciāli izveidots nano izmērā, lai piešķirtu produktam noteiktas īpašības. Bet arī tas nav nekas tāds, kas jau šobrīd nepastāvētu dabā," klāsta Bafigo.
Profesore Fubēra saka, ka pasaulē nanotehnoloģijas pārtikā šobrīd tiek izmantotas galvenokārt, lai nodrošinātu pareizu produktu konsistenci.
"Piemēram, ja jūs izņemat margarīnu no ledusskapja, tad jūs gribat, lai tas ir mīksts un to var viegli uzsmērēt uz maizes. Jūs negribat, lai tas būtu šķidrs vai pārāk ciets. Tādēļ tam ir nepieciešama pareiza struktūra. Parasti to panāk ar piesātinātām taukskābēm vai iepriekš ar transtaukskābēm. Bet tās vairs nevar izmantot, jo tās tagad netiek uzskatītas par veselīgām. Tad ir jāizmanto kaut kas cits. Un te nanotehnoloģijas var palīdzēt iegūt pareizu struktūru, kas nodrošinās, ka margarīns nebūs ne pārāk šķidrs, ne pārāk ciets pat bez piesātināto taukskābju izmantošanas," klāsta Fubēra.
Lai milti būtu balti
Otrs virziens ir saistīts ar produktu izskatu.
"Tāpat šo tehnoloģiju izmanto balināšanai, lai lietas izskatītos tīrākas. Tam nav sakara ar veselību, vienkārši patērētājiem patīk, lai tādas lietas kā milti būtu balti. Un te ir jautājums: patērētājs vēlas, lai kaut kas būtu balts, bet, lai to panāktu, nedrīkst izmantot to, to un to. Un tad tas kļūst vienkārši neiespējami. Tas ir tāpat kā ar šokolādi. Patērētāji nevēlas, lai tiktu izmantotas piesātinātās taukskābes, bet joprojām vēlas garšīgu šokolādi. Tas nav iespējams," norāda Fubēra.
Savukārt Marta Bafigo min kādu piemēru no iepakošanas jomas. "Noteikti ir ļoti interesanti nanotehnoloģiju pielietojuma piemēri.
Teiksim, ja patērētājs veikalā vēlas pasmaržot šampūnu, tad ar šādām tehnoloģijām viņam vairs nevajadzēs to veikalā vērt vaļā. Viņš varēs vienkārši paberzēt iepakojumu un no tā parādīsies smarža.
Tas ir konkrēts pielietojuma piemērs, no kura iegūst gan patērētāji, gan pārdevēji, kuriem vairs nebūs jāsastopas ar to, ka patērētāji bez atļaujas atver iepakojumu, tikai lai pasmaržotu šampūnu," teica Bafigo.
Viņa stāsta, ka šobrīd Eiropas tirgū nav neviena pārtikas produkta, kura sastāvā būtu pietiekami daudz ķīmiski radītu nanoizmēra sastāvdaļu vai piedevu.
"Šobrīd vienīgais, ko es varu pateikt, ir, ka neviena pieteikuma atļaut izmantot nanodaļiņas kādā pārtikas produktā nav. Tas tiešām ir vienīgais, ko es varu teikt. Es nezinu, vai kaut kas tāds tiek gatavots, bet pašreiz tādu pieteikumu nav," norāda Bafigo.
Piedevas konfektēs un košļājamā gumijā
Tomēr patērētāju sargus šādi argumenti nepārliecina.
"Industrija nav pārāk runīga par šīm lietām. Viņi apgalvo, ka, neizmantojot nanosastāvdaļas pārtikā, vismaz ne Eiropas Savienībā. Bet citās valstīs, piemēram, Austrālijā, ir tikuši veikti testi, kas pierāda, ka tādos populāros produktos kā košļājamā gumija, džems vai šķīstošā kafija ir atrodamas nano lieluma sastāvdaļas. Tādēļ mēs gribētu vairāk informācijas par to, kur šādas sastāvdaļas tiek izmantotas. Un, ja tās tiek izmantotas, tad vispirms būtu jāpārbauda to nekaitīgums," stāsta Eiropas patērētāju tiesību organizācijas BEUC pārtikas jautājumu eksperte Kamila Perāna.
Perāna atsaucas uz kādas patērētāju aizsardzības organizācijas veikto pētījumu Austrālijā. Tas tika publicēts 2015.gada septembrī.
"Viņi ir atklājuši divas nanopiedevas tādos produktos kā "M&M" konfektes, košļājamā gumija un sausais kafijas piens. Šīs piedevas tiek izmantotas Austrālijā.
"Es varu iedomāties, ka tos izmanto arī Eiropā. Bet mēs to droši nezinām, jo testi, lai to noteiktu, ir ļoti dārgi. Nevalstiskām organizācijām vai pat patērētāju aizsardzības organizācijām tos ir grūti atļauties. Bet mums ir aizdomas, ka jau šodien Eiropā atsevišķos pārtikas produktos ir nano izmēra piedevas," klāstīja Perāna.
Aizdomas par piedevām Eiropā noraida
Ražotāju pārstāve Bafigo šīs aizdomas noraida. Viņa tic, ka Eiropas ražotāji pilda likuma prasības un norādītu uz iepakojuma, ja produktos būtu pietiekami daudz nanoizmēra sastāvdaļu.
"Vienīgais, ko es varu pateikt, ir, ka es sagaidītu no uzņēmumiem pašreizējo noteikumu izpildi. Šobrīd Eiropā pastāv ļoti skaidri noteikumi un ir ļoti konkrēta definīcija. Un es domāju, ka uzņēmumi spēj pildīt savas saistības šīs konkrētās definīcijas ietvaros," skaidro Bafigo.
Pašreizējā definīcija paredz, ka par nanomateriālu būtu jādēvē tas, kur puse vai vairāk sastāvdaļu ir nanoizmēra. Tādēļ, ja nanodaļiņu ir mazāk, tad saskaņā ar likumu tas nav nanomateriāls, kas būtu īpaši jānorāda uz etiķetes.
Šis punkts bija arī viens no strīdus avotiem 2015. gadā, kad Eiropas Parlamentā notika diskusijas par jaunās pārtikas noteikumiem. Par šīs reformas virzību atbildēja no Lielbritānijas ievēlētais deputāts Džeimss Nikolsons.
"Mūsu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektors nemitīgi mainās un uzlabo savu darbību. Mums vienmēr ir jābūt gataviem pārmaiņām. Mums ir nepieciešami tādi likumi, kas atspoguļo pēdējo 20 gadu tehnoloģisko attīstību, piemēram, nanotehnoloģijas un šūnu audus. Šādiem izgudrojumiem būtu jābūt atrunātiem likumos, nodrošinot pārtikas drošības standartu ievērošanu," stāsta Nikolsons.
Galvenais - lai jaunā pārtika būtu droša
Viens no būtiskākajiem jauninājumiem paredz centralizētu jauno pārtikas produktu apstiprināšanas procedūru. Līdzšinējā kārtība, lai ieviestu tirgū kādu vēl nebijušu produktu, vidēji aizņēma trīs gadus un izmaksāja uzņēmumam līdz pat vienam miljonam eiro.
No 2018. gada, kad spēkā stāsies jaunie noteikumi, apstiprināšanas procedūra drīkstēs aizņemt ne vairāk kā pusotru gadu. To Eiropas Parlamentā pasvītroja arī veselības un pārtikas drošības komisārs Vitenis Andrukaitis.
"Jaunās pārtikas drošība joprojām paliek galvenais atļaujas izsniegšanas kritērijs. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde tiks sistemātiski iesaistīta visos jautājumos, kas skar jaunās pārtikas drošību. Līdz ar to mēs palīdzēsim attīstīt jaunās tehnoloģijas, nezaudējot kvalitāti," sacīja Andrukaitis.
Viens no visbiežāk dzirdētajiem argumentiem par labu jauniem noteikumiem bija un paliek nepieciešamība veicināt zinātnes un ražošanas attīstību Eiropā. To pasvītroja arī eiroparlamentārietis Nikolsons.
"Es gribu, lai Eiropas pārtikas ražošanas sektors joprojām būtu attīstītākais pasaulē, nevis atpaliktu aiz kāda cita. Tādēļ mums ir vajadzīgi mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim atbilstoši likumi.
Citādi, es ļoti baidos, ka mēs sāksim krietni atpalikt," lēsa Nikolsons.
Kurš iegūs no jaunievedumiem?
Ar jauno Eiropas likumu lielā mērā ir apmierināta arī patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas BEUC eksperte Perāna. Tomēr jautājumā par nanotehnoloģiju izmantošanu viņa paliek skeptiska.
"Kurš beigās iegūs no šiem jaunievedumiem? Vai tas būs ieguvums patērētājiem? Pagaidām viņi tos nesaskata. Eiropā ir bijušas vairākas sabiedriskās domas aptaujas, kas skaidri apliecina, ka cilvēki nesaskata nekādus personiskus ieguvumus no nanotehnoloģijām, viņi ir bažīgi par iespējamo kaitīgumu. Un līdz šim ražotāji nav spējuši noņemt šīs bažas un pārliecināt patērētājus par viņu gaidāmajiem ieguvumiem no tā. Ja patērētāji nespēj saskatīt ieguvumus no jauno tehnoloģiju izmantošanas un tajā pašā laikā ir satraukti par iespējamiem veselības riskiem, kurus pašreiz nav iespējams pilntiesīgi noraidīt, kādēļ gan viņiem būtu jāēd kaut kas, ko viņi nevēlas? Izvēle ir ļoti būtiska.
Mēs neesam pret, bet šiem produktiem ir jābūt nekaitīgiem, cik vien šobrīd zinātne to var apgalvot, un tiem jābūt skaidri norādītiem uz etiķetes, lai patērētāji varētu veikt informētu izvēli," norāda Perāna.
Te jāsaka, ka saprast, vai kaut kas ir veselībai kaitīgs, nemaz nav tik vienkārši, pasvītro Lēvenes Katoļu universitātes profesore Fubēra.
"Jūs varat pārbaudīt, vai kaut kas ir akūti toksisks. Jūs iedodat šo vielu dzīvniekam un ja tas nomirst, tad jūs zināt, ka šī viela ir toksiska. Tas, ja mēs vienkārši runājam... Protams, te var strīdēties par to, kādam dzīvniekam un kādā koncentrācijā un tā tālāk. Bet ir salīdzinoši vienkārši un tikai loģiski, ka šādas pārbaudes ir jāveic," klāstīja Fubēra.
Bažas par neskaidro ilgtermiņa ietekmi
Tomēr, kad runa ir ilgtermiņa blakusparādībām vai negatīvu ietekmi uz veselību, tad viss kļūst sarežģītāk.
"Te ir runa par to, kā produkta patēriņš desmit gadu garumā var ietekmēt, piemēram, vēža rašanos. Vai jums tiešām pirms produkta palaišanas tirgū ir jāpavada laboratorijā desmit gadi, lai saprastu vai kādam dzīvniekam no tā neveidojas vēzis?" vaicā Fubēra.
Fubēra kā piemēru min jau pieminētās aļģes, kas palīdz organismam iegūt "Omega 3" taukskābes, ko parasti cilvēks saņem, patērējot zivis.
"Un tad jautājums ir, vai mēs gaidām desmit gadus un neēdam "Omega 3" taukskābes, lai saprastu, vai no tām nerodas kāds ilgtermiņa kaitējums, bet pa to laiku mūsu veselība cieš no tā, ka mēs nelietojam pietiekami daudz "Omega 3" taukskābju. Vai arī mēs uzņemamies nelielu risku, jo ir zināms, ka aļģes ir ēstas ilgstoši daudzviet pasaulē, un sākam tās lietot jau tagad?" norādīja Fubēra.
Foto: Artjoms Konohovs
Profesore saka, ka, no vienas puses, uz jaunās pārtikas izstrādi mudina patērētāju nemitīgais pieprasījums pēc labākiem un veselīgākiem produktiem, kā arī lielākas izvēles. Bet, no otras puses – Eiropas sabiedrībā valda arī zināmi aizspriedumi pret jaunām lietām
"Tā lielā mērā ir ar visu jauno pārtiku. Mums kaut kas jau ir, bet patērētājiem tas vairs nepatīk, jo tas vai nu nāk no dzīvniekiem, vai varbūt izskatās nepatīkami, vai arī izklausās nepatīkami.. Vai arī viņiem tas vienkārši vairs nepatīk, vai arī viņi grib, lai produkts būtu vairāk tāds vai šāds. Un tad mums, pārtikas ķīmiķiem, ir jāatrod kaut kas jauns tā vietā. Bet tad tas atkal ir kaut kas jauns un cilvēki baidās arī no tā," stāsta Fubēra.
Ražotāji: Eiropas prasības - striktākās pasaulē
Tomēr Kamila Perāna tam nepiekrīt.
"Mēs bieži dzirdam, ka Eiropas Savienībā patērētāji neuzticas jauniem izgudrojumiem. Tā ir ļoti izplatīta kritika, kas ir saistīta arī ar Eiropā valdošo piesardzības principu. Bieži vien tiek dzirdēts, ka cilvēki Eiropā baidās no pārmaiņām un jaunām lietām. Tā nav taisnība. Patiesībā no šādiem izgudrojumiem bieži vien iegūst ražotāji, nevis patērētāji. Un, ja ražotāji ir pilnībā pārliecināti par sava produkta nekaitīgumu, tad viņiem būtu skaidri un gaiši jāpaskaidro, kur un kādas tehnoloģijas tiek izmatotas, un tas arī attiecīgi būtu jānorāda uz etiķetes," klāsta Perāna.
Savukārt ražotāji uzsver, ka prasības, kas viņiem tiek izvirzītas Eiropā, ir striktākās pasaulē. Tādēļ, ja produkts ir spējis izturēt visas prasītās pārbaudes, cilvēki var būt diezgan pārliecināti par tā nekaitīgumu. Turklāt, iespējams, pat daži tradicionālie un par nekaitīgiem uzskatītie produkti šodien varētu neizturēt pārbaudes, ja tiktu ieviestas tirgū kā jaunievedums.
Nanotehnoloģijas pārtikā, visticamāk, drīzumā sasniegs arī Eiropu. Šobrīd to izplatību galvenokārt kavē sabiedrības vairākuma piesardzīgā attieksme.
Tomēr - kā ar jebkuru jaunievedumu - pilnīgi pārliecināties par visiem ieguvumiem un iespējamiem riskiem varēs tikai pēc ilgāka laika.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
