Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas valstis gatavojas EP vēlēšanām: Pretrunu pilnā koalīcija Itālijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Nordeķu muižas jaunais saimnieks saskaras ar nebeidzamām problēmām pašvaldības iestādēs

Centienos apkarot nelicencētās azartspēles, vērsīsies arī pret interneta nodrošinātājiem

Centienos apkarot nelicencētās azartspēles vērsīsies pret spēlētājiem un interneta nodrošinātājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pirms nepilnas nedēļas kopā ar šā gada valsts budžetu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī vairāku likumu grozījumus, kas attiecas uz azartspēļu jomu. To "iedarbināšana" var sagādāt nepatīkamus brīžus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas mēdz spēlēt azartspēles nelicencētās virtuālajās "spēļu ellēs". Formālais Saeimā pieņemto likumu mērķis ir vērsties pret nelegālu azartspēļu spēlēšanu internetā.

ĪSUMĀ:

  • Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas publicētais bloķēto nelicencēto vietņu saraksts – uz 37 lapām.
  • Trešdaļa interneta pakalpojumu sniedzēju neizpilda inspekcijas rīkojumus iegrožot azartspēles nelicencētās vietnēs.
  • Līdz ar likuma izmaiņām bankām jābloķē likmju maksājumi nelicencētu azartspēļu vietnēs.
  • Paredzēts sodīt arī iedzīvotājus, kas spēlējuši azartspēles nelegālajās vietnēs.
  • Nozare: nodoklis laimestiem – viens no iemesliem, kādēļ daļa azartspēlmaņu dod priekšroku spēlēšanai nelegāli.
  • Spēlētājs Juris: virtuālo azartspēļu "milžu" piedāvātie pakalpojumi ir galvastiesu pārāki.
  • Eksperts: izmaiņas ļauj vākt un krāt datus, spēlētājiem nezinot. Tas ir pretrunā ar tīkla neitralitātes principu.
  • Inspekcija: problēmas sakne – nelicencēto azartspēļu organizatorus grūti aizsniegt.

Tehnoloģiju attīstība maina cilvēku ieradumus daudzās jomās. Arī tādās, kuras lielā daļā pasaules valstu cenšas regulēt un pēc iespējas ierobežot. Viena no šādām jomām ir azartspēles. Kādreiz spēlmanim bija jādodas uz spēļu zāli vai kazino. Tagad azartspēles augu diennakti var spēlēt, pat neizejot no mājas. Pietiek ar datoru vai viedtālruni un interneta pieslēgumu. Šis ir miljardu bizness, un piedāvājums ir ārkārtīgi plašs. Spēlētāji apgalvo – arī kvalitatīvs.

"Tu drusciņ tā kā pārkāp kaut kādus likumus, bet, ja tu vari iegādāties "Mercedes", tu labprāt nebrauksi ar "trabantu", vai ne?"

Bieži vien – arī nelegāls jeb nelicencēts. Tāds, kas nemaksā nodokļus Latvijā. Tieši nelicencētās vietnēs spēlē Latvijas Radio sarunas biedrs. Sauksim viņu par Juri.

Mēģinājumi ierobežot nelegālās azartspēles nav mainījuši viņa ieradumus: "Plus vizuālais. Cik es esmu skatījies, ārzemju varianti pat estētiski ir baudāmāki."

Trešdaļu no "spēļu ellēm" nebloķē

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. Par azartspēļu jomu atbildīgajā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā stāsta – ne bez panākumiem. "2012. gadā interaktīvo azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme," norāda inspekcijas vadītāja Signe Birne.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas publicētais bloķēto nelicencēto vietņu saraksts ir iespaidīgs – tas ir 37 lappuses garš. Skaidrojot, kā notiek šo vietņu bloķēšana, Birne uzsver, ka šeit liela loma ir interneta pakalpojumu nodrošinātājiem jeb tā dēvētajiem provaideriem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, bankām.

"Tiek sagatavots lēmumprojekts par to, ka šī konkrētā vietne ir jābloķē. Tad šie lēmumi, kas parasti ir vairāki, tiek apvienoti pieprasījumā. Pieprasījums tiek parakstīts ar elektronisko parakstu un nosūtīts visiem aptuveni 250 elektronisko sakaru komersantiem un aptuveni 55 kredītiestādēm un maksājumu iestādēm. Viņiem visiem tiek nosūtīts saraksts ar vietnēm, kuras ir jābloķē," skaidro inspekcijas vadītāja.

Izrādās – tieši šeit centieni iegrožot azartspēļu spēlēšanu nelicencētās vietnēs cieš neveiksmi. Proti, nezināmu iemeslu dēļ daļa interneta pakalpojumu sniedzēju šos Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas rīkojumus neizpilda. Pieeja "spēļu ellēm" netiek bloķēta.

Aizvadītajā gadā neizpildīto lēmumu skaits sasniedzis pat 30%.

"Vispirmām kārtām ir jānodrošina, lai visi komersanti, uz ko tas attiecas, izpildītu inspekcijas rīkojumu. Un mums ir jāsaprot, kāpēc tas nav izpildīts. Vai tā ir kaut kāda nejaušība, kaut kāda neprasme, varbūt tehniskas nepilnības, kāpēc kāds no mazākiem komersantiem nespēj to izpildīt."

Vēršas arī pret spēlētājiem

Tieši tāpēc kopā ar valsts budžetu apstiprināšanai Saeimā virzīti un pieņemti vairāku likumu grozījumi. Tie paģēr bankām bloķēt likmju maksājumus, kas tiek likti nelicencētu azartspēļu vietnēs, un informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par cilvēkiem, kas mēģinājuši veikt šādus pārskaitījumus. Vienlaikus paplašinātas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības iegūt informāciju par spēlētājiem, kas apmeklējuši nelicencētas virtuālās "spēļu elles".

Inspekcijas darbiniekiem piešķirtas tiesības piekļūt interneta pakalpojumu sniedzēju izmantotajām sistēmām.

Paredzēts arī sodīt iedzīvotājus, kas tomēr spēlējuši azartspēles nelegālajās vietnēs. Administratīvais sods par šādu pārkāpumu varēs sasniegt pat 350 eiro, taču spēlmaņus plānots sodīt ne tikai par azartspēļu spēlēšanu, bet arīdzan par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no nelicencētās azartspēlēs gūtiem laimestiem.

Nozare mudina meklēt iemeslus

Atšķirībā no nozares uzraugiem, kas par piemērotākajiem instrumentiem cīņā pret nelicencētām azartspēlēm uzskata stingrāku kontroli, azartspēļu biznesa pārstāvji teic – ir jāmeklē iemesli, kādēļ daļa azartspēlmaņu dod priekšroku spēlēšanai nelegāli.

Viņu novērojumi liecina, ka nelegālo spēļu popularitāte pēdējā gada laikā ir pieaugusi. "Pēc tiem pirmajiem soļiem – bloķēšanas un tamlīdzīgi – ēnu ekonomika nozarē sāka samazināties. Ieviesa iedzīvotāju ienākuma nodokli, un mainījās spēlētāju uzvedība," stāsta Latvijas Spēļu biznesa asociācijas runasvīrs Arnis Vērzemnieks.

Spēlētāju uzvedība esot mainījusies pēc nodokļu reformas. Konkrēti, kopš 2018. gada, kad laimestus atkal sāka aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. "Tagad: "Hop!" Ar nodokļu reformu uzlika atpakaļ, un spēlētāji, kas spēlē ar lielām likmēm, tur bija tādas masveidīgas kustības. Viņi, ja ne pilnībā pazuda, tad sāka spēlēt ar ļoti mazām likmēm," zina stāstīt Vērzemnieks.

Savulaik Latvijā tāpat kā Igaunijā laimestus neaplika ar nodokli, bet kopš aizvadītā gada 1. janvāra par laimestiem, kas pārsniedz 3000 tūkstošus eiro, ir jāmaksā 23% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Teju ceturtā daļa nodoklī jāmaksā arī tad, ja laimests gūts vairākos piegājienos. Turklāt atšķirībā no Lietuvas, kur ar nodokli apliek tikai laimēto naudu jeb kapitāla pieaugumu, Latvijā par laimestu uzskata visu summu, kuru azartspēļu organizators pārskaitījis uz spēlētāja kontu, tostarp naudu, kas iemaksāta, uzsākot spēli. Var veidoties pat situācijas, kad nodoklis būtu jāmaksā tad, ja spēlmanis spēli pārtrauc, kad daļa paša liktās likmes jau zaudēta.

Nodoklis gan nav vienīgais iemesls. Tā apgalvo Juris, kurš jau gadiem regulāri spēlē pokeru internetā. Viņa iecienītās vietnes Latvijā nav licencētas. Regulāru spēlmaņu vidū valda pārliecība, ka virtuālo azartspēļu "milžu" piedāvātie pakalpojumi ir galvastiesu pārāki par tiem, ko piedāvā mazāki, Latvijā legāli azartspēļu organizatori.

"Tur ir unikāls, neuzlaužams, pats labākais variants, kas pietuvināts reālai kāršu spēlei. Un tādi lielie "monstri" kā, piemēram, "Pokerstar", nu, viņiem tomēr ir vērā ņemama reputācija, lai viņi rūpētos par to, ka tur viss notiek ātri. Ātri var naudu iemaksāt, ātri var atgūt laimestu," saka Juris.

Pretrunā ar tīkla neitralitātes principu?

Vietējo azartspēļu uzraugu centieni bloķēt pieeju ārvalstu lapām neesot nekas jauns ne spēlmaņiem, ne azartspēļu organizatoriem. Apiet ierobežojumus esot pavisam viegli.

"Bloķē piekļuvi konkrētai lapai, kurā tu nevari ieiet, būdams Latvijā. Pašu datu straumi viņi nebloķē. Lai apietu šo sākotnējo bloku, pietiek ar 30 sekundēs "nopumpējamu" mazu programmiņu, izvēlēties valsti, no kuras tu it kā personificē sevi. Tu uzinstalē spēles serverim vajadzīgo aplikāciju. To datu plūsmu mūsu atbildīgie kantori nekontrolē. Tā dara Ķīna, bet mēs tā nedarām.

Tāpēc visi interesenti var spēlēt, un prakse rāda, ka no Latvijas to dara ļoti daudzi," stāsta spēlētājs.

Komentējot Saeimas pieņemto likumu grozījumus, interneta eksperts Viesturs Šeļmanovs-Plešs saka: "Tas nav adekvāti. Ir jābūt piesardzīgiem, dodot šādus rīkus cilvēkiem, kas nenes tiešu atbildību par savām rīcībām."

Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad diskusijās par iespējām ierobežot nelicencētu virtuālo azartspēļu izplatību, bijusi iesaistīta arī nozare, šoreiz lēmumi pieņemti diezgan lielā steigā. Lasot jau pieņemtos likuma grozījumus, eksperts neslēpj pārsteigumu par to, cik plašas pilnvaras piešķirtas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai: "Tas precedents nozīmē, ka interneta pakalpojumu sniedzējus spiež uzstādīt pie sevis piekļuvi lietotāju datiem."

Šāda pieeja esot pretrunā ar tā dēvēto tīkla neitralitātes principu.

"Dati par to, ka cilvēks šajā lapā ir iegājis, tiek vākti, viņam nezinot, krāti, viņam nezinot,

un izsniegti Azartspēļu inspekcijai pēc pieprasījuma piecpadsmit dienu laikā. Šādas frāzes lasot likumā, jau nākas diezgan padomāt, kādā valstī mēs dzīvojam. Tā dara Ķīnā, tā dara Krievijā," saka Šeļmanovs-Plešs.

Viņš bažījas, ka ar laiku šādas pieejas iedzīvināšana var apgrūtināt interneta un datu pārraides pakalpojumu eksportu.

"Tā ir liela brīdinājuma zīme neizvietot šajā valstī neko no serveriem, no datu centriem, no portāliem."

Inspekcija: organizatorus grūti aizsniegt

Interneta pakalpojumu sniedzēji, kas nesteidz izpildīt rīkojumus par konkrētu azartspēļu vietņu bloķēšanu, un spēlmaņi, kas meklē, kā tomēr spēlēt tieši šajās bloķētajās vietnēs, ir daļa no problēmas, bet ne tās sakne. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne apliecina:

problēmas sakne ir tā, ka nelicencēto azartspēļu organizatorus Latvijas uzraugiem ir grūti aizsniegt.

"Ir lieli azartspēļu provaideri, kuriem Latvijas tirgus ir it kā interesants, ja reiz šeit cilvēki var spēlēt, bet nākt un ņemt licenci viņiem nav izdevīgi," saka Birne.

Aplēses par to, cik liels ir nelegālo azartspēļu īpatsvars, ir atšķirīgas. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija lēš, ka legālā un nelegālā tirgus īpatsvars ir aptuveni puse uz pusi. Tikmēr azartspēļu nozares datu specializētā uzņēmuma "Gambling Capital" 2018. gada pētījuma rezultāti liecina, ka nelegālā tirgus īpatsvars Latvijā varētu sasniegt pat 66% un ir sestais augstākais Eiropā.

Azartspēļu biznesu pārstāvošās organizācijas mudina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju aktīvāk sadarboties ar ārvalstu kolēģiem, vēršoties pret citās valstīs reģistrētajiem azartspēļu organizatoriem, kas izvairās no licences saņemšanas Latvijā. Tomēr vienlaikus to pārstāvji atzīst – panacejas pret šo sērgu nav.

Azartspēles ir mūžsena parādība, tāpat arī mēģinājumi ierobežot tās. Attīstoties tehnoloģijām, to ierobežošana kļuvusi teju par neiespējamo misiju, sevišķi tādēļ, ka izpratnē par tehnoloģiju nodrošinātajām datu pārraides un anonīmas naudas pārskaitīšanas iespējām dažādas kontrolējošās institūcijas ievērojami atpaliek no privātā sektora.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti