ĪSUMĀ:
- Jaunajā EK amata nav Lielbritānijai, tādēļ varētu būt šaubas par komisijas likumību.
- Izšķirt to varētu tikai Eiropas Savienības Tiesa, ja kāds tajā vērstos ar šādu jautājumu.
- Par Leienas piedāvāto EK uzbūves struktūru izskan gan kritika, gan atbalsts.
- Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas pārstāvim ticis ietekmīgākais amats.
- Domnīcas ekonomists: Dombrovska izaicinājums – cīņa ar nākamo recesiju.
ES Tiesai būtu jālemj
"Šodien es stādu jūsu priekšā savu komandu Eiropai," ar šādiem vārdiem Urzula fon der Leiena septembra sākumā atklāja preses konferenci, kurā viņa iepazīstināja ar amatu sadalījumu savā topošajā komisijā. Tās sastāvā ir priekšsēdētāja un 26 komisāri – pa vienam pārstāvim no katras bloka dalībvalsts, izņemot Lielbritāniju.
"Šī komanda sastāv no spēcīgiem un talantīgiem cilvēkiem, no vīriešiem un sievietēm, no pieredzes bagātajiem un no gados jaunajiem, no tiem, kuri nāk no austrumiem un no rietumiem, kā arī no dienvidiem un no ziemeļiem. Komanda ir labi līdzsvarota un apvieno dažādas pieredzes un kompetences."
Apvienotajai Karalistei amats netika piešķirts, jo tobrīd oficiālā Londona vēl solīja darīt visu, lai pamestu Eiropas Savienību 31. oktobrī, proti, dienu pirms jaunās komisijas sastāva stāšanās amatā. Bet dzīve ieviesa savas korekcijas. Nespējot apstiprināt izstāšanās vienošanos Lielbritānijas parlamentā, šķiršanās datums tika atlikts līdz janvāra beigām. Bet Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība joprojām atteicās izvirzīt savu kandidātu, formāli atsaucoties uz priekšvēlēšanu perioda ierobežojumiem.
Tādēļ Brisele bija spiesta spert politiski nedraudzīgo, bet juristu ieteikto soli – uzsākt pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti par komisāra neizvirzīšanu.
"Vispirms, ir ļoti būtiski, lai Eiropas likumi un saistības tiktu ievērotas. Eiropas Komisija ir un paliek par mūsu līgumu sargu. Ja kāds ir kluba biedrs, tad viņam ir jāievēro juridiskās saistības. Otrkārt, mēs turpināsim uzstāt, ka Lielbritānijai ir jāpilda savas saistības. Bet vienlaicīgi mēs gatavojamies visām iespējamām varbūtībām.
Mūsu mērķis joprojām ir panākt, lai jaunais komisijas sastāvs uzsāktu darbu 1. decembrī," skaidroja EK preses sekretāre Mina Andrejeva.
Tā ir formālā atbilde. Bet pēc būtības ir skaidrs, ka EK mēģina nodrošināties ar papildu juridiskiem argumentiem, lai pamatotu, kāpēc jaunās komandas sastāvā nav britu komisāra. Jo pašreiz spēkā esošie likumi nosaka, ka komisāru skaitam ir jābūt līdzvērtīgam dalībvalstu skaitam.
Bet izšķirt šo jautājumu varēs tikai Eiropas Savienības Tiesa, ja kāds izdomās tajā vērsties ar šādu jautājumu.
Tieši tādēļ šaubas par to, vai fon der Leienas komisija ir apstiprināta pilnīgi likumīgi, varētu pastāvēt vēl vairākus gadus.
Kritizē un atbalsta EK struktūru
Ko tad pirmā sieviete EK priekšsēdētājas krēslā vēlas panākt tuvāko piecu gadu laikā? Ja pašreizējais EK vadītājs Žans Klods Junkers izveidoja "politisku komisiju", tad fon der Leiena ir nolēmusi spert globālāku soli.
"Tā būs ģeopolitiskā komisija. Es gribu, lai Eiropas Savienība un līdz ar to arī komisija stāvētu daudzpusējās sadarbības sardzē. Mēs zinām, ka esam spēcīgi, kad darām kopā to, ko nevar paveikt vienatnē," teica jaunās EK vadītāja.
Fon der Leienai būs trīs izpildvietnieki – nīderlandietis Franss Timmermanss, kurš atbildēs par Eiropas zaļo vienošanos, dāniete Margrēte Vestagere, kuras pārziņā būs Eiropas gatavība digitālajam laikmetam, un latvietis Valdis Dombrovskis. Viņš atbildēs par ekonomiku cilvēku labā. Tāpat komisijā būs arī astoņi priekšsēdētājas vietnieki un 15 vienkāršie komisāri.
"Priekšsēdētāja vietnieki būs atbildīgi par prioritātēm, kas ir iekļautas manās politiskajās vadlīnijās. Proti, par Eiropas zaļo vienošanos, par Eiropu, kas ir gatava digitālajam laikmetam, par ekonomiku cilvēkiem, par spēcīgāku Eiropu pasaulē, kā arī par Eiropas dzīvesveida aizsardzību un par jaunu impulsu Eiropas demokrātijai," klāstīja Leiena.
Atšķirībā, piemēram, no Latvijas valdības, kur ministru amata nosaukumi ir diezgan tradicionāli – finanšu, aizsardzības, ārlietu – EK katrus piecus gadus ir iespējams izveidot pilnīgi jaunus komisāru amata nosaukumus un savādāk sadalīt atbildības jomas.
Daži jau tagad pārmet, ka piedāvātā komisijas uzbūves struktūra ir pārāk sarežģīta. Kritiķu vidū ir Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājs Eiropas Parlamentā Filips Lambertss.
"Es arī to nesaprotu.... Un tas ir diezgan interesanti. Kad fon der Leiena atnāca pie mums un sāka skaidrot savas komisijas uzbūvi, mēs sākām uzdot viņai jautājumus. Vai šis komisārs ir zem tā priekšsēdētāja vietnieka? Viņa atbildēja, ka tas ir sarežģītāk. Dažos jautājumos viņi strādā kopā ar šo vietnieku un citos ar citu. Ja kāds vēlas, lai struktūra darbotos, tad tai ir jābūt skaidrai un vispirms jau priekš tās dalībniekiem," klāstīja Lambertss.
"Un šis smako pēc "skaldi un valdi". Daži man saka, ka fon der Leiena ir apsēsta ar kontroli. Un tas varētu būt viens no paņēmieniem, kā saglabāt kontroli."
Turpretī Agata Gostinska-Jakubovska no domnīcas "Eiropas Reformu centrs" atbalsta fon der Leienas piedāvāto struktūru. "Daudzi saka, ka fon der Leiena izdarīja diezgan gudru gājienu. Šādi viņa panāca politisko līdzsvaru starp izpildvietniekiem. Viņi pārstāv visas trīs politiskās grupas. Un fon der Leiena ir skaidri virs viņiem."
Timmermanss un Dombrovskis
Ja Timmermansu un Vestageri par fon der Leienas vietniekiem pēc būtības iecēla dalībvalstu premjeri un prezidenti, tad Dombrovska nominēšana daudziem kļuva par pārsteigumu. Kuluāros runā, ka Timmermanss esot bijis ar to visai neapmierināts un nekautrējās to pateikt acīs fon der Leienai. Tam par iemeslu, visticamāk, bija gan Timmermansa politiskās ambīcijas, gan arī politisko spēku līdzsvars.
Dombrovskis, tāpat kā fon der Leiena, pārstāv Eiropas Tautas partiju, kuras dominanci sociāldemokrāts Timmermanss bija solījis pārtraukt.
Iespējams, ka tieši tādēļ pēc iztaujāšanas EP sociālisti izteica Dombrovskim diezgan asu kritiku par ambīciju trūkumu sociālās aizsardzības jomā. Viņš pats to uzskata par politisko spēli.
"Ja mēs skatāmies uz nākamās Eiropas Komisijas piedāvājumu, tad arī politiskā ziņā tas ir sabalansēts piedāvājums. No vienas puses, es kā Eiropas Tautas partijas pārstāvis būšu izpildviceprezidents ar koordinējošām funkcijām ekonomikas un sociālajās jomās, bet ne tikai. Tajā pašā laikā abi komisāri, kuri strādās gan ar ekonomikas, gan ar sociālajām jomām, būs no sociālistu partijas – Džentiloni kungs un Šmita kungs. No tā viedokļa var teikt, ka šeit tiek nodrošināts zināms politiskais balanss. Līdz ar to, es domāju, ka tā šobrīd ir vairāk politiska retorika un politiska pozicionēšanās," sacīja Dombrovskis.
Itāļu prese jau tagad plaši apspriež, kā varētu veidoties sadarbība starp stingro prasību politikas piekritēju Dombrovski un ekonomikas komisāru, bijušo Itālijas premjeru Paolo Džentiloni no sociāldemokrātiem. Apstiprināšanas gadījumā Dombrovskis turpmākos piecus gadus atbildēs par ļoti plašu jautājumu loku: no finanšu sistēmas uzraudzības un klimatam draudzīgām investīcijām līdz pat ekonomikai un sociālajām tiesībām.
Tomēr ekonomists Žolts Darvašs no domnīcas "Bruegel" uzskata, ka Dombrovska lielākais izaicinājums tuvākajos gados varētu būt cīņa ar ekonomisko lejupslīdi.
"Dombrovskim nāksies mēģināt tikt galā ar šo problēmu. Lielā mērā viņš varēs koordinēt, ko dara dalībvalstis. Piemēram viņš varētu rekomendēt iedarbināt fiskālo stimulēšanu - līdzīgi, kā to 2009. gadā darīja Barozu komisija. Toreiz pēc globālās finanšu krīzes Eiropas Komisija rekomendēja fiskālo stimulēšanu visā Eiropas Savienībā (ES). Tomēr komisijas rīcībā nav pārāk daudz citu rīku. Tāpat mums ir arī jāņem vērā, ka Eiropas Centrālā banka jau ir izmantojusi visus tās rīcībā esošos paņēmienus. Tā nevar darīt krietni vairāk nekā šobrīd. Līdz ar to cīņa ar nākamo lejupslīdi vai recesiju būs Dombrovska galvenais izaicinājums," sacīja Darvašs.
Lietuvas un Igaunijas kandidāti
Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas izvirzītajam komisāram ir ticis visietekmīgākais amats. Lietuva šoreiz ir izcēlusies ar visai neparastu kandidātu. Mūsu kaimiņvalsts darbam Briselē izvirzīja līdzšinējo ekonomikas ministru Virginiju Sinkēviču. Viņam ir 28 gadi.
Sinkēviča iztaujāšanas laikā Eiropas Parlamentā sēdes vadītājs pajokoja, ka viņš nedrīkst pieminēt savu vecumu, jo esot vecākais cilvēks zālē. Tā bija netieša atsauce uz to, ka Sinkēvičs būs gados jaunākais komisārs ES vēsturē. "Man ir liels gods stāties jūsu priekšā kā pirmajam kandidāta uz komisāra amatu, kurš ir dzimis pēc Berlīnes mūra krišanas," teica Sinkēvičs.
No Lietuvas izvirzītais komisārs pieder pie Zaļo un Zemnieku savienības. Visticamāk, tieši tādēļ viņš atbildēs par vidi, okeāniem un zivjsaimniecību. Fon der Leiena cer, ka Sinkēviča dēļ par viņas komisiju varētu nobalsot arī daļa no Zaļās frakcijas deputātiem.
"Tā ir uzticības pazīme manai paaudzei. Paaudzei ar Eiropas DNS. Man Eiropa nozīmē brīvību un bezbailību, atvērtību un iespējas. Tajā pašā laikā tā nozīmē atbildības uzņemšanos," atzina topošais ES komisārs.
Arī Igaunija uz Briseli ir nosūtījusi ekonomikas ministri. Tā ir Kadri Simsone. Sākotnēji Jiri Ratasa vadītā valdība uzstāja, ka Simsonei būtu jāieņem komisāres vieta jau esošajā komisijā pēc tam, kad Andruss Ansips vasarā kļuva par EP deputātu. Tomēr Junkera iebildumu dēļ šis lēmums tika novilcināts un tagad Simsone uzsāks darbu tikai fon der Leienas komandā kā enerģētikas komisāre.
"Mēs nevaram iedomāties, ka pāreju var nodrošināt tikai dažādi noteikumi. Bez milzīgiem pūliņiem zinātnē un jauno tehnoloģiju attīstībā nav iespējams iedomāties, kā Eiropa 2050. gadā varētu kļūt klimatneitrāla. Tas vienlaikus palīdzēs arī attīstīt mūsu ražošanas potenciālu," uzskata Simsone.
Enerģētika ir svarīga atbildības joma. Tā spēlē lomu gan attiecībās ar Krieviju, gan klimata pārmaiņu novēršanā un daudz kur citu. Tomēr Igaunijas kandidātes uzstāšanās deputātu priekšā neformāli tika novērtēta kā visai vāja. Dažus tas pārsteidza, jo Igaunijas prezidentūras laikā ES Padomē viņa atstāja krietni pārliecinošāku iespaidu.
Tādēļ pirmie darbības mēneši parādīs, kā viņa spēs tikt galā ar savu jauno amatu.
Komisijā neliels vīriešu pārsvars
Vēl viena šīs komisijas veidošanas procesa novitāte bija mēģinājums panākt līdzvērtīgu vīriešu un sieviešu komisāru skaitu. Fon der Leienai tas ir gandrīz izdevies.
Tomēr, tā kā pēc sākotnējās kandidātes noraidīšanas Francija piedāvāja vīrieti, nevis sievieti, nākamajā komandā būs neliels vīriešu pārsvars, proti 15 vīrieši un 12 sievietes, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.
Jebkurā gadījumā tas ir vairāk nekā jebkad iepriekš.
Var secināt, ka Urzulas fon der Leienas komisijas apstiprināšana ir bijis smags process. Politiskās cīņas, trīs komisāra kandidātu noraidīšana, valdības krišana Rumānijā un "Brexit" piespieda atlikt par vienu mēnesi jaunās komandas stāšanos amatā.
Starp Baltijas valstīm Latvijai jaunajā komisijā ir ticis visietekmīgākais postenis. Daļēji tas ir skaidrojams ar Dombrovska reputāciju, daļēji ar viņa piederību valdošajai Eiropas Tautas partijai un arī to, ka Austrumeiropas kandidāti nav ieguvuši nevienu no pašiem augstākajiem amatiem blokā.
Visbeidzot, ņemot vērā izaicinājumus, kas šobrīd valda pasaulē, var droši paredzēt, ka Urzulas fon der Leienas komandai turpmākajos gados būs darba pilnas rokas.
