Raidījums "Atvērtie faili" pagājušajā nedēļā stāstīja, ka Latvijas Radio rīcībā ir informācija par Panamas dokumentos minētiem 110 klientiem, kuri izmantoja Latvijas bankas. Laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam šo klientu naudas pārskaitījumu kopējā summa sasniedza teju divus miljardus eiro. Savukārt pāris šī saraksta klientiem atrodama saistība arī ar sižetā minētajiem iespējamiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Radio Ziņu dienesta pētniecības komanda mēģināja atrast čaulu kompāniju veidotājus.
Precizējums
Ārzonas uzņēmumu starpnieks "Simple Group LTD" atrodas Elizabetes ielā 23A, nevis Elizabetes ielā 23, kā ziņots iepriekš.
Birojs vienās telpās ar banku
Čaulas kompānijas, kuru galvenais uzdevums ir nevis veikt reālu uzņēmējdarbību, bet gan būt par starpnieku naudas pārskaitījumos, nereti palīdz čaulu īpašniekiem atmazgāt noziedzīgi iegūtu naudu. Čaulu kompāniju veidotāji jeb "čaulotāji" ir radījuši simtiem šāda veida uzņēmumu, pat atrodoties zem viena jumta ar banku.
Un nereti paši banku darbinieki ir nodarbojušies ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu kā blakusdarbu.
Ieraksts Panamas dokumentos vien neliecina, ka caur ārzonu uzņēmumiem plūduši noziedzīgi iegūti līdzekļi, taču caur čaulu kompānijām ir viegli legalizēt naudu, nemaksāt nodokļus un slēpt patiesos labumu guvējus. Piemēram, par uzņēmumu "Goldstar", kur kā tās pārstāve norādīta Oksana Utenkova, atrodama publiski pieejama informācija minētajos Panamas dokumentos.
Datu bāzē atrodams, ka "Goldstar" bijis starpnieks 1335 ārzonas uzņēmumiem. Kā šīs kompānijas atrašanās vieta norādīta adrese Latvijā, precīzāk – Vesetas iela 7. Tā pati adrese, kur šobrīd atrodas "Rietumu bankas" galvenais ofiss.
Latvijas Radio devās uz norādīto adresi, taču par to, vai tiešām trešajā stāvā atrodas uzņēmums, pārliecināties nebija iespējams, jo priekšā ir apsargs un tālāk par vestibilu nav iespējams tikt. Apsargs par šādu firmu, kuras adrese ir Vesetas 7 un kura atrodas šīs ēkas trešajā stāvā, neko nezinot, taču zvana vēl kādam. Telefonsarunas laikā viņš smaida un diezgan ilgi klausās, ko klausules otrā galā tam stāsta. Tas liek noprast, ka, iespējams, Latvijas Radio nav pirmais, kas šo uzņēmumu meklē. Tomēr pēc tam atbilde ir, ka šīs firmas ēkā nav.
"Goldstar" pārstāves Oksanas Utenkovas vārds jau iepriekš figurējis medijos saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām. Tāpat teikts, ka viņa reiz strādājusi "Rietumu bankā".
Banka īsā rakstiskā atbildē saka, ka Utenkova vairs iestādē nestrādā, taču nemin ne gadu, kad darba attiecības pārtrauktas, ne arī iemeslus. Banka vērš uzmanību, ka iestāde nekomentē personīgu informāciju un piebilst, ka pēc "Rietumu bankas" rīcībā esošās informācijas, Utenkovas uzņēmums "Goldstar" neatrodoties ēkā.
Sociālajā tīklā "Facebook" ir atrodama Rīgā dzīvojoša persona ar šādu vārdu. Arī vienā no fotogrāfijām, kas uzņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem ar parakstu – darbā, Oksana Utenkova sēž pie datora, apkārt darba mapes. Tas neizslēdz faktu, ka tas varētu būt kabinets bankā.
Latvijas Radio ar sociālajā tīklā atrasto Oksanu Utenkovu neizdevās sazināties.
Čaulotāji iesaistīti naudas atmazgāšanā
Sabiedrības par atklātību "Delna" nesen publicētajā ziņojumā pētnieks Antonio Greko plašāk atspoguļo profesionālo pakalpojumu sniedzēju lomu naudas atmazgāšanas shēmās. Viņš stāsta, ka "čaulotāji" nodarbojās ar kontu atvēršanu arī Latvijas un citās Baltijas valstu bankās:
"Es domāju, ka Latvijas kontekstā ļoti svarīgs aspekts ir tas, ka profesionālie pakalpojumu sniedzēji piedāvā klientiem kontaktu ar banku.
Tas nozīmē, ka viņi piedāvā atvērt bankas kontu klientam. Šo ir ļoti svarīgi saprast – vairākām bankām bija sadarbība ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka bankas uzdeva viņiem meklēt jaunus klientus, vai arī viņu pienākums bija pārbaudīt jaunos klientus."
Par to, vai bankas zinājušas, ka viņu profesionālie pakalpojumu sniedzēji bijuši arī profesionāli "čaulotāji", ir grūti pārliecināties. Profesionālie pakalpojumu sniedzēji piesaista klientus, galvenokārt tieši no bijušās Padomju Savienības. Antonio Greko uzsver, ka klientus pievilina tas, ka "čaulotājiem" nerūp viņu noziedzīgās darbības.
"Viņi var būt ļoti tuvi ar noziedzniekiem. Viņi var tiešām palīdzēt izveidot kompānijas, lai atmazgātu naudu, vai arī viņi var zināt par noziedzīgajām aktivitātēm un citām lietām. Taču šos cilvēkus ir grūti identificēt. Bet daudziem citiem, kuri to dara naudas dēļ, nemaz nerūp, ko klienti dara ar savām kompānijām. Viņi tikai izveido uzņēmumus, un viņi nezina, ko klienti dara," uzsver Greko.
Greko stāsta, ka viens pakalpojuma sniedzējs spējot izveidot no pāris līdz pat vairākiem simtiem čaulu uzņēmumu. Darba apjoms atkarīgs no tā, cik liels ir bizness, piemēram, ja tajā strādā vairāki darbinieki, tad čauliņas var radīt pat tūkstošiem. Tāpat, piemēram, Apvienotajā Karalistē ir populāri pārpirkt uzņēmumus, kuriem jau ir kāda darbības vēsture, un tad naudas atmazgāšanas shēmu turpināt.
"Ja vienā adresē reģistrēti simtiem uzņēmumu – ofisu ēkās varbūt tas vēl būtu normāli, taču, ja tas ir, piemēram, kādā Rīgas nomalē un tur ir tūkstošiem kompāniju, tad tas ir tiešām sarkanais karodziņš. Tāpat, ja var redzēt, ka ir viena persona, kuras vārds parādās vairākos uzņēmumos, tas arī ir aizdomīgi," skaidro Greko.
Lūkojot starpniekus, kas apkalpojuši Latvijas bankas un par kuru īpašniekiem, labuma guvējiem vai citādi saistītām personām publiski ir pieejama informācija Panamas dokumentos vai "Offshore Leaks" datubāzēs, kopā ar "Goldstar" atrodami 18 ieraksti.
Piemēram, Rīgā, Elijas ielā 17, reģistrēts uzņēmums "Lotus Holding Company Limited", kas ir starpnieks 1217 ārzonas uzņēmumiem.
Savukārt likvidējamajai "ABLV" bankai tuvu kaimiņos, Elizabetes ielā 23A, atrodas ārzonas uzņēmumu starpnieks "Simple Group LTD", kas apkalpo piecus uzņēmumus.
Piedāvājums nepazūd
Par "čaulotājiem" Latvijas kontekstā pētnieks Antonio Greko nereti runā pagātnes formā, jo šobrīd situācija esot krietni uzlabojusies. Latvijā bijuši nopietni naudas atmazgāšanas skandāli, kas lika mācīties no kļūdām un ieviest stingrāku kontroli. Taču tas nenozīmē, ka citas valstis no mūsu kļūdām ir mācījušās. Tāpēc esot svarīgi saprast, kur noziedznieki pārorientē savu biznesu.
Vērojams, ka Latvijā pēdējo gadu laikā elektroniskās naudas iestāžu sektors ir attīstījies. Finanšu izlūkošanas dienests tām piešķir vidēji augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, norādot, ka palēnām augsta riska klienti savu biznesu pārorientē uz šīm iestādēm.
Kaut arī 2018. gadā reģistrēto elektroniskās naudas iestāžu skaits samazinājās, citur Eiropas Savienībā reģistrētās iestādes var radīt nopietnu risku arī Latvijai, jo tās var būt reģistrētas valstīs ar vājākām uzraudzības sistēmām. Tāpēc Greko ziņojumā uzsver, ka nepieciešamas uzlabot pārrobežas informācijas apmaiņu.
"Daudzi no viņiem darbojas tīmekļa vietnēs, un viņiem nav jānorāda, kur viņi bāzējušies un no kurienes strādā. Tu redzi uzņēmumus internetā, bet nav informācijas, kur tie atrodami. Tu viņus neredzi uzņēmumu reģistrā, jo dažkārt pakalpojumus var sniegt kā privātpersona. Vienīgi, ja tu vēlies iegūt naudu legālā ceļā, tad uzņēmums, protams, ir jāveido," piebilst Greko.
Greko teic: ja arī šobrīd Latvijas bankas nesadarbojas ar profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, tas nenozīmē, ka citi uzņēmumi to nedara.
Tāpēc viņš vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešama datu bāze, kurā uzskaitītu šāda veida pakalpojumu sniedzējus.
Pētnieks ieteikumus pārrunājis arī ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID). FID priekšniece Ilze Znotiņa skaidro, ka iestādei trūkst resursu, lai padziļināti analizētu profesionālo pakalpojumu sniedzēju darbības. "Tas, ko novērojām vienā brīdī – tieši "kapitālā remonta" aktīvajā fāzē, ka latviskas izcelsmes cilvēki pēkšņi pārvācās uz valstīm, kur ir mazāk regulēti šie jautājumi," saka Znotiņa. Kā piemērus viņa min, Šveici, Lihtenšteinu, Maltu un vēl citas valstis.
Taču FID vadītāja arī norāda: "Mums ir daļa juridisko pakalpojumu un kompāniju dibināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri ir pietiekami populāri arī ārvalstīs. Līdz ar to, vai šis bizness Latvijā ir beidzies? Tā droši vien nevarētu teikt. Mums vēl joprojām šajā jomā būtu daudz, daudz nopietnāk uz to jāvērš uzmanību un jāveic kontroles tam, kas tur notiek."
Greko ieskatā, galvenā problēma ir tā, ka iedzīvotāji ir maz informēti par profesionālo pakalpojumu sniedzējiem un to lomu naudas atmazgāšanas shēmās. Savukārt FID sagaida, ka pakalpojumu sniedzēji, uzzinot, ka viņu klients vēlas veikt noziedzīgas darbības, ziņotu iestādei.
