Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas ekonomikā šogad būs par aptuveni 200 miljoniem mazākas nekā pērn. Eiropas fondu naudas samazinājums skars arī būvniecību.
- Būvkompānijai rekordapgrozījums; darbība Latvijā - nulle
- Rūk būvniecībā strādājošo skaits
- Pieļauj būvniecības uzņēmumu bankrotus
- Būvnieki dusmojas uz EM; ierēdņi pārmetumus noraida
- Lēmumi būvniecībā atduras pret sarežģītiem valsts attīstības jautājumiem
Būvkompānijai rekordapgrozījums; darbība Latvijā - nulle
Jau pagājušajā gadā vairāki Latvijas būvuzņēmēji brīdināja par pārrāvumu struktūrfondu līdzekļu apgūšanā. Viņi ir satraukti un brīdina par nopietnām sekām gan nozarei, gan arī tautsaimniecībai kopumā. Būvnieki vaino ministriju ierēdņus savlaicīgā normatīvo aktu nesagatavošanā un birokrātijā. Savukārt paši ierēdņi norāda uz vairākām grūtībām saskaņošanas procesā.
"Pašlaik Latvijas valstī nekas netiek būvēts - ar maziem, maziem izņēmumiem.
Pat nav nekādu tenderu, nekādu prognožu par to, ka valdība varētu informēt uzņēmējus par to, kas varētu būt gaidāms, vai būs kādi tenderi. Skaidrības nav. Tāpēc kompānijas un cilvēki meklē darbu ārzemēs, kur tā ir milzīgi daudz," stāsta būvuzņēmuma "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Viņš bija viens no Latvijā pirmajiem būvniekiem, kas pagājušā gada nogalē norādīja uz vienu, patiešām būtisku problēmu. Joprojām nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi vairākām Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmām, kas attiecas uz dažāda veida būvdarbiem.
2014.gadā Latvijas valdība apstiprināja ES fondu jaunā plānošanas perioda programmu "Izaugsme un nodarbinātība" gandrīz 4,5 miljardu eiro vērtībā.
Jau divus gadus turpinās dokumentu saskaņošana gan Eiropas, gan nacionālā līmenī.
Laikā, kad Latvijā būvniecība atrodas dīkstāvē, citās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Anglijā vai Vācijā, novērojams īsts celtniecības "bums". Savukārt Latvijā šobrīd tiek pabeigti projekti, kas tika finansēti ar iepriekšējā plānošanas periodā piešķirto naudu.
Kad šie projekti tiks pabeigti, vairāki tūkstoši Latvijas celtnieku, iespējams, dosies strādāt uz ārzemēm. Tendence jau parādās - atzīst Rāvis.
"Mēs pašlaik ar dzelzsbetona konstrukciju ražošanu un māju būvēšanu esam vieni no lielālajiem būvniekiem Stokholmā. No 20 miljonu eiro apgrozījuma Latvijā esam izdarījuši nulli. Ir skaidrs, ko mēs Stokholmā darīsim visu 2016. un pusi no 2017.gada.
Mūsu 250 cilvēki strādās Stokholmā, nevis Rīgā. Nākošais uzņēmums, kas ražo alumīnija, stikla fasādes, 2016.gadā Latvijā izdarīs nulli. Taču tam būs rekordapgrozījums, kas tiks paveikts Zviedrijā, Norvēģijā un Anglijā," klāsta Rāvis.
Rūk būvniecībā strādājošo skaits
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, 2015.gada astoņos mēnešos būvniecībā bija nodarbināti vidēji 65 000 strādnieku.
Salīdzinot ar to pašu periodu 2014.gadā, nodarbināto skaits nozarē sarucis teju par 5,5 procentpunktiem.
Iepriekšējos gados nodarbināto skaits būvniecībā pieauga. Līdzīgā situācijā ir būvniecības komersanti. Ja no 2011. līdz 2014.gadam to skaits pieauga, tad pagājušajā gadā samazinājās.
Pēc Latvijas Būvnieku asociācijas vadītāja Normunda Grīnberga teiktā, šis ir trauksmes signāls Latvijas būvniekiem.
Pieļauj būvniecības uzņēmumu bankrotus
Kavēšanās ar ES naudas apgūšanu rada riskus ne tikai būvniecības nozarei, bet arī Latvijas ekonomikai kopumā - savas bažas pērn izdevumam "Dienas Bizness" pauda būvniecības un apdares materiālu vairumtirgotāja SIA "EBS" valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.
Uzņēmējs paredz pat būvniecības kompāniju bankrotus.
Lai naudu varētu apgūt, jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumi. To veic katra nozares ministrija. Noteikumos jābūt informācijai, kam konkrēti ir plānots finansējums, uz kādiem nosacījumiem, ko plānots izdarīt, kā tiks atlasīti projekti u.tml.
Būvniekiem aktuālākās programmas administrē Ekonomikas ministrija (EM) un Satiksmes ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā arī citas. Viens no pamata virzieniem, par ko atbild EM, ir energoefektivitāte un enerģētika. Šiem pasākumiem periodā no 2014. līdz 2020.gadam piešķirti vairāk nekā 300 miljoni eiro. No tiem 150 miljoni ir paredzēti dzīvojamo ēku siltināšanai.
Pagājušā gada jūlijā MK attiecīgie noteikumi nosūtīti uz atkārtotu saskaņošanu.
Būvnieki dusmojas uz EM; ierēdņi pārmetumus noraida
Atbildot uz jautājumu, kāpēc šis process ieilgst, EM ierēdņi norāda uz vairākām grūtībām. Piemēram, ne visām ēkām, kurām tiek piešķirts Eiropas atbalsts, ir iespējams piesaistīt komercbanku naudu. Īpaši tas attiecas uz reģioniem. Turklāt no valsts puses ir būtiski pārliecināties, ka sagatavotie dokumenti ir kvalitatīvi. Vēl viena lieta, kam pievērš uzmanību, ir izmaksu efektivitāte. Proti, pēc ēkas siltināšanas iedzīvotāju maciņos jāpaliek lielākam naudas daudzumam, ietaupot uz komunāliem maksājumiem. Pamatojoties uz šādiem apsvērumiem, EM ir sarēķinājusi, cik lielam jābūt šim atbalstam.
Tā apmērs kļuvis par strīdus ābolu starp ministriju un Eiropas Komisiju (EK) - atzīst ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.
"EK apšauba un aicina samazināt grantu intensitāti. Mēs šai lietai nepiekrītam, jo, ieguldot struktūrfondu finansējumā, mēs panākam, ka Latvijas iedzīvotājiem šie maksājumi samazinās. Tas ir viens no būtiskākajiem strīdus iemesliem ar EK," norāda Valantis.
Runājot par pašas ministrijas darbībām, tur ierēdnis gan nesaskata neko, kas novilcinātu MK noteikumu saskaņošanu. Valantis stāsta, ka ministrija to ir pārrunājusi ar visiem sociālajiem partneriem un gatavojas tos virzīt uz valdību. Ja šī vai nākamā mēneša beigās MK apstiprinās projektu, atbalstu iedzīvotāji varēs gūt jau martā vai aprīlī. Ministrijas ierēdnis ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka jau vasarā varēs uzsākt mājokļu siltināšanu.
Šāda argumentācija pašiem būvniekiem gan nešķiet tik pārliecinoša, atzīmē Grīnbergs. "Mēs redzam, ka nevienā aktivitātē nav progresa. Nevienā aktivitātē nav MK noteikumu. Gada laikā EM šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu vai arī ierēdņi nav pārliecinoši argumentējuši, kāpēc šie jautājumi nav pavirzījušies uz priekšu. Teiktais par saskaņošanas grūtībām ar EK vairāk izklausās pēc atrunām.
Tas, protams, nav vienkārši un paņem laiku, taču ir pagājuši divi gadi. Šis periods - divi gadi - kuru laikā kaut kas nav paspēts saskaņot, vairs neiztur kritiku," viņš uzsver.
Izņemot energoefektivitāti, ir vēl citi ES atbalsta pasākumi, kas saistīti ar būvniecību. Piemēram, pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" pieejamā finansējuma apjoms sasniedz gandrīz 22 miljonus eiro. MK noteikumu projektā teikts, ka atbalsta pasākumā tikšot atbalstīta "ražošanas telpu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām". Taču arī šeit apgūšana tiek aizkavēta. Kā norādīts EM interneta mājaslapā, noteikumu projekts pagājušā gada oktobrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Apstiprināts nav līdz šim. Līdzīgi iet arī ar citiem projektiem.
Tāpat vairāki no VARAM plānotiem atbalsta pasākumiem paredz dažāda veida būvniecības darbus. Piemēram, energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās. Salīdzinot ar EM administrētiem projektiem, piešķirtā summa ir mazāka, bet jūtama – 31 miljoniem eiro.
MK noteikumi šobrīd ir izstrādāti. Bet uz saskaņošanu nosūtīti vien šī gada sākumā. Piemēram, atbalsta mērķis "Ūdenssaimniecības sistēmu attīstība". Šim nolūkam piešķirti apmēram 130 miljoni eiro. Daļu no šīs naudas būs iespējams novirzīt, piemēram, kanalizācijas tīklu paplašināšanai un rekonstrukcijai, kā arī māju kanalizācijas pievadu izbūvei. Plānā ir teikts, ka projektu iesniegšanai jāsākas šā gada pirmajā ceturksnī. Plašākas informācijas ministrijas mājaslapā nav.
Lēmumi būvniecībā atduras pret sarežģītiem valsts attīstības jautājumiem
Vadošā ES fondu valsts iestāde ir Finanšu ministrija. Pat šeit atzīst, ka darbs pie normatīvajiem aktiem ievelkas.
Pēc ES fondu stratēģijas departamenta direktora Edgara Šadra teiktā, ir vien daži izņēmumi. Attiecībā uz ceļu būvniecību, piemēram, tiek īstenoti SM administrētie jaunā plānošanas perioda projekti. Bet ir izņēmumi. Piemēram, projekts "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" vēl nav apstiprināts MK. Labklājības nozares projekti arī jau tiekot īstenoti. Taču kopumā Šadris atzīst, ka investīciju kritums Latvijas ekonomikā šogad būs diezgan liels, tai skaitā būvniecībā.
"Kopumā mēs redzam, ka 2016. gadā būs zināms investīciju kritums. Ja iepriekšējā gadā mēs redzējām, ka fondu projektos investējām vairāk nekā 700 miljonus eiro visās nozarēs, tad šogad - ap 500. Protams, ka tautsaimniecībā 200 miljonu eiro kritums nav labi," atzīmē Šadris.
Lielākoties to ietekmēja dokumentu saskaņošana tieši nacionālā līmenī. Vislēnāk tas notiek situācijās, kad tiek prasīta nauda apjomīgiem un sabiedrībai nozīmīgiem projektiem, kur bieži vien ir jāpieņem sāpīgi lēmumi. Šajā sakarā Šadris kā piemērus min izglītības un veselības nozari.
"Piemēram, attiecībā uz būvniecību ir jāpieņem ļoti sarežģīti lēmumi par to, ko būvēt. Piemēram, izglītībā un veselībā jāizstrādā skaidrs plāns, kuras skolas mēs attīstām un kuras skolas mēs slēdzam. Tāpat arī veselības nozarē, kuras ir tās iestādes, kas saņems atbalstu infrastruktūras izbūvei un kuras ne. Skaidrs, ka visas tās nebūs. (..) Tie būs ļoti sāpīgi lēmumi, kas ir saistīti ar lēmumiem šajā nozarē," atzīst Šadris.
Lai kā arī būtu, pagaidām masveida būvniecības speciālistu izceļošana nav novērojama. Tomēr riski pastāv, un ar tiem ir jārēķinās.
