Šodien vispirms koalīcijas partijas, bet vēlāk valdība spriedīs par to, kurus priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta paketē atbalstīt galīgajā lasījumā. Ja koalīcijas frakcijas par saviem priekšlikumiem tām piešķirto kvotu apmērā var būt gana drošas, tad opozīcijai Ministru kabineta lēmums liks izšķirties par to, vai atbalstīt budžetu.
Katrai no koalīcijas frakcijām priekšlikumiem budžeta otrajam lasījumam šogad piešķirta 300 tūkstošu eiro kvota, bet neatkarīgajiem deputātiem - 150 tūkstoši eiro.
Kvotu sadali īsti vairs neslēpj neviens Latvijas Radio aptaujātais koalīcijas deputāts. Piemēram, Gunārs Rusiņš no Neatkarīgo deputātu grupas.
Lielāko summu - aptuveni 60 tūkstošus eiro neatkarīgie deputāti grib atvēlēt Onkoloģijas nodaļas izveidei Bērnu slimnīcā. Tomēr apjomīgākais grupas priekšlikums ir saistīts ar dažu tās deputātu dzimto pilsētu Valmieru - 5,7 miljoni eiro mērķdotācijai Vidzemes Olimpiskā centra attīstības projekta celtniecībai.
"Lai kaut ko atbilstību, būs jārēķinās - kaut kam ir jāņem nost. Tas tomēr jāizvērtē, jāskatās. Ja ir tādi objekti, kuri varētu pagaidīt, tad viennozīmīgi to lietu varētu attīstīt tālāk," saka Rusiņš.
Kāds cits sporta objekts grupā radījis domstarpības. Klāvs Olšteins aicina piešķirt 70 tūkstošus eiro Murjāņu sporta ģimnāzijas basketbola filiāles Rīgā skiču projektam. Savukārt Elīna Siliņa 3,2 miljonus eiro no ģimnāzijai piešķirtās naudas grib novirzīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Daudz neparedzētu tēriņu
Neparedzētie gadījumi ir populārākā programma, kuru koalīcijas deputāti norāda kā finansējuma avotu savām iecerēm. To dara arī finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība). 40 tūkstošus eiro partija grib atvēlēt Cēsu novada stadiona rekonstrukcijas tehniskajam projektam. Šai novadā šogad pie varas nācis "Vienotības" biedrs Jānis Rozenbergs.
Līdzekļus deputāti grib atvēlēt arī vairākiem objektiem Daugavpilī, par kuras mēru šovasar kļuvis nesenais frakcijas biedrs Jānis Lāčplēsis, un senā politiskā sabiedrotā Jura Šulca vadītajā Tukuma novadā.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis politisko favorītismu gan noliedz: "Daudzām mazām lietām, kas bija sasāpējušas. Piemēram, Daugavpils teātrim lugu iestudēšanai latviešu valodā, kas, mūsuprāt, ir ārkārtīgi būtiski. Vai Viļānu kultūras namam saremontēt skatuvi beidzot, jo viņiem tur ir diezgan bēdīgs stāvoklis. Kas tad tur slikts? Tās ir visas vajadzīgas lietas. Protams, mūsu pašu cilvēki, kas ir uz vietām, pašvaldību vadītāji, viņi arī labāk zina to situāciju. Protams dialogs starp partijas biedriem notiek daudz raitāk nekā tad, ja tur nav uz vietas partijas biedru."
Zaķis uzsver, ka "Vienotības" priekšlikumu summa pat nesasniedz 300 tūkstošu eiro. Te gan jāpiebilst, ka frakcijas deputāts un Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs lūdzis dažādām sporta aktivitātēm piešķirt kopā vairāk nekā divus miljonus eiro. Tas esot Olimpisko spēļu dēļ, skaidro Reirs.
Kvotas visiem priekšlikumiem nepietiek
Tikmēr Nacionālajai apvienībai vēl nāksies izšķirties, kurus priekšlikumus lūgt atbalstīt koalīcijai, jo iesniegtie kvotu pārsniedz divtik. Starp tiem ir gan tradicionālais atbalsts Nacionālajiem karavīriem un partizāniem un Vislatvijas dziesminieku saietam, gan nauda Brāļu kapu uzturēšanai un Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas popularizēšanai.
Mērķdotācijas pašvaldībām arī izskatās novadu līderu partejiskās piederības diktētas. Bauska, Saulkrasti, Priekule, Krustpils - visur pie varas ir Nacionālās apvienības pārstāvji. Lielāko summu - vairāk nekā 125 tūkstošus eiro frakcija grib atvēlēt Visvalža Freidenfelda Brīvās cīņas sporta klubam, kura valdes locekļi ir cieši saistīti ar Nacionālo apvienību - Normunds Pēterkops savulaik pat bijis "Tēvzemei un Brīvībai" Saeimas deputāts.
Par frakcijas priekšlikumiem skaidro Nacionālās apvienības pārstāvis Budžeta komisijā Imants Parādnieks.
Bērnunamam un baznīcai
Reformu partija grib piešķirt līdzekļus vairākām nevalstiskajām organizācijām: Tukuma jauniešu klubam, Resursu centram sievietēm Marta, biedrībām "Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" un "Delna". Arī Līgatnei skolas pievedceļa apgaismojumam, Ozolnieku vidusskolai planšetdatoru iegādei, Barikāžu muzejam un Rēzeknes augstskolai latgaliešu valodas iekļaušanai izglītības sistēmā. Lielākie līdzekļi - virs 70 tūkstošiem eiro katram - paredzēti Lestenes baznīcas restaurācijai un Talsu novada bērnunamam bērniem ar īpašām vajadzībām.
Šos priekšlikumus pamato Reformu partijas vadītājs un talsinieks Edmunds Demiters: "Šis bērnunams "Kāķīši" turpmāk Kurzemē tā varētu būt vieta, kur bērni ar īpašām vajadzībām tiek virzīti. Līdz ar to jautājums, vai ir iespējams atrast šādu finansējumu, bija ļoti būtisks, jo Kurzemē vispār uz šo brīdi šādu iespēju nekur nebija. Tāpēc frakcijas deputāti nolēma, ka šāds projekts ir atbalstāms. Ja runājam par Lestenes baznīcu, tad šeit nav runa par vienas konkrētas sakrālas celtnes jumta remontu. Te ir jautājums par veselu memoriālu, jo pie šīs baznīcas atrodas karavīru kapi."
Vajadzīgs koalīcijas atbalsts
No koalīcijas tieši Reformu partijas deputāti visbrīvāk izmantojuši iespēju iesniegt individuālos priekšlikumus. Tā, piemēram, seši deputāti Ingas Vanagas vadībā iesnieguši ar izglītības jomu saistītus priekšlikumus vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā.
Demiters tur neredz nekā nosodāma: "Neviens mēs nevaram, arī frakcijas vadība deputātam liegt aizstāvēt savas iniciatīvas. Bet, protams, ka koalīcija visus šos iesniegumus, neatkarīgi no tā, kurš tos iesniedzis, vērtēs. Un deputāti labi apzinās, ka ne visi šie priekšlikumi tiks atbalstīti. Bet katrs cīnās par savām prioritātēm. Koalīcija ir vienojusies, ka atbalstīs tikai tos deputātu priekšlikumus, kur koalīcijā ir vienbalsīga attieksme."
Simbolisks žests
Neoficiāli izskanējis, ka arī opozīcijā esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai esot piešķirta 100 tūkstošu eiro kvota budžeta priekšlikumiem. Publiski premjers Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar šo frakciju paudis, ka valdība piedāvās piešķirt papildu septiņus miljonus eiro pašvaldību autoceļu fondam. ZZS gan šīm vajadzībām grib 12 miljonus, tāpēc savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis vēl neatbild, vai budžetu atbalstīs.
Individuālo ZZS deputātu priekšlikumu finansiālā ietekme pārsniedz 200 miljonus eiro. Tomēr no Auguļa teiktā noprotams, ka tie lielā mērā vērtējami kā simbolisks žests: "Galvenais jau mērķis norādīt valdībai, kur tās problēmas, kur krīzes laikā varbūt paņemts nost par daudz, kur varbūt jāliek atpakaļ, lai būtu kopumā attīstība. Bez izglītības, zinātnes mums attīstība diez vai būs."
Gatavi aizstāvēt priekšlikumus
Arī otrs opozīcijas spēks - "Saskaņas centrs" - kā frakcija nav iesniedzis daudz priekšlikumu. Būtiskākais ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdale, pašvaldībām novirzot 84% šī nodokļa tagadējo 80% vietā. Savukārt mērķdotācijai pedagogu algām SC aicina piešķirt 12 miljonus eiro. Frakcijas deputātu priekšlikumu skaits ir raibāks: no 40 vecticībnieku baznīcu aprīkošanas ar signalizāciju līdz papildu līdzekļiem Probācijas dienestam un robežsardzei.
Atšķirībā no ZZS savienības, "Saskaņas centrs" par saviem priekšlikumiem ar valdības vadītāju tirgoties pat nemēģināja. "Mums liekas – nav nekādas jēgas tikties ar premjeru, un es prognozēju, ka tikšanās ar "zaļzemniekiem" beigsies ne ar ko un ZZS balsos pret valsts budžetu. Mēs uzskatām, ka pavisam cits ceļš ejams, līdz ar to no mūsu puses iesniegti vairāk nekā 70 priekšlikumi, pārsvarā sociāla rakstura priekšlikumi. Mēs gatavojamies savus priekšlikumus aizstāvēt parlamentā," skaidro frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam ir iesniegušas arī dažas Saeimas komisijas. Visvairāk papildu līdzekļu dažādām aktivitātēm lūdz atvēlēt Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Kā piemērus var minēt 2,7 miljonus eiro papildu finansējumam augstskolu mācībspēkiem, 1,37 miljonus eiro dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā un 1,3 miljonus eiro spēlfilmai "Dvēseļu putenis". Filmu nozares profesionāļu kritiku par šo priekšlikumu komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) publiski noraidījusi.
Jau šonedēļ visus iesniegtos budžeta priekšlikumus sāks vērtēt arī Saeimas Budžeta un finanšu komisija, bet galavārdu parlaments teiks galīgajā lasījumā 6.novembrī.
