Britu eksperts: Vakcīna nekļūs par «burvju nūjiņu», kas ātri tiks galā ar Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pandēmija kļuvusi par spoguli, kas nolikts priekšā mūsu sabiedrībai, un tā devusi iespēju iepauzēt un aizdomāties, vai patiešām mēs dzīvojam atbilstoši principiem, kurus, kā apgalvojam, augsti vērtējam. Tā pašreizējo krīzi redz autoritatīvā britu medicīnas žurnāla "The Lancet" galvenais redaktors Ričards Hortons.

Kopš 1823. gada reizi nedēļā iznākošais "The Lancet" tiek uzskatīts par vienu no pazīstamākajiem un kompetentākajiem medicīnas žurnāliem. Kopš 1995. gada žurnāla galvenā redaktora amatu ieņem Ričards Hortons – pēc izglītības fiziologs, Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas goda profesors, grāmatas "The Covid-19 Catastrophe: What’s Gone Wrong and How to Stop It Happening Again" ("Covid-19 katastrofa: kas nogājis greizi un kā nepieļaut, lai tas atkārtotos") autors.

Intervijā Izraēlas laikrakstam "The Jerusalem Post" Hortons izklāsta savus apsvērumus par pandēmiju un tās ierobežošanas pasākumiem. Eksperts piedāvā plašāku – filozofisku  - skatījumu uz pašreizējo krīzi un prognozē tuvāko nākotni.

Tornado, kas visu apvērsis kājām gaisā

Hortons ar cieņu piemin zinātniekus, kuri visās pasaules valstīs mobilizējušies Covid-19 draudu priekšā, un teic, ka šis gads bijis gan smags, gan šausmīgs, bet vienlaikus iedvesmojošs.

"Tagad jau ir dīvaini atcerēties, ka janvārī mēs par šo vīrusu nekā nezinājām. Pirmā publikācija par jauno koronavīrusu [žurnālā "The Lancet"] bija 24. janvārī, bet 9. decembrī bija publikācija, kurā tika atbalstīta Oksfordas Universitātes [kopā ar kompāniju "Astra Zeneca"] izstrādātā vakcīna. No pilnīgas neskaidrības līdz gatavai vakcīnai bija pagājusi 321 diena. Šajā periodā mēs uzkrājām bezprecedenta zināšanu daudzumu.

Nekad neesmu redzējis, ka pasaules zinātnieku kopiena uz ārkārtēju situāciju reaģētu tā, kā šogad," savos iespaidos dalās Hortons.

Tomēr, ja pandēmijas pirmā viļņa laikā politiķi un infekcijas slimību eksperti, tāpat kā sabiedrība kopumā, bija relatīvi vienoti pat attiecībā uz stingrajiem vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, tad vasarā sāka pastiprināties nesaskaņas.

Pandēmijas sākumā daudzās valstīs bija nacionālās vienotības brīži. Bet jau maijā, jūnijā situācija mainījās. Politiķu rīcība daudzās zemēs tika kritizēta, daži zinātnieki apstrīdēja masku un sociālās distancēšanās iedarbīgumu, populāras personas iestājās pret ierobežojumiem.

"Kā tas vienmēr mēdz būt demokrātiskās valstīs, sākās nepiekrītošo balsu kakofonija. Rezultātā sabiedrības uzticība sāka brukt, un tieši šādā situācijā mēs esam pašlaik," konstatē Hortons.

Pandēmija parādījusi demokrātijas vājumu

Kā piemēru visefektīvākajai politiskajai reakcijai uz pandēmiju speciālists min Jaunzēlandi. Premjerministre Džasinda Ārderna uzreiz saprata, ka jārīkojas izlēmīgi, jo no Itālijas piemēra redzēja, ka vilcināšanās var novest pie liela skaita nāves gadījumu.

Dienvidkorejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā arī ir atkārtotie Covid-19 viļņi, bet tur panāktas lielākas sekmes slimības izplatības iegrožošanā. Šo reģionu nesenajā vēsturē jau bijušas bīstamas epidēmijas, tāpēc, uzskata Hortons, šīs zemes – atšķirībā no Rietumu pasaules – bijušas gatavas Covid-19.

"Pandēmija parādīja demokrātisko valstu vājumu. Demokrātiskas valstis pieradušas pie tāda brīvības līmeņa, pie kāda Ķīna nav pieradusi. Pandēmijas draudu apstākļos demokrātiskas valsts valdībai ir daudz grūtāk "slēgt" sabiedrību ar stingriem ierobežošanas pasākumiem. Mūsu politiskās vadības stils veicina diskusijas, bet pandēmijas apstākļos tas nav pareizi. Pandēmijas laikā mums vajadzīga saskaņa, sadarbība, solidaritāte un vienotība, bet mēs to neredzējām tikpat kā nevienā demokrātiskā valstī."

Vai vakcīna kļūs par "burvju nūjiņu" pret koronavīrusu?

"Par laimi, mums ir vakcīnas. Bet vakcīna nekļūs par "burvju nūjiņu", kas ātri iznīcinās koronavīrusu," norāda Hortons.

"The Lancet" galvenais redaktors ir noskaņots ļoti optimistiski, tomēr mudina saprātīgi "pārvaldīt cerības". Jau ir vakcīnas, kas ir gatavas izmantošanai, un parādīsies jaunas. Tagad galvenais uzdevums nav medicīniska, bet gan ražošanas un loģistikas rakstura. Preparāti ir jāsaražo un jāizvadā pa visu pasauli, kā arī jāpārliecina cilvēki vakcinēties.

"Tā ir globāla ārkārtējā situācija, un vīruss neatzīst valstu robežas. Jūs varat vakcinēt visus Izraēlas iedzīvotājus, taču tas nepalīdzēs Izraēlai. Mums jāīsteno imunizācija visās pasaules valstīs.

Lai panāktu kolektīvo imunitāti,  jāvakcinē apmēram divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju – no četriem līdz pieciem miljardiem cilvēku. Katram cilvēkam jāsaņem divas devas – tas ir desmit miljardu vakcīnu devu. Nekad agrāk pasaulē tāda mēroga operācija nav īstenota. (LSM.lv jau rakstīja par to, ka vakcīnas radīšana ir tikai pirmais solis, bet visi pārējie būs daudz sarežģītāki.)

Mēs varam būt pārliecināti par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu. Tomēr pandēmijas jautājums netiks atrisināts ne līdz nākamajām Lieldienām, ne līdz nākamajai vasarai. Globālā mērogā tam var aiziet viss 2021. gads, turpinoties lielu daļu no 2022. gada," prognozē Hortons.

Eksperts arī norāda, ka vīruss mutē, ka tas ir normāli un ka labi ir tas, ka SARS-Cov-2 nemutē tik ātri kā gripas vīruss.  Tomēr vīrusa izmaiņām ir uzmanīgi jāseko, lai nepieciešamības gadījumā koriģētu vakcīnas.

"The Lancet" galvenā redaktora lielākās bažas ir tādas: "Cilvēki zina, ka vakcīna drīz parādīsies, un viņi ir pārstājuši valkāt maskas, pārstājuši fiziski distancēties, pārstājuši izvairīties no masu pulcēšanās. Cilvēki grib tikties ar saviem tuviniekiem, taču, jo vairāk viņi tiksies, jo plašāk izplatīsies vīruss. Un, jo plašāk tas izplatīsies, jo vairāk cilvēku nonāks slimnīcā. Jo vairāk cilvēku nonāks slimnīcā, jo vairāk būs nāves gadījumu."

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai cilvēku modrība neatslābtu tik ilgi, kamēr vakcinācijas kampaņas laikā nebūs izveidojusies kolektīvā imunitāte. Lai izvērstu šo programmu visās pasaules valstīs,  pēc Hortona vērtējuma, būs vajadzīgi divi līdz trīs gadi. Uz jautājumu, vai viņš pats vakcinēsies, "The Lancet" galvenais redaktors atbild ar pārliecinošu "jā".

Pandēmijas mācības

Pēc Hortona domām, pandēmija kļuvusi par eksistenciālu mācību stundu cilvēcei – atklājusi gan tās būtiskus trūkumus, gan labākās puses.

"Pandēmija – tas ir mūsu sabiedrības spogulis. Es ieskatījos šajā spogulī un ieraudzīju, ka mums ir ļoti netaisnīga sabiedrība un ļoti augsts nevienlīdzības līmenis. Es ceru, ka varēsim izveidot nākotni, kurā vājie un apdraudētie būs politiķu uzmanības centrā un mēs atzīsim, ka sociālais taisnīgums ir ne tikai politiskā retorika, bet mūsu sabiedrības aizsardzības pamats.

Ja mums nebūs sociālā taisnīguma sabiedrības, ja nevienlīdzība nemazināsies,  bet sabiedrības veselības līmenis – nepaaugstināsies, mēs būsim ļoti apdraudēti, kad būs nākamā pandēmija," ir pārliecināts "The Lancet" galvenais redaktors Ričards Hortons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti