De Facto

VDK dokumentu pētnieki pārmet laika stiepšanu

De Facto

Arodbiedrības un uzņēmēji peļ priekšlikumus nevienlīdzības mazināšanai

Latvijas prezidentūras novērtējums – no teicama līdz ļoti sliktam

Briseles politiķi Latvijas prezidentūru novērtē no «izcili» līdz «ļoti vāji»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Latvijas prezidentūras novērtējums svārstās no teicama līdz ļoti sliktam. Šādu secinājumu izdarījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", aptaujājot dažādos amatos un dažādas politiskās piederības amatpersonas.

Pēc pusotras nedēļas beigsies sešus mēnešus ilgā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) padomē. Latvijas uzdevums bija koordinēt 28 dalībvalstu viedokli un to pārstāvēt sarunās ar Eiroparlamentu un Eiropas Komisiju. Cik veiksmīgi tas ir izdevies – par to vērtējumi Briselē izskan visai atšķirīgi: atzīmes 10 baļļu sistēmā svārstās no ļoti vāji (1) līdz izcili (10) – atkarībā arī no vērtētāja amata un politiskās pārliecības.

Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 300 miljardu vērtā investīciju plāna iedzīvināšana, ļoti īsā laikā izveidojot Stratēģisko investīciju fondu, kļuva par vienu no Latvijas prezidentūras lielākajām veiksmēm, lai gan daudzi šaubās – vai fonds nesīs gaidīto rezultātu.

Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens raidījumam "de facto" saka: "Es teiktu – desmit ar mīnusu. Latvijas prezidentūra ir bijusi ļoti efektīva. Gada sākumā bija daudz bažu, vai tas vispār ir iespējams - īstenot Komisijas ambiciozo plānu tik īsā laikā. Tas ir bijis tiešām fenomenāli."

Perfekti vai nē, bet Latvijas prezidentūras eksperti no ministrijām un pārrunu vedēji Briselē novērtēti ļoti atzinīgi, lai gan tieši par Latvijas ierēdņu darbu pirms prezidentūras bija vislielākās bažas.

"Latvijas prezidentūra ķērusies pie saviem pienākumiem ļoti proaktīvi, es pat teiktu - izcili (8-9," saka Eiroparlamenta deputāte Pilara del Kastijo Vera.

Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) uzskata, ka tehniskajā un ekspertu līmenī Latvija nostrādājusi uz 8-9, taču politiskajā – uz četri. "Mums ar šo politisko ietekmi šajos 6 mēnešos ir bijis kā bijis vairākās jomās," saka Zīle.

Tieši nespēja realizēt politisko ietekmi un politiskā vadība - ko gan no tik mazas valsts kā Latvija būtu grūti sagaidīt - tiek uzskatīta par prezidentūras lielāko trūkumu.

Tas visuzskatāmāk bija redzams Austrumu partnerības samitā, ko Latvija pati bija noteikusi par savu gandrīz vai vissvarīgāko prezidentūras pasākumu. Publiski priekšstatu par Austrumu partnerības samitu Rīgā pabojāja arī Eiropas Komisijas prezidenta Junkera vaļīgā uzvedība fotogrāfēšanās laikā, ko atrādīja un izsmēja gandrīz visi starptautiskie mediji. Latvijas prezidentūras sniegumu Austrumu partnerībā ļoti kritiski vērtē gan kreisi, gan labēji noskaņotie Briselieši. 

Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins ("Saskaņa") saka: "Mana atzīme būtu 1 no 10 ballēm". Arī Zīle norāda: "Austrumu partnerības vilšanās ir Edgara Rinkēviča kļūda? Es domāju, ka tas parādīja, ka viņš nevar ietekmēt šos procesu. ...ietekmē Merkele."

Prezidentūras pārstāvji gan šādam vērtējumam iebilst. "Te ir tā nianse starp tām ekspektācijām, ko pati Latvijas valdība izvirzīja, ko sagaidīja Austrumu partnerības sešas dalībvalstis. Mēs no valdības puses joprojām uzskatām, ka samits bijis veiksmīgs. Jautājums, kas būtu varējis būt lielāka zvaigžņu stunda, man pat ir grūti atbildēt," saka Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība").

Kalniņa-Lukašēvica šajā pusgadā bijusi Latvijas prezidentūras seja un mute visvairāk tieši Eiroparlamentā, skaidrojot Padomes viedokli, kur neiztika arī bez piedzīvojumiem. Eiroparlamenta prezidentu Martinu Šulcu nokaitināja Latvijas prezidentūras nevelēšanās nākt uz debatēm par Ungāriju un tās plāniem ieviest nāvessodu. Šulcs vēstulē sūdzas, ka pirmo reizi kāda ES padomes  prezidentūra atsakoties nākt uz parlamentu, jo, lūk, neesot dalībvalstu viedoklis zināms.

"Šulcs pat arī jautāja, kāpēc nav padomei, prezidentūrai pozīcija, faktiski saņēma kaut kādu atraksti – mūsu birokrātu stilā. Tā šeit netiek darīts. Šulcs, es pieņemu, cilvēciski apvainojās uz Latvijas prezidentūru šai jautājumā," saka Mamikins.

Pēc vēstuļu apmaiņas gan Latvijas prezidentūra, gan Ungārijas premjers ieradās. "Ar prezidentu mēs esam gan pirms, gan pēc tam runājuši – un ir ļoti labas un koleģiālas attiecības. ... tā bija diplomātiska vēstuļu apmaiņa," saka Kalniņa-Lukašēvica.

Par spīti visu institūciju sarežģītajiem deju soļiem, demonstrējot savu svarīgumu,

Latvijas prezidentūrā iekustināti tādi jautājumi kā palīdzība jauniešu nodarbinātības veicināšanai, gan ierobežojumi bankām neizmantot noguldītāju depozītus riskantām spekulācijām, lielāka aizsardzība pērkot ceļojumus internetā, sāktas sarunas par enerģētikas savienību.

"Ir jāsaprot, ka Eiropā nemēz būt lēmumi vienā dienā, pat šajos sešos mēnešos, kas ir sasniegts – mēs dzirdam lielus komplimentus," saka Kalniņa-Lukašēvica.

Latvijas prezidentūras laikā gan Briseles žurnālistiem par oficiālās informācijas trūkumu nenācās žēloties – mediji tika pārpludināti ar preses relīzēm, jo katrs Latvijas ministrs un eksperts gribēja, lai par tā veikumu tiktu izsūtīta relīze. Bet izrādās - Briseles žurnālisti strādā citādāk, balstoties uz iepriekšēju fona informāciju, kuras esot trūcis. Eiropas lietu žurnālists no Ungārijas Zoltans Gievai dod vērtējumu 6,5-7: "Nepietiek tikai komunicēt caur internetu un preses relīzēm ar žurnālistiem. 90% šīs informācijas bija pilnīgi nelietderīga. Ja jūs vēlaties ieinteresēt žurnālistus par savu prezidentūru un tēmām, kuras vēlaties virzīt Eiropas Savienībā, tad vislabākais paņēmiens ir žurnālistiem piedāvāt skaidrojošo fona informāciju, un palīdzēt viņiem saprast, iesaistīt viņus vairāk. Tā ir lieta, kas man Latvijas prezidentūrā ļoti pietrūka."

Jaunums latviešiem izrādījās arī daži Eiropas oficiālie komunikācijas veidi. Latvijas ministri sākumā visai kautrīgi izmantoja Briselē pierasto atbildēšanu uz žurnālistu jautājumiem, tā teikt "pie ieejas".

Un trīs no visiem ministriem to ne reizi nesaņēmās izdarīt kādā svešvalodā – tie bija Jānis Reirs ("Vienotība"), Uldis Augulis (ZZS) un Jānis Dūklavs (ZZS). Noprotams, ka Eiropa pieradusi pie izteiksmīgākas politiskās retorikas.

Vairāku prezidentūrai svarīgu lēmumu pieņemšana vēl tikai gaidāma atlikušajā pusotrā nedēļā. Tomēr jau tagad var secināt, ka tehniskā līmenī prezidentūra ir aizvadīta veiksmīgi, bet stratēģisks ilgtermiņa skatījums uz daudzām lietām ir pietrūcis. Nākamā valsts, kas no Latvijas pārņems ES Padomes prezidēšanu būs Luksemburga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti