Eiropas Komisija šonedēļ sniegusi oficiālus komentārus par Latvijas iecerēm Eiropas Savienības (ES) fondu naudas dalīšanā nākamajiem septiņiem gadiem. Brisele aicina samazināt investīcijas transporta infrastruktūrā, un lielākās pretenzijas komisijai ir pret naudas ieguldīšanu ostās, lidostās un lauku ceļos.
"Pēc komisijas domām, Latvijas piedāvājums ir pārāk ambiciozs. Komisija to pamato ar to, ka jauni ceļi nenodrošina izaugsmi un darbavietas, kā piemēru minot Dienvideiropas valstis, kur ir fantastiskas automaģistrāles, pa kurām nav transporta kustība," saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Grantētiem lauku ceļiem paredzēts novirzīt 89 miljonus eiro. Latvija vēl mēģinās pārliecināt komisiju, ka tā kļūdās un ka nauda ir vajadzīga konkrētu saimniecību un uzņēmumu pievedceļiem.
"Protams, ja nauda nebūs, būs kaut kas jādara, jo nav normāli, ka pavasarī un rudenī, kad ir lietus periodi, zemniekiem ir apgrūtinoši strādāt," saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss, pieļaujot neveiksmes gadījumā meklēt naudu budžetā.
Pati komisija atteicās atbildēt uz "De facto" jautājumiem, skaidrojot, ka sarunu laikā komentārus nesniegs. Taču izskan, ka Brisele iesaka vairāk naudu novirzīt zinātnei un pētniecībai.
Aptaujātās pašvaldības lielā vienprātībā norāda, ka sliktais ceļu stāvoklis tās uztrauc visvairāk. "Infrastruktūra tuvākajos gados tikai pasliktināsies. Mobilitāte un uzņēmējdarbības veicināšana ir tikai runas," bažīgi uz nākamo fondu plānošanas periodu raugās Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis ("Mazsalacas novadam").
Viņš stāsta, ka ir iesākts ceļš cauri Igaunijas pierobežas novadiem, ko sauc par Ziemeļu stīgu, bet tā pabeigšanai nauda nav iezīmēta. "Ceļš uz Salacgrīvas ostu uzņēmējiem ir noslēgts. Rudeņos un pavasaros, kad ceļš rūgst, tas nav izbraucams," saka Rokpelnis un atzīmē, ka ātrākais ceļš uz jūru ved cauri Igaunijai. "Ļoti jauki, izmantojam igauņu infrastruktūru, bet tad mēs nevaram pārmest uzņēmējiem, ka viņi reģistrē savus uzņēmumus un transportlīdzekļus Igaunijā," piebilst mērs.
Mazsalacā arī draud sabrukt pārvads pār vairs neeksistējošu dzelzceļa līniju. Pārvads jāšķērso, lai nokļūtu līdz skolai un novada lepnumam – Skaņajamkalnam. Lai mazinātu slodzi, mašīnām atpakaļ braukt neļauj, jāmēro četru kilometru apkārtceļš. Rokpelnis min, ka iepriekšējā fondu periodā pašvaldībām bija kvotas, ko tās varēja iztērēt pēc saviem ieskatiem, bet tagad tādas vairs nebūs.
"Mums liekas, ka tās kvotas atslābina pašvaldības. Mēs tomēr gribam zināmu asumiņu uzturēt attiecībās ar klientiem," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.
ES fondu nākamās septiņgades kumosa dalīšanā apmēram puse pašvaldību būs īpašas. Deviņām republikas pilsētām un 21 tā sauktajam attīstības centram, kas puslīdz sakrīt ar bijušajiem rajonu centiem, kopā rezervēti 250 miljoni eiro pilsētvides sakārtošanai. 30 miljoni atvēlēti Austrumu pierobežas pašvaldībām, tikpat - piejūras teritorijām. Taču vairāk nekā 50 novadi palikuši ārpus prioritāro sarakstiem.
Vairāku šo pašvaldību vadītāji "De facto" atzina, ka jūtas apdalīti. Igaunijas un Lietuvas pierobežu novados min, ka tajos situācija nav daudz labāka kā Latgalē, kur paredzēta īpaša atbalsta programma. Mazsalacas novads, piemēram, ir 20.vietā no beigām, mērot pēc attīstības indeksa.
VARAM pārstāvis iesaka mazākajām pašvaldībām sadarboties ar attīstības centriem un nākotnē arī apvienoties, lai veidotu konkurētspējīgus novadus. Līdz šim neviena pašvaldība nav paudusi vēlmi apvienoties ar kādu citu. Turklāt valdība šonedēļ nolēma vairs neparedzēt 100 tūkstošu latu kompensāciju par šādu soli.
