Trešdien, 29.martā, Lielbritānija nosūta vēstuli Eiropadomei, iedarbinot Lisabonas līguma 50.pantu un sākot "Brexit" procesu - Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Kas līdz šim zināms par "Brexit"? Kā tas ietekmēs Lielbritānijā dzīvojošos latviešus? Kāda ir Latvijas nostāja "Brexit" jautājumā?
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja parakstījusi vēstuli, ar ko uzsāks izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības. Trešdien vēstījums tiks nodots Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam.
- Kā notiks "Brexit" un ko tas nozīmē
- Latvijai svarīgākais valstspiederīgo statuss; vēlas uzturēt ciešas saites
- ES pilsoņu liktenis - neskaidrs
- Strīdus āboli: tirdzniecība, migrācija, robežas
- Nevienprātība Apvienotajā Karalistē
- Britus var gaidīt dārga "šķiršanās"
Kā notiks "Brexit" un ko tas nozīmē
Lielbritānijas izstāšanās no ES valstu bloka sāksies, kad 29.marta pēcpusdienā Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis ES sers Tims Berovs Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam būs nogādājis vēstuli no Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas par Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu.
Izstāšanos regulē Lisabonas līgums - Eiropas Savienības pamatlīgums - kas nosaka, ka dalībvalstij, kas vēlas izstāties, ir divi gadi, lai vienotos par turpmākām attiecībām ar ES.
Saskaņā ar šo pantu "Brexit" jānoslēdzas līdz 2019. gada 29. martam, tomēr vēl janvārī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja teica, ka pilnīga izstāšanās notiks daudz vēlāk.
Pēc izstāšanās uz Lielbritāniju vairs neattieksies ES līgumi. Sarunu laikā tie turpinās darboties.
Gaidāms, ka ceturtdien, 30. martā, "Brexit" ministrs Deivids Deiviss nāks klajā ar t.s. "Lielo atcelšanas likumu" (Great repeal bill), kas paredzēs ES likumu atcelšanu un pielāgotu ES likumu pārrakstīšanu Lielbritānijas likumos, norāda "The Guardian".
Tāpat divu dienu laikā pēc vēstules saņemšanas, Donalds Tusks sola parādīt bloka pārējām valstīm "Brexit" vadlīniju melnrakstu.
Tomēr gaidāms, ka oficiālās sarunas sāksies pēc mēneša, 29.aprīlī, kad notiks ES samits. Sarunas varētu uzņemt apgriezienus pēc Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas norises 7. maijā.
Within 48 hours of the UK triggering Article 50, I will present the draft #Brexit guidelines to the EU27 Member States.
— Donald Tusk (@eucopresident) March 20, 2017
Saskaņā ar Lisabonas līgumu, par izstāšanās līgumu ar Lielbritāniju tiks balsots Eiropas Parlamentā.
Līdz šim neviena valsts vēl nav pametusi ES.
Līdzīgs precedents ir saistāms ar Grenlandi, kura 1982. gadā balsoja par izstāšanos no ES priekšteces - Eiropas Ekonomikas kopienas. Grenlandei tas prasīja trīs gadus.
Latvijai svarīgākais valstspiederīgo statuss; vēlas uzturēt ciešas saites
Vien pāris dienas pēc balsojuma par "Brexit", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") paziņoja, ka Latvija vēlas, lai pēc sarunām ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā statuss nemainītos.
"Mēs uzskatām, ka sarunu noslēgumā šo cilvēku statuss nekādā veidā nedrīkst pasliktināties un nevar mainīties, un mēs arī runājām par to, ka mēs esam ieinteresēti veidot tādas attiecības ar Lielbritāniju, kas maksimāli cieši saglabā visa veida saites," uzsvēra Rinkēvičs.
Pēc dažādām aplēsēm, Lielbritānijā varētu dzīvot no 100 līdz 150 tūkstošiem latviešu.
Viesojoties Latvijā februāra nogalē, "Brexit" ministrs Deivids Deiviss teica, ka "Lielbritānijai ir morāla atbildība gan pret Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, gan pret britu pilsoņiem, kuri ir citās valstīs." Tomēr viņu liktenis tiks izšķirts tikai izstāšanās sarunās.
Tāpat Latvijai ir svarīgi drošības un naudas jautājumi.
Lielbritānijas izstāšanās radītais ES kopējā budžeta potenciālais samazinājums Latvijai varētu nozīmēt mazāku Eiropas fondu apjomu, iepriekš pēc tikšanās ar britu amatpersonām atzina Latvijas ārlietu ministrs.
ES pilsoņu liktenis - neskaidrs
Lielbritānijā dzīvo ap 3,3 miljoni ES valstspiederīgo, latviešus ieskaitot. Lielai daļai no viņiem jau ir tiesības palikt Lielbritānijā arī pēc "Brexit", piemēram, tāpēc, ka viņi nodzīvojuši (vai būs nodzīvojuši) valstī vismaz piecus gadus.
Tomēr pārējo ES valstspiederīgo - un arī aptuveni miljona Apvienotās Karalistes pilsoņu, kas dzīvo ES - statuss pēc "Brexit" vēl ir neskaidrs. "The Guardian" ziņo, ka tas varētu tikt izmantots kā trumpis diskusijās.
Iepriekš Lordu palāta - Lielbritānijas parlamenta augšpalāta - pieprasīja divus grozījumus "Brexit" likumā. Viens paredzēja garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, bet otrs – ka galīgo izstāšanās līgumu apstiprina arī parlaments.
Pēc šiem grozījumiem Pārstāvju palāta apstiprinājusi šo likumu, noraidot minētos Lordu palātas atbalstītos labojumus.
Līdz ar to pašlaik nav juridiskas skaidrības par Lielbritānijā dzīvojošo ES un Eiropā dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu statusu pēc tam, kad tā pametīs valstu bloku.
Strīdus āboli: tirdzniecība, migrācija, robežas
Līdztekus jautājumam par ES pilsoņu un britu emigrantu tiesībām, gaidāms, ka sarunās aktuāli būs jautājumi par tirdzniecību, migrāciju un robežām, norāda "The Guardian".
Iepriekš Terēza Meja norādījusi, ka Lielbritānija pametīs Eiropas vienoto tirgu, tā vietā cenšoties panākt brīvās tirdzniecības līgumu - muitas ūniju.
Pametot vienoto tirgu, Lielbritānija atteiktos no tirgus "četrām brīvībām" - preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvas kustības tirgus ietvaros.
Mejas iezīmētais scenārijs ir t.s. "cietais Brexit". Citas Eiropas valstis, kas nav ES biedres, piemēram, Norvēģija, par pieeju vienotajam tirgum atļauj arī brīvu cilvēku kustību.
Kā norāda Latvijas Radio, nedz Lielbritānijai, nedz Eiropas Savienībai nebūtu izdevīgi novilkt stingru robežu, nojaukt veco kārtību, pārtraukt iespēju precēm un pakalpojumiem brīvi plūst.
Gaidāms, ka par migrāciju būs tirgošanās, jo jau otrdien, 28. martā, ES galvenais "Brexit" sarunvedējs Mišels Barnjē paziņoja, ka Eiropas parlaments (EP) ir gatavs uzlikt savu veto jebkādam "Brexit" līgumam, kurš aizliegs tuvāko divu gadu laikā ES pilsoņiem pārcelties uz Lielbritāniju, saglabājot visas tās pašas tiesības, kādas bauda valstī jau dzīvojošie cilvēki.
Meja ir izteikusies, ka Lielbritānija vēlas saglabāt brīvu ceļošanu pār valsts robežu ar Īriju.
Latvijas Radio norāda, ka Īrijai vienīgajai ar Lielbritāniju zemes robeža – starp Īriju un Ziemeļīriju. Robežas atjaunošana nozīmētu milzu zaudējumus un galvassāpes īru uzņēmējiem.
Nevienprātība Apvienotajā Karalistē
Skotija, kas vēl 2014. gadā balsoja par palikšanu Apvienotajā Karalistē, saistībā ar "Brexit", iespējams, rīkos vēl vienu neatkarības referendumu.
Par "Brexit" Apvienotajā Karalistē nobalsoja 51.9% balsotāju, pret - 48.1%. Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos no valstu bloka, tomēr Skotijā un Ziemeļīrijā - abās ar vairāk nekā 10% pārsvaru - balsoja par palikšanu ES.
Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena jau ir oficiāli pieprasījusi atļauju vēl vienam referendumam par Skotijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes.
Otrdien, 28.martā, par vēl neatkarības referenduma rīkošanu tuvāko divu gadu laikā nobalsoja Skotijas parlaments.
Terēza Meja izteikusies, ka to neatbalstīs, pirms nav noslēdzies "Brexit".
Pašā Skotijā gan nav vienprātības, vai ir vērts pamest Apvienoto Karalisti. Referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības vairāk nekā 60% Skotijas iedzīvotāju balsoja par palikšanu. Apmēram tikpat tagad izsakās par palikšanu Lielbritānijas sastāvā.
Britus var gaidīt dārga "šķiršanās"
Līdztekus runām par Skotijas referendumu, ziņots, ka Lielbritāniju var sagaidīt 60 miljardus eiro liels rēķins par ES atstāšanu.
To veidotu britu nākotnes maksājumi projektos un programmās, tai skaitā struktūrfondos, ko briti kopā ar pārējām dalībvalstīm savulaik apņēmušies finansēt; tāpat summai pieskaitāmi arī pensiju maksājumi ES ierēdņiem.
Tomēr britu valdības juristi uzskata, ka Lielbritānija valstu blokam var nemaksāt, norādot ka nav neviena līguma vai likuma, kas Lielbritānijai liktu izpildīt šādas saistības.
Lielbritānijas ekonomika, par spīti prognozēm, nav smagi cietusi pēc balsojuma par "Brexit", ziņo "BBC". Tomēr ir pazīmes par investīciju kritumu. Tāpat kritusies ir mārciņas vērtība pret dolāru un eiro.
Tiesa, "Brexit" vēl nemaz nav noticis, un valsts ekonomiskā situācija var mainīties atkarībā no tā, kādā gultnē ievirzīsies sarunas par tirdzniecības jautājumiem, norāda raidorganizācija.
