Britu referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" licis Eiropai aktīvi uzsākt diskusijas par to, kā dzīvot tālāk. Viedokļi atšķiras, tāpēc arvien aktuālāka ir dalībvalstu formēšanās pa interešu grupām. Neskaitot oficiālo dalījumu – eirozonas valstis un ne eirozonas valstis, Šengenas valstis un ne Šengenas valstis – aizkulisēs darbojas arī neformālas grupas.
Lielbritānijas sarunas par izstāšanos no ES ir gluži kā šis vecais britu auto – 1928.gada Bentlijs – lepni stāv, bet uz priekšu nekustās. Tikmēr pārējā Eiropā briti ir radījuši zināmus sastrēgumus: gan Eiropas Savienībai meklējot veidus – kā dzīvot tālāk, par ko tiks debatēts nākamnedēļ Bratislavā, gan pašām dalībvalstīm grupējoties, lai šajā pārmaiņu laikā pavilktu paladziņu vairāk uz savu pusi.
Grieķi cenšas izveidot Vidusjūras valstu bloku – ar Franciju, Itāliju, Portugāli, Maltu, Kirpu - lai vienotos cīņā pret Eiropas taupības politiku un par lielāku solidaritāti patvēruma meklētāju uzņemšanā. Zināmā mērā tā ir atbildes reakcija uz Višegradas grupas aktivizēšanos. Tajā ietilpst Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija, kuras pretojas lielākai solidaritātei bēgļu jautājumā un nevēlas pieņemt Eiropas noteiktās patvēruma meklētāju kvotas.
Šī grupa aktivizējās pēc Polijas vēlēšanām pagājušā rudenī, kad Polija no tuva Baltijas valstu partnera pievērsās daudz vairāk labēji noskaņotajām Ungārijai un Slovākijai.
Pēc britu izstāšanās Vidusjūras klubiņam būs bloķējošā minoritāte – iespēja apturēt sev netīkamus Eiropas lēmumus.
Tāpēc bažas jau izrādījuši vairāki vācu politiķi. Intervijā "Die Welt" eirodeputāts Markus Ferbers atzinis, ka spēcīga koalīcija ar valstīm, kas negrib reformas, apdraud visas Eiropas finanšu stabilitāti. Arī eirokomisārs Ginters Etingers norādījis, ka nav labi, ja palielināsies plaisa starp valstīm ar milzu budžeta problēmām un tām, kam viss kārtībā.
Taču eksperti brīdina – tas neizbēgami notiks.
"Mums ir vajadzīga divu ātrumu Eiropa. Jo realitāte ir tāda, ka ne visi grib vienāda līmeņa politisko integrāciju, ekonomisko integrāciju, dalīšanos ar suverenitāti – viena recepte visiem neder.
Tas mums ir jāatzīst, ka būs iekšējais valstu loks un ārējais loks," uzskata domnīcas "Bruegel" direktors Guntrams Volfs.
Par šāda īpaša Eiropas kodola veidošanu ierunājušās arī sešas Eiropas Savienības dibinātājvalstis: Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. Tomēr vairākas Austrumeiropas valstis par "vecajo klubiņa" rašanos ir visai noraidošas. Un izskatās, ka arī vācieši to atzinuši par ne pārāk veiksmīgu ideju un šovasar atmetuši.
Savukārt, izmantojot to, ka briti gatavojas izstāties, par ciešāku militāro sadarbību ierunājušās Francija un Vācija, jo briti tam vienmēr bija iebilduši, liekot uzsvaru uz NATO.
Šāda dažu Eiropas valstu militārā sadarbība gan liek bažīties Polijai, Slovākijai, Austrijai, Īrijai. "Tik lielā savienībā kā mūsējā – ar 28 dalībvalstīm – ir svarīgi, ka notiek divpusējas, trīspusējas vai četrpusējas diskusijas, lai koordinētu viedokļus. Bet gala lēmumu vienalga tiek pieņemti šeit Briselē, Eiropas Savienības Padomē," norāda Volfs.
Tomēr izskatās, ka nākamnedēļ ES valstu līderu tikšanās Bratislavā, uz ko briti jau vairs nav aicināti, tik viegla nebūs – par spīti tam, ka gan ES padomes vadītājs Donalds Tusks, gan Vācijas kanclere Angela Merkele šajās nedēļās tikušies ar visiem Eiropas līderiem, mēģinot saskaņot viedokļus.
