Krievijas anektēto Krimu Ukrainai vairs neatgūt, un Eiropas demokrātija patlaban zaudē autokrātijai, kas ir raksturīga Krievijai, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzīst Latvijas bijušie premjerministri.
Viens no viņiem - tagad uzņēmējs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka Krima Ukrainai ir zaudēta uz visiem laikiem. Jautājums – cik ilgā laikā pasaule spēs pieņemt šo faktu. Viņš atzīmēja, ka vēl 8.martā bijis Doņeckā un tad viss bijis mierīgi – nevarējis iedomāties, ka pēc diviem mēnešiem notiks šādas pārmaiņas. Tiesa, viņaprāt, starptautiskajai sabiedrībai ir jānovērš bijušās Dienvidslāvijas scenārijs, kur aizsākās pilsoņu karš.
Savukārt cits bijušais premjers Indulis Emsis uzsvēra, ka patlaban notiekošais ir stresa tests Eiropas demokrātijai. Tā mērķis ir pārbaudīt, vai demokrātija spēj turēties pretī autokrātijai. Viņš pauda, ka patlaban demokrātija šajā testā zaudē, jo ir vērojama Eiropas valstu nespēja vienoties par kopīgu rīcību un nespēja savaldīt Krievijas agresiju.
Māris Gailis bilda - ja Ukraina nebūtu tik vāja un sašķelta kā šobrīd, tad Krievija neuzdrošinātos ieiet Krimā un anektēt šo pussalu.
Ziņots, ka Ukrainā jau gandrīz pusgadu rit nemieri. 21. novembrī pēc kādās demonstrācijas sākās nekārtības Kijevā, kas pārauga jau organizētā kustībā Maidanā. Februārī savu amatu un valsti bija spiests atstāt gāztais prezidents Viktors Janukovičs, savukārt marta sākumā Krievija paziņoja, ka dod atļauju savam karaspēkam ieiet Krimā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan tikai vēlāk atzina, ka "zaļie cilvēciņi" patiešām bija Krievijas armijas karavīri.
Pēcāk aprīlī Krievija anektēja Krimu un pievilka karaspēku pie pašas Ukrainas austrumu robežas. Maija vidū arī Doņeckas un Luganskas apgabalos notika diversantu rīkots, tā sauktais, referendums, kurā pārliecinošu "atbalstu" guva ideja par abu reģionu patstāvību no Ukrainas. Doņecka jau nākamajā dienā arī pauda gatavību iestāties Krievijā.
