Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vecrīgā, centrā un Grīziņkalnā specifiski pārkāpumi; «Maskačka» kļūst civilizētāka

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Āfrikas cūku mēris. Ierobežojumu radītie zaudējumi nozarei un Latgales reģionam

Bezspēcību vides sardzē neatzīst, nākamgad ar piesārņotājiem «auklēsies» vēl vairāk

Bezspēcību vides sardzē neatzīst, bet nākamgad ar piesārņotājiem auklēsies vēl vairāk

Arvien biežāk redzams, ka vides aizstāvība paliek pašas sabiedrības rokās, tomēr Valsts vides dienesta vadība un arī nozares ministrija uzsver, ka par vidi Latvijā tiek gādāts pienācīgi. Ministrijā kaļ plānus pārskatīt daļu Vides dienesta funkciju. Turklāt mazie sārņotāji esot jāliek mierā.

Latvijas ūdenstilpēs konkrētu sugu zivis pat vēsās un lietainās vasarās mēdz aiziet bojā it kā skābekļa trūkuma dēļ. Naftas pārstrādes uzņēmumi drīkst smirdēt uz nebēdu, kokapstrādes giganti nomērdēt lašupes, bet cūkkopības kompleksi – gan smakot, gan sagandēt vidi ar fermās mītošo lopu mēsliem un beigtiem dzīvniekiem. Par ko trauksmi medijos ceļ ilgstoši nesadzirdēta sabiedrība. 

Dedzina jau gadu, bet atļauju prasīs pēc nedēļas

Pēc nedēļas, 1.decembrī, Inčukalna novada iedzīvotāji tiek aicināti uz sabiedrisko apspriedi, kurā viņiem jāpauž domas par uzņēmuma "Entalpija" plāniem Vangažos izveidot atkritumu dedzinātavu. Sabiedrības vērtējums jāsaņem, lai atkritumu dedzinātājs tiktu pie B kategorijas atļaujas piesārņojošu darbību veikšanai.

Tomēr līdz šim par aicinājumu uz sabiedrisko apspriedi pati sabiedrība nemaz nevarēja zināt – sludinājums tika publicēts valsts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kas diez vai ir plaša iedzīvotāju loka ikdienas uzziņu avots. Tikai šonedēļ ziņa par apspriedi ielikta arī Inčukalna domes mājaslapā. Drukātajā izdevumā par to ne vēsts.

Saskaņā ar "Lursoft" informāciju uzņēmums "Entalpija" reģistrēts 1995.gada decembrī Gaujas ielā 24, Vangažos. Pērn firma apgrozījusi 44 855 eiro un gadu noslēgusi ar 14 686 eiro peļņu pēc nodokļiem. Kā darbības veidus "Entalpija" norādījusi notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, sanitāriju un citus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus.

Tādējādi secināms, ka plānotā atkritumu dedzināšana konkrēti nemaz nav norādīta.

Tomēr Vangažu iedzīvotājiem iecere Gaujas ielā dedzināt atkritumus nav nekāda nākotne, bet gan īstenības izteiksme jau pašlaik. "Tā dedzinātava jau sen ir izveidota, un tas ir ļoti riebīgi, jo mūsu māja ir tuvu!" tā saka Latvijas Radio sastaptā pensionāre Irēna Tikāne. Viņas un vēl trīs ģimeņu māju no rūpnieciskās teritorijas šķir asfaltēts ceļš. Māja savulaik tikusi uzcelta kā dzīvojamā ēka četriem elektriķiem, kam jāapkalpo tuvējā ražotnē.

Līdz Vangažu pilsētai – aptuveni kilometrs. Gar ceļu jau tiek retināts mežs, lai tur attīstītu privātmāju ciematu. Jauno savrupmāju pircēji, iespējams, par līķu kurtuvi nemaz neuzzinās līdz pat ievākšanās brīdim. Dedzinātava iekārtota starp diviem milzīgiem skursteņiem, kas nolaistajā daudzsaimnieku rūpniecības zonā bēdīgi atgādina par padomju gadu vērienu. Savulaik kurtuve apsildīja plašo gāzbetona ražotni un visus Vangažus. Tagad tur jau gadu pelnos pārtop sprāgoņas. Darbdienā viss slēgts, bet smakas ir brīvdienu un svētku pavadones, stāsta vietējā iedzīvotāja Irēna.

Par paredzēto sabiedrisko apspriešanu Irēna Tikāne uzzināja no Latvijas Radio. "Atkritumu dedzinātava jau sen ir izveidota. Jau visu šo gadu viņi pa reizei dedzina. Šausmīgi smird pēc maitas, kad viņi dedzina. Neviens tur iekšā nav bijis, bet sargi teica, ka ledusskapjos saliek lopu līķus un dedzina tad, kad šeit nav strādnieku.

To jūtam tikai mēs, četros dzīvokļos, ar mums neviens nerēķinās. Neviens ar mums nav konsultējies, neviens neko nav prasījis.

Ar mums neviens nerēķinās. Tā kā mūsu skaits nav liels, mēs neko nevaram ietekmēt. Neviens ar mums nav konsultējies, neviens mums neko nav prasījis. Mēs esam bezspēcīgi. Vienīgais, ko mēs varam vēlēties – lai viņi modernizē to procesu, uzliek filtrus."

Tomēr Valsts vides dienests līdz šim nekādus filtrus uzņēmējam nav prasījis. 

Kokapstrādes giganta lieta aizmirsta atvilktnē

Līdzīga patvaļa, bet vairāku gadu desmitu garumā, pieļauta arī tā paša Inčukalna novada teritorijā, kur strādā kokapstrādes gigants "Rettenmeier". Faktam, ka neattīrītus notekūdeņus plūdina tuvējos grāvjos, Vides dienests pievērsās tikai pēc Latvijas Radio atgādinājuma.

Tagad dienests brīdinājis "Rettenmeier" par kokmateriālu uzglabāšanas laukuma darbības apturēšanu un apgalvo, ka intensīvi strādā ar uzņēmumu, lai turpmāk nepieļautu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē.

Vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova saka – Lielrīgas vides pārvaldē ir bieža kadru mainība, aizejošs darbinieks grāvju piesārņotāja lietu nav nodevis kolēģiem. "Mainoties darbiniekiem, tas "stafetes kociņš" par to, ka tur ir jāpieskata, nav padots tālāk. Tas zināmā mērā ir brāķis. Bet nākamajā gadā mēs savu darbu kārtosim pavisam citādi," atzīst Koļegova.

Būvgruži pārtapšot arhitektūrā, bet Bauskas pusē cūkoties neļaus

Tomēr vides dienestā nejauši vai tīšām garām palaistu lietu netrūkst. Tā spriež nevalstiskajā sektorā strādājošie vides sargi. Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele kā piemēru min nesenu gadījumu, kad iedzīvotāju celtā trauksme noraidīta kā nepamatota.

"Garkalnes novadā blakus benzīntankam bēra būvgružus kādā purvelītī. Taču Lielrīgas reģionālā vides pārvalde kopā ar Garkalnes pašvaldību skaidroja, ka tur viss ir kārtībā – izvietos mazās arhitektūras formas," stāsta Eņģele.

Tikmēr vismaz desmit gadu garumā iedzīvotāji sūdzas par Bauskas novada cūkkopības kompleksu "Uzvara-Strauti", kas mediju uzmanību izpelnījies ar cūku līķu krāvumiem un mēslu plūdināšanu Mūsas upē. Tur cīņā pret vides sagandēšanu iesaistījusies Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa: "Viņi vispār strādāja bez atļaujām!

Cūku ferma pa taisno gāza vietējā upītē mēslus, savukārt Vides dienests teica – mums nav mehānismu, kā aizvērt to cūku fermu!".

Lai gan Vides aizsardzības kluba viceprezidente Kalniņa runā pagātnes formā, cūkkopis pārkāpumus arvien nav novērsis. Tāpēc vides dienesta ģenerāldirektore Koļegova sola personīgi apmeklēt uzņēmumu un nodot brīdinājumu par slēgšanu, jo desmit gadu dotais labošanās termiņš ir beidzies.

Nomaksā sodu, bet nodarījums videi paliek

Tomēr sodi daļu uzņēmēju nemaz nebaida – pirmkārt, tie ir salīdzinoši zemi pret videi nodarīto postu, bet, otrkārt, pelnoši biznesi vides dienesta pātagas ir gatavi pieciest. Tā vēro Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

"Redzēs, kā mums beigsies diskusija Liepājas pusē, Šķēdē, kur kāpās tiek rakti meliorācijas grāvji. Tur gan Valsts vides dienests ir sācis aktīvi strādāt, piesaistījis ekspertus, lai novērtētu pārkāpumu,» stāsta Rozītis. Tomēr valdot arī milzīgs nihilisms uzņēmēju vidū, jo daļa izvērtē, ka sodu var nomaksāt.

"Un tad ir jautājums, vai uzņēmējs tikai tiek sodīts vai arī no viņa tiek prasīta rīcība, lai atjaunotu iepriekšējo vides stāvokli?"

Kaut arī ārkārtīgi reti, tomēr tādi gadījumi ir bijuši. Šajā ziņā ne tik labs piemērs ir gadsimta sākumā Pierīgā noraktā Baložu kāpa ceļā uz Brīvdabas muzeju. Pēc ilgas tiesvedības Augstākā tiesa jau pirms teju desmit gadiem atzina, ka benzīntanku tur celt nedrīkst. Tomēr Baložu kāpa sākotnējā skatā arvien nav atjaunota, garāmbraucējiem atklājot metāla sienām nostiprinātu kāpas malu.

Trūkst politiskās gribas stāvēt vides sardzē

Sarunās ar ekspertiem var secināt, ka vides aizsardzības joma tomēr ir atstāta pabērna lomā. Iemesli tam ir vairāki, piemēram, zemas inspektoru algas, līdz ar to liela kadru mainība vai pat neieinteresētība darbā. Savukārt entuziastu darbs bieži vien atduras pret vājiem normatīviem un minimāliem sodiem.

Jānis Rozītis no Pasaules dabas fonda vērtē – nozarē nav manāma arī politiskā griba stāvēt vides sardzē:

"Pašreizējā Ministru prezidenta deklarācijā ir teikts, ka jāsabalansē dabas un vides mērķi ar tautsaimniecības attīstību, nevis otrādi – ka būtu tautsaimniecība jāsabalansē ar vidi.

Cik spēcīgi, efektīvi un ātri var strādāt Valsts vides dienests, ja pēc būtības politikas līmenī tiek saņemti netieši signāli?"

Arī Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele secina, ka Valsts vides dienestam un tā direktorei Koļegovai, kas radot principiāla un stingra vadītāja iespaidu, bez augstākas politiskās gribas vidi sargāt ir grūti. "Virs Vides dienesta ir ministrija. Tāpēc ir jautājums, kāds ir ministrijas politiskais uzstādījums – cik daudz drīkst tos uzņēmējus žmiegt.

Un tad ir jājautā pašam Vides dienestam, vai tam ir absolūta zaļā gaisma cīnīties pret visādiem lieliem uzņēmējiem, kuri kaitē videi," tā Eņģele.

Pēc viņas teiktā, politisku uzstādījumu sargāt vidi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā ieraudzīt nevar. Neko labu neliecinot arī topošā ministrijas nākamo gadu darba stratēģija, kur vide un daba "nomaskēta zem ilgtspējīgas attīstības un zaļa valsts tēla". Savukārt valdības rīcības plānā ministrijai dots uzdevums intensīvāk strādāt pie dabas resursu izstrādes. "Kur vēl tālāk? Kur vēl zemāk krist!" vērtē Dabas fonda pārstāve.

Ir ekselento un pieskatāmo uzņēmumu saraksts

Vides dienesta ģenerāldirektore Koļegova pārmetumiem par vides sargu vājajiem muskuļiem nepiekrīt. Koļegova uzsver, ka medijos un sabiedrības redzeslokā nonāk daži vides sagandēšanas gadījumi, kas neliecinot par vispārējām tendencēm. Katram piesārņotājam tiekot rūpīgi sekots. 

"Kā mums ir zaļās izcilības uzņēmumu saraksts, tā ir problēmuzņēmumu saraksts, un mēs īpaši rūpīgi strādājam pie šo uzņēmumu problēmu risināšanas.

Ja runājam par vides sagandēšanu, mēs, paldies Dievam, kopīgiem spēkiem strādājot, nevaram saukt kādus piemērus, kad vide būtu neatgriezeniski sagandēta kāda uzņēmēja darbības rezultātā," saka Koļegova.

Runājot par vides dienesta kapacitāti, Koļegova piekrīt, ka inspektori ir salīdzinoši zemu atalgoti un nereti strādā idejas vārdā. Papildu naudu nozares ministrija nedod, taču dienests pēdējos gados daudz darījis pats, lai strādātu labāk. Piemēram, inspektori atbrīvoti no birokrātiskā darba, bet korupcijas novēršanai ieviests tā sauktais četru acu princips, kad katru lēmumu pieņem vismaz divi cilvēki.

"Atbildot uz jautājumu, vai Valsts vides dienests ir stiprs vai vājš, es varu teikt – dienests pašlaik, iespējams, ir stiprākais tā vēsturē!" saka Koļegova, tomēr tūlīt piebilst, ka vides aizsardzību nevar saukt par pašmērķi. Vides dienesta funkcija ir pieskatīt, kā uzņēmēji pilda savus pienākumus.

"Un mēs šeit sabalansējam divas intereses – sabiedrības interesi dzīvot tīrā, labvēlīgā vidē, kā arī interesi, lai būtu uzņēmumi, kas maksā nodokļus. Lai sabiedrībai būtu iespēja izglītot bērnus, ārstēties slimnīcā, lai būtu policija un ugunsdzēsēji."

Inspektori, lemjot par sankcijām pret uzņēmējiem, domā saudzīgi, jo būtiskāka par sodiem ir pārkāpuma novēršana un komersanta spēja darbu turpināt, neslēpj Koļegova.

Iesaka netvarstīt mazos pārkāpējus, kā arī apvienot dienestus

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola pavisam tieši saka – vides dienestam no daļas funkciju jāatsakās.

Mazie sārņotāji esot jāliek mierā, tad vajadzēs mazāk resursu un varēs palielināt algas, jo papildu naudas vides sargiem nebūs.

"No kaut kādām funkcijām ir jāatsakās, bet kaut kas – jāapvieno. Tāpēc jau pagājušajā gadā sākās diskusija, vai varētu optimizēt Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes darbību. Mūsu pieeja ir tāda, ka vides dienestam jāfokusējas uz jomām, kur videi un sabiedrībai tiek nodarīts būtisks kaitējums, bet jāatsakās no lietām, kur kaitējums ir salīdzinoši niecīgs," skaidro Ozola.

Runājot par to, ka vides aizsardzība nav pieminēta valdības darba stratēģijās un pat pašu ministrijas lielajos plānos, Ozola saka – plānu neesamība nenozīmē to, ka vide netiek sargāta. Politisku uzstādījumu neaiztikt uzņēmējus nav, smaidot saka Ozola: "Noteikti nav tādu uzstādījumu, kategoriski nepiekrītu. Vides likumdošana un normatīvo aktu prasības visiem ir vienādas."

Lai gan Vides dienesta vadība un arī nozares ministrija uzsver, ka par vidi tiek gādāts pienācīgi un valsts institūcijas nav negodprātīgu uzņēmēju pavadā, praksē notiekošais ļauj secināt, ka vides aizstāvība arvien biežāk paliek pašas sabiedrības rokās.

Pagaidām nedzird apgalvojumus, ka vides un pašvaldību ministriju apvienošana ir bijis veiksmīgs darījums. Plāni apvienot vides un dabas sargus var ļaut ietaupīt naudu, bet neprasmīgās rokās var arī radīt bēdas videi un dabai.

Savukārt pavisam brutāli pārkāpēji nākamgad varēs justies brīvāk nekā līdz šim, jo Vides dienests līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienests sola kļūt vēl draudzīgāks – uzņēmējus vairāk konsultēs, nevis uzraudzīs ar pātagu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti