Bērnudārzu rindas daudzviet joprojām ir liela problēma, un vecāki var justies ārkārtīgi laimīgi, ja bērnu no pusotra gada vecuma, kad beidzas dekrēta atvaļinājums, vari vest uz kādu no pašvaldības bērnudārziem. Rīgā rindā uz bērnudārziem stāv vairāk nekā pieci tūkstoši bērnu, un rindu dēļ daudzas latviešu ģimenes spiestas sūtīt bērnu uz krievvalodīgajiem bērnudārziem. Rīgas domes opozīcija uzskata, ka pašvaldība ignorē problēmu un neceļ jaunus bērnudārzus, bet izglītības speciālisti risinājumu saredz bilingvālā izglītības attīstībā, piektdien vēstīja Latvijas Radio raidījums "Krustpunktā".
Rindu dēļ latviešu ģimenes izvēlas krievvalodīgos bērnudārzus
Zinot neapskaužamo situāciju ar rindām, trīs bērnu mamma Daina savu pirmo bērnu reģistrēja rindā, tam tikko piedzimstot. Taču, kad bērns sasniedza pusotra gada vecumu, rinda pat netuvojas, "vēl simti bija priekšā".
Pašlaik rindā uz mazākumtautību jeb krievu dārziņu ir jāgaida krietni īsāku laiku, tāpēc Daina nolēma sūtīt bērnu uz krievvalodīgo dārziņu. Sākums bija grūts, taču nu jau bērns ir pieradis un pozitīvais ir tas, ka viņš ir iemācījies krievu valodu.
Ja ģimenē ienāk vēl kāds mazulis, tad tam ir priekšroka bērnudārzā, kurā iet viņa brālis vai māsa, taču Daina šo priekšrocību nepiedzīvoja – tagad vietu nav arī šajā krievvalodīgajā dārziņā, jo tajā neveido jaunas grupas. Daina vien priecājas par jaunu valsts un pašvaldības atbalsta veidu – pabalstu auklītes algošanai, ko tagad arī izmanto.
Auklītes algošana ir viens no valsts un pašvaldības piedāvātajiem risinājumiem, sedzot vairāk nekā 100 eiro izdevumus, savukārt privāto bērnudārzu līdzfinansē ar vairāk nekā 200 eiro, pārējā nauda, kas var būt tikpat liela, vecākiem jāsedz no savas kabatas.
Neskatoties uz risinājumiem, rindas tik un mērāmas vairākos tūkstošos. Trīs bērnu mamma Sanita savu pirmo bērnu lielās rindas dēļ laida uz krievvalodīgo dārziņu. Iegūstot pozitīvu pieredzi, palaida tur arī savu vidējo meitu, taču tai izveidojās krievu valodas akcents.
Audzinātājas ar meitu runāja latviski, bet ar akcentu, un meita iemācījās runāt latviski ar akcentu, kas ilgi saglabājās, stāstīja Sanita.
Rīgā ir 122 pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām 50 ir mazākumtautību. Latviešu bērnudārzu nav divreiz vairāk, bet rindas uz latviešu dārziņiem ir divreiz lielākās nekā uz krievvalodīgajiem.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc uz latviešu dārziņiem ir lielāka rinda, ir tas, ka vecāki no mazākumtautību ģimenēm vēlas sūtīt bērnus latviešu dārziņos.
To apliecina arī portālā e-skola.lv 22. maijā izvietotā informācija, ka 7 no 8 bērnudārziem, kuros aicina reģistrēt bērnus, vieta ir tieši mazākumtautību bērnudārzos.
Citās pašvaldības aktīvāk atver jaunas latviešu grupiņas
Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane stāsta, ka par spīti lielajam rindām uz latviešu dārziņiem un brīvajām vietām mazākumtautības dārziņos, vēl un vēl tiek vērtas vaļā mazākumtautību grupas, nevis latviešu grupas.
Pozitīvais piemērs ir Ogres novads, kurā problemātika tiek risināta elastīgi. Pirmsskolas izglītības speciāliste Inese Ādmine stāsta, ka atkarībā no bērnu skaita krievu plūsmas dārziņos tiek vērtas vaļā latviešu grupas.
Arī Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova apgalvo, ka pilsētas mērķis nav uzturēt mazākumtautību bērnudārzu, ja uz to pretendē nepietiekams skaits bērnu.
Liepājā mazākumtautību bērniņu rinda ir mazāk nekā trešdaļa no kopējās rindas, un visas 15 jaunas grupas ir latviskas, esošajos mazākumtautību dārziņos pēdējos gados daudzas grupas pārprofilētas uz latviešu valodu, kam lielāks pieprasījums, stāstīja Molčanova.
Savukārt Rīgas dome uzskata, ka bērnu skaitu, kas stāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu, var apzināt tikai septembrī, kad mācību gaitas uzsāks pirmklasnieki, un rindas strauji mazināšoties. Taču daudziem bērniem rinda uz pašvaldības bērnudārzu pienāk tikai pēc trīs gadus gaidīšanas.
Vai jaunu bērnudārzu celšana ir glābiņš?
Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane par galveno problēmu uzskata jaunu bērnudārzu necelšanu, jo zeme Rīgas centrā tiek atdota privatizācijai, arī mainīti plāni, izslēdzot no plānojuma zemes lietojuma mērķi pirmsskolas izglītības iestādēm.
Jelgava gan rindas cenšas mazināt ar jaunu bērnudārzu atvēršanu, stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta programmā Aigars Rublis. Jelgavas novadā ir deviņi pašvaldību un septiņi privātie bērnudārzi, turklāt tagad ir auklīšu pabalsts, bet Jelgava plāno arī rīcību ilgtermiņā un nākamā gada sākumā grasās atvērt divus jaunus bērnudārzus.
Lai gan Jelgava situāciju risina, tomēr arī tur, tāpat kā Rīgā, pašvaldību bērnudārzos rindā nākas gaidīt pat trīs gadus, stāsta Mārtiņš, kura dēlam bija ilgāk jāgaida rindā arī tāpēc, ka viņš dzimis gada beigās, jo bērni, kas dzimuši gada sākumā, ir pirmie rindā, bet tie, kas dzimuši gada beigās - jau dārziņā netiek.
Latvijā ļoti daudz tiek runāts par dzimstības palielināšanu, tāpēc Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa uzskata, ka valstij būtu nopietni jāizvērtē un jāseko situācijas attīstībai.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Baiba Bašķere lielāko daļu vainas par rindām uzveļ pašvaldībām, jo, viņasprāt, piedāvātie risinājumi - auklīšu un privāto bērnudārzu līdzfinansējums - ļauj tām darboties diezgan kūtri.
Diez vai pašvaldības enerģiski risina bērnudārzu rindu problēmas, jo ir ērts pakalpojums – privāto dārzu un auklīšu pabalsts, tāpēc šīs atbalsta programmas ir terminētas līdz 2015. gada beigām, lai pašvaldības vairāk vai mazāk risinātu problēmu, norādīja Bašķere.
Iesaka bilingvālo izglītību kā risinājumu
Vietu mazākumtautību bērnudārzos bieži negrib vai baidās izmantot latviešu ģimenes, tāpēc viens no risinājumiem ir bilingvālā izglītība jeb izglītība divās valodās.
Vienā no šādām pirmsskolas izglītības iestādēm Rīgā apmācības notiek gan latviešu, gan krievu valodās. Trīs četru gadus veci puikas un meitenes iet rotaļā ar audzinātāju Annu. Viņa bērniem skaidri izrunā vārdus gan latviešu, gan krievu valodā un arī uzdod bērniem latviski pastāstīt, kā var zināt, ka iestājies pavasaris, vai jautā, kā krieviski ir knābis.
Šajā grupā bērni ir jau gadu, un bērnudārza vadītāja Ināra Bukovska uzsver, ka progress ir acīmredzams. Viņa stāsta, ka elementāras lietas bērni saprot abās valodās un vārdu krājums viņiem ir pietiekami liels.
Viņasprāt, tas ir iespējamais risinājums rindu mazināšanai, taču vecākiem trūkst informācijas vai ieinteresētības.
Arī agrīnās attīstības speciāliste Tija Zīriņa uzskata, ka bilingvālā apmācība ir lielisks risinājums un tādējādi bērni iemācās valodu, kas attīsta viņu izziņu. Procesā notiek abu valodu apguve, valodu nevis māca, bet iemācās, jo bērnam ir interese par valodu, bērnudārzu un saskarsmi ar bērniem.
Šajā procesā otrās valodas apguve notiek pakāpeniski, bet īsākā laikā, notiek abu valodu lietošana, kas sekmē izziņas attīstību, un tas noteikti ir ieguvums bērnu vispārējais attīstībai, ja vien nenotiek pārāk strauji un bērns spēj pats tam sekot līdzi, skaidro Zīriņa.
Viņa uzskata, ka dārziņā noteikti vajadzētu iet, jo tur bērns vislabāk apgūst saskarsmi. Taču pagaidām tikt bērnudārzā, kā apstiprināja visi uzrunātie vecāki, nemaz nav tik vienkārši.
