Neskatoties uz diezgan stingrajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kuri ASV tika noteikti pirms vairāk nekā gada, kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti vairāk nekā 35 miljoni inficēšanās gadījumu un vairāk nekā 620 tūkstoši nāves gadījumu. Tik augsti rādītāji var būt daļēji izskaidrojami ar to, ka, pakļaujoties aizliegumiem pulcēties sabiedriskās vietās, cilvēki neuzskata, ka ierobežojumi attiecas arī uz ģimenes svētkiem. Tie ir nelieli privāti pasākumi, kuros mēs tiekamies ar tiem, kurus pazīstam un kuriem uzticamies. Un tieši tas padara šādas tikšanās bīstamas, uzsver ASV analītiskā centra RAND pētnieks Kristofers Veilijs. Viņš ir līdzautors pētījumam, kurā, pēc autoru domām, demonstrēta saistība starp dzimšanas dienas svinībām ģimenes lokā un tām sekojošajam saslimstības pieaugumam ar Covid-19.
Labākā diena riska novērtēšanai
Ar ko jūs riskējat, sapulcinot uz privātiem svētkiem nelielu grupu cilvēku, kurus labi pazīstat? Un kāpēc pētnieki izvēlējušies inficēšanās riska novērtēšanai tieši dzimšanas dienas?
Pirmkārt, tie ir īpaši gadījumi, kuri dod cilvēkiem pārliecinošu iemeslu sapulcēties pat pandēmijas laikā. Otrkārt, dzimšanas diena ir visiem, un tas, ja ir dzimšanas dati, dod iespēju izpētīt šīs dienas (precīzāk sakot, tās svinēšanas) ietekmi individuālā līmenī. Treškārt, dzimšanas dienas ir izkliedētas pa visu gadu un tāpēc tām nav jābūt saistītām ar citiem faktoriem, kuri ietekmējuši pandēmijas dinamiku.
No pētījuma viedokļa, dzimšanas dienas ir ideālais "dabiskais eksperiments", kuru var izmantot, lai kvantitatīvi novērtētu riskus inficēties ar koronavīrusu, kad sapulcējas cilvēki, norāda pētnieks.
Pētījums balstīts valsts mēroga izlases datos par gandrīz trim miljoniem amerikāņu mājsaimniecību. Tām visām bija kompānijas "Castlight Health" medicīniskā apdrošināšana. Kompānijas datu bāzē glabājas ziņas par klientu, tostarp bērnu, dzimšanas dienām, kā arī informācija par diagnozi Covid-19 (ja tāda bijusi) un par to, kad tā noteikta.
Pētnieki novērojuši saslimstības ar Covid-19 dinamiku katrā nedēļā no 2020. gada janvāra līdz novembrim, pievēršot uzmanību tām mājsaimniecībām, kuru locekļiem šajā nedēļā bijusi dzimšanas diena. Izrādījies, ka apgabalos, kuros ir augsts koronavīrusa pārneses līmenis, iespējamība inficēties mājās palielinājās par 30% divu nedēļu laikā pēc kāda mājsaimniecības locekļa dzimšanas dienas salīdzinājumā ar mājsaimniecībām tajā pašā apgabalā, kurās tajā nedēļā dzimšanas diena nevienam nebija bijusi. Tas atbilst absolūtajam palielinājumam par 8,6 gadījumiem uz 10 tūkstošiem cilvēku salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kurās dzimšanas dienu nebija.
Apgabalos ar zemu Covid-19 izplatības intensitāti zinātnieki nefiksēja tādu inficēšanās paaugstināšanos pēc dzimšanas dienām, norāda Kristofers Veilijs.
Visbīstamākie ir bērnu svētki
Dzimšanas dienu un saslimstības saistība izrādījusies vēl acīmredzamāka ģimenēm ar bērniem. Divas nedēļas pēc bērna dzimšanas dienas jaunu Covid-19 gadījumu skaits pieauga par 158 uz 100 tūkstošiem cilvēku salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kurās attiecīgajā nedēļā šādu datumu nebija. Pieaugušo dzimšanas dienām palielinājums bija 58 uz 100 tūkstošiem cilvēku.
Zinātnieki pieļauj, ka tik liela starpība ir saistīta ar to, ka bērnu dzimšanas dienas ballītes vecākiem ir grūtāk atcelt, viesu tajās ir vairāk, bet pret drošības pasākumiem (maskas, distancēšanās) attieksme ir liberālāka.
Pētījumā ņemts vērā arī laikapstākļu faktors – autori pieņēma, ka lietus laikā cilvēki atradīsies telpās, un tas palielinās inficēšanās iespējamību. Tomēr nekāda saistība starp nokrišņiem dzimšanas dienās un saslimstības pieaugumu netika konstatēta.
Turklāt pētījumam bija viens svarīgs ierobežojums – autoriem nebija datu par to, vai patiešām šajās dienās mājsaimniecības rīkoja svinības ar lūgtiem viesiem. Tika ņemts vērā tikai pats dzimšanas dienas fakts, un gadījumu skaita pieaugums pēc divām nedēļām bija būtisks.
Pētījuma rezultāti apstiprina, ka ģimenes un privāto svētku "ieguldījums" Covid-19 izplatībā var būt visai jūtams. Iepriekš ASV Slimību kontroles un profilakses centrs nonāca pie līdzīga secinājuma, izanalizējot Covid-19 uzliesmojumus pēc kāzu svinībām Menas štatā.
Domājams, ka šādās svinībās visbiežāk notiek "superinficēšanās" gadījumi, kad viens inficētais īsā laikā var aplipināt desmitiem cilvēku. LSM.lv par šo bīstamo fenomenu pirmo reizi rakstīja pirms nedaudz vairāk kā gada. Kopš tā laika "superinficēšanās" kļuvušas daudz iespējamākas, jo parādījušies jauni, lipīgāki koronavīrusa celmi.
Ar īpašu lipīgumu izceļas, kā jau rakstīja LSM.lv, tā dēvētais Indijas jeb delta celms, kurš kopā maija izplatās arī Latvijā un tagad tiek konstatēts jau apmēram 80% inficēšanās gadījumu. Pēc Austrālijas datiem, kā ziņo BBC, ja šīs celms tiek ievazāts mājsaimniecībā, tas tiek nodots tālāk ar simtprocentīgu iespējamību, tas ir, inficējas visi kopā dzīvojošie cilvēki. Ar vecākiem celmiem tādā pašā situācijā inficējās tikai 25% ģimenes locekļu, tātad – katrs ceturtais
