Benzīns, eksports, pensijas: kā Latviju ietekmēs «Covid-19» un naftas cenu kritums

Koronavīrusa izplatīšanās ne tikai draud paralizēt Eiropas ekonomiku (par ekonomikas krīzes sākumu jau izteikušies Igaunijas valdības locekļi), Latviju ietekmēs arī naftas cenu un rubļa kursa kritums.

Kāpēc mēs par to atkal rakstām

Jo kopš iepriekšējā prognožu apkopojuma publicēšanas situācija būtiski mainījusies. Koronavīrusa epidēmija ne tikai pārvērtusies par pandēmiju. Parādījies arī jauns faktors, kuru eksperti iepriekš prognozēs nebija iekļāvuši – naftas cenu kritums.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pirms divām nedēļām laba scenārija gadījumā pieļāva ekonomikas pieauguma palēnināšanos par 1,5%. Tagad viņš teic, ka pat variants ar pieaugumu, kas lielāks par 1%, šķiet optimistisks:

"Protams, mēs vēl nezinām, cik tālu tā vīrusa izplatība ies, un no tā ir atkarīga ietekme uz ekonomiku. Šogad varētu būt izaugsme zem 1%, sākumā biju domājis drīzāk par 1–1,5%. Situācija diezgan dinamiski attīstās, skaitļi par Latvijas ekonomiku janvārī un februārī – vēl pirms vīrusa – liecināja, ka izaugsme īpaši ātrāka nebija. Ir problēmas tranzītā, rūpniecībā, un tas bez vīrusa. Un, ņemot vērā vīrusa izplatīšanas Eiropā, Itālijā, prognozes var mainīties pa nedēļām. Labā ziņa ir tā, ka mēs neredzam to ietekmi tiešā veidā, saslimušo skaits ir mazs, līdz ar to nav ietekmes uz tūrismu. Bet netiešā ietekme aug."

Nafta kļuvusi lētāka. Vai daudz lētāka?

Jā, ļoti daudz. Pēc statistikas, tas ir otrs lielākais kritums vienā dienā visā tirdzniecības vēsturē. Vēl vairāk naftas cenas krita 1991.gadā Persijas līča kara laikā.

Pirmdien, 9. martā, pēc Krievijas atteikšanās no vienošanās ar OPEC par naftas ieguves apmēru samazināšanu naftas cenas pasaules tirgos krita par vairāk nekā 30% – cena par barelu "Brent" markas naftas dienas laikā samazinājās no 45 līdz 31 ASV dolāram, ceturtdien svārstoties 33-36 dolāru robežās. Salīdzinājumam – pēdējā gada laika augstākais cenu līmenis bija 75 dolāri par barelu, tas bija pagājušā gada aprīlī.

Sekojot naftas cenu kritumam, samazinājās arī Krievijas rubļa kurss: gada sākumā Maskavas biržā kurss bija 67-70 rubļi par eiro, bet pirmdien tas saruka līdz 85 rubļiem, ceturtdien nedaudz atgūstot zaudējumus un paceļoties līdz 83 rubļiem par eiro.

Vai arī benzīns kļūs lētāks?

Jā. Taču ar septiņu līdz desmit dienu kavēšanos.

"Faktiski šis naftas cenu kritums mūs jau ietekmē," portālam Rus.lsm.lv sacīja Sandis Šteins, kurš iepriekš daudzus gadus vadījis degvielas uzpildes staciju tīklu "Statoil Latvija", bet tagad vada vietējo tīklu "Kool".

"Cenas degvielas uzpildes stacijās jau ir kritušās un turpina diezgan ātri samazināties, jo iepirkuma cena iet uz leju.

Ja runājam par pirmdien notikušā naftas cenas straujā krituma ietekmi – pirms nedēļas iepirktā degviela bija par 10 centiem litrā lētāka, nekā vairumtirgotāji piedāvā šodien. Šī nobīde ir vidēji apmēram septiņas līdz desmit dienas, kuru laikā naftas cenu kritums sasniedz degvielas uzpildes stacijas."

Pēc “Kool” vadītāja teiktā, naftas cena veido apmēram 40% no galīgās degvielas litra cenas uzpildes stacijā. Akcīzes nodoklis veido vēl nedaudz vairāk kā 40%, tad vēl jāpieskaita arī pievienotās vērtības nodoklis un biznesa piecenojums. "Tagad degvielas uzpildes staciju operatori cenšas izpārdot produktu, kurš tika iepirkts agrāk un dārgāk. Visiem gribas pircējiem ātrāk piedāvāt labāku cenu."

Vai kritums ir uz ilgu laiku?

Diez vai.

Maz ticams, ka tik liels naftas cenu kritums būs ilglaicīgs, sarunā ar Rus.lsm.lv pieļāva Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Gatis Ābele.

"Pirmie modeļi attiecībā uz naftas cenu un pašreizējo pieprasījuma krīzi, ko sagatavojusi Starptautiskā enerģētikas aģentūra, rāda, ka, pēc pesimistiskā scenārija, pieprasījums un līdz ar to arī cenas varētu sākt atgriezties [iepriekšējā līmenī] jau šī gada beigās. Un tas ir pesimistiskais variants. Vēl divi citi scenāriji prognozē pieprasījuma un cenu atjaunošanos ātrāk. Līdz ar to es neteiktu, ka tas cenu kritums ir ilgtspējīgs. Tas neturēsies gadu un vairāk."

Vai kļūs lētāks siltums un elektrība?

Jā, bet nez vai cenu samazinājums būs būtisks.

Tarifu sistēma Latvijā ļauj operatīvi tos pārskatīt atkarībā no situācijas izejvielu tirgos, paskaidroja Ābele.

"Tajās pašvaldībās, kur ir liela ekspozīcija uz gāzes cenām, tur pie zināmām svārstībām – piemēram, gāzes cenu samazināšanas rezultātā – mēs diezgan ātri varam izmainīt visu siltuma tarifu. Taču te ir viena detaļa: jau ilgāku laiku naftas cenas ir atrāvušas no gāzes cenām, un pēdējās jau bija sasniegušas vēsturiski zemāko līmeni, vēl pirms sākās šī krīze. Tagad, protams, tas tikai pastiprināsies. Un ir zināms, ka vairāki pašvaldības siltuma operatori, tostarp "Rīgas siltums", pirms šī naftas cenu sabrukuma bija ieplānojuši tarifu samazinājumu jau tuvākajā laikā."

Vai "Latvenergo" nopelnīs vairāk?

Jā.

Kā uzsvēra Gatis Ābele, Latvijas enerģētikas gigants "Latvenergo" ir atkarīgs ne tikai no ūdens līmeņa Daugavā, kas plūst caur hidroelektrostaciju kaskādi, bet arī no gāzes cenas.

"Viņiem gandrīz puse [saražotās elektroenerģijas] nāk no hidroresursa, otra puse – no dabasgāzes koģenerācijas turbīnām. Un šīs cenu svārstības viņiem ir izdevīgas.

Esošajā situācijā, kad ir salīdzinoši zemas cenas gāzei un salīdzinoši augstas cenas elektrībai, tas pagaidām ļoti labi atspuguļojas."

Vai eksports uz Krieviju saruks, sekojot rubļa kursam, kas samazinājās pēc naftas cenu krituma?

Visai ticami.

"Tas noteikti mūs ietekmēs, jo uz Krieviju vēl joprojām iet 8-9% no Latvijas eksporta," Rus.lsm.lv rubļa kursa kritumu komentēja ekonomists Mārtiņš Āboliņš. "Tagad valūtu svārstības ietekmēs arī Latvijas eksportu un Krievijas tūristu spēju atbraukt pie mums. Ja šī situācija ar zemajām naftas cenām ievilksies, tas skars arī mūs.

Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2018. gadu, Latvijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,1 miljardu eiro, un Krievija bija mūsu valsts trešais lielākais tirdzniecības partneris. Turklāt eksports uz Krieviju veidoja 1,6 miljardus eiro – tas ir 8,8% no visa Latvijas eksporta. Visvairāk uz Krieviju tika eksportēta pārtikas rūpniecības produkcija.

Krievijas statistikas dati tradicionāli atšķiras un ir lielāki metodoloģijas īpatnību dēļ (tiek ņemts vērā arī Krievijas tirdzniecības apgrozījums ar citām valstīm, ja tas notiek pāri Latvijas robežai). Krievijas Ārlietu ministrijas vērtējumā Krievijas un Latvijas tirdzniecības apgrozījums 2018. gadā bijis 5,2 miljardi dolāru (4,6 miljardi eiro).

Ko saka Zemkopības ministrijā

Kaitējumu novērtēsim pēc pusgada.

Zemkopības ministrijas preses dienestā Rus.lsm.lv pavēstīja, ka Krievija joprojām ir ministrijas pārraudzīto nozaru galvenais noieta tirgus. Turklāt liela daļa eksporta uz šo valsti ir alkohols un bezalkoholiskie dzērieni. Vēl uz Krieviju tiek eksportēti dzīvie augi (koki, ziedi u.c.), kakao konditoreja, eļļas augi, dzīvnieku un augu tauki, pārtikas rūpniecības atliekas, dažādi jaukti pārtikas produkti, konservēti augļi un dārzeņi, graudaugi. 

Pēc Zemkopības ministrijas prognozes, rubļa kursa krituma sekas varēs novērtēt apmēram pēc pusgada, kad parādīsies dati par martu un aprīli: "Skaidrs, ka kursa samazinājums ietekmēs Krievijas iedzīvotāju pirktspēju un pieprasījumu, kas var atstāt ietekmi uz mūsu eksportu uz Krieviju."

Zemkopības ministrijas preses dienests pavēstīja Rus.lsm.lv, ka 2019. gadā, pēc provizoriskiem "Eurostat" datiem, Latvija uz Krieviju eksportēja lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus 729,7 miljonu eiro vērtībā, kas bija 25% no Latvijas kopējā lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtības (šie dati ietver arī reeksportu), un tas bija par 14% vairāk nekā 2018. gadā.

Vai tiks skarta arī farmācijas rūpniecība?

Jā, tikai pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā.

Farmācijas rūpniecība ir tradicionāli atkarīga no noieta Krievijā – tā,piemēram, uzņēmumam "Olainfarm" Krievija vēsturiski ir lielākais eksporta tirgus. Starp citu, līdzīgus (un pat vēl straujākus) rubļa kursa kritumus uzņēmums pārdzīvojis ne reizi vien.

"Pēdējos desmit gados "Olainfarm" grupa daudzreiz piedzīvojusi tādas straujas valūtas svārstības," Rus.lsm.lv sacīja kompānijas pārstāvis Jānis Dubrovskis. "Atšķirībā no šiem gadījumiem, tagad "Olainfarm" ir būtisks daudzums finanšu līdzekļu (pagājušajā gadā uzņēmuma peļņa bija 27 miljoni eiro – S.P.), un tas ļauj līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi. Turklāt, pateicoties meitasstruktūras izveidei Krievijā, mārketinga izdevumi Krievijā būs rubļos, un tas ļaus samazināt starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem rubļos."

Kritiskāk situāciju vērtē bijušais "Olainfarm" valdes loceklis, tagad – privātais investors Salvis Lapiņš: “Tas var skart kompāniju ļoti spēcīgi, īpaši ņemot vērā, ka pagājušā gada beigās daudz produkcijas tika nosūtīts uz Krieviju – esmu pārliecināts, ka par lielāko daļu vēl nav samaksāts. Bet tas ir rubļu aktīvs. Un, ja pateicoties valūtas kursam (nostiprinājās “Olainfarm” noieta tirgu valūtasS.P.), pagājušajā gadā viņi kā "dāvanu" ieguva divu miljonu eiro peļņu, tad baidos, ka tagad šie divi miljoni var tikt zaudēti ar uzviju. Turklāt jautājums ir par to, kā Krievijas vairumtirgotāji ievēros saistības norēķināties par produkciju un vai [“Olainfarm”] nebūs jāveido uzkrājumi [problemātiskajiem debitoru parādiem].” 

Vai uzkrājumi pensijām zaudējuši vērtību?

Jā. Visvairāk – aktīvie plāni.

Pirmdien, 9. martā, pasaules biržas piedzīvoja panisku izpārdošanu, kāda nebija novērota jau daudzus gadus. Vācijas akciju cenu indekss DAX vienā brīdī bija nokrities par 10%. Līdz biržu slēgšanai Eiropas un Amerikas tirgi bija zaudējuši apmēram 7% vērtības. Ja rēķina, salīdzinot ar nesen sasniegtajiem maksimumiem, tad Eiropas biržu indekss STOXX 600 līdz ceturtdienai saruka par 27%, amerikāņu S&P 500 – par 19%.

Tas ietekmēja ienesīgumu Latvijas otrā līmeņa pensiju plāniem, kuros 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju uzkrājuši 4,3 miljardus eiro.

Aktīvie pensiju plāni, kuri investē akcijās līdz 75% no uzkrājumu summas, trešdien, 11. martā, demonstrēja, ka to vērtība ir būtiski samazinājusies salīdzinājumā ar agrāk sasniegtajiem maksimumiem, un par pēdējiem 12 mēnešiem gandrīz visiem bija nevis pieaugums, bet mīnusi. Piemēram, ja pensiju plāna "Indexo Jauda 16-50" daļa tikai nedaudz mazāk nekā pirms mēneša maksāja apmēram 1,25 eiro (gada pieaugums – 18%), tad trešdien – vairs tikai 1,05 eiro (par 0,4% mazāk nekā pirms gada).

Salīdzinoši ieguvēji izrādījušies tie, kuri jau iepriekš pārgāja no aktīvajiem uz konservatīvajiem pensiju plāniem, kuri akcijās iegulda līdz 25% pensiju kapitāla.

Varbūt labāk pāriet uz konservatīvo pensiju plānu?

Drīzāk nav vērts, ja vien neesat finanšu eksperts.

“Atkārtošu to, ko runā visa pensiju industrija – izvēlieties to produktu, kurš atbilst jūsu dzīves ciklam,” Rus.lsm.lv sacīja “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs. “Ja līdz pensijai vairāk nekā 20 gadu, tam jābūt aktīvajam ieguldījumu plānam. Tā ir regulāru iemaksu matemātika, kas reāli darbojas. 20 gadu perspektīvā, ja nebūs pasaules gala, viss būs dārgāks. Bet, ja pensijā jāiet pēc pusgada, tad ir slikti, vajadzēja agrāk parūpēties un pāriet uz konservatīvo plānu. Ja līdz pensijai palikuši pieci gadi – jāpāriet, neskatoties uz to, kas notiek tirgos.”

Kas būs tālāk?

Vienīgais, ko var teikt droši – situācija mainīsies ļoti ātri.

Šo frāzi eksperti, kas prognozē sekas ekonomikai, atkārto visbiežāk. Piemēram – ja pirms divām nedēļām "airBaltic" Rus.lsm.lv pavēstīja, ka manāma tikai neliela rezervāciju samazināšanās lidojumiem uz Itāliju, tad trešdien, 11. martā, aviokompānija informēja, ka samazinās (atlaidīs vai liks doties atvaļinājumā) līdz 250 cilvēkus.

Pasaules Veselības organizācija trešdien paziņoja par globālo pandēmiju – slimības izplatīšanos ātri un visur. LSM.lv turpinās sekot notikumu attīstībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti