Šogad vien piecas gājējiem nedrošas vietas gaida pārvērtības, lai gan kājāmgājēju ceļu infrastruktūra būtu jāuzlabo daudzkārt vairāk. Līdz šim apzinātas aptuveni 70 gājējiem nedrošas vietas, ko mēģina sakārtot pakāpeniski. Lai arī policija gājējus uzskata par vienu no problemātiskākajām satiksmes kategorijām, ātrāki ceļu uzlabojumi neesot iespējami naudas trūkuma dēļ. Ja atvēlēs lielāku finansējumu gājēju ceļu sakārtošanai, pietrūks bedru mazināšanai.
Gājējiem bīstamie Ieriķi un Melturi
Latvijas Radio jau stāstīja par divām gājējiem nedrošām vietām Amatas novadā. Viena no tām ir Ieriķos, kur ir nepārredzama pāreja un gar šoseju nav izbūvēts gājēju celiņš. Iedzīvotāji satraucas arī par Melturu pieturu, kas ir pārāk tuvu ceļam un kur nākas gaidīt skolas autobusu.
Lūk, viens stāsts: "Bērni, piemēram, no ciemata Bille, ja viņiem jānāk, pēc ceļu satiksmes noteikumiem, par šo ceļa malu, tad viņi staigā metru no smagās satiksmes mašīnas sāniem."
Mareks Liepiņš ir viens no skolēnu vecākiem, kurš pauž satraukumu par Melturu pieturas bīstamību un jāteic - stāvot autobusu pieturā, kas ir pašā šosejas malā, ir sajūta, ka tūlīt tūlīt aizķers kāda no garām braucošajām fūrēm. "Cik tā ir - divi metri no lielā ceļa? Ja tie bērni stāv kādi 5-6 no rīta un kaut ko vēl knosās, tur nav , nu patiešām nav droši. (..) "
Otrs bīstamais ceļa posms uz Vidzemes šosejas, par ko ir uztraukti Amatas novada iedzīvotāji, ir Ieriķos. Šis ciemats tā ir izveidojies, ka atrodas abās šosejas malās un, kā stāsta, novada pašvaldības projektu koordinatore Zane Pīpkalēja - lai saņemtu dažādus pakalpojumus, gribot negribot nākas šķērsot šoseju vai arī pa to iet. Problēma ir - gar šoseju nav gājēju celiņš un ir izveidota gājēju pāreja, kas nav ne labi pamanāma, ne apgaismota īpaši diennakts tumšajā laikā."
Arī Salaspilī gājējiem nedroši
Šādas gājējiem nedrošas vietas ir arī citviet, piemēram, uz Rīgas-Daugavpils šosejas. Tāda ir Salaspils gājēju pāreja, kas atrodas krustojumā - vietā, kur no šosejas nogriežas uz Salaspils galveno - Rīgas ielu. Salaspilietis Sergejs stāsta, ka mājupceļā no darba viņš ik dienu šķērso gājēju pāreju, un bieži tas ir īsts pārbaudījums:"Bieži es eju, mani izsēdina darba biedri, kad atved no darba pilsētā. Es eju, un kustība ir intensīva un nākas stāvēt un gaidīt, līdz pabrauks daži nekaunīgie un kāds normāls noreaģēs un nolems palaist. (..) Jāgaida kādas 20 sekundes līdz pusotra minūte."
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka vairāk gājēju pārēju izmanto vasarā, jo daudz cilvēku dodas atpūsties pie Daugavas, kas atrodas ielas otrā malā. Tāpēc arī pagājušajā vasarā pie gājēju pārejas norīkoti dežuranti, kuri palīdzējuši regulēt iedzīvotāju un satiksmes plūsmu. Salaspiliete Valentīna stāsta, ka šie regulatori gan ne vienmēr līdzējuši: "Tad te kaut kādus bezdarbniekus, simtlatniekus [norīkoja], lai regulētu ceļu. Bet tur paši piedzērušies, vai tad tur var ceļu regulēt."
Valentīna, kurai gājēju pāreju nākas šķērsot, lai nokļūtu dārziņā, atzīst - ja būtu izvēle, ietu pa citu ceļu. "Tur tak nobraukt var. Tur bieži vien ir avārijas. Man pašai, es vienu reizi eju - likās, ka auto apstājās, bet nekā. Vēlāk policija noturēja, bet cik tur vajadzēja, lai nobrauktu. Vienreiz te vasarā velosipēdists viss mētājās, policija."
Salaspilī sastaptās skolnieces Undīne, Karīna un Laura stāsta, ka negadījumā uz gājēju pārejas cietusi viņu draudzene un nokļuvusi slimnīcā. "Te draudzeni notrieca. Nu, ne jau notrieca, bet uzbrauca virsū. Tagad viņa vesela." Visas trīs skolnieces vienprātīgi norāda, ka gājēju pāreja noteikti būtu jāregulē.
"Te vajag luksoforu. Tāpēc, ka parasti nevar pāriet. Visu laiku brauc un neapstājas. Ilgi jāstāv parasti ir."
Tikmēr salaspiliete Tamāra saka, ka nedrīkst vainot tikai autovadītājus - viņasprāt, bieži vien gājēji cieš pašu nevērības dēļ. "Cilvēkiem vajag skatīties, kad pa gājēju pāreju iet pāri ielai. Ir tādi, kas neskatās pa malām un tik iet pāri. Es nekad, es pati esmu autovadītāja un zinu, kā tas ir, kad ir strauji jābremzē. Tas nav iesējams. Paši gājēji bieži vien ir vainīgi."
Turpretim saslaspilietis Oļegs domā, ka satiksme uz šosejas nemaz nav tik intensīva un tagad situācija vēl ir salīdzinoši laba, jo pirms vairākiem gadiem bija daudz grūtāk tikt pāri ielai. "Pāriet tur var. Kā pieej, tā auto apstājas. Te agrāk vispār nebija gājēju pārejas, cilvēki pirms aptuveni pieciem gadiem vienkārši skrēja pāri."
Šī Salaspils gājēju pāreja būs viena no piecām nedrošajām vietām, ko šogad gatavojas sakārtot "Latvijas Valsts ceļi". Tur saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" sniegto informāciju paredzēts izbūvēt luksoforu, un šie plāni salaspiliešus viennozīmīgi priecē, arī Tamāru un Elvīru:"Tas būtu labi, obligāti. Luksofors, tas ir brīnišķīgi. Jo cilvēki iet uz dambi, vasarā ies uz dambi šurp un turp pastaigāties pa tiltu. Būs lielāka cilvēku plūsma nekā tagad. Ziemā ir maz [cilvēku], bet vasarā obligāti vajag. Ja būs poga [luksoforam], nospiedīs to un gājēji varēs pāriet. Kad nav gājēju, lai brauc auto."
Būtiskus uzlabojumus Amatā nesola
Savukārt Amatas novada iedzīvotājiem pagaidām nav par ko priecāties - pirms četriem gadiem izstrādātajam gājēju un velo celiņam Ieriķos nauda arī šogad neatradās. Tāpat pagaidām nav zināms, kad šo projektu varētu realizēt - vai nākamgad vai arī vēlāk, stāsta par valsts ceļiem atbildīgo "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) Satiksmes organizācijas uzraudzības daļas vadītājs Guntars Brālis: "Diemžēl, samazinātā finansējuma dēļ nevaram iekļaut. Iekļausim iespēju izskatīt nākamajā gadā. Projekts stāv, projekts ir derīgs divus gadus, neteiksim, ka pēc tam jāmet ārā, bet ir jāpārskata, varbūt kaut kas tomēr jau ir mainījies. Divi gadi jau ir riņķī."
Par otru Amatas novada kājāmgājējiem bīstamo vietu - Melturu pieturu - iedzīvotāji sūdzējušies vien pašvaldībā, un par cilvēku neapmierinātību ar šo vietu par valsts ceļiem atbildīgais līdz šim nav zinājis. "Latvijas Valsts ceļos" piekrīt iedzīvotājiem - pieturvieta ir loti tuvu ceļam, taču šajā ziņā ko būtiski mainīt nav iespējams, saka "Latvijas Valsts ceļu" Cēsu nodaļas vadītājs Uldis Plendišķis: "Viņš ir tuvu, viņš ir reāli tuvu, bet ko lai dara? Mēs taču nevaram pārcelt autoceļu dēļ viena signāla masu medijos. Nevaram izmainīt autoceļu…"
Plendišķis norāda, ka Melturu pieturvietu iespējams padarīt drošāku, uzbūvējot nojumi. Tas nebūtu dārgi, un tam nepieciešamo naudu varētu atrast jau esošajā budžetā. Šim risinājumam neiebilst arī "Latvijas Valsts ceļu" galvenajā struktūrvienībā par drošību atbildīgais Ainārs Morozs. Viņaprāt, visdrošākais risinājums ir, ja autobuss mazos pasažierus uzņem ciematā, ne pieturvietā pie šosejas
Ainārs Morozs: "Tādas tās pieturas tiek būvētas - pie ceļiem. "Latvijas Valsts ceļi" vienmēr ir teikuši, ka ceļš ir paaugstinātas bīstamības objekts un pie tā cilvēkiem jābūt pēc iespējas mazāk.
Respektīvi, mēs būtu par to, lai tās autobusu vietas pie šosejas vispār likvidētu un uztaisītu ciematā. Autobuss aizbrauc pakaļ uz ciematu."
Gājējiem nedrošas - gandrīz 70 vietas
"Gājēji Latvijā ir viena no problemātiskākajām ceļu satiksmes kategorijām," saka Valsts policijas pārstāve Vineta Mistre un stāsta, ka apmēram viena trešdaļa no ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem ir tieši gājēji. Iemesli ir dažādi, tostarp gājēju nevērība pret savu drošību, piemēram, tumšajā diennakts laikā nelietojot atstarotājus.
Vineta Mistre: "Pirmkārt, ir jāvērtē pašu gājēju rīcība. Paralēli tam, protams, svarīga ir ceļu satiksmes infrastruktūra, un tā arī pēdējos gados Latvijā lielā mērā ir uzlabojusies. Gājēju pārejas tiek aprīkotas ar gaismas elementiem, lai tur tomēr būtu drošāka pārvietošanās un process norit, bet ir vēl daudzas vietas, kur, protams, šajā virzienā ir jādomā un jāstrādā."
Latvijā ir vismaz 70 gājējiem nedrošas vietas - tās kopā ar pašvaldībām apzinātas pirms vairākiem gadiem. Tostarp ir nedrošas gājēju pārejas, vietas, kur nepieciešams ierīkot gājēju celiņus. No nedrošajām vietām ik gadu sakārto vien dažas, vairāk nevar ierobežotā finansējuma dēļ. Šogad valsts ceļiem budžetā atvēlēti gandrīz 65 miljoni latu, bet no tiem satiksmes drošības programmai paredzēti 0,5%.
"Tas ir vairāk nekā bēdīgi, vairāk nekā bēdīgi", "Latvijas Valsts ceļu" Satiksmes organizācijas uzraudzības daļas vadītājs Brālis stāsta, ka kopumā kopējais finansējums ceļu infrastruktūras sakārtošanai ir nožēlojams - ja dos vairāk gājēju drošībai uz ceļiemi, tad mazāk atliks bedru labošanai un otrādi. "Daži tie projekti ir, nu, tik niecīgs tas skaits, ka jāraud ir."
Primāri uzlabo bīstamākās
Labā ziņa ir tā, ka pēdējos pāris gados finansējums satiksmes drošības uzlabošanas projektiem pieaug. Šogad par tam atvēlētajiem 340 000 latiem paredzēts realizēt piecus projektus, kas lielākoties saistīti ar neregulētu gājēju pāreju pārveidi par regulētām. Proti, Ķekavā, Lapmežciemā, Ciemupē un Salaspilī pie gājēju pārejām ierīkos luksoforus.
Kā no daudzajām vajadzībām tiek izvēlēti ik gadu prioritāri īstenojamie projekti gājēju drošībai? "Latvijas Valsts ceļu" Satiksmes organizācijas plānošanas daļas vadītājs Morozs apgalvo, ka realizējamos projektus atlasa pēc noteiktiem kritērijiem: "Mēs, pirmkārt, skatāmies bīstamību - cik ir negadījumi, tālāk izvērtējam infrastruktūru kā tādu un iespēju arī šķērsot šo ceļu, nepārkāpjot satiksmes noteikumus"
Kā piemēru, kur gājējiem ir samērā grūti šķērsot gājēju pāreju, Morozs min jau pieminēto Salaspili, kur regulētas gājēju pārejas izveide prasīs lielāko daļu no šogad gājēju drošības uzlabošanai paredzētā finansējuma. Turklāt, par šo projektu nāksies maksāt vēl nākamgad
Morozs: "Principā tur tagad uzstādītās gājēju pārejas ir nedrošas, un tur ir nepieciešams veikt uzlabojumus. Principā Salaspils ir ļoti dārgs objekts." Morozs stāsta, ka dzīvē ir pierādījies, ka nav nekas nedrošāks par neregulētu gājēju pāreju, jo cilvēki uz tām nereti jūtas pārdroši. Tāpēc neregulētas gājēju pārejas jeb tā dēvētās zebras ceļu infrastruktūras uzlabošanā arvien vairāk aprīko ar luksoforiem un apgaismo. Šajā procesā gan arī netrūkst šķēršļu, saka Morozs: "Mēs tagad cenšamies visus gājējus apgaismot, bet rodas tīri tehniskas problēmas. Lai varētu apgaismot, ir nepieciešama elektrība. Ļoti bieži ir tā, ka projektus cenšamies laicīgi uztaisīt, jo varbūt vajag izbūvēt jaunu transformatoru un visas šitās lietas. Cilvēks dzīvo Rīgā un viņam šķiet, ka visur ir elektrība."
Tikmēr auto žurnālists Arnis Blodons stāsta, kopējā ceļu infrastruktūra ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Viņaprāt, situācijas ar gājēju drošību pilsētā un ārpus apdzīvotām vietām atšķiras. Labāka tā ir pilsētā, bet nenormāla - ārpus apdzīvotām vietām, kur vijas cauri lielceļš. Ir vietas, kur tam ir grūti tikt pāri pat tad, ja tur ir arī neregulēta gājēju pāreja. Blodons uzskata, ka šajās problēmās vainojams kopēja redzējuma trūkums: "Te vairāk ir jāuzdod jautājums, vai mums ir kopēja aina un plānošana par to, kāda ir kopējā ceļu loģistika. Šodien es redzu, ka ir atsevišķas pašvaldības, kas izdomā kaut ko savā veidā. Ir "Latvijas Valsts ceļi", kas rūpējas par lielajām artērijām. Un tas viss izskatās pēc tāda sadalīta lupatu deķīša. Viena lieta ir Rīgas kompetencē, viena - valsts kompetencē, bet tādas vienotas stratēģijas, kur būvēt apļveida kustību, kur būvēt gājēju pārejas, kurā veidā izbūvēt ietves pie vai gar ceļiem, lai tiem cilvēkiem būtu kur likties. Man šķiet, ka tieši šādas loģistikas nav."
Auto žurnālists uzskata, ka lielā ceļu infrastruktūras problēma ir tā, ka šai jomai ir pārāk daudz uzraugu un noteicēju. Kopumā visiem labāk būtu, ja valstī būtu vienots ceļu infrastruktūras plānotājs, kas noteiktu vienotus principus, piemēram, kā ierīkot gājēju pāreju un organizēt kustību pa to, satiksmei uz ātrgaitas šosejām un citu.
