14.septembrī Baltkrievijā startē Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku kopīgās militārās mācības "Zapad 2017". Vēl ilgi pirms to sākuma Baltkrievijas kaimiņvalstīs un NATO pavīd satraukums par šo mācību patiesajiem un slēptajiem mērķiem un patiesajiem un slēptajiem apmēriem. Tikmēr pašā baltkrievu sabiedrībā atrod veidus, kā pajokot par mācībām.
- Bažas, ka mācībās izspēlē nevis aizsardzības scenāriju, bet uzbrukumu kādai no kaimiņvalstīm
- Gan Krievija, gan Baltkrievija uzaicinājusi starptautiskos novērotājus no visām NATO valstīm
- Nerimst bažas par krievu spēku iespējamo palikšanu Baltkrievijā arī pēc mācībām
- "Zapad" mācību neeksistējošais ienaidnieks – Veišnorija – virtuālajā vidē sāk iegūt reālas aprises
Aptuveni 12700 karavīru, 70 helikopteru un kaujas lidmašīnu, 250 tanki, 200 artilērijas tehnikas vienību un 10 karakuģu. Tieši tik liels skaits Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku oficiāli piedalīsies stratēģiskajās militārajās mācībās, kas norisināsies Latvijas un Lietuvas pierobežā. Izdomātā valstī Veišnorijā.
Kāpēc tieši šāds skaits? Tam izskaidrojums, visticamāk, ir ļoti vienkāršs – ja mācību dalībnieku skaits pārsniedz 13 tūkstošus, uz tām ir jāaicina starptautiskie novērotāji, turklāt daudz lielākā apjomā. Dažādi drošības eksperti gan uzsver, ka 12700 karavīru piedalās tikai šajās konkrētajās mācībās, taču jau mēnešiem ilgi Krievijā,
gatavojoties "Zapad 2017", tiek rīkotas dažādas paralēlas mācības, kuros iesaistīto personu skaits ir daudz lielāks – no 100 līdz pat 300 tūkstošiem karavīru.
Vērienīgs aizsardzības scenārijs?
Bet kādus tad stratēģiskās sadarbības aspektus plānots pārbaudīt un atstrādāt šo mācību laikā? Par "Zapad 2017" scenāriju vairāk stāsta Krievijas aizsardzības ministra vietnieks, ģenerālleitnants Aleksandrs Fomins: "Mācību plānā paredzēts, ka Baltkrievijas teritorijā un Kaļiņingradas apgabalā ir iekļuvušas ekstrēmistu grupas, kuras gatavojas rīkot teroristu uzbrukumus un destabilizēt situāciju savienības valstīs. Ekstrēmistiem ir ārējs atbalsts, tiek saņemta materiāli tehniskā palīdzība, ieroči un kaujas tehnika gan no gaisa, gan no jūras. Lai cīnītos ar nosacītajiem teroristiem, tiks atstrādāta virkne taktisko darbību. Notiks reģionālo karaspēka vienību pārvietošana uz bandu kontrolēto teritoriju ar tai sekojošu šo grupējumu izolāciju. Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzības vienības sniegs atbalstu sauszemes spēkiem situācijas stabilizēšanai. Baltijas flotes spēki nodrošinās operācijas reģiona blokādi no jūras puses, nogriežot grupējumiem atkāpšanās ceļus."
Jau no pirmā acu uzmetiena var teikt, ka šādu apjomīgu militāro mācību organizēšana it kā cīņai pret salīdzinoši nelielu iespējamo teroristu grupējumu izklausās, mazākais, dīvaina. Vēl jo dīvaināka liekas nepieciešamība iesaistīt arī Baltijas flotes karakuģus un, pēc atsevišķām ziņām, pat stratēģiskos kodolieročus.
Tieši tāpēc pamatotas ir kaimiņvalstu bažas par to, ka patiesībā tiek izspēlēts nevis aizsardzības scenārijs, bet gan potenciālais uzbrukums kādai no kaimiņvalstīm – šajā gadījumā Baltijas valstīm.
"Ja mēs uzliksim to uz Baltijas valstu piemēra, kādi šeit ir Latvijas armijas spēki un kā potenciāla militāra konflikta gadījumā mēs varētu gūt atbalstu no pārējiem NATO sabiedrotajiem, tad tas ir gaiss, jūras atbalsts, protams, dzelzceļš. Arī Suvalku koridors var tikt ierobežots. Tā kā te ir jāizdara ilgtermiņa secinājumi par šo mācību militārajām sekām," norāda Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Ažiotāža, un militāru draudu nav?
Kā norāda arī citi drošības jomas speciālisti, faktiski šogad mācības "Zapad 2017" ir pasniegtas kā uz delnas – tīri no konvencionālo ieroču puses un vismaz Baltkrievija ar informāciju dalās gana dāsni.
Gan Krievija, gan Baltkrievija ir uzaicinājusi arī starptautiskos novērotājus no visām NATO dalībvalstīm. Kā stāsta Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, šajā jomā Latvija pat ir izdevīgākā situācijā: "Mums ir divpusējās sadarbības līgums ar Baltkrievijas pusi,
līdz ar to mēs esam vienīgā NATO dalībvalsts, kurai ir iespēja papildu diviem oficiālajiem novērotājiem un militārajam atašejam doties papildu novērošanas misijā.
Tā kā es ceru, ka mums būs daudz vairāk informācijas, kas neradīs tik lielas bažas, un mums būs mazāk risku."
Daudzos medijos sacelta ažiotāža par mācību "Zapad 2017" patiesajiem mērķiem un slēptu militāru agresiju galvenokārt no Krievijas puses. Tomēr tā vien liekas, ka vairums ekspertu un amatpersonu ir pārliecināti, ka nekādu reālu militāru draudu ne Latvijai, ne kaimiņvalstīm nav.
Par to ir pārliecināts arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš vēl šī mēneša sākumā Igaunijā solīja drošības garantijas visiem NATO partneriem: "Mēs ļoti rūpīgi sekosim "Zapad" mācībām un uzraudzīsim aktivitātes. Mēs esam modri, bet arī mierīgi, jo mēs nesaskatām nekādus tūlītējus draudus kādam no NATO sabiedrotajiem. Tāpēc mēs aicinām Krieviju ievērot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes dokumenta burtu un garu. Laikā, kad saspīlējums ir augsts, caurskatāmība un prognozējamība ir pat vēl svarīgāka, lai novērstu iespējamos pārpratumus un incidentus."
Tomēr no Krievijas puses caurskatāmība par šīm mācībām joprojām klibo.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver, ka par spīti oficiāli noteiktajiem mērķiem ir iespējams saskatīt arī daudz plašākās tendences.
Turklāt daudz izteiktāka muskuļu demonstrēšana no Krievijas puses ir kļuvusi pēc sabiedroto spēku izvietošanās Baltijas valstīs un Polijā.
"Mēs redzam, cik daudz ir mainījies Krievijas pusē, cik daudz viņi iegulda resursus savu bruņoto spēku attīstībā, kādas vienības tiek attīstītas – tās nav aizsardzības vienības. Infrastruktūras izbūve, kas nav pārāk tālu no mūsu robežām. Šo mācību negaidītais raksturs, mācību intensitāte un lielums, kas notiek ap mūsu robežām, tas ir ļoti mainījies šajos gados – to neviens nevar noliegt, jo mēs to ik dienas redzam," saka Bergmanis.
Attiecības ar Krieviju pēc mācībām
Kā Latvijas Radio norādījis NATO aizsardzības politikas un spēju direktors Timo Kosters, no Ziemeļatlantijas alianses puses tiek darīts viss iespējamais, lai nākotnē būtu iespējams pilnvērtīgi atgriezties pie dialoga ar Maskavu.
"Mēs vēlamies panākt, lai Krievija atgriežas pie tās likumīgās kārtības pēc Aukstā kara, ko viņi paši palīdzētu veidot.
Tā būtu kārtība, kurā tiktu ievēroti noslēgtie līgumi, Krima tiktu atdota atpakaļ Ukrainai, ievērota kaimiņvalstu teritoriālā nedalāmība, atturēšanās no kaimiņvalstu provocēšanas. Tāpat jāievēro EDSO dokumenti, Vīnes vienošanās, Budapeštas memorands. Un tad mēs varēsim sarunāties. Mēs turpināsim piedāvāt un uzstāt uz dialogu ar Krieviju, jo tas ir tikpat svarīgs kā aizsardzības un atturēšanas politika, ko īsteno NATO."
Savukārt Polijas parlamenta ārlietu komitejas pārstāvis Mihals Kaminskis ir pārliecināts, ka nevajadzētu par zemu novērtēt ideoloģisko zemtekstu, kas tostarp vērojams arī šajās militārajās mācībās: "Es domāju – lai arī pašreizējā situācijā nav bažu par to, ka krievu tanki drīzumā varētu šķērsot mūsu robežu, saskatu draudus tai loģikai, kas Krievijas tautai un Krievijas valdībai rāda Rietumus kā ienaidnieku, karam pret kuru ir nepieciešams gatavoties."
Bažas par palikšanu Baltkrievijā
Gaidot "Zapad 2017" mācību sākumu, daudz lielāks satraukums valda Baltkrievijas kaimiņvalstī Ukrainā, kuras austrumos joprojām notiek karš ne bez Krievijas līdzdalības. Tieši no Ukrainas puses izskanējuši minējumi, ka Krievija varētu izmantot sev lojālo Baltkrieviju kā placdarmu turpmākiem uzbrukumiem Ukrainai arī no ziemeļu puses. Proti, pastāv nopietnas bažas par to, ka pēc militāro mācību beigām no Baltkrievijas varētu neaizvest visu krievu militāro tehniku un karavīrus, kas līdzīgi kā savulaik "laipnie zaļie cilvēciņi" Krimā varētu kalpot par pamatu jaunu Ukrainas teritoriju sagrābšanā.
Baltkrievu politikas eksperts, bijušais žurnālists un arī politiskais aktīvists Aleksandrs Feduta gan uzskata, ka baumas par krievu spēku iespējamo palikšanu Baltkrievijā tiek izplatītas tieši no Minskas: "Varai lojāli analītiķi izplata baumas, ka krievu spēki no šejienes neaizies.
Tas ir tāds savdabīgs ideoloģiskais spiediens uz Rietumiem
– ātri uzlabojiet attiecības ar oficiālo Minsku, pretējā gadījumā ar Baltkrieviju notiks tas pats, kas ar Ukrainu."
Zinot Rietumu pasaules visai jūtīgo reaģēšanu uz notikumiem Ukrainā, Krievijas militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers gan ir pārliecināts, ka pašai Baltkrievijai tiešām nevajadzētu satraukties. Taču par Ukrainu viņš nav tik pārliecināts: "Ir nepieciešams Lukašenko politisks lēmums, taču es neesmu pārliecināts par to, ka viņš tādu dos. Bet iesaistīties jaunā militārā konfrontācijā, īpaši ar Aleksandru Lukašenko, Maskava nevar atļauties. Taču radot Ukrainā bažas, ka tas tā varētu notikt,
var novest pie ukraiņu spēku aktivizēšanās, vājinot pozīcijas tajos rajonos, kur ir iespējams izdarīt reālu galveno triecienu.
Protams, ja tāds vispār būs. Pagaidām gan nav saprotams, vai reāls karš varētu izcelties."
Virtuālā Veišnorija
Taču katram tumšajam mākonītim ir arī kāda gaiša maliņa un katrā nopietnībā ir arī kaut kas nenopietns. Kamēr politiķi un militārie eksperti spriež par "Zapad" radītajiem izaicinājumiem un draudiem, baltkrievu sabiedrību ir pārņēmis jauns tā dēvētais stulbings. Proti, manevros minētā izdomātā valsts Veišnorija ir sākusi iegūt pavisam reālu ietvaru, jo neviens vien sociālo tīklu lietotājs norādījis – nav patīkami, ka daļu reālas valsts, kurā dzīvo reāli cilvēki, kāda cita valsts nodēvē par potenciāliem ienaidniekiem no neeksistējošas Veišnorijas.
Tad kāpēc gan nepadarīt šo valsti par reālu, kaut arī virtuālu?
Viens no pirmajiem, kas aizsāka šo kustību, bija baltkrievu ekonomists Sergejs Čalijs: "Es izlēmu to visu pārvērst par joku. Kā saka – laime nelaimē. Ja pilnā nopietnībā mums piedāvā izdomātu valsti, tad kāpēc gan nepiepildīt šo reģionu ar kaut kādu jēgu. Es gana daudz laika veltīju tam, lai pētītu dažādas kartes un secināju, ka Veišnorijas reģions faktiski atbilst 1994.gada prezidenta vēlēšanu tā brīža Baltkrievijas nacionālās frontes līdera Zenona Pozņaka vēlēšanu apgabalam. Ja manevru scenārijā tiek apgalvots, ka reģionā vērojama reliģiskā un nacionālā šķelšanās, tad es gribēju pievienot arī politisko aspektu.
Tā ir tāda kā alternatīvā vēsture – kā varētu būt, ja toreiz, 1994.gadā, vēlēšanu iznākums būtu bijis cits.
Šī spēle ļāva mentāli projektēt tādu Baltkrieviju, kurā ir visas ideālās īpašības un nav negatīvo aspektu. Viens no pirmajiem ierakstiem bija "Veišnorija, nepadodies!", un tālāk jau tas sāka dzīvot savu dzīvi. Varētu teikt, ka tas bija tāds kontrpropagandas mēģinājums – ja Krievijā mūsu teritorijā iezīmē ienaidnieku, cenšoties piešķirt tam negatīvas īpašības, mūsu ideja bija piešķirt šim mūsu teritorijā esošajam un no mūsu cilvēkiem sastāvošajam ienaidniekam visas ideālās īpašības, kas ir tajā Baltkrievijā, kas pastāv tagad un varētu pastāvēt kādreiz."
Veišnorija jau ir ieguvusi savu ģerboni, tai ir savs karogs, kurš simboliski ir iecerēts kā pretstats Georga lentītei, bet internetā ir iespējams pieteikties arī Veišnorijas pasei. Savukārt Veišnorijas valūta ir piecreiz vērtīgāka par ASV dolāru.
Un jāatzīst, ka politisks zemteksts šādām aktivitātēm tiešām ir jūtams. Daži komentētāji jau norāda, ka baltkrievu Veišnorija faktiski ir līdzīga separātiskajām Doņeckas vai Luganskas tautas republikām Ukrainā, tikai… pilnīgi pretēja. Neviens no Baltkrievijas izstāties nevēlas, bet tieši otrādi uzsver visu baltkrievisko, demokrātisko.
Citi eksperti jau pieļauj, ka arī šī nevainīgā akcija var pamudināt aktivizēties visai pasīvo baltkrievu opozīciju.
Savukārt pats Zenons Pozņaks, kurš negaidīti atkal nokļuvis uzmanības centrā, saka – lai arī kādi agresīvi plāni ir slēpti aiz mācībām "Zapad 2017", Maskavai tie beigsies ar vilšanos, jo baltkrievi ir sākuši smieties, un tas, kurš smejas, nebaidās. Vienlaicīgi gan viņš aicinājis potenciālos draudus nepārvērst par balagānu.
