Raidījumā "De facto" jau iepriekš stāstīts par patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, kas lūdz iespēju strādāt, lai nebūtu jāpārtiek tikai no nelielā pabalsta un ziedotāju palīdzības. Tie gan nav vienīgie ar birokrātiju saistītie šķēršļi, ar ko Baltkrievijas iedzīvotājiem, mēģinot patverties Latvijā, nākas saskarties. Bijuši gadījumi, kad palīdzība kavējas tiem, kas vēl ir Baltkrievijā, bet cer uz drošību Latvijā, novērojuši palīdzības sniedzēji nevalstiskajā sektorā. Tā vēl nesen kāds students, gaidot tiesības ierasties Latvijā, Baltkrievijā tika aizturēts.
Latvija patvēruma meklētājiem nav pretimnākošā valsts, kas izpaužas arī tagad, kad represijām pakļauti cilvēki tepat kaimiņvalstī Baltkrievijā. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā baltkrievi patvērumu lūguši retāk un arī tā dēvētās humānās jeb uz atvieglotiem noteikumiem vai paātrināti izsniegtās vīzas baltkrievi Latvijai lūguši salīdzinoši maz. Kamēr Lietuvā šādi izsniegto vīzu skaits tuvojas deviņiem simtiem, Latvija izsniegusi – 123.
Ārlietu ministrijā norāda, ka kopš augusta sākuma daudz kas mainīts, paātrinot gan vīzu izskatīšu no trīs dienām līdz vienai, gan arī nodrošinot cita veida atbalstu. Tomēr ministrijā arī atzīst, ka ir gadījumi, kad nācies meklēt individuālus risinājumus, piemēram, domājot, ko darīt, ja Latvijā ar studenta vīzu plāno ierasties students ar bērnu, kas esot nestandarta situācija. Turklāt, ja vīzu izkatīšanas ātrums ir lielā mērā atrisināts, joprojām ir problēmas, kas sagaida pēc tam, kas gan jau ir citu ministriju kompetencē.
"Jā, ir bijušas kavēšanās, ir bijušas un ir šobrīd problēmas. Ir cilvēki, kas ir pieteikušies patvēruma meklētāja statusam un pēc tam tikai sapratuši, kamēr ir šis process, nevar strādāt, un tā ir problēma, par ko arī mūsu brīvprātīgie runā," norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība).
Lai arī līdz šim diskusija par bēgļu uzņemšanu un par migrācijas jautājumiem Latvijā bijušas ļoti grūtas, ministrijā spriež, ka Baltkrievijas konteksts paver citu skatījumu uz šīm problēmu, un, iespējams, ir laiks plašākai diskusijai.
Par to arī 11. novembrī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē runāja ārlietu ministrs, gan atgādinot, ka runa ir par sistēmu kopumā. Tomēr Imigrācijas likums ir Iekšlietu ministrijas pārziņā, un uz to, ka iniciatīvai tādējādi būtu jānāk tieši no šīs ministrijas, norāda gan Ārlietu ministrijā, gan arī premjera birojā, kur "De facto", jautājot par iespējamām izmaiņām, saņēma atbildi, ka iekšlietu ministram ir jāsniedz skaidrs redzējums un priekšlikumi, kā atvieglot un padarīt vienkāršākus uzturēšanās nosacījumus patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas.
"Protams, interesanti klausīties, ka Iekšlietu ministrijai vēl kaut kas papildus ir jādara. Jāsaka, mēs ļoti daudz jau esam izdarījuši," uz to savukārt atbild iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Viņš norādīja, ka jau ir izstrādāts un saskaņošanai iesniegts jaunais Imigrācijas likums, kurā paredzēts no sešiem uz trim mēnešiem saīsināt termiņu, kurā patvēruma meklētāji nedrīkst strādāt. Ne no Iekšlietu ministrijas, ne kāda cita valdībā gan nav ziņu, kad šis likumprojekts arī varētu nonākt valdības darba kārtībā. Iekšlietu ministrs prognozē, ka tas visdrīzāk nenotiks ātrāk par nākamām gada budžeta pabeigšanu. Viņa ieskatā palīdzības sniegšanas un lēmumu pieņemšanas ātrumu turklāt nevar padarīt par pašmērķi, jo nav izslēgts, ka starp palīdzības līdzējiem patiesībā ir kāds ar Baltkrievijas drošības dienestiem saistīts.
"Tā ka nevar būt arī tāda vienkārša, ātra politika, lūdzu, brauciet visi iekšā, atvērtas robežas. Ir jābūt balansam.
Mūsu dienestiem, kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un drošības dienestam, ir jābūt spējīgam atšķirot tos cilvēkus, kuri atbilst mūsu nacionālam interesēm un kuri neatbilst," sacīja Ģirģens.
Vienlaikus gan esot jāstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un drošības dienestu kapacitāte, lai dokumentus un drošības apsvērumus varētu izvērtēt ātrāk. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem palicis bez atbildes, sacīja ministrs.
