Baltkrievija un migranti. Jaunais ierocis Putina hibrīdkara arsenālā

Eiropas Savienības valstu, Lielbritānijas un ASV kopīgā politika attiecībā pret Baltkrieviju var būt efektīva tikai gadījumā, ja tās izstrādē tiks ņemti vērā arī apsvērumi par to, kā veidot attiecibas ar Krieviju, uzskata britu domnīcas “Chatham House” eksperte.

“Viltoto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu gadadienā, 2021. gada 9. augustā, Lielbritānija, ASV un Kanāda noteica sankcijas šīs valsts ekonomikas nozarēm, kas bija vērstas pret galvenajām eksportprecēm, tādām kā kālija minerālmēslojums un naftas produkti, bet Lielbritānija slēdza savus finanšu tirgus Baltkrievijas vērtspapīriem.

Par atbildi Aleksandrs Lukašenko novēlēja Lielbritānijai “aizrīties ar sankcijām”, kas var likties tukši draudi, skatoties no droša attāluma Londonā, taču Baltkrievijas tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvai, Polijai un Latvijai – “aizrīšanās” var kļūt pavisam reāla,” raksta “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas pētniece Samanta de Benderna publikācijā domnīcas portālā.

Migrantu viļņi

Uz šīm sankcijām Lukašenko atbildēja, nogādājot caur Minsku līdz Eiropas Savienības (ES)  robežām migrantu pūļus no Tuvajiem Austrumiem. Tādu taktiku Krievija izmantoja pret Ziemeļeiropas valstīm 2015. gadā. Migrantu kā ieroča izmantošana ir hibrīdkara forma nolūkā destabilizēt ES un NATO austrumu robežas un veicināt spriedzi dalībvalstu iekšienē, kā arī starp sabiedrotajiem, raksta “Chatham House” eksperte.

Migrantu pieplūdums no Baltkrievijas puses rada morālu dilemmu Polijai, Latvijai un Lietuvai. Latvija izsludinājusi ārkārtējo situāciju pie savas robežas ar Baltkrieviju, Lietuva pie savas robežas sākusi būvēt žogu ar dzeloņstieplēm.

Situācija ar migrantiem sniedz bagātīgas iespējas propagandistiem un troļļiem sociālajos tīklos, kuri salīdzina šo žogu ar to, kas pie ASV robežas ar Meksiku tika būvēts Donalda Trampa prezidentūras laikā, apsūdz Rietumus dubultstandartos attiecībā pret Baltkrieviju un Krieviju, kā arī saindē diskusijas par migrantu un bēgļu jautājumiem.

Turklāt tas viss notiek brīdī, kad ES un Lielbritānija gatavojas jaunam bēgļu vilnim no Afganistānas, kur varu atjauno “Taliban”.

Pasākumu pie robežas pastiprināšana no ES puses apgrūtina iebraukšanu bloka valstīs baltkrieviem, kas glābjas no režīma. Tāpēc ir vitāli svarīgi, lai Lielbritānija un ES koordinētu politiku tā, lai baltkrievi, kas atstāj valsti, netiktu pakļauti briesmām migrantu krīzes ierobežošanas pasākumu dēļ, uzsver Samanta de Benderna.

Maskavas virzošā roka

Jebkurš jauns migrantu vilnis pie Eiropas austrumu robežām var pastiprināt noskaņojumu pret migrantiem un dot jaunus argumentus partijām un politiķiem, kuri pauž neapmierinātību ar migrācijas pieaugumu, kā piemēru minot šī procesa nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrību Zviedrijā un Vācijā.

“Šīs partijas arī bieži pauž preteiropeisku noskaņojumu, un tas nāk par labu Krievijai, kura ES un NATO novājināšanai jau sen mēģina atbalstīt labējos spēkus.

Radītajā migrācijas krīzē Baltkrievija kļūst vienkārši par vēl vienu instrumentu Krievijas hibrīdkarā pret Rietumu liberālajām demokrātijām, un maz ticams, ka Minska šo taktiku izmanto bez Maskavas svētības.

Pēc sankciju pēdējās kārtas Lukašenko piedraudēja ASV pārtraukt sadarbību cīņā pret kodolmateriālu kontrabandu. Šāda soļa sekas nav skaidras, tomēr ir diezgan vienkārši iedomāties, kā Baltkrievija un, iespējams, Krievija var pārvērst to par vēl vienu aspektu hibrīdkarā pret Eiropu,” ir pārliecināta eksperte.

Vajadzīga stingra un saskaņota atbilde

Pašreizējais Baltkrievijas režīms jau parādījis, ka tas bez šaubīšanās izmanto vardarbību attiecībā pret saviem pilsoņiem gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām, pilnībā ignorējot citu valstu pilsoņu drošību, – par to liecina aviokompānijas “Ryanair” lidmašīnas piespiešana nolaisties Minskā maijā. Taču gadu pēc represiju sākuma Baltkrievijā šie notikumi izzūd no ziņu virsrakstiem un pasaule pret tiem kļūst aizvien vienaldzīgāka, konstatē eksperte.

Tiem, kuri atceras Auksto karu, Samanta de Benderna kā piemērus min tagadējos seno gadījumu sirreālistiskos atkārtojumus: Baltkrievijas sportiste olimpisko spēļu laikā bēg uz Rietumiem, augsta ranga opozicionāru tiesas prāva Minskā notiek aiz slēgtām durvīm, mākslīgi radītā migrācijas krīze noved pie jaunu žogu būvēšanas pie ES ziemeļaustrumu robežas, bet uz Kijevu aizbraukušais Baltkrievijas disidents atrasts pakārts parkā.

BBC Maskavas žurnālistes Sāras Reinsfordas izraidīšana dažas dienas pēc tam, kad viņa Lukašenko televīzijas preses konferencē uzdeva jautājumu par spīdzināšanu un represijām, ļauj saprast, cik lielā mērā Krievija kontrolē situāciju Baltkrievijā.

“Tā kā Lukašenko izmanto ekstremālākus līdzekļus, lai noturētos pie varas, ir laiks apzināties, ka pie Eiropas robežām ir izstumtā valsts.

Sabiedrības palielinātajai uzmanībai attiecībā pret šo problēmu un tās ietekmi ES kaimiņvalstīs jāatvieglo lēmuma pieņemšana par stingrākiem pasākumiem.

Lielbritānijas, ASV un Kanādas sankciju jaunākā kārta Minskai būs sāpīga, taču ES iepriekšējās analoģiskā līmeņa sankcijas neapturēja vardarbību Baltkrievijā. Patiesībā gandrīz visos aspektos situācija pasliktinājās. Kamēr Lukašenko var rēķināties ar Krievijas atbalstu, sankciju efekts samazinās,” uzskata Samanta de Benderna.

Šogad jūnijā “Chatham House” ierosināja izveidot trīspusējo kontaktgrupu, kurā būtu Lielbritānija, ASV un ES, lai izstrādātu kopīgo politiku pret Baltkrieviju un apzinātu iespējamos iedarbīgos līdzekļus. Taču tie var būt efektīvi tikai gadījumā, ja tiks apspriesti arī Krievijas pretdarbības pasākumi.

Šiem pasākumiem, pēc Samantas de Bendernas domām, jāietver piekļuves ierobežošana Londonas Sitijai un citiem finanšu tirgiem naudai un uzņēmumiem, kuriem ir saistība ar Krievijas valdību. Globālajiem finanšu centriem nav lietderīgi veicināt to, lai kļūst bagātāks režīms, kurš aktīvi īsteno hibrīdkaru pret to valstu valdībām.

Rietumu sabiedrotajiem jāpāriet pie izlēmīgas rīcības, negaidot jaunus valsts atbalstītas vardarbības aktus no Baltkrievijas vai Krievijas, rezumē “Chatham House” eksperte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt