"Tas, ko neizdevās panākt bezprecedenta represiju deviņos mēnešos, kļuvis iespējams, pateicoties daudz mazāk asiņainajai, bet krietni lielāku publicitāti ieguvušajai "Ryanair" lidmašīnas nolaupīšanai. Eiropas Savienība, sapratusi, ka Baltkrievijas problēma neizzudīs pati no sevis, nolēma spert pirmo izlēmīgo soli. Jūnija beigās pret [Aleksandra Lukašenko] režīmu tika pieņemta ceturtā sankciju pakete, taču svarīgāk ir tas, ka tika noteiktas sankcijas ekonomikas nozarēm. Un tas patiešām maina spēles noteikumus," norāda Vašingtonas domnīcas "Eiropas politikas analīzes centrs" (Center for European Policy Analysis, CEPA) pētnieks, Londonā dzīvojošais "Telegram" kanāla "Nexta" autors, Londonas Universitātes koledžas doktorants Tadeušs Gičans, kura pētījumu objekts ir Baltkrievijas politiskā un ekonomiskā elite.
Komentārā, kas publicēts CEPA portālā, analītiķis vērtē, cik iedarbīgas ir sankcijas, kuras ES noteikusi Baltkrievijas režīmam.
Migranti kā ierocis un uzbrukums biznesam
Pēc masu protestiem pagājušā gada rudenī Lukašenko spēja saglabāt kontroli pār situāciju valstī. Tomēr, pēc Gičana domām, šo situāciju var raksturot kā "donbasizāciju", proti, Baltkrievijas pārvēršanu par pilnīgu izstumto valsti, kurā nav likuma varas, kas ir pilnīgi starptautiski izolēta, kurā ir iznīcināta pilsoniskā sabiedrība, vidusšķira un privātais sektors.
Pasažieru lidmašīnas nolaupīšana izraisīja lielu rezonansi, taču, pēc analītiķa domām, Aleksandrs Lukašenko pie tā negrasās apstāties.
Dažas dienas pēc incidenta ar "Ryanair" lidmašīnu Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija vairs neaizturēs narkotikas un nelegālos migrantus uz robežas ar ES. Tadeušs Gičans raksta, ka, lai sodītu ES, Lukašenko režīms nolēmis izmantot kā ieroci nelegālo migrāciju – tika iedarbināta shēma, atbilstoši kurai cilvēki no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem tiek nogādāti Baltkrievijā, bet pēc tam par samaksu tiek aizvesti līdz Lietuvas robežai.
Valsts iekšienē režīms sācis jaunu uzbrukumu privātajam biznesam. Kā piemērus autors min iespējamo Austrijas bankas "Raiffeisen Bank" un telekomunikāciju uzņēmuma "A1 Telekom" Baltkrievijas struktūrvienību nacionalizāciju. Baltkrievija apturējusi dalību ES Austrumu partnerībā, de facto atzinusi tā dēvētās Doņeckas un Luganskas tautas republikas, kā arī pasludinājusi par nacionālajiem svētkiem 17. septembri – dienu, kad 1939. gadā Padomju Savienība iebruka Polijā.
Problemātiskās sankcijas
Ieviešot sektorālās sankcijas, Eiropa ieguvusi jaudīgu ieroci, ar kuru izdarīt spiedienu uz Lukašenko. Tagad jāiemācās to pareizi izmantot, norāda CEPA eksperts.
Pēc viņa domām, viena no sankciju lielākajām problēmām ir tāda, ka tās neattiecas uz vienu no galvenajām Baltkrievijas eksportprecēm – kālija minerālmēslojumu.
Oficiāli uz šo produktu sankcijas netika attiecinātas ar nodomu, lai ES varētu pastiprināt spiedienu nākotnē.
Savukārt neoficiāli Francijas delegācija uzstāja, lai minerālmēslojums tiktu izslēgts no sankciju saraksta, kā to bija lūdzis Norvēģijas uzņēmums "Yara International", kas ir viens no lielākajiem šīs Baltkrievijas preces pircējiem.
Turklāt Eiropas Savienībā nav organizācijas, kas sekotu sankciju īstenošanai. ASV tāda struktūra ir, tā ir Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC). Tāpēc privātās kompānijas visā pasaulē baidās iekļūt ASV sankciju sarakstos.
Tas zināmā mērā izskaidro, kāpēc ES sankcijas nav iedarbīgas. Piemēram, pēc sankciju noteikšanas Krievijas lielākais kravu aviopārvadātājs "Volga-Dņepr", kas ir reģistrēts Nīderlandē, nolēma ievērot jaunos noteikumus un nelidot Baltkrievijas gaisa telpā. Tomēr dažas dienas vēlāk kompānijas lidmašīnas atkal sāka lidot virs Baltkrievijas.
OFAC Eiropas analoga izveidošana prasīs laiku, taču ES varētu operatīvi izveidot nelielu "skeletorganizāciju", kas sekotu un kontrolētu, kā tiek īstenotas pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas, pieļauj eksperts.
Kontrabanda valsts līmenī
"Tas pats notiek arī ar kontrabandu. Juridiski Baltkrievija vairs nevarēs pārdot naftas ķīmijas rūpniecības produktus ES tirgos. Tomēr Eiropas un Krievijas likumu un tirdzniecības barjeru apiešana ir viens no galvenajiem Baltkrievijas ekonomikas pīlāriem. Nelikumīga tirdzniecība Baltkrievijā bijusi valsts bizness desmitgadēm ilgi," norāda Gičans.
Viņš par to raksta ar pārliecību, paskaidrojot – daudzi Baltkrievijas specdienestu darbinieki pārgājuši opozīcijas pusē un izveidojuši savu organizāciju trimdā (BYPOL), kas atklājusi šādu shēmu detaļas.
Taču, pēc Gičana vārdiem, Eiropa saistībā ar to joprojām neko nespēj iesākt. Piemēram, rentgena aparāts uz Lietuvas dzelzceļa robežas ar Baltkrieviju sabojājies 2016. gadā un nedarbojas līdz šim laikam. Pa šo laiku simtiem vagonu, piebāzti ar nelegālām Baltkrievijā ražotām cigaretēm simtiem miljonu eiro vērtībā, iebraukuši Eiropas Savienībā caur šo kontrolposteni. Pamatīgā peļņa nonākusi Lukašenko draugu kabatās.
Neaprobežoties ar puspasākumiem
Sektorālo ekonomisko sankciju mērķis ir piespiest režīmu Minskā piekāpties un atbrīvot politieslodzītos, bet, ja tas netiks sasniegts, panākt, lai atbalsts Lukašenko Kremlim izmaksātu arvien dārgāk.
"Tas ir nākamais ES un ASV mērķis – noteikt precīzas robežas Kremlim.
Lukašenko vienmēr šantažējis Rietumus ar draudiem, ka Baltkrievija arvien dziļāk integrēsies ar Krieviju, tieši tāpat, kā viņš šantažēja Krieviju ar demokratizāciju un reformām.
Taču viņš nekad nepiekritīs nekam, kas viņam atņemtu absolūto varu, jo tas būtu līdzvērtīgi politiskai pašnāvībai.
Krievijas "isteblišmentā" nav vienotības attiecībā uz atbalstu Lukašenko. Pašlaik Kremlī darbojas divi grupējumi – Lukašenko sabiedrotie un viņa ienaidnieki. Viņa sabiedrotie ir spēka struktūru pārstāvji, kuriem patīk Lukašenko retorika par mūžīgo slāvu brālību un kopīgo cīņu pret korumpētajiem Rietumiem. Viņa pretinieki ir ierēdņi no Finanšu ministrijas, kuriem pilnīgi neinteresē, ko saka Lukašenko, bet kuri redz, cik Krievijai izmaksā šīs marionetes atbalstīšana. Pagaidām Putins vairāk sliecas ieklausīties spēka struktūru pārstāvjos, taču, jo dārgāk [Krievijai] izmaksā Baltkrievija, jo skaļākas kļūst to balsis, kuri ir kompetenti ekonomikā," norāda Gičans.
Viņš ir pārliecināts, ka, tiklīdz sankcijas stāsies spēkā pa īstam, (tas ir, tiks attiecinātas arī uz kālija mēslojumu, bet to īstenošana tiks stingri kontrolēta), Baltkrievijas režīms piekāpsies.
"Lukašenko ir dzimis politiķis, un viņš saprot, ka viņa gals ir tuvu. Jebkāda radikāla rīcība, tāda kā konstitucionālā reforma, politieslodzīto atbrīvošana vai pievienošanās Krievijai, nozīmētu viņa politisko nāvi.
Vienīgais variants, kādu viņš saskata, ir Baltkrievijas "donbasizācija". Tam būs vajadzīga pilnīga pilsoniskās sabiedrības un vidusšķiras iznīcināšana, kā arī Baltkrievijas pārvēršana par kriminālu kvazivalsti zem Krievijas lietussarga ar primitīvu autarķisku ekonomiku un iedzīvotājiem, kas dzīvo zem nabadzības robežas. Tas ir visdīvainākais scenārijs. Baltkrievija pārvērtīsies par Venecuēlu Eiropā un pēc Lukašenko aiziešanas vēl ilgi būs melnais caurums un problēmu avots. Tomēr tieši šādu scenāriju virza Lukašenko. Un Eiropas nedrošība nāk viņam tikai par labu.
Ja Eiropa nedarīs neko vairāk par pašreizējiem puspasākumiem, tas novedīs pie aizvien nopietnākas krīzes ar neatgriezeniskām sekām.
Bez ES aktīvas rīcības Baltkrievija kļūs par funkcionēt nespējīgu valsti uz Eiropas sliekšņa, bet tās infrastruktūra un ekonomika tiks sagrautas uz nākamajām desmitgadēm.
Pieņemtajām sektorālajām sankcijām jābūt nevis Eiropas centienu kulminācijai, bet to sākumam.
Eiropas Savienība to var neapzināties, bet Baltkrievija kļūs par vienu no visnopietnākajiem pārbaudījumiem Eiropas ārpolitikai daudzus gadus," rezumē "Eiropas politikas analīzes centra" pētnieks.
