Pilsoņi, kas iepriekš bija politiski neaktīvi, masveidā pievienojas neformālajai cīņai par demokrātiju. Pilsoniskā atmoda atspoguļojas arī tajā, kā rīkojas diaspora, kas līdz šī gada pavasarim nebija ne aktīva, ne konsolidēta, norāda Vācijas un ASV nevalstiskās organizācijas "The German Marshall Fund" programmu koordinatore Alevtina Sņihira rakstā, kas publicēts šīs organizācijas portālā.
Solidaritātes grupas
Pēc dažādiem datiem (.pdf), ārzemēs dzīvo līdz 1,5 miljoniem baltkrievu. Tas ir daudz, ja ņem vērā, ka Baltkrievijas iedzīvotāju skaits ir nepilni 9,5 miljoni cilvēku. Neskatoties uz to, ka daudzi etniskie baltkrievi ir tautiešu ārzemēs asociāciju dalībnieki, līdz 2020. gada pavasarim diaspora nebija ne pamanāma, ne politiski aktīva, ne konsolidēta. Situācija mainījās, sākoties prezidenta vēlēšanu kampaņai un bezprecedenta politiskajām represijām Baltkrievijā pret potenciālajiem kandidātiem un viņu atbalstītājiem, raksta Sņihira.
Šogad vairākas stihiski izveidojušās diasporas grupas organizēja protesta akcijas ārzemēs un iniciēja solidaritātes pasākumus pret pašreizējās Baltkrievijas valdības un prezidenta Aleksandra Lukašenko rīcību.
Solidaritātes grupas, kuras bieži vada gados jauni baltkrievi no diasporas, rodas tādās valstis kā Vācija, Francija, Polija, Čehija, Lietuva, Ukraina, Krievija, ASV, Kanāda un pat Indija.
Šo grupu nolūks ir piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību situācijai Baltkrievijā, pieprasīt visu politieslodzīto atbrīvošanu un nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas. Solidaritātes un atbalsta izrādīšana baltkrieviem Baltkrievijā bija viens no galvenajiem solidaritātes akciju mērķiem.
Darbs ar informāciju
Iniciatīvas grupu aktivitāte palielinājusies vēlēšanu laikā, un kopiena uzņēmusies veikt uzdevumus, kurus ir sarežģīti realizēt pašā Baltkrievijā lielā represiju riska dēļ. Diasporas grupas veltīja lielas pūles, lai konstatētu falsifikācijas mēģinājumus vēlēšanu iecirkņos ārpus valsts robežām un reģistrētu reālo balsu skaitu par alternatīvajiem kandidātiem.
Šajā nolūkā diasporas pārstāvji organizēja nobalsojušo aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem un veltīja daudz pūļu, lai kļūtu par vēlēšanu novērotājiem. Turklāt kampaņa "Golos" ("Balss") aicināja visus vēlētājus fotografēt biļetenus, lai pierādītu reālos vēlēšanu rezultātus. Kad organizatori pašā Baltkrievijā vairs nevarēja turpināt darbu drošības apsvērumu dēļ, kampaņas īstenošanu pilnībā pārņēma baltkrievu programmētāji ārzemēs.
Protestu raksturs Baltkrievijā atšķiras no protestiem citās valstīs, jo aiz tiem nestāv ne organizatori, ne elite, ne arī kāds viens līderis, norāda autore. Diasporai bija svarīga loma informācijas sniegšanā tautiešiem divās dienās pēc vēlēšanām, kad Baltkrievijā nedarbojās internets. Par vienu no galvenajiem protestētāju rīcības koordinēšanas instrumentiem kļuva "Telegram" kanāli. Tie reālā laika režīmā vāca informāciju par to, kas notiek valstī. Populārākais no tiem ar diviem miljoniem abonentu ir NEXTA, kurš darbojas ārzemēs.
Žanna d’Arka par baltkrieviem
Tā kā cīņa par demokrātiju pēc vēlēšanām Baltkrievijā kļūst aizvien aktīvāka, tas pats notiek arī ar diasporas darbību. Solidaritātes akcijas notiek turpat vai katru dienu. Arvien vairāk baltkrievu ārzemēs pievienojušies baltkrievu solidaritātes kopienām, organizē solidaritātes gājienus un pauž savu atbalstu, izmantojot mākslu un performances.
Parīzē baltkrievi ielika Вaltkrievijas vēsturisko baltsarkanbalto karogu, kas ir protestu kustības simbols, Žannas d’Arkas pieminekļa rokā.
Viņi simboliski attēlo režīma nežēlību, izmantojot mākslīgās asinis un uzzīmētas piekaušanas pēdas. Berlīnē aktīvisti pārkrāsoja Berlīnes mūra fragmentu. Tiek publicētas šokējošas ievainoto un spīdzināto baltkrievu fotogrāfijas ar aicinājumiem pārtraukt vardarbību. Baltkrievi ārzemēs iziet ielās tāpat kā viņu tautieši Baltkrievijā, taču laimīgā kārtā viņi neriskē ar savu dzīvību, raksta Sņihira.
Finansiālā palīdzība
Atbalsts neaprobežojas ar protestiem un priekšvēlēšanu aktivitātēm. Kad valdība bloķēja Baltkrievijas pūļa finansējuma platformas "Ulej" un "MolaMola", diaspora savāca vairāk nekā divu miljonu eiro lielus privātos ziedojumus palīdzībai represētajiem un protestu laikā cietušajiem. Diasporas pārstāvji paziņojuši par nodomu reģistrēt labdarības fondu un regulāri publicē atskaites par to, kā tiek tērēta šī nauda.
Līdz ar demonstrācijām un finansiālo atbalstu diaspora izplatīja patiesu informāciju par notiekošo valstī, lai piesaistītu lielāku starptautisko uzmanību un radītu informācijas plūsmu, kas būtu alternatīva oficiālajai propagandai. Masu iniciatīvas, kuras radījuši spontāni apvienojušies baltkrievi, aizstāv viņu intereses dažādu ieinteresēto pušu un politiķu vidū ārzemēs, aicinot gādāt, lai viņu tautieši Baltkrievijā būtu brīvi un drošībā.
Turpmākie centieni vērsti uz atbalstu represiju upuriem – viņiem tiek organizēta ārstēšana un rehabilitācija ārzemju klīnikās.
Diaspora par Tihanovsku
Lukašenko režīma krišana ir tikai laika jautājums, ir pārliecināta Alevtina Sņihira. Ar savu rīcību diaspora atbalsta un leģitimizē Lukašenko galveno oponenti Svetlanu Tihanovsku, kura, visticamāk, uzvarēja vēlēšanās. Turpmākie politiskie notikumi Baltkrievijā ir neparedzami, atzīst autore. Viņa domā, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Tihanovska turēs solījumu par jaunu brīvu un demokrātisku vēlēšanu sarīkošanu.
Turpmākie baltkrievu diasporas centieni visdrīzāk būs vērsti uz demokrātiskās kustības Baltkrievijā atbalstu, vienlaikus uzmanīgi vērojot, ko dara jaunie līderi, lai pārliecinātos, ka viņu rīcība ir demokrātiska.
Prodemokrātisku subjektu, tādu kā Eiropas Savienība, interesēs ir atbalstīt diasporas iniciatīvas. Šīs grupas ne tikai devušas lielu ieguldījumu Baltkrievijas demokratizācijā, bet arī turpina paaugstināt demokrātisko vērtību autoritāti kaimiņvalstīs, raksta autore.
