Kamēr tiek lēsts un rēķināts, kādu ietekmi atstās Krievijas lēmums aizliegt vairāku pārtikas produktu importu no Eiropas Savienības (ES), ASV un vairākām citām valstīm, kā arī tiek cerēts, ka rietumu ekonomiskās sankcijas uzlabos Krievijas uzvedību Ukrainā, Baltijas valstīs iedzīvotāju vērtējums par notiekošo krasi atšķiras. Mediju telpa un valoda tomēr nosaka atbildi uz retorisko jautājumu "Kam pieder Krima?" un vēl retoriskāko "Kurš vainīgs?".
Eiropas vadzis lūza pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas
Krievijas agresija Ukrainā ir galvenais iemesls, kāpēc Rietumu sabiedrība apvienojusies, lai ar dažādām sankcijām pret Krieviju apturētu tās centienus ieviest teikšanu šķietamajā slāvu brāļu zemē. Krimas aneksija, Ukrainas pakāpeniska okupācija, konflikta kurināšana un finansēšana Austrumukrainā summējusies rietumu pasaules nosodījumā, individuālos ceļošanas ierobežojumos un naudas iesaldēšanā atsevišķām personām. Pirmo divu fāzu sankcijas Kremli nav apturējušas. Konfliktam neplokot, Krievijai lojālie, kā viņi sevi dēvē - brīvības cīnītāji Ukrainas gaisa telpā notrieca Malaizijas aviolīniju lidmašīnu ar 300 cilvēkiem uz borta. Visi gāja bojā.
Eiropas pacietības vadzis ir lūzis, proti, aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienība vienojās par tā sauktās trešās sankciju paketes piemērošanu Krievijai. Nu jau tās ir ekonomiskās sankcijas, kas skar ne vien atsevišķas Kremlim pietuvinātas personas, bet arī Krievijas enerģētikas, finanšu un aizsardzības sektorus.
"Mēs gribam sagaidīt skaidru Krievijas rīcību," - Eiropas vēršanos pret Krieviju plašākā mērogā skaidro Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Viņaprāt, nevēršanās pret agresoru var radīt smagas sekas un notikumus, ko pasaule reiz jau pieredzējusi.
"Skaidra rīcība, kas vērsta uz to, lai konflikts tiktu neitralizēts, lai konflikts nevērstos plašumā, lai neietu bojā civiliedzīvotāji un lai slaktiņš beigtos. Jo citādi mēs redzam, ka diemžēl mēroga ziņā šis konflikts nu jau sāk atgādināt notikumus pirms simts gadiem, kad soli pa solim viss Eiropas kontinents tika iesaistīts kontinentāla mēroga karā," saka Pildegovičs.
Ārlietu ministrs: Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būs efektīvas
Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas nosaka aizliegumu pārdot Krievijai militāro tehniku. Lielajai kaimiņvalstij ierobežota pieeja Eiropas finanšu tirgiem, noteikts liegums aizņemties naudu Eiropas bankās, kas, pēc Eiropas savienības varasvīru domām, ietekmēs Krievijas ekonomiku. Tāpat noteiktas sankcijas, kas skar Krievijas enerģētikas nozari. Tiesa, tās attiecas uz naftas, ne dabasgāzes apriti, jo Eiropas Savienība, tēlaini izsakoties, sēž uz Krievijas gāzes adatas. Kā liecina Krievijas gāzes giganta "Gazprom" dati, kompānija 2013. gadā Eiropai piegādājusi 30% no kopējā gāzes importa. Vislielākajos apjomos gāzi no Krievijas iepērk Eiropas lielvara - ietekmīgā Vācija. Savukārt Baltijas reģions ir pilnībā atkarīgs no Krievijas gāzes vada.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijai Eiropas vienotās ekonomiskās sankcijas nosaucis par gana stingrām un efektīvām:
"Tas, ka Krievijas loma Ukrainā ir bijusi ļoti destruktīva - atbalsts separātistiem, - viņus varētu saukt par teroristiem -, ir izraisījusi situāciju, kurā Eiropas Savienībā sākusi rīkoties tā saucamās trešās fāzes ietvaros. Es domāju, ka kā brīdinājuma signāls, kā spiediena elements, stingrs, politisks elements šīs sankcijas, protams, ir efektīvas."
Arī rietumu pasaules lielvaru līderi uzskata, ka dūriens Krievijas ekonomikā ir būtisks veids, kā likt Kremlim aizdomāties. Tā piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele, neskatoties uz to, ka Krievijai un Vācijai ir ļoti ciešas tirgus attiecības, nodēvējusi sankcijas par neizbēgamām. Arī ASV prezidents Baraks Obama atzinīgi vērtējis Eiropas vēršanos pret nozīmīgākajām Krievijas nozarēm jeb sitienu zem jostasvietas. Ne vien Vecā pasaule, bet arī Savienotās Valstis nupat lēmušas īstenot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Lai gan iespējams, ka Vladimirs Putins sācis intensīvāk svīst ne vien karstā laika, bet arī piemēroto sankciju dēļ, soda līdzekļu piemērošanai var sekot pretsitiens Eiropas ekonomikai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzkata, ka Eiropa cietīs, tomēr situāciju nevajadzētu dramatizēt.
"Saskaņā ar sankcijām cietīs, kas ir fakts, arī daudzas Eiropas lielvalstis. Gan tās, kurām ir milzīgi tirdzniecības apjomi ar Krieviju, gan tās, kurām bankas sniedz pakalpojumus. Sankciju politika šobrīd ir - efektu mēģina sadalīt vienādi un proporcionāli uz visām valstīm. Tomēr es negribētu dramatizēt situāciju. Ja mēs apskatām reālos skaitļus par Krievijas atkarību no Eiropas Savienības daudzās jomās, Eiropas Savienības kopējo iesaisti attiecībās ar Krieviju, arī Latvijas iesaisti attiecībās ar Krieviju, nav mums 90% tirdzniecība ar Krieviju. Līdz ar to es domāju, ka ilgtermiņā, vidējā termiņā lielāks cietējs būs Krievija. Un es domāju, ka tie lēmumu pieņēmēji, kas atrodas aiz Kremļa sienām, to ļoti labi saprot," norāda Rinkēvičs.
"Eurostat": Krievijai vairāk vajadzīgs Eiropas tirgus nekā Eiropai Krievijas
Piemēroto ekonomisko sankciju efektus un potenciālos cietējus palīdz ieskicēt "Eurostat" dati par Eiropas Savienības lielāko ekonomiku un Krievijas savstarpējo tirdzniecības atkarību. Dati liecina, ka Krievijai vairāk vajadzīgs Eiropas tirgus nekā Eiropai Krievijas. Proti, ja Krievijai Eiropas Savienība līdz šim ir pārliecinoši lielākais importa un eksporta partneris, tad Eiropa tirdzniecības partnerību sadalījusi sazarotāk, Krieviju ierindojot ceturtajā vietā gan importā, gan eksportā. Tomēr izvērsto sankciju rezultātā, ierobežojot savstarpējās tirgus attiecības, Krievijai pastāv alternatīva pārorientēt tirdzniecību citos reģionos, piemēram, Āzijā.
Tomēr, kā norāda ekonomisti, vissāpīgāko triecienu no Krievijas puses varot izjust vārīgākais Eiropas Savienības punkts - Baltijas reģions. Arī Polija. Tieši Polija uz savas ādas jau izjutusi ābolu importa aizliegumu Krievijā.
Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Latvijas Televīzijai skaidrojis, ka, ja Krievija veiks atbildes gājienu Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām, potenciālās cietējas varētu būt Latvijas pārtikas, tranzīta un enerģētikas nozares.
"Ja mēs runājam par Eiropas savienības sankcijām kā tādām, tad tur nekāda tieša efekta uz Latvijas tautsaimniecību nav. Protams, ja Krievija pieņems lēmumu fokusēties uz Latviju ar ekonomiskajām sankcijām, tad, ņemot vērā to, ka esam maza valsts un ekonomiski esam ļoti saistīti ar Krieviju, tad, protams, efekti varētu būt diezgan postoši," atzīst Dombrovskis.
Tāpat ekonomikas ministrs atzīmē, ka, konfliktam Ukrainā ejot plašumā, gan Ukrainas, gan Krievijas ekonomika kļuvusi vājāka, līdz ar to neesot jāgaida ekonomisko sankciju radītais Krievijas prettrieciens Eiropas ekonomikai, proti, - militārais saspīlējums jau līdz šim atstājis negatīvas sekas tuvāko Krievijas kaimiņvalstu tautsaimniecībās. Piemēram, kā liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija, maijā Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies par aptuveni 17%.
Baltijas valstīs atšķirīga attieksme pret sankciju piemērošanu
Līdzīgi kā daļa ekonomistu un ražotāju, arī Baltijas sabiedrībā dažādu iemeslu dēļ valda neviennozīmīga attieksme pret Eiropas piemērotajām sankcijām lielajai slāvu valstij.
Lietuvā. "Manuprāt, sankcijas ir laba lieta, bet es gribētu sagaidīt stingrākas sankcijas. Pēc manām domām, Krievijai jābūt izolētākai no pārējās pasaules. Kremļa darbības nav labas nedz cilvēkiem, nedz cilvēcei kā tādai. Tās var izraisīt Trešo pasaules karu. Krievija ir jāaptur," - konfliktu Ukrainā kā potenciālu briesmu signālu visai pasaulei uzskata smaidīgais, augstskolas otrajā kursā studējošais lietuvietis Kristionas. Līdzīgās domās ir arī Vanda, kura uzsver Ukrainas reģionu okupāciju:
"Noteikti vajadzīgas sankcijas. Viņu darbības pret Ukrainu ir neiedomājamas. Tas ir necilvēcīgi. Nedrīkst karot, okupēt valsti. Cilvēkiem jādzīvo mīlestībā, mierā un saticībā. Līdzšinējās sankcijas nav efektīvas. Tāpat kaujinieki veic okupāciju. Ar sankcijām vajag panākt, lai Krievijai sāpētu. Lai negribētu vairs karot. Vajag stingrākas sankcijas, piemēram, saistībā ar bankām."
Lai arī Lietuvas etniskais sastāvs ar aptuveni 84% lietuviešu ir krietni vienveidīgāks nekā Latvijā, tomēr ostas pilsētā Klaipēdā dzīvo daudz krievvalodīgo. Līdz ar to jāatzīmē Baltijā raidošo Krievijas mediju pasniegtās informācijas - nereti propagandas - ietekme krievvalodīgās kopienas viedokļa veidošanā. Jauna sieviete ar diviem bērniem pie rokas Ļena uzsver ASV lomu Ukrainas krīzes kontekstā:
"Es uzskatu, ka sankcijas nav vajadzīgas, jo viss ir acīmredzami. Kāpēc Krievija, ja Ukrainā nav Krievijas karaspēka. Kāpēc Krievija? Jā, tas viss notiek netālu no Krievijas robežas, bet visiem ir skaidrs - Amerika diktē savus noteikumus, sponsorē visu šo pasākumu."
Arī citi nejauši sastaptie Lietuvas krievvalodīgie ir līdzīgās domās. Piemēram, Deniss - viedoklī dzirdama Krievijas medijiem raksturīga retorika. Arī par Ukrainas armijā iesauktajiem, no mātēm atrautajiem dēliem. Šo faktu lielās kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā labprāt uzsver.
"Tās sankcijas ir absolūti nepamatotas. Ir jāzina, ko konkrēti Krievija ir izdarījusi, lai piemērotu sankcijas. Viņi tās piemēro, bet kāpēc - to nevar paskaidrot. Tie ir putekļi. Tāpat kā amerikāņi iegāja Irākā. Irānā kodolieročus neatrada. Irākā pakāra Huseinu. Tā būs ar visiem. Tikai Amerikai vajadzīgs tas karš. Mūsu cilvēkiem, slāviem, karš nav vajadzīgs. Kolomojska armija karo pret saviem cilvēkiem. Armijā iesauc bērnus, jauniešus. Paskatieties, kā mātes raud. Viņām arī nav vajadzīgs karš. Nevienam nav vajadzīgs. Vistrakākais, ka cilvēki mirst. Viņus piespiež iet armijā. Tā ir bandītu vara. Provokācija un bandītu vara, kas apmaksāta no ASV puses."
Deniss uzskata, ka Austrumukrainā cilvēki aizstāv savas zemes, jo tās izsenis esot piederējušas Krievijai:"Piemēram, Donbasa reģions. Tā vienmēr bijusi Krievijas teritorija. Palasiet grāmatas. Palasiet Tolstoju. Tā vienmēr bijusi Krievija. Un tā to sagrābt… Un tur dzīvojošie cilvēki cīnās par savu pilsētu, teritoriju. Negrib to atdot, jo redz, kas nācis pie varas."
Igaunijā. Savukārt lielākā daļa Igaunijā uzrunāto atbalsta Eiropas vēršanos pret Kremli. Tā, piemēram, padzīvojis pāris - Grēta un Rahels - uzskata, ka Krievijas prezidents ir tirāns un Rietumu pasaulei jāapvienojas, lai viņu apturētu.
"Es pati gribu to Putinu nogalināt. - Ja Amerika pati netiek galā, Eiropai jāiet palīgā. Ja Eiropa nepalīdzēs, tad tur nav, ko darīt. Kad bija Padomju Savienība, teritorija bija liela, cilvēku bija daudz. Tagad Putins grib atkal sagrābt vairāk un vairāk. Staļins! Īstākais Staļins! Viņš saprot, ka tagad Krievijā nav nekā - Sibīrijā var ēst sniegu. Bet Ukraina ir nozīmīgs reģions."
Latvijā. Tepat Latvijā daudzi izvairās paust diktofonā viedokli par Krievijas agresiju un piemērotajām sankcijām, aizbildinoties vai nu ar nepietiekamu iedziļināšanos tematā, vai bailēm publiski izteikties. Tā piemēram, kāds kungs pusmūžā, atsakot intervijai, saka - mani par viedokli ieliks cietumā, iestarpinot - pie visa vainīga Amerika. Vai nu lielās kaimiņvalsts mediju ietekmēti, vai solidarizējoties ar cilvēkiem, kuri runā tai pašā krievu mēlē, bet realitāte ir tāda, ka visi uzrunātie krievvalodīgie baltieši nosoda Rietumu pasauli par Kremļa kritizēšanu un mēru pieņemšanu. Nereti viņi pat nesaskata jebkādu Krievijas rīcību, par ko tā var tikt nosodīta. Arī aptuveni 30 gadus vecais rīdzinieks Aleksandrs:
"Amerikai un tās sabiedrotajiem šajā jautājumā nav taisnības. Gan runājot par iejaukšanos citu iekšējās lietās, gan runājot par sankcijām. Nevienam tur nevajadzēja bāzt degunu. Nedz Krievijai, nedz Rietumiem. Bet, ja reiz tas ir noticis, es attaisnoju Krievijas rīcību ar to, ka tai nav vienalga, kas ir tās kaimiņš. Lai arī kā nebūtu, Ukraina ir slāvu valsts, radniecīga nācija. Krievija vienkārši negrib pieļaut, ka tās robežai pietuvojas ienaidnieki."
Savukārt jaunietis un aktīvs riteņbraucējs Rihards aicina pilnībā izolēt Krieviju, uzsverot, viņaprāt, Kremļa veiktās nelietības pret citu tautu.
"Beidzot visai pasaulei jāsaprot, ka Krievija ir lielākais planētas agresors, tāpēc attiecīgi arī jārīkojas - morāli un praktiski. Es nezinu, kāds varētu būt labākais veids, kā apturēt Putinu, bet droši vien prātīgi būtu norobežoties, nebūt iecietīgiem pret Krieviju nekādā veidā," saka Rihards.
Pēc Riharda domām, nav jābaidās nedz no Krievijas pretreakcijas pret Eiropu, nedz konkrēti pret Latviju. Galvenais esot drošība, par ko nav jābaidās maksāt.
Pavisam nesen, jūlija vidū, Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji vienojās, ka līdztekus Eiropas Savienības kopējām sankcijām, katra bloka valsts tiesīga noteikt nacionālās sankcijas. Par tām gan lielākā daļa uzrunāto baltiešu vien smīkņā vai atmet ar roku, sakot: ko tad mēs varam padarīt Krievijai.
Latvija bijusi pioniere vienpusējo nacionālo sankciju izvirzīšanā starp Baltijas valstīm, slēdzot robežu atsevišķām Krievijas estrādes zvaigznēm, no kurām viena ir Krievijas domes deputāts, kas Latvijā var tikt uztverts ne vien kā aizgājušā gadsimta dziedonis, bet arī musinātājs. Savukārt Lietuva, kā informē Baltijas valsts ārlietu ministrija, arī uzsākusi procedūru, kas paredz atsevišķu Krievijas pilsoņu iekļaušanu "melnajā sarakstā" iespējamā nacionālās drošības apdraudējuma dēļ.
Igaunijas ministrs: Kopīgās ES sankcijas ir efektīvākas nekā nacionālās
Triju Baltijas valstu Ārlietu ministrijās informē, ka prioritāras ir efektīvas Eiropas kopējās sankcijas. Lietuvas puse uzsver, ka valsts vadība allaž iestājusies par striktākiem Eiropas Savienības mēriem pret agresoru. Nevienprātības pieskaņu nacionālo sankciju jautājumā Baltijā rada Igaunija, kura nav rīkojusies vienpersoniski, piemērojot sankcijas. Kā atzīst Ziemeļbaltijas valsts Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, valsts nostāja ir par labu vienotām sankcijām, kas ir gana efektīvas, lai ierādītu vietu Kremlim un nacionālo sankciju piemērošana nav tās plānos.
Mēs vienmēr esam vēlējušies, lai Eiropa runātu vienbalsīgi un lai kopējā Eiropas ārlietu un drošības politika ir pēc iespējas spēcīgāka. Tas nozīmē, ka mums visiem ir nepieciešams investēt kopējā Eiropas Savienības politikā. Un es domāju, ka, ja sankcijām vai citi mēriem būs kāda ietekme, tad tām jābūt kopējām Eiropas vai Eiropas un ASV sankcijām," uzsvēra Urmass Paets.
Igaunijas ārlietu ministrs izsaka nožēlu, ka nav izdevies apturēt agresiju Ukrainā ar līdzšinējo sankciju un diplomātisko centienu palīdzību. Viņaprāt, Eiropas Savienības un ASV sankciju ievirzīšana ekonomiskā gultnē bijusi neizbēgama. Vaicāts par bažām saistībā ar Krievijas prettriecienu Eiropai un par Baltijas reģionu kā potenciālu Kremļa pretreakciju izrādes platformu, ministrs atzīmē agresora, kas šūpo drošības krēslu, apturēšanu kā primāro uzdevumu.
"Mana primārā pozīcija - numur viens ir drošība. Bez drošības un Krievijas politiskā kursa izmaiņām nav jēgas runāt par ekonomiku un pārticību. Ja mēs nevaram būt droši par to, ka Eiropas drošība ir garantēta, tad mēs nevaram runāt un cerēt uz nebeidzamu Eiropas ekonomikas izaugsmi. Ja ir nepieciešams veikt ekonomiska rakstura izmaiņas vai piedzīvot tās drošības vārdā, tad, manuprāt, kaut kas ir jāziedo," secina Paets.
Ja Krievija nerimsies savās agresijas izpausmēs, Igaunijas ārlietu ministrs atgādina, ka ekonomiskās sankcijas var tikt paplašinātas:
"Protams, es ceru, ka beidzot Krievijas līderi ieklausīsies Eiropas un pārējās pasaules balsī un mainīs politiku Ukrainas sakarā. Bet, ja neieklausīsies, ir jau paziņots - jā, mēs piemērojām tā sauktās trešās fāzes sankcijas, bet tie ir tikai pirmie elementi. Teorētiski, protams, ir iespējams, ka nākotnē var tikt noteiktas citas ekonomiskās sankcijas, kas skars citus Krievijas ekonomikas sektorus. Tāpēc viss ir atkarīgs no Krievijas turpmākās rīcības, no tā, vai un kad Krievija sāks ieklausīties Eiropas un pārējās pasaules sakāmajā."
Skaidrs ir viens: ekonomisko sankciju piemērošana būtiskām Krievijas nozarēm nav pielīdzināma Josifa Kobzona neielaišanai konkrētā valstī. Arī Krievijas pretreakcija, visdrīzāk, nekādā veidā nebūs līdznostatāma krievu komponista Igora Krutoja mūsu ārlietu ministram veltītajam publikajam "fui" uz "Jaunā viļņa" skatuves. Vai Eiropa un mēs, Baltijas valstis, iziesim sausi, nedaudz apslapinājušies vai caur caurēm slapji no iespējamās Kremļa pretreakciju upes? Kuru glābšanas riņķis izrādīsies labāks - baltiešu vai Eiropas lielvaru? Šķiet, pat jūras dievs Neptūns patreiz nevar atbildēt uz šiem jautājumiem.
