Starp trīs Baltijas valstīm visvairāk līdzekļu valsts finansētām studijām atvēl Lietuva - 137 miljonus eiro. Igaunija tam šogad atvēlējusi 135 miljonus eiro. Tajā pašā laikā Latvija valsts finansētām studiju vietām šogad atvēlējusi gandrīz 84 miljonus eiro. Atšķiras arī budžeta vietu sadale.
Ne tikai finansējuma apjoms, bet arī sistēma, kā tiek piešķirts valsts finansējums studijām, katrai valstij ir individuāla. Lietuvā galvenās ir teicamas un izcilas atzīmes, Igaunijā - mācīties dzimtajā valodā un pilna laika klātienē, bet Latvijā - valdības noteiktās prioritārās jomas un profesijas un tāpat kā Igaunijā - ja gribi studēt budžeta grupā, tev ir jāmācās klātienē. Ja izvēlas, piemēram, informācijas tehnoloģijas pilna laika studijas, tad ir daudz lielāka iespēja, ka par studijām nenāksies maksāt arī tad, ja atzīmes, iespējams, nebūs izcilas.
Lielāka interese ir par unikālām studiju programmām
Pēc Latvijas lielāko augstskolu apkopotās statistikas šogad visvairāk jauniešu Latvijā izvēlējušies studēt pieminētās datorzinātnes, kā arī sociālās un tiesību zinātnes. Pēc studentu skaita starp lielākajām universitātēm ir arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kuras piedāvā apgūt arī sociālās un tiesību zinātnes. Tomēr universitāšu pārstāvji norāda, ka, neskatoties uz šo programmu piedāvājumu, joprojām lielāka interese ir par tām studiju programmām, kas abās universitātēs ir unikālas,
piemēram, tādas studiju programmas, kā "Ergoterapija" un "Uzturs" ir populāras, bet apgūstamas tikai Stradiņos. Līdzīgi LLU populārākās programmas šogad ir "Mežzinātne" un "Mežinženieris", kuras neviena cita universitāte Latvijā nepiedāvā.
Ilviju satiekam Latvijas Lauksaimniecības universitātes jauno studentu uzņemšanas pirmajā dienā. Viņa ir viena no pirmajām, kas šogad pieteikušies veterinārmedicīnas studijām LLU, un viņa ir pārliecināta par to, ka pēc absolvēšanas darbu atrast būs viegli:
"Tāpēc, ka maniem vecākiem pieder saimniecība un es zinu, ka tā ir diezgan liela problēma, - trūkst vetārstu, un es vairāk specializēšos uz lielajiem lopiem, nevis sunīšiem un kaķīšiem."
Justīne no Tukuma šogad pieteicās sociālo zinātņu studijām Latvijas Universitātē un viņa apzinās, ka darbu atrast nebūs viegli, bet cer uz to:
"Es esmu interesējusies un tas laikam nav ļoti viegli. Tur, kur tāda profesija ir, tās jau ir aizņemtas. Nav pieprasījums, bet jāmēģina kaut kas būs. Es ceru uz to labāko."
Ja Latvijas studentu starpā populārākās ir datorzinātnes, sociālās un tiesību zinātnes, tad mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši izvēlas biznesa menedžmentu, tiesību zinātnes un medicīnas studijas.
Visu Baltijas valstu studiju programmu piedāvājumā jaunietis, kurš nav, tā teikt, laicīgi izlēmis, kur doties pēc vidusskolas, var apjukt. Nereti topošie studenti iesniedz pieteikumus vairākās universitātēs un vairākās programmās, tomēr beigu beigās tiek izlemts kādam vienam variantam par labu. Latvijas jaunieši, ar kuriem runājām, atzīst, ka izvēlas nākotnes studijas un universitāti pēc principa - tuvāk mājām.
Latvijā salīdzinoši mazāks augstākās izglītības finansējums
Katru gadu valstis no budžeta atvēl iespaidīgas summas izglītības nozarei. Kopā ar budžeta vietām, darbinieku algām un saimnieciskajiem izdevumiem
Igaunija augstākajai izglītībai šogad atvēlējusi 178 miljonus eiro, bet Lietuva - aptuveni 284 miljonus eiro. Nevaram apgalvot, ka Latvija piešķirtu maz naudas šai nozarei, tomēr jāatzīst, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem, tomēr drusku pietrūkst. Lai gan dati par šo gadu nav pieejami, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija mūs informēja, ka 2013. gadā augstākajai izglītībai kopā tika piešķirti 93 miljoni eiro.
Arī budžeta vietu skaits un veids, kā tās tiek piešķirtas, katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīgs. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, bez maksas studēt šogad Igaunijā varēs 29, Lietuvā 17-18, bet Latvijā 14-15 studenti. Šīs budžeta vietas Latvijā sadala Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju un darba devēju pārstāvjiem. Šī komanda izvērtē, kādi speciālisti mūsu valstij būs nepieciešami tuvākā un tālākā nākotnē. Šī komanda jau vairākus gadus apgalvo, ka tehniskajā nozarē ir gaidāma spoža un labi apmaksāta nākotne.
Igauņiem par poilna laika studijām igauņu valodā nav jāmaksā
Igaunijā otro gadu tiek izmantota jauna sistēma. Pieci.lv sarunā ar Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Ivi Lillepuu noskaidroja, kādas ir šīs izmaiņas un to, cik izdevīgas tās ir Igaunijai.
Ja mācās pilna laika programmā un igauņu valodā, tad nav jāmaksā. Ja viņi studē neklātienē, tad ir jāmaksā. Šis ir jaunums no pagājušā gada, jo pirms tam bija valsts finansētas budžeta vietas un studiju vietas, par kurām maksāja pats students.
Šī universitāšu finansēšana un bezmaksas studijas mums ir jaunums no pagājušā gada. Turpmāk katru gadu mēs varēsim redzēt un secināt, kādas izmaiņas tas dod mums un studentiem. Dažas studiju programmas angļu valodā ir bezmaksas. Tas ir atkarīgs no valdības noteiktajām prioritārajām profesijām. Bet, jā, lielākoties par studijām angļu valodā pašam ir jāmaksā," stāsta Lillepuu.
Jautāju, kas notiek gadījumā, ja studēju Igaunijai prioritātas zinātnes angļu valodā par tās budžeta līdzekļiem, bet atgriežos Latvijā? Ivi atbild, ka tādā gadījumā tā esot tikai manis pašas izvēle, protams, Igaunija tādā gadījumā arī zaudē naudu, ko ieguldījusi manās studijās.
Hendriks nāk no Igaunijas pilsētas Raplas un pēc vidusskolas izlēmis studēt fiziku. Bakalaurs fizikas zinātnē iegūstams gan Tallinas, gan Tartu Universitātē. Viņš stāsta, ka attāluma ziņā neesot bijusi atšķirība, kuru universitāti izvēlēties, nav arī bijusi nozīme tam, kuru programmu izvēlēties, galvenais, lai mācības notiktu igauņu valodā un klātienē. Hendriks izlēmis doties uz Tartu, jo programmas saturs tur uzrunājis vairāk.
"Kad pabeidzu vidusskolu, es vēlējos sevi izaicināt un studēt fiziku, jo vidusskolā to apguvu tikai virspusīgā līmenī. Es uzskatu, ka Tartu Universitāte ir labāka, un programmas saturs man šķita vislabākais. Tallinā fizikas programma ir vērsta vairāk uz praktiskajām zināšanām, es vēlējos uzzināt vairāk par teoriju. Bakalaura grādu es vēlējos iegūt Igaunijā. Maģistrantūrā plānoju studēt datorzinātnes, tāpēc fiziku ārvalstīs nestudēšu. Datorzinātnes gan varētu vienu gadu apmaiņā kaut kur," skaidro Hendriks.
Lietuvā ir jābūt augstām atzīmēm, lai iegūtu finansējumu
Lietuva saviem iedzīvotājiem piedāvā citādāku sistēmu. Lietuvas valdība studijas finansē vairāk nekā trešdaļai no visiem studentiem un valsts finansējumu var iegūt jebkurš neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas vai studiju veida - klātienes vai neklātienes. Lai iegūtu finansējumu, ir jābūt augstām atzīmēm. Ja tavas atzīmes ir augstākas par vidējo, ir pamatotas cerības studēt bez maksas. Šo iespēju izmantoja pieci.lv uzrunātais pāris - Daiva un Janius. Viņus satiekam pāris soļus no Prezidenta pils Viļņas centrā. Izvēloties programmas, abi sekoja sirdsbalsij, jo bija pārliecināti, ka iegūs valsts finansējumu studijām.
"Man ir bakalaura grāds transporta inženierijā no Viļņas Tehniskās universitātes. Tas bija pavisam vienkārši - man patīk inženierzinātne, man patīk tehniskie zīmējumi/dizains un tamlīdzīgas lietas, tāpēc tas bija viegli. Nav pārāk daudz skolas, no kurām izvēlēties. Ir Viļņā, Kauņā, Šauļos, Viļņa priekš manis izklausījās vislabāk," klāsta Janius.
Arī Daiva izvēlējās studēt Viļņas universitātē: "Man ir divi grādi - bakaulaurs pedagoģijā - veselības skolotāja un maģistrs bērnu un jauniešu publiskajā veselībā. Bakalaura grāds priekš manis bija ļoti interesants. Man šķita, ka tā ir reta, bet vērtīga izglītība. Es apskatīju vairākas universitātes, bet beigās izvēlējos to [Viļņas universitāti]. Ja runājam par pedagoga izglītību, tad tā ir labākā vieta, kur studēt. Man nebija grūti studēt, jo katru gadu saņēmu stipendiju, tāpēc runa nebija par naudu."
Tomēr neviena valsts nepiedāvā utopisku izglītības sistēmu, kurā visiem viss ir par velti. Kādam tomēr ir arī jāmaksā.
Salīdzinot studiju maksu par gadu lielākajās Baltijas augstskolās, secinājām, ka studēt Lietuvā un Latvijā ir maciņam izdevīgāk - lielākā daļa programmu maksā 1000-3500 eiro gadā. Protams, pastāv iespēja studēt privātās augstākās izglītības iestādēs, kur maksa par vienu studiju gadu var pārsniegt pat 10 000 eiro, šādu studiju programmu piedāvājumu gan var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Savukārt Igaunijā lētākās studiju programmas nereti ir dārgākas par Latvijas augstskolu dārgākajām programmām. Izvēloties studēt, piemēram, medicīnu angļu valodā, Tartu Universitātē būs jāmaksā 11 000 eiro gadā, savukārt, RSU prasa 8000 eiro.
Prioritātes ir arī zemūdens akmeņi
Finanšu instrumenti ir katras valsts valdības galvenais ierocis, kā panākt politikā virzītās prioritātes attiecībā uz augstāko izglītību. Kopīgās prioritātes Baltijas valstīm ir šādas: piesaistīt vairāk ārvalstu apmaiņas un pilna laika studentus, tāpat piesaistīt vairāk ārvalstu pasniedzējus, panākt lielāku interesi par dabas zinātnēm un informācijas tehnoloģiju studiju virzieniem, kā arī panākt to, lai studiju programmas nedublētos vairākās augstskolās. Tās prioritātes, kas katrai valstij ir atšķirīgas, norāda arī uz augstākās izglītības zemūdens akmeņiem.
Piemēram, Latvijas dokumentos uzsvars likts uz izglītības sasaisti ar zinātni un kvalitātes celšanu un, kā zināms, mūsu valstī zinātnes kvalitāte regulāri izpelnās kritiku dažādos novērtējumos, un zinātnei valsts atvēl uz pusi mazāku finansējumu, nekā, piemēram, Igaunijā.
Taču tas nenozīmē, ka kaimiņiem nav savas problēmas. Igaunijā pārliecinoši lielākā daļa studētgribētāju izvēlas Tallinu vai Tartu, tāpat daudzi jaunieši aizbrauc studēt uz ārvalstīm, kā rezultātā augstākās izglītības iestādes reģionos bieži vien paliek pustukšas. Vairāk stāsta Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ivi Lillepuu:
"Mums ir reģionālās koledžas mazās pilsētās. Šeit iespējams mācīties kaut ko specifisku, kas ir saistīts tieši ar to reģionu, piemēram, tūrismu vai lauksaimniecību, vai ko citu. Šobrīd, skatoties uz statistiku un studentu daudzumu šajās koledžās, kopaina nav laba. Mēs esam zaudējuši studentus un jauniešus, kas aizbrauc uz Eiropu un citurieni. Ir jāpalielina tas cipars, cik daudzi mācās šajās koledžās. Vīlandē, piemēram, mēs vairs nevaram runāt par tādu izglītību, kāda tā bija pirms pieciem vai desmit gadiem."
Atcerēsimies, ka Latvijā gan topošie studenti izvēlējās augstskolas, kas atrodas tuvāk mājām, un sauca sevi par valsts patriotiem. Atšķirībā no Igaunijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātei ikkatru gadu izdodas nokomplektēt jaunas studiju grupas, lai gan universitāte neatrodas galvaspilsētā. Ilvija, kas mācīsies veterinārmedicīnu LLU, ir saņēmusi arī piedāvājumus mācīties izraudzīto profesiju ārvalstīs, tomēr meitene izlēmusi par labu Latvijai:
"Man ir bijuši piedāvājumi mācīties gan Hannoverē, gan Tartu Universitātē, bet es saprotu, ka pamatu ir labāk iegūt Latvijā, nevis ārzemēs. Piemēram, latīniskos nosaukumus grūti iemācīties ārzemēs, ja tu īsti nesaproti to ārzemju valodu. Es domāju bāzi iegūt šeit un tad varbūt doktrorantūru mācīties kaut kur citur."
Kā iepriekš stāstījām, Lietuvā finansiālais atbalsts ir gana dāsns un topošie studenti daudz nesatraucas par to, kā samaksāt par studijām, vai izdzīvot. Dodoties uz Lietuvu, sastapām Lietuvas Studentu apvienības biedru Dimitriusu, kurš šo vasaru pavada, praktizējoties Rīgā. Viņš šobrīd apgūst automašīnu elektronikas sistēmas ViļņasTtehnoloģijas un dizaina koledžā un norāda uz vairākām problēmām, ar kurām jāsaskaras lietuviešu studentiem.
"Es mācos koledžā un kā prakse ir kaut kāds mēnesis, viņa ir tāda slikta, varētu būt labāka. Man ir no pirmā kursa prakse četras nedēļas. Es gribētu, lai būtu par manu specialitāti vairāk."
Dimitrius norāda, ka prakse ir tikai, tā teikt, uz papīra. No četrām nedēļām, kas viņam bija jāpavada praksē, reālu apmācību viņš saņēma vien 6-7 stundas. Tā pat teorija, ko skolas piedāvā apgūt, ir novecojusi un neatbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Vēl viena samilzusi problēma ir plaģiātisms.
Visvairāk ārvalstu studentu ir Lietuvā
Ir labi, ja savējie paliek tepat. Tomēr jāatceras, ka visu Baltijas valstu prioritāte attiecībā uz augstāko izglītību ir tās internacionalizācija, ar kuru saprotam vairāk ārvalstu studentu un mācībspēku piesaistīšanu studijām pie sevis.
Visvairāk ārvalstnieku ir Lietuvā, - vairāk nekā 4000, kas veido 9,5% no visiem Lietuvā studējošajiem. Igaunijā pagājušajā akadēmiskajā gadā skolojās 3500 ārvalstnieki, kas veidoja gandrīz sešus procentus no kopējā studentu īpatsvara. Tikmēr Latvijā pagājušajā gadā studējuši vairāk nekā 2600 studenti, un tie veidojuši vien 4,5% no kopējā studentu īpatsvara.
"Šobrīd kopumā mums ir aptuveni 16 000 studentu, no kuriem 1000 ir studenti no ārvalstīm," stāsta Kārta Vīlūpa no Tartu Universitātes. Tartu visveiksmīgāk izdevies piesaistīt studentus no kaimiņvalstīm, - Somijas, Krievijas un Latvijas. Igaunijā pieci.lv izdevās sastapt latviešu meiteni Katrīnu, kas Tartu Universitātē studē maģistrantūrā somu valodu un kultūru.
"Es esmu no Jēkabpils rajona puses un Tartu Universitātē es studēju maģistrantūrā somu valodu un kultūru. - Kāpēc tieši šāda izvēle šeit - Tartu? - Es bakalaurā studēju Latvijas Universitātē somugru studijas. Tā bija tāda loģiska izvēle, jo es vēlējos studēt maģistrantūrā kaut ko ļoti līdzīgu, tad man bija jādodas vai nu uz Somiju, vai uz Igauniju. Un personisku apsvērumu dēļ es izvēlējos Igauniju, Tartu Universitāti. - Vai, iestājoties šeit, domāji par to, vai pēc programmas absolvēšanas tev būs labas iespējas darba tirgū? - Es esmu diezgan pārliecināta, ka būs. Arī Latvijā studējot, es jau ceturtajā kursā, pēdējā kursā strādāju un man bija iespējas. Es izvēlējos attīstīt sevi tālāk."
Aprunājāmies arī ar Jelizavetu, kas nāk no Krievijas, bet Tartu izvēlējusies studēt maģistrantūrā.
"Es studēju Eiropas Savienības un Krievijas studijas - starptautiskās attiecības. Tā ir maģistra programma, ko piedāvā Tartu Universitāte. Studējot bakalaura programmā Krievijā, man bija iespēja pusgadu studēt apmaiņā Tartu. Man ļoti patika šis laiks manā dzīvē, tāpēc pēc absolvēšanas nolēmu turpināt maģistra studijas tieši Tartu," Jelizaveta arī atzīst, ka nozīmīga loma bijusi tam, ka Tartu Universitāte studentiem no Krievijas piedāvājusi stipendijas, tāpēc svarīgs faktors bijis arī finansiālais atbalsts.
Populārākās programmas visās Baltijas valstīs īpaši neatšķiras - tas ir biznesa menedžments, tiesību un komunikāciju zinātnes, medicīna. Vienīgi pie mums studētgribētāji ir uzķērušies uz Latvijas sludināto datorzinātņu spožās nākotnes āķa. Datorzinātnes ir valdības prioritāte un pēdējos gados tiek dāsni apdāvinātas ar budžeta vietām. Tomēr kopumā Latvijas piešķirtais budžets augstākajai izglītībai, salīdzinot ar kaimiņiem, šķiet ļoti skops. No Igaunijas atpaliekam par pusi, bet no Lietuvas mūs šķir gandrīz 200miljoni. Latvijas valdība katru gadu sludina, ka valsts nespēj piešķirt vairāk līdzekļus augstākajai izglītībai. Tomēr, lūkojoties kaimiņu maciņos, paliek tāda kā mazuma piegarša.
