Bailes no opozīcijas digitālajā laikmetā. Uganda

Jūlija sākumā Ugandā spēkā stājas sociālo mediju izmantošanas nodoklis, kuru valdība izstrādājusi pēc ilggadējā valsts prezidenta Joveri Museveni rakstiska aicinājuma. Ar šādas politikas ieviešanu prezidents aicina risināt divas problēmas – ierobežot “interneta tenkas”, vienlaicīgi palielinot budžetu un mazinot valsts parādu, taču Ugandas iedzīvotāji nebaidās kritizēt valsts vadību par runas brīvības ierobežošanu, iracionalitāti un meliem. Vai sociālo tīklu nodokļa ieviešanas scenārijs var tikt uzskatīts par attaisnojamu? Vai Ugandas vadības mērķi, ieviešot nodokli, tiešām ir cēli?

Maija beigās Austrumāfrikas valsts Ugandas valdība pieņēma lēmumu no jūlija taksēt "WhatsApp", "Facebook", "Twitter", "LinkedIn" un 54 citu pasaulē plaši atzītu sociālo tīklu izmantošanu. Kā oficiālu iemeslu šīm izmaiņām prezidents skaidro vēlmi ierobežot baumu un klaču izplatīšanos internetā, lai mazinātu sabiedrības maldināšanu un neproduktīvu laika pavadīšanu. Daļu no gūtajiem nodokļu ienākumiem valdība sola novirzīt valsts parādu segšanai, daļu – izmantot infrastruktūras attīstīšanā, piemēram, palielinot piekļuvi bezvadu publiskajam internetam (WLAN hotspotiem). 

Par "Status Quo"

Rubrikā "Status Quo" tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Tiesa, ka sociālo tīklu izmantošana, it īpaši bez spējām kritiski vērtēt informāciju, var būt bīstama, taču tehnoloģijas gribot negribot integrējušās civilizācijas ikdienā un neskaitāmas interneta platformas spēlē arī neaizstājamu pozitīvu lomu gan savstarpējā komunikācijā, gan pilsoniskās aktivitātes manifestācijā. Arī Ugandā piekļuvei šiem pakalpojumiem ir īpaša nozīme mūsdienu kontekstā.

Ko Ugandai nozīmē sociālo tīklu nodoklis

Nodokļa šībrīža apjoms ir 200 Ugandas šiliņi jeb aptuveni pieci eiro centi dienā. Lai gan summa nešķiet liela, jāsaprot, ka Uganda ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un proporcionāli jaunieviestais nodoklis aizņem ievērojamu daļu no interneta lietotāju patēriņa groza. Uganda ir hroniskā bankrota stadijā un, atsaucoties uz Pasaules Bankas datiem, ugandietis vidēji pelna tikai 45 eiro mēnesī. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka nepilni 20% Ugandas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Līdz šim Ugandas izstrādātais trūkuma mazināšanas plāns nav bijis efektīvs, jo iedzīvotājiem netiek nodrošināta pilnvērtīga piekļuve pakalpojumiem, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu, izglītību, veselības aprūpi. Iedzīvotāji nespēj izkļūt no nabadzības, jo valsts neparūpējas par “drošības tīklu” un tā rezultātā ienākumi ilgtermiņā paliek nemainīgi. Tādēļ no tā, ka sociālo tīklu nodoklis ir fiksēts, tieši šī sabiedrības daļa cietīs vissmagāk.

Apvienotās Karalistes raidorganizācija BBC izpētījusi, ka Ugandā pieprasītāko sociālo mediju pakešu cenas svārstās no 500 līdz 1000 šiliņu, no kā secina, ka nodoklis aizņems aptuveni 40% no kopējās summas, kuru cilvēki šobrīd ir gatavi maksāt, lai gūtu piekļuvi šīm interneta platformām. Turpretī valdība izplānojusi, ka valsts ar nodokli iegūs 310 miljonus eiro gadā, kas atbilst veseliem 3% Ugandas budžeta ienākumu. Ugandas cilvēktiesību aktīvisti, aizstāvot tos, kuri cietīs no šīm izmaiņām, runā, ka

sociālo mediju nodoklis ir kārtējais veids, kā korumpēta politiskā elite turpina vājināt nestabilo ekonomiku personiska labuma gūšanai.

Nodokļa ieviešana atstās negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju ekonomisko darbību un politisko iesaisti. Ierobežotas informācijas aprites dēļ ugandiešu iespēja būt ekonomiski aktīviem un konkurētspējīgiem ievērojami samazināsies. Kāds ugandietis, kura bizness spēj pastāvēt, tieši pateicoties sociālajiem tīkliem, caur kuriem tiek piesaistīti pircēji, izteicies, ka viņa digitālais skatlogs līdz ar nodokļa stāšanos spēkā ir kļuvis ievērojami dārgāks.

Sociālo tīklu nozīme sabiedrības politiskā viedokļa paušanā

Šķietami (un, iespējams, pamatoti) sabiedrība netic valdības skaidrojumam par nodokļa ieviešanas iemeslu. Par spīti valdības zemajai tolerancei pret publiskām demonstrācijām Ugandas galvaspilsētā Kampalā norisinājušies vairāki protesti. Demonstrāciju dalībnieki – aktīvisti un iedzīvotāji, kas neapmierināti ar nodokļa ieviešanu, – cenšas pievērst starprautiskās sabiedrības uzmanību tam, ka sociālo tīklu nodoklis ir kārtējais centiens ierobežot ugandiešu spēju brīvi komunicēt un izteikt viedokli interneta vidē, tai skaitā kritizēt esošo valsts vadību.

Kopš "arābu pavasara" iespaidīgā piemēra sociālie tīkli arvien biežāk tiek izmantoti politisku viedokļu izplatīšanai un pretestības paušanai. Viens post, share vai like un indivīda redzējums sasniedz paša izveidoto paziņu tīklu, tiek aizsākta ķēdes reakcija. Sociālie tīkli ir pieejamākais un efektīvākais veids, kā ierosināt sociālas pārmaiņas, it īpaši valstī ar stagnējošu politisko kultūru, kura vairākkārt starptautiski nosodīta par opozīcijas neatzīšanu. Iespējams, ka sociālo tīklu nodokļa ieviešana Ugandā ir esošās varas mēģinājums cīnīties ar tehnoloģiju izmantošanu politisku mērķu īstenošanai un atklātas kritikas izteikšanai pret esošo vadību. 

Aizdomas nav nepamatotas, jo iepriekšēji piemēri rāda, ka politiskā elite vēlas ierobežot opozīcijas darbību interneta vidē. Piemēram, 2016.gada vēlēšanu laikā Ugandā tika atslēgta jebkāda piekļuve mobilajam internetam, līdz ar ko tika apgrūtināta opozīcijas protesta akciju organizēšana un mazināta to efektivitāte. Taču cīņa ar opozīciju interneta vidē ir cīņa ar vējdzirnavām. Opozīcijas kandidāti ieteica iedzīvotājiem izmantot virtuālo privāto tīklu jeb VPN, kas ļauj izvairīties no reģionāliem interneta ierobežojumiem, lai vēlēšanās gadījumā tie varētu piekļūtu sociālajiem tīkliem. Tā vien šķiet, ka pašiem vecākās paaudzes līderiem nav skaidras izpratnes par interneta patieso kapacitāti.

Paaudžu konflikts

Lai gan Uganda ir prezidentāla republika un 2005. gadā tajā atjaunota daudzpartiju sistēma, Museveni ir prezidents un valdības vadītājs jau 32 gadus. Paša Museveni vecums ir 73 gadi, valdības locekļu vidējais vecums ir 64 gadi. Kandidēt parlamenta vēlēšanās iespējams no 18 gadu vecuma, taču Ugandas iedzīvotāju vidējais vecums ir tikai 15,8 gadi.

Roberts Kiagulani

Roberts Kiagulani, mūziķis ar skatuves vārdu Bobi Vains, Ugandas parlamenta loceklis un gados jauns opozicionārs, vadīja iespaidīgu demonstrāciju Ugandas galvaspilsētā Kampalā, kuras sauklis bija “nost ar nodokli”. Protesta laikā Kiagulani žurnālistiem pauž, ka esošā valsts vadība ar nodokļa ieviešanu veic personīgu uzbrukumu Ugandas jaunatnei. Viņš uzskata, ka jaunieši Museveni prezidentūras laikā bijuši apspiesta grupa un līdz ar sociālo mediju pieejamību ievērojami augusi arī opozīcija, kas sadusmojis prezidentu Museveni.

Sociālie tīkli ir viens no retajiem jauniešu ieročiem cīņā par politisko ietekmi.

Tie tiek izmantoti, lai diskutētu par tādām problēmām kā sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība un korupcija, kuras esošā valdība nesteidzas risināt. Sociālie tīkli ļauj līdzīgi domājošajiem apvienoties un rast veidu, kā arī ārpus interneta vides cīnīties ar autoritārisma pazīmēm valstī. Arī šobrīd daļa Ugandas iedzīvotāju izmanto iepriekš minēto VPN, lai saņemtu brīvu pieeju sociālajiem tīkliem un varētu brīvi paust savu viedokli aktuālos jautājumos. Kurš no šī sociālo tīklu nodokļa šajā situācijā ko un cik daudz iegūst?

Par spīti vairākiem ierosinājumiem pārskatīt nodokļa legalitāti un nepieciešamību, sociālo tīklu nodoklis Ugandā būs un veicinās gan paaudžu, gan ekonomisko plaisu sabiedrībā. Sadzirdēt ugandiešu palīgā saucienus un iedziļināties šajā jautājumā ir svarīgi sabiedrībām visā pasaulē, jo šāds precedents var tikt nākotnē negodīgi izmantots kā attaisnojums komunikācijas un izteikšanās brīvības kontrolēšanai internetā. Saprotams, ka jāveicina globāla diskusija par digitālās vides regulēšanu, lai mazinātu ļaunprātīgas manipulācijas, taču tam jānotiek,  starptautiski vienojoties par vadlīnijām, kas neierobežo cilvēku ekonomisko neatkarību un vārda brīvību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti