Viņi gribēja dzīvot tuvāk dabai un elpot svaigo meža gaisu. Tāpēc pameta galvaspilsētu un ieguldīja īpašumos Babītē. Taču tagad nākas elpot gaisu, kurā jūtamas kanalizācijas smakas. Atbildīgās iestādes apstiprina, ka smaka patiesi ir, taču tā esot ekoloģiski tīra, vēsta LTV 7 raidījums "Ļičnoje delo".
Iedzīvotāji sašutuši
Dažu simtu metru no Babītes privātmājām atklātā veidā tiek glabāti Rīgas attīrīšanas iekārtu pārpalikumi, kas būtībā ir kanalizācijas nogulsnes. Tur "Rīgas ūdens" ved cietās nogulsnes no bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva".
Šādi dūņu lauki atrodas Vārnukrogā, kas ir Jūrmalas pašvaldības daļa. Taču ciest no smakas nākas Babītes iedzīvotājiem.
Šis "Rīgas ūdens" objekts tika uzbūvēts 1991.gadā, bet ekspluatācijā nodots 1995.gadā. Tolaik tā apkārtnē bija tikai mežs un lauksaimniecība zemes. Savukārt 2000.gadu sākumā Babītes pašvaldība privātmāju būvniecībai sāka nodot lauksaimniecības teritorijas.
Viens no pirmajiem "Lielpauguru" iemītniekiem ir Sergejs Volčenkovs: "Kāpēc cilvēki brauc prom no pilsētas? Ekoloģijas dēļ."
Viņš saka, ka tolaik pat nevarēja iedomāties, ka šajā vietā no marta līdz oktobrim būs briesmīgas smakas: "Apbūves noteikumos nebija nekā par to, ka šeit būs tādi apstākļi, kas indē cilvēku dzīvi. Ja tie, kas šeit grib nopirkt zemi, atbrauc to apskatīt dienā, kad smako, viņi apgriežas, un viņiem vairs neko nevajag."
Turklāt vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka, vedot uz glabātavu dūņas, tās krīt ārā no kravas mašīnām, noklājot ar tām ceļu. Par to pārliecinājās arī LTV 7 filmēšanas grupa.
Objekts Jūrmalā, bet smako Babītē
Pašlaik Babītes pašvaldības mājaslapā publicētajā detālplānojumā norādīti arī attīrīšanas stacijas dūņu lauki, kā arī šī objekta aizsargjosla. Taču "Lielpauguru" projektā, kur minēts arī mērķis nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu vidi, aizsargjoslu sadaļā netiek minēts "Rīgas ūdens" objekts un tā ietekme uz iedzīvotājiem. Dūņu lauki norādīti tikai grafiskajā plānā.
Turklāt "Rīgas ūdens" objekts atrodas Jūrmalas teritorijā, kuras pašvaldībā norāda – visas objekta detaļas jau sen ir saskaņotas ar Babīti.
"Saskaņā ar teritorijas plānojumu 1995.gadā, kad objekts tika nodots ekspluatācijā, tika noteikta aizsargjosla 200 platībā ap dūņām. Tā skar arī Babītes pašvaldības teritoriju. Šī informācija tika sniegta Babītes pašvaldībai, un saņemts viņu atzinums," stāsta Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs.
Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība) pēc sižeta par sociālajiem dzīvokļiem bijušajiem bērnunamu audzēkņiem komentārus LTV nesniedz. Savukārt domes preses dienestā skaidro: ""Lielpauguru" detālplānojuma grafiskajā un teksta daļā ir informācija, ka šo teritoriju skar bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" dūņu lauku aizsargjosla. Un šis detālplānojums ir pieejams visiem pašvaldībā."
Saņemta piesārņojuma atļauja
Latvijā smakas neskaitās kā piesārņojums, ja vien nav veselībai bīstamo vielu sastāvdaļa, norāda LTV raidījums. Attiecībā uz nepatīkamām smakām ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj tās izplatīt 168 stundas jeb aptuveni nedēļu gadā. Savukārt attiecībā uz dūņu laukiem runa ir par bioloģisko vielu, un "Rīgas ūdenim" ir B kategorijas vides piesārņošanas atļauja.
"Mums ir pastāvīgs monitorings. Vasaras beigās bija veikti pēdējie mērījumi, un nevienā no monitoringiem rādītāji nepārsniedza likumdošanā atļautos," norāda "Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks.
Citviet objektus ar B kategorijas atļauju Valsts vides dienests (VVD) liek iežogot un pārklāt, kas neļauj izplatīties smakām. Arī "Rīgas ūdens" ir B kategorijas atļauja, taču žogu un jumtu tur nav.
"Smakas izdalās no dažādām vielām. Naftas produktu gadījumā tā ir ķīmisko vielu smaka, kas traucē un var nodarīt lielu kaitējumu veselībai. Tāpēc arī atšķiras prasības. Tā kā B kategorijas atļaujas tiek izsniegtas daudziem, katrā gadījumā skatās atsevišķi, kāda ir darbība, kādas ķīmiskās vielas tiek izmantotas. Pēc tam tiek izvirzītas konkrētas prasības," skaidro VVD Piesārņojuma kontroles daļa pārstāvis Jānis Lapsiņš.
VVD ieskatā dūņu laukos pie Babītes visi rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajam. Savukārt iedzīvotāji stāsta, ka pēdējos gados smakas kļuvušas stiprākas lielāka atvesto dūņu apjoma dēļ.
No dūņām - kompostu
Turklāt "Rīgas ūdenim" dūņu laukā ir arī partneris un nomnieks – SIA "Eko Terra", kas no dūņām taisa kompostu, lauksaimniecības mēslojumu. 73% uzņēmuma pieder SIA "Vides investīcijas", kas savukārt pilnībā pieder AS "TAK investīcijas", kura padomes priekšsēdētājs ir Guntars Kokorevičs. Žurnāla "Forbes" Latvijas izdevums Kokoreviču dēvē par atkritumu biznesa karali.
Tikmēr "Rīgas ūdens" stāsta, ka maksā uzņēmumam "Eko Terra" par dūņu utilizāciju no attīrīšanas iekārtām. Šis uzņēmums to pārvērš kompostā, ko pārdod. Pats "Rīgas ūdens" gan pārdot kompostu nevēlas: "Šis ir pats izdevīgākais modelis, ko atzinuši mūsu ekonomisti. Mēs to redzam kā pašu izdevīgāko."
"Eko Terra" uzskata, ka viņu darbība smaku intensitāti neietekmē. "Manā skatījumā mūsu ieguldījums tajā ir minimāls, jo pašu dūņu smaka ir tā, ko mēs te tagad jūtam," saka uzņēmuma valdes loceklis Valērijs Stankevičs.
Uzņēmumā arī pauž, ka iedzīvotāju sūdzībās ieklausās: "Uzstādījām speciālu mērierīci, kas nosaka vēja virzienu. Ja vējš ir apdzīvotās vietas virzienā, mēs pārtraucam savas darbības.
Mēs nevaram apstādināt materiāla atvešanu vai izvešanu. Bet rušināšanu un kompostēšanu, un mūs iekšējo loģistiku mēs tajā brīdī neveicam."
"Rīgas ūdens" atzīst, ka ir moderni dūņu likvidēšanas veidi, piemēram, dedzināšana, taču tas esot pārāk dārgi Rīgai. "Zinu, ka ir neērtības kādam cilvēku skaitam, kas dzīvo apkārtējā teritorijā.
Bet, ja iet uz lieliem uzlabojumiem, tad lielu naudu nāksies maksāt visiem pārējiem rīdziniekiem," saka "Rīgas ūdens" pārstāvis.
Līdzīga smaka regulāri jūtama arī Bolderājā, un tā nāk no pašām attīrīšanas iekārtām stacijā "Daugavgrīva". Pašvaldības uzņēmums investīcijas tā novēršanā pašlaik neplāno.
Pilnu sižetu krievu valodā iespējams noskatīties šeit:
