Īstenības izteiksme 15 minūtēs

«Dod pieci» nauda vēža skarto nometnēm saziedota, savas vietas aizvien trūkst

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas zoodārzam 105: «Vīksnes laiks» – kad pārmaiņu vējus slāpē cilvēcība un sirsnība

Austrumu pierobežā plašumā vēršas marihuānas audzēšanas kriminālais rūpals

Austrumu pierobežā plašumā vēršas marihuānas audzēšanas kriminālais rūpals

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Pēdējos gados strauji pieaudzis narkotiskās vielas – marihuānas – lietotāju skaits, liecina Valsts policijas statistika. Tā lielākoties tiek ievesta nevis no ārzemēm, bet gan audzēta Latvijā. Aizvadītā gada pirmajos deviņos mēnešos gandrīz trešdaļa no visām marihuānas audzēšanas vietām atklātas tieši Latvijas austrumu pierobežā, kas ir uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. 

Audzētavas siltumnīcā un klajā laukā

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā atklātas 56 marihuānas audzētavas. Kā liecina Valsts policijas statistika, pērnā gada deviņos mēnešos vien marihuānas ražošanai derīgie kaņepju augi uzieti 34 vietās Latvijā. Pa desmit šādām nelegālām audzētavām atklātas Valsts policijas Latgales, Rīgas un Zemgales reģiona pārvaldes teritorijā, pa trim – Kurzemē un Vidzemē.

Taču tendence ir viena – audzētavu skaits pat par spīti tam, ka pēdējos gados narkotisko vielu saturošo augu audzētāji un narkotiku realizētāji  tiek saukti pie kriminālatbildības, palielinās.

Kaņepju dzimtas augus, kam piemīt narkotiska iedarbība, audzē gan siltumnīcā, gan klajā laukā. Situāciju saasina tas, ka tieši pēdējos gados pārdošanā aizvien vairāk pieejamas marihuānas sēklas, no kurām arī Latvijas apstākļos iespējams izaudzēt narkotiskās vielas saturošas kaņepes. 

Vietējie policisti neslēpj - pašlaik tā saucamo vieglo narkotiku, pie kurām pieskaitāma arī marihuāna, audzēšana un ražošana  notiek uz vietas, arī Latvijas pierobežā.

"Tagad ir tāda tendence, ka narkotikās vielas audzē pie mums. Tieši marihuānu. Ir arī, protams, tā, ka narkotisko vielu ieved no citām pilsētām, bet likumpārkāpēji tomēr izmanto to, ka, uz vietas audzējot kaņepes, risks tikt notvertam ir salīdzinoši mazāks," atskatoties uz aizvadītā gada rezultātiem narkotiku apkarošanas jomā Valsts policijas Ludzas iecirknī, rezumē Kriminālpolicijas priekšnieks Deniss Žulins,

"Šogad mums izņemti teju pieci kilogrami izžāvētas marihuānas. Tie ir milzīgi skaitļi tādai nelielai pilsētai kā Ludza.

Ja ko tādu pateiktu pirms 10 gadiem, Ludzā neviens tam nenoticētu."

Pērn Ludzas iecirknī vien ir atklātas piecas marihuānas audzētavas, un lielākā daļa no tām bijušas izveidotas nomaļās vietās, kur, mežu vai aizaugušu teritoriju ieskauti, starp nātrēm auguši marihuānas izgatavošanai paredzētie kaņepju augi.

"Tā ir vieta, kur bija atklāta viena no audzētavām. Te marihuānas augi sasniedza divu metru augstumu. Pļava atrodas blakus pamestai fermai tādā nātrainā, ļoti pamestā vietā. Blakus nav nevienas apdzīvotas mājas, nevienam te nav, ko braukt, un nav, ko darīt," tā vēl aizvadītā gada rudenī Deniss Žulins Latvijas Radio izrādīja kādu Ludzas novada Ņukšu pagastā ar nātrēm un krūmiem aizaugušu lauku, kur 2015.gadā tika uzieti 35 nelegāli kaņepju stādi.

Vainīgie tika aizturēti, bet, tā kā vieta ir gana nomaļa, policija to iekļāvusi apsekojamo objektu sarakstā. "Tā ir tāda vieta, kur grūti ko arī atrast. Es domāju, ka tas ir mērķtiecīgi darīts, lai nevarētu atrast. Nejauši neviens tajās nātrēs neies," saka Deniss Žulins.

Pļaujas laiks audzētājiem un likumsargiem

Jāatzīmē, ka marihuānas kaņepju audzēšanai ārpus telpām ir sezonāls raksturs un

rudens ir ražas novākšanas laiks ne tikai narkotisko vielu audzētājiem, bet arī policijas darbiniekiem.

"Ar audzētavām cīņa ir ļoti svarīga, jo, atklājot un likvidējot tādu audzētavu, pirmkārt, mēs cīnāmies nevis ar narkomāniem, bet ar cilvēkiem, kuri audzē un izplata narkotiskās vielas. Otrkārt, tur ir citi apjomi, mēs uz vietas izņemam veselu kilogramu marihuānas uzreiz. Un tas liecina, ka mums nenāksies šo narkotisko vielu izņemt safasētu devās pa pāris gramiem. Galvenais, kā es uzskatu, ir cīņa  nevis ar narkomāniem, kuri jau ir atkarīgi, kuri jau ir faktiski slimi cilvēki, bet ar cilvēkiem, kas ar to pelna naudu," uzskata Ludzas Kriminālpolicijas priekšnieks.

Lai arī sabiedrībā valda uzskats, ka marihuānu audzē vai nu paši narkotiku lietotāji vai apcietinājumā pabijušie cilvēki, pēdējo gadu policijas pieredze liecina, ka ar to nodarbojas arī nesodītas personas, kam ir kāds cits sakars ar noziedzīgo pasauli. "Izplata marihuānu un audzē, protams, jau pieredzējušāki cilvēki, noziedznieki, bet realizē un savus pircējus atrod starp jauniešiem," atklāj Deniss Žulins. 

Lai gan pēdējos gados policija pastiprināti cīnās ar narkotisko vielu apriti gan Latgalē, gan visā Latvijā, situācija diez ko neuzlabojas.

Lietotāji kļūst jaunāki

Tam par iemeslu ir ne tikai narkotisko vielu lietotāju skaita palielināšanās, bet arī atšķirīgā Latvijas un citu valstu likumdošana, kas ļauj jauniešiem domāt - ja marihuāna ir legalizēta, piemēram, Nīderlandē, tātad tā nav kaitīga un to var lietot.

"Maldinoši tiek uzskatīts, ka marihuāna nav bīstama, ka tā ir nekaitīga un nekas slikts no tās lietošanas nebūs. Tāpēc pieprasījums pēc narkotiskajām vielām paliek, attiecīgi paliek arī narkotisko vielu izplatītāji un lietotāji.

Diemžēl pieredze rāda, ka vidēji statistiskais narkotiku lietotājs kļūst jaunāks," norāda Ludzas Kriminālpolicijas priekšnieks.

Ludzas iecirknī policijas redzeslokā par dažādu narkotisko vielu lietošanu ir nonākuši pat 14 gadus veci jaunieši. Taču marihuānu vairāk pīpējot jaunieši no 16-17 gadu vecuma.

Lai jauniešus informētu un zināmā mērā pasargātu no iespējamās narkotisko vielu izplatītāju ietekmes, policijas darbinieki gan skolās, gan izklaides vietās regulāri rīko reidus.  "Reidu mērķis ir vairāk profilaktisks, tos mēs veicam pa skolām, izklaides vietām. Vietās, kur pulcējas lielāks ļaužu skaits. Tur piedalās policijas darbinieki, kinologs ar suni, kurš specializēts uz narkotisko vielu meklēšanu. Pārbaudām personas dokumentus, tāpat arī vizuāli skatāmies, vai personas ir lietojušas narkotiskās vielas."    

Profilaktiskos reidus policija regulāri veic arī otrajā lielākajā Latgales pilsētā - Rēzeknē.  Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Vitālijs Podgaiskis uzsver, ka rezultāti šādiem pasākumiem ir un tie neļauj narkotisko izplatītājiem atslābt.

Pie lietotāja cauri garai ķēdei

Rēzeknes sava veida specifika - kamēr narkotikas nonāk līdz lietotājam, tās veic ilgāku ceļu nekā, piemēram, Rīgā.

Marihuānas realizētājs tiekas tikai ar pāris pārbaudītiem cilvēkiem, un viņi jau savukārt narkotikas tālāk pārdod draugiem, tie - draugu draugiem. Tā no viena cilvēka pa sava veida dzīvo ķēdi marihuāna aizceļo līdz patērētājam.

"Nav mums tādas situācijas kā kaut kādās ārzemju filmās - iet tāds narkotiku izplatītājs, viņam kabatās ir pilns "dozu", ko viņš pa labi un kreisi pārdot. Protams, šie noziedznieki zina - ja tiks saķerti un viņam kabatā būs narkotikas, viņi tiks apcietināti un saņems sodu. 

Tādas situācijas, ka mums kafejnīcās, izklaides vietās stāv cilvēks, kurš pārdotu pa kreisi un pa labi to marihuānu, tā nav.

Ja tā būtu, mums uzreiz būtu tāda informācija. Es runāju ar naktsklubu īpašniekiem, viņi ir pret, jo ar šitām narkotikām var būt saistīti arī citi noziedzīgie nodarījumi," stāsta Vitālijs Podgaiskis.

Tirgotavas palīdz atklāt arī iedzīvotāji

Policisti neslēpj, ka Rēzeknē esot vietas, kur var iegādāties narkotiskās vielas, arī marihuānu. Tur parasti tiek uzņemti tikai labi pazīstami un pārbaudīti pircēji. Tādas vietas bieži vien sadarbībā ar iedzīvotājiem regulāri tiek atklātas, bet pārdevēji nonāk cietumā.

Vitālijs Podgaiskis uzsver, ka policijai pierādīt narkotisku vielu, tostarp marihuānas realizēšanu ir ļoti grūti un tas nav vienas dienas vai nedēļas, vai pat mēneša darbs. Ilgstošs un regulārs policijas darbs veikts arī kādā Rēzeknes mikrorajonā, kur kāda tirgotāja vaina  narkotisko vielu tirdzniecībā šobrīd pierādīta un viņš izcieš sodu cietumā. Tiesa, pašlaik ir aizdomas, ka turpat netālu narkotisko vielu tirdzniecība turpinās.

Vietējie mikrorajona iedzīvotāji par narkotikām runāt īpaši nevēlas. Daļu aptaujāto tas neinteresē, daļa uzskata, ka tā nav viņu problēma.

Šogad Rēzeknes novadā policijas darbinieki ir atklājuši divas marihuānas audzētavas, taču iepriekšējos gados kaņepju stādu audzētavu ir bijis vairāk. Taču, lai kur audzētas -  laukos vai pilsētā -, narkotikas nonāk gan skolās, gan izklaides vietās, arī cietumos. "Jo pārsvarā šie cilvēki ir agrāk sodīti, viņi uztur kontaktus ar krimināli saistītām personām, tāpēc ar tiem, kuri uzturas cietumā, arī ar viņiem uztur kontaktus, nodod arī uz turieni. Protams, tas ir aizliegts. Ieslodzījumu vietu pārvalde ar to cīnās, bet tāda tendence ir," stāsta Deniss Žulins.

Viņš arī norāda, ka pašlaik  narkotikas var nopirkt gan no to izplatītājiem, gan internetā: "Mūsu darbu neatvieglo arī pastāvošā iespēja internetā pasūtīt narkotiskās vielas un arī tas, ka visā Eiropā nav vienotas nostājas, vienota likuma, kas attiektos uz marihuānas lietošanu un izplatīšanu, arī Šengenas robežas ir atvērtas."

Pret marihuānas dekriminalizāciju

2015.gadā marihuānas dekriminalizācijas iniciatīvu Saeimā virzīja vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, savācot parakstus portālā manabalss.lv. Saeimas mandātu ētikas un iesniegumu komisija iniciatīvu noraidīja. Komisiju par šādu lēmumu pārliecināja pieaicinātie mediķi un veselības nozares iestāžu pārstāvji. Arī policisti uzskata - marihuānas legalizēšana vai dekrimininalizācija ir ceļš uz nekurieni.

"Tiek runāts par vieglo narkotiku, tādu kā marihuāna legalizēšanu. Tā būtu briesmīga kļūda. Pirms kāda laika tika atļauts tā saucamais spaiss – psihotropā viela - kādi bija drūmi un bēdīgi rezultāti no tā! Cik aizgāja bojā jauniešu! Tāpēc to kategoriski darīt nevar, jo vieglo narkotiku lietotājs pēc tam pamēģina arī citas narkotikas, nav tā, ka viņš lieto tikai kaut ko vienu. Bet rezultātā ir sabeigta veselība. Cilvēka degradācija notiek. Atšķirība tikai tā, ka no spēcīgām narkotikām tas notiek ātrāk, bet no vājākām narkotikām – ilgāk," pārliecināts Ludzas Kriminālpolicijas priekšnieks Deniss Žulins. 

Jāpiebilst, ka par marihuānas lietošanu pirmoreiz tiek piemērota administratīvā atbildība, bet par atkārtotu lietošanu gada laikā vai marihuānas kaņepju audzēšanu, marihuānas realizēšanu un  izplatīšanu likumpārkāpējs jau tiek saukts pie kriminālatbildības. Aizvadītā gada deviņos mēnešos par marihuānas audzēšanu Latvijā uzsākti 37 kriminālprocesi, bet izžāvētā veidā narkotikas ir izņemtas 647 reizes, kas ir par trešdaļu vairāk nekā 2015.gada tādā pašā laikā periodā.

Savukārt pirms trim gadiem Latvijā veiktā pētījuma dati liecina, ka kaņepju grupas vielas ir visbiežāk lietotās nelegālās vielas tieši  jauniešu vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti