Gaisā izkaisītie ziedputekšņi var būt faktors, kas ietekmē saslimstības ar Covid-19 līmeni – tāds ir galvenais secinājums pētījumam, kas publicēts ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" (PNAS).
Kāda ir saistība starp putekšņiem un koronavīrusu?
Pirms diviem gadiem Eiropas zinātnieku grupas pētījumā tika pierādīts, ka putekšņi var mazināt cilvēka imūnsistēmas reakciju uz vīrusiem.
Savstarpēji iedarbojoties ar olbaltumvielām, kuras iniciē pretvīrusa reakciju elpceļu epitēlijšūnās, putekšņu daļiņas var padarīt cilvēkus uzņēmīgākus pret elpceļu slimībām, tostarp gripu un SARS, norāda jaunā pētījuma līdzautors, Kolumbijas Universitātes Ņujorkā vides un veselības katedras docents Lūiss Ziska rakstā, kas publicēts akadēmisko jaunumu portālā "The Coversation".
Jaunajā pētījumā zinātnieki analizējuši inficēšanās ar koronavīrusu jauno gadījumu skaita atkarību no augu putekšņu koncentrācijas gaisā izmaiņām. Novērojumi veikti 31 pasaules valstī, dati vākti 248 aerobioloģiskā monitoringa stacijās, tostarp Latvijā.
Lūiss Ziska raksta, ka iegūto datu analīze rāda, ka vidēji apmēram 44% gadījumu saslimstības pieaugums ar Covid-19 bijis saistīts ar putekšņu iedarbību, bieži apvienojumā ar gaisa mitruma un temperatūras izmaiņām.
Jaunu inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits parasti pieauga četras dienas pēc tam, kad gaisā tika konstatēta paaugstināta putekšņu koncentrācija.
Ja valstī vai reģionā nebija noteikti stingri ierobežojumi nolūkā iegrožot koronavīrusa izplatīšanos, jaunu Covid-19 gadījumu skaita pieaugums bija vidēji apmēram 4% uz 100 putekšņu daļiņām kubikmetrā gaisa. Stingru ierobežojumu apstākļos ar putekšņiem saistītais saslimstības pieaugums bija divas reizes mazāks, paskaidro zinātnieks.
Lūiss Ziska arī norāda, ka putekšņu negatīvā iedarbība šajā gadījumā ir problēma ne tikai cilvēkiem ar alerģiju, un pat putekšņu veidi, kas parasti neizraisa alerģiskas reakcijas, veicina jaunu inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugumu.
Kā izsargāties
Dienās, kad ir augsta ziedputekšņu koncentrācija, centieties palikt telpās, lai sevi maksimāli pasargātu.
Izejot ārā putekšņu sezonā, uzvelciet masku. Putekšņu daļiņas ir diezgan lielas, un praktiski jebkura maska, kas domāta cilvēkiem ar alerģijām, tās aizturēs.
Tomēr, ja jūs šķaudāt un klepojat, labāk izmantot masku, kas domāta, lai samazinātu risku inficēties ar koronavīrusu. Covid-19 var noritēt nemanāmi vai ar viegliem simptomiem, kurus jūs varat kļūdaini uzskatīt par alerģiju. Šķaudot koronavīrusa daļiņas aizlido tālāk, tāpēc bez maskas jūs varat kļūt par patogēna izplatītāju un inficēt apkārtējos.
Putekšņu sezona tagad turpinās ilgāk
Amerikāņu zinātnieks arī min pierādījumus tam, ka, mainoties klimatam, putekšņu sezona tagad ir ilgāka nekā pirms 20 līdz 30 gadiem.
Pirmkārt, putekšņu sezona sākas agrāk, jo arī pavasara radītās izmaiņas dabā sākas agrāk. Daudzās pasaules valstīs konstatēts, ka putekšņi parādās agrāk.
Otrkārt, putekšņu sezona kopumā kļuvusi ilgāka. Periods, kurā cilvēki ir pakļauti putekšņu iedarbībai, sākas pavasarī ar koku ziedēšanu, turpinās vasarā, kad zied nezāles, un ievelkas līdz rudenim. Ziemeļamerikā šis periods tagad turpinās apmēram 20 dienas ilgāk nekā 1990. gadā.
Izpētot datus par putekšņu sezonām kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, zinātnieks secina, ka šādas izmaiņas notiek vismaz pēdējos trīsdesmit līdz četrdesmit gadus. Šie faktori aprakstīti zinātniskajā rakstā, kas publicēts PNAS šogad februārī.
Tā kā klimata izmaiņas pagarina putekšņu sezonu, tas potenciāli var izraisīt to, ka vīrusi vairāk apdraud cilvēkus, prognozē zinātnieks.
