Šis ir pirmais mācību gada noslēgums, kad praktiski sākusi darboties augstskolu vienotā datorizētā plaģiāta kontroles sistēma. Nodomu protokolu par šādas sistēmas izveidi septiņas augstskolas parakstīja jau pirms diviem gadiem, taču līgumu noslēdza šā gada sākumā.
Šobrīd pretplaģitāta sistēmai pievienojušās astoņas augstskolas - Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas Universitāte.
"Te iekrāsots - tas ir no viena avota, te ir no otra, no trešā. Var vienkārši redzēt, ka cilvēks nav strādājis, bet ir skaisti sakompilējis šo tekstu," Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs skaidro, kā izskatās kāds studenta darbs pēc pārbaudes pretplaģiātisma sistēmā. Vienas lapaspuses teksts iekrāsots vienā krāsā, citas - otrā krāsā. Neiekrāsoti - tātad ar citu darbu nesakritīgi - palikuši vien daži vārdi.
"Konstatēt kaut kādu signālu ir viena lieta, un pēc tam to reāli izskatīt un vērtēt ir pavisam cita lieta. Tas arī būtu jānošķir, ka šī sadarbība un sistēma ir instruments, kas dod signālu, kam pievērst uzmanību. Tas nekādā ziņā nav nekāds soģis vai vērtētājs, kas ieliek atzīmi vai pasaka - labi vai slikti," skaidro bibliotēkas vadītājs.
Sistēmas galvenais princips ir pārbaudāmo darbu salīdzināšana ar tās datu bāzē pieejamajiemcitiem darbiem. Cik bieži un kādus darbus pārbaudīt, pēc cik stingriem parametriem un ko ar aizdomīgo darbu autoriem darīt - tā ir katras augstskolas izvēle. Uzķertie gadījumi tiek nodoti darba vadītājam, recenzentiem vai komisijām.
No lielāka atklāto plaģiātu skaita nebaidās
"Studenti, zinot, ka ir šāda sistēma un ir iespēja pārbaudīt, septiņreiz pārdomās - darīt vai nedarīt. Un, protams, iespēja pārbaudīt," par iemesliem, kāpēc datubāzei pievienojusies Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), stāsta studiju prorektora vietnieks Vilnis Tomsons.
LLU ir viena no astoņām augstskolām, kas nolēmusi pievienoties sistēmai. Gribējuši veidot savu sistēmu, tomēr tas izrādījies pārāk dārgi. Gaidot, kad sāks darboties augstskolu kopējā sistēma, LLU krājuši darbu elektroniskās versijas.
Tas, ka ar labāku sistēmu plaģiātisma apjomi varētu izrādīties lielāki nekā domāts, Tomsonu nebaidot.
"Nu, neesmu naivs, es domāju, ka parādīsies, tāpēc, ka mēs zinām, ka vidējā izglītībā diemžēl tam pārāk lielu uzmanību nepievērš. Es arī strādāju ar pirmo kursu, es redzu, kādi [studenti] man tur ir. Ja studiju kursu ietvaros es konstatēju kaut ko tādu, tad pirmkārt runāju ar pašu studentu. Pirmo jautājumu uzdodu - vai jūs nojaušat, kādēļ esmu jūs uzaicinājis. Lielākā daļa nojauš, nokar galvas un saka - vainīgs. Ja students atzīst savu vainu un ir gatavs laboties, tad viņš saņem uzdevumu izstrādāt pilnīgi jaunu darbu par citu tematu," pieredzē dalās LLU pārstāvis.
Ieviešanu bremzēja bailes "atdot" darbus citiem
Par sodiem katra augstskola varēs lemt pati. Jautāts par iemesliem, kāpēc šī sistēma realizēta vairākus gadus pēc ieceres rašanās, Latvijas Universitātes (LU) pārstāvis Jānis Kreicbergs min, ka barjera bijusi bailes darbus kādam it kā atdot.
"Katrai augstskolai darbi paliek pie sevis. Kopējā datu bāzē nosūta tādu, varētu teikt, cilvēka acij sabojātu tekstu, ko saprot dators un var salīdzināt," paskaidro Kreicbergs.
Tehniskais risinājums noteikti nebija kavēklis, saka Kreicbergs. Šādu programmu Sociālo zinātņu fakultātē izmanto jau vairākus gadus. Galvenais uzlabojums ir pieeja daudz lielākai darbu datu bāzei.
"Tēlaini salīdzinot, galvenais ir tas baseins, kurā ir tās zivis, un ar kādu tīkliņu vai makšķeri mēs ķeram… Šodien mēs izmantojam vienu programmu, rīt mēs varam atrast kādu citu," stāsta Kreicbergs.
Makšķerēt zivtiņas gan nebūs ļauts visiem darbu vadītājiem vai vērtētājiem. Līgums paredz, ka ar sistēmu strādā tikai cilvēki, kas uzņēmušies atbildību par datu neizplatīšanu, stāsta Rēzeknes Augstskolas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele: "Mums ir izstrādāta sava iekšējā kārtība, mums visi studiju darbi turpmāk tiks ievietoti šajā sistēmā, mums ir nozīmētas atbildīgās personas."
Juško-Štekele uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš brīdī, kad studējošie izvēlas pētniecības tēmas. Sistēmā varēs apskatīties, vai un kā konkrētā tēma pētīta citās augstskolās.
Sens plaģiātisma gadījums – joprojām tiesu gaiteņos
"Mums ir bijis viens smags plaģiātisma gadījums, un tas ir bijis tieši starpaugstskolu līmenī," viņa atceras kādu skaļi izskanējušu gadījumu. Tieši pamatojoties uz to, ka raksta darbu par līdzīgu tēmu, pirms vairākiem gadiem Rēzeknes Augstskolas toreizējā studente Juta Gaile lūdza Vidzemes Augstskolas studentei Zandai Švēdei atsūtīt savu darbu. Gailes darbs tika novērtēts uz 10, bet jau pēc diploma saņemšanas izrādījās, ka vairāk nekā 60 % teksta sakrīt ar Švēdes darbu.
Švēde nolēma tiesāties, taču tiesāšanās laikā tika grozīts Krimināllikums, un par autortiesību pārkāpumiem kriminālatbildība vairs nedraud. Švēde Latvijas Radio pastāstīja, ka šobrīd lieta nodota Rēzeknes administratīvajai tiesai, bet tiesas datumi nav nozīmēti. Lieta ieilgusi gadiem, bet Angelika Juško-Štekele saka, ka Gailei negatīva tiesas lēmuma gadījumā augstskola lems par viņas bakalaura grāda anulēšanu.
"Esam apņēmušies turpmāk neko tādu nepieļaut. Un tas ir ļoti labs piemērs, ka, ja mēs šādu līdzību pētnieciskā darba tēmā un saturā būtu konstatējuši tā izstrādāšanas gaitā, tad, protams, ka tāda situācija nemaz nerastos," spriež Juško-Štekele.
Studiju prorektore stāsta, ka mācībspēku attieksme pret jauno sistēmu ir kopumā pozitīva. Skepse bijusi par to, ka iesaistītas tikai astoņas augstskolas un informācija nav visaptveroša.
Dažas augstskolas vēl domā par pievienošanos
"Mēs pašreizējā momentā esam ceļā uz sarunām, lai pievienotos astoņām - es domāju, ka būs arī vairāk - augstskolām," saka biznesa augstskolas "Turība" rektors Jānis Načisčionis. Iepriekšējais "Turības" rektors Antons Kiščenko medijos gan sistēmu kritizēja par neskaidru pieeju - kas ir plaģiāts un kas nav, kā arī neskaidru autortiesību jautājumu.
"Mums nav tādas programmas, kas ir šīm augstskolām. Tā iekšējā pārbaudes sistēma vairāk saistās ar cilvēcisko faktoru, ka tas, kurš vada darbus, ir pēc būtības atbildīgs, un viņam būtu jāzina, ka ir jau kaut kur par to kaut kas rakstīts, un jānorāda tam cilvēkam, kas raksta - šis nav jūsu atklājums," uzskata Načisčionis.
Pārsvarā augstskolās plaģiātisma kontrole ir darba vadītāju rokās. "Kopumā mēs, protams, šo lielo sistēmu atbalstām, taču šobrīd mums tas nav tik akūts jautājums pievienoties šai sistēmai, jo mūsu studentu skaits nav tik liels, kā, piemēram, Latvijas Universitātei vai Rīgas Tehniskajai universitātei, un līdz ar to mūsu bakalaura darbu vadītāji un citu studiju darbu vadītāji var ļoti labi izsekot līdzi un nokontrolēt, vai tas ir plaģiāts vai nav," tā Vidzemes Augstskolas pārstāvis Juris Lūsis.
Apkaros arī pirktos darbus
Pirms gada Latvijas Radio veica pētījumu par akadēmisko darbu pasūtīšanu. Par 40 latiem pasūtītais un dažu dienu laikā izstrādātais kursa darbs divu pasniedzēju vērtējumā ieguva vidējo atzīmi 8. Sludinājumu portālā ss.lv pērn jūnija vidū uzrakstīt darbu par samaksu piedāvāja vairāk nekā 460 sludinājumos. Šobrīd tur atrodami ap 220 sludinājumu. Kā spriež LU pārstāvis Jānis Kreicbergs, vienotā pretplaģiātisma sistēma varētu mazināt arī šādu plaģiātisma paveidu, jo risks ir lielāks. Kreicbergs tic, ka pasūtītos darbus veido ar iestrādnēm no iepriekš Latvijas augstskolās izstrādātajiem darbiem. Latvijas Radio nopirktajā darbā pagājušā gadā atklājās plaģiātiski teksta paraugi teorētiskajā daļā. Kreicbergs saka - tieši teorijā visbiežāk atrodama no citiem darbiem pārkopēta informācija.
"Ir cilvēki, kas pat neraksta, vienkārši pārkopē ar "copy&paste" ar visām gramatikas kļūdām, ar teikuma vidū norautiem vārdiem. Protams, atliek nobrīnīties," stāsta Kreicbergs.
Plaģiātisma izplatībā vaino skolu izglītību
Nereti no augstskolu puses izskan viedoklis, ka plaģiātisma tendences ir sekas pamatskolas un vidusskolas skolotāju nepadarītajam darbam ar skolēniem.
"Es domāju, ka tā ir arī nezināšana, ne tikai nepadarītais darbs," šādam viedoklim piekrīt Ilze Mazpane. Viņa otro gadu strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Rožupes pamatskolā. Mazpane piekrīt, ka skolēnu acīs tekstu kopēšana no interneta vai norakstīšana no grāmatas ir pieņemama. Arī runājot ar kolēģiem, viedoklis par plaģiātismu nebija viennozīmīgs, stāsta skolotāja.
"Manas aizdomas ir tādas, ka varbūt arī skolotāji paši nav raduši rakstīt darbus, kas nav plaģiāts. Plaģiātisma izpratne nav īsti skaidra. Es nedomāju, ka notiek kaut kas ļaunprātīgs, bet skolēniem vienkārši vēl netiek skaidrots, ka ir arī tāda lieta kā intelektuāla zādzība un ka par to ir arī jāuzņemas atbildība," tā Mazpane.
Uzsākot skolotājas darbu un pirmo reizi saskaroties ar plaģiātismu, Ilze Mazpane reaģēja asi, neieskaitot nevienu darbu, jo visi bijuši plaģiāti, un liekot tos pārrakstīt.
Mazpane piekrīt, ka savu lomu spēlē arī pieeja mācību procesam kā zināšanu iekalšana un atražošana. Lai arī bērnu darbi formas ziņā šķiet mazvērtīgāki par rakstiem internetā un grāmatās, saturiski tie ir vērtīgāki.
Pērnā gada oktobrī veikts pētījums, kas salīdzina augstākās izglītības akadēmiskā godīguma politikas Eiropas Savienībā. No 27 valstīm Latvija ieņem 19 vietu. Pētījuma autori norāda, ka pretplaģiātisma datorprogrammu lietošana Latvijas augstskolās nav sistemātiska un plaši izplatīta, un salīdzināšana notiek tikai vietējo akadēmisko darbu vidū. Latvijā akadēmiskais godīgums nav arī nopietni pētīts. Tomēr plus punktus Latvija pētījumā saņēmusi par studentu izglītošanu akadēmiskajā godīgumā un par vienotās sistēmas tapšanu. Kā norāda LU SZF bibliotēkas vadītājs Kreicbergs - salīdzināšana ar citās valodās rakstītiem darbiem ir pagaidām neatrisināts jautājums. Savukārt "Turības" rektors Načisčionis pieļauj, ka vienotā sistēma pavērtu ceļu arī akadēmiskā godīguma pētījumiem.
