Augstākās izglītības finansēšanas modeļa virzība grūta, budžeta vietu nākotne - miglā tīta

Valdība nākamnedēļ turpinās darbu pie jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa. To skatīt bija plānots jau pagājušajā nedēļā, tomēr modeli no darba kārtības svītrot ieteica kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

Iesaistītās puses šobrīd cīnās par katru detaļu un koeficientu naudas sadalē, kas modeļa izstrādi padara gausu. Tomēr kopumā augstākās izglītības nozare atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto finansēšanas mehānismu.

Par reformu cerīga visa nozare

Augstākās izglītības finansēšanas modelis ir viena no apjomīgākajām reformām IZM portfelī. Uz modeli cerīgi raugās gan pati ministrija, gan arī augstākās izglītības nozare kopumā. Galvenais mērķis ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Viens no veidiem, kā to panākt, ir ieviest pētniecībā balstītu augstāko izglītību, skaidro IZM Augstākās izglītības departamenta vadītāja Agrita Kiopa.

"Tas nozīmē, pirmkārt, to, ka augstskolā notiek pētniecība, un, otrkārt, to, ka augstskolā šajā pētniecībā iesaistās ne tikai mācībspēki, bet arī studenti. Tātad strādā profesoru vadītajos pētniecības projektos, izstrādā pētniecības darbus, un faktiski iemācās tādā veidā atbildēt uz svarīgiem jautājumiem, un tādā veidā tai izglītībai ir pilnīgi cita kvalitāte," norāda Kiopa.

Nauda par sasniegumiem pētniecībā ir viens no galvenajiem finansēšanas modeļa jaunumiem. Tam jau šogad no valsts budžeta ir iedalīti 5,5 miljoni eiro. IZM bija plānojusi, ka valdība pagājušajā nedēļā pieņems Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas noteiktu, kā šos 5,5 miljonus eiro sadalīt, taču kultūras ministre ieteica noteikumus atlikt.

Kā pastāstīja izglītības ministres Mārītes Seiles padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna, Kultūras ministrija uzstāja, lai noteikumos būtu precizēta mākslas projektu definīcija. Šādas detaļu precizēšanas ataino grūto reformu pieņemšanu izglītības nozarē. Augstākās izglītības finansēšanas modelis arī iepriekš ir bijis svītrots no MK sēžu darba protokoliem, jo detaļu saskaņošana ir laikietilpīga.

Pirms mākslas projektiem modeļa virzību bremzēja reģionu augstskolu vēlme iekļaut modelī kādu veidu, kā reģionu augstskolas varētu iegūt papildu naudu. Uz to visvairāk uzstāja Ventspils Augstskola, kas atbalstu meklēja Zaļo un Zemnieku savienībā.

Tagad noteikumos ir paredzēts no valsts budžeta atalgot augstskolu pētniecību sadarbībā ar pašvaldībām un to uzņēmumiem, par ko gandarīta ir Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde.

"Kopumā jā, mēs esam ļoti priecīgi par šādu papildu, varbūt ne bonusu, bet rezultātu, ko augstskolas varētu sasniegt. Tātad, ja augstskola ir pratusi dabūt papildu naudu kaut kur citur, tad valsts to novērtē un arī vēl piešķir papildu. Tāda ir tā ministrijas loģika, un no šī aspekta, protams, ka normāli, ka ņem vērā arī šo pašvaldībās iegūto finansējumu, ja augstskola ir pratusi no pašvaldības ar kaut kādiem mehānismiem salīgt kaut kādus papildu darbus, par ko pašvaldība maksā," skaidro Rēvalde.

Nozarē daudz spēlētāju un daudz vēlmju

Lai gan darbs pie modeļa ir sarežģīts un grūts, kopumā augstākās izglītības nozare ir gandarīta, ka reforma virzās uz priekšu, lai gan tas notiek gausāk, nekā varētu gribēt.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra skaidro, ka nozarē ir daudz spēlētāju un katrs vēlas modelī redzēt kaut ko sev tīkamu. Tāpēc saskaņošanas process ir garš. Tomēr Vētra uzsver - jau tas vien, ka modelis konceptuāli valdībā ir apstiprināts, ir nozīmīgs panākums.

"Neapšaubāmi, tas ir būtisks solis uz priekšu. Tas ir tiešām daudzu iesaistīto speciālistu, amatpersonu, protams, arī IZM darbinieku liels sasniegums, ka šis jaunais modelis vispār ir akceptēts, jo, ja ir modelis akceptēts, var tālāk jau pārcelt diskusiju par naudas daudzumu, bet nevis mēs visu laiku apstājamies pie tā, ka varētu tā darīt, varētu tā, un vispār līdz konkrētajam finansējumam, līdz konkrētajiem kritērijiem, kas nosaka, kā augstākā izglītība Latvijā attīstās, vispār nenonāk diskusija," vērtē Vētra.

Neskaidrības par naudu budžeta studiju vietām

Jaunais modelis sastāv no trīs pīlāriem, sekojot Pasaules Bankas ieteikumiem. Sasniegumu aile jaunajā finansēšanas modelī tiek saukta par otro pīlāru. Tas ir vienīgais, kam valdība jau ir iedalījusi papildu naudu. Pirmais pīlārs jeb bāzes finansējums, kā arī trešais pīlārs jeb attīstības finansējums vēl gaida savu daļu no valdības maka.

Kopā IZM papildus jau iedalītajiem 5,5 miljoniem eiro šogad vēlas vēl papildu 6,2 miljonus. Tomēr visvairāk neskaidrību jaunajā augstākās izglītības finansēšanas modelī ir par pirmo pīlāru – bāzes finansējumu, kas nosedz budžeta studiju vietu izmaksas. Lai gan studenti, kas iegūst budžeta vietas, studē bez maksas, praktiski tas nenozīmē, ka studijas apmaksā valsts.

Augstākā izglītība smagi cieta krīzes laikā - nogriezta gandrīz puse naudas budžeta vietām. IZM vienas studiju vietas bāzes finansējumu samazināja no 1800 eiro līdz 1300 eiro - ar to ir par maz, lai nosegtu studiju maksu. Paradoksāli, bet budžeta vietu skaits nesamazinājās. Augstskolas taupīja uz kontaktstundu, pētniecības un personāla rēķina.

Kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu prorektors un nākamais universitātes rektors Indriķis Muižnieks, trūkstošo naudu par budžeta vietām šobrīd sedz maksājošie studenti.

"Situācija ir tāda, ka mēs netieši uzliekam tās iztrūkstošās maksas daļu uz maksas studentiem. Protams, viņi tur var mainīties. Tie, kas ir sekmīgāki, atkal iekļūst budžetā, tie, kas ir mazāk sekmīgi, no budžeta krīt ārā. Tātad tā nav tāda nolemtība uz visu studiju laiku, bet šobrīd tā mums iznāk," skaidro Muižnieks.

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka tas nav taisnīgi, ka "cilvēks, kas ņem kredītu un maksā par savām mācībām, līdzfinansē sev blakus sēdošo studentu, kas ir iekļuvis budžeta vietā". Ķīlis, kurš jau vairākus gadus pastāvīgi kritizējis esošo budžeta vietu sistēmu, uzskata arī, ka šobrīd, neprasot no budžeta vietu studentiem nekādu atbildību, valsts rīkojas izšķērdīgi.

"Jūs izmācaties par budžeta vietu, jūs varat darīt, ko jūs gribat. Tas nozīmē, ka Latvijas nodokļu maksātāji nomaksā kaut kāda cilvēka studijas gan caur valsti, gan arī caur citiem, kuri ir kreditējušies, un tad jūs varat darīt, ko gribat. Nekādas atbildības pret Latvijas valsts nodokļu maksātājiem? Es taču varu braukt velns zina kur strādāt un tālāk darboties. Ļoti labi, to var atļauties bagātas valstis. Bet mēs neesam bagāta valsts," norāda Ķīlis.

Risinājums - budžeta vietu skaita samazināšana?

Viņš kritizē arī to, ka modelī nav paredzēts speciāli atalgot izcilākos pētniekus, taču kopumā modeli viņš vērtē kā labu - tas prasīs ārējo novērtējumu un ir daudz vairāk vērsts uz rezultātiem. Proti, nevis uz uzņemto studentu skaitu, bet gan uz sagatavoto speciālistu skaitu. Tomēr galīgā vienošanās par to vēl nav panākta.

Turpmākajai valsts politikai attiecībā uz budžeta vietu finansēšanu iespējami vairāki varianti, stāsta IZM pārstāve Kiopa.

"Šī diskusija joprojām ir atvērta, un pastāv vairāki ceļi, kādus mēs varam iet. Viens scenārijs ir tomēr pateikt, ka viena vieta maksā 1800 eiro un saskaitīt, cik tad studiju vietas mēs varam nofinansēt. Otrs ir pateikt pilnos ciparus, lai augstāko izglītību pilnībā nofinansētu, un skatīties, kur to naudu var dabūt. Diemžēl zinām, ka budžeta situācija nav tāda, lai trūkstošos 50 – 60 miljonus varētu dabūt, lai pašreiz esošo budžeta vietu - apmēram 30 000 - skaitu nofinansētu. Tā kā tie risinājumi vēl ir jāmeklē," atzīst IZM speciāliste.

Risinājums varētu būt budžeta vietu skaita samazināšana. Šogad tas vēl nenotikšot, taču nākotnē, ja vien augstākā izglītība neiegūs daudz lielāku naudas maisu no valdības, tas var būt neizbēgami. Tādā gadījumā augstākā izglītība daudziem būs neaizsniedzama greznība, uzskata Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva.

"Mums jau šobrīd ir situācija, kad ne visi studenti vai ne visi gribētāji var atļauties studēt. Mums jau šobrīd būtībā ir daļējs līdzmaksājums, kad ir budžeta vietas un ir maksas studenti. Vai mēs piekrītam, ka ilgtermiņa vajadzētu budžeta vietas samazināt? Nē, mums ir nostāja, ka Latvijā izglītībai būtu jābūt valsts finansētai, bet tai būtu jābūt arī kvalitatīvai. Pirmais ir kvalitāte, otrais ir tas, lai tie studenti, kas šobrīd ir budžeta vietās, nezaudē savas budžeta vietas tikai tāpēc, ka ir mainījušies noteikumi," tā Grigorjeva.

Barševskis: Augstskolām ir daudz iespēju ietaupīt

Ar jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli apmierināta ir Rektoru padome. Tās priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis finansēšanas shēmā saredz agrākā izglītības ministra Rolanda Broka (Zaļo un Zemnieku savienība) laikā iecerētās reformas, kuras diemžēl toreiz neizdevās ieviest.

Barševskis stāsta, ka augstskolas naudu varētu taupīt uz administrācijas izmaksām. Piemēram, Daugavpils Universitātes 13 mazie zinātņu institūti nesen ir apvienoti divos. Barševskis uzskata, ka šim piemēram būtu jāseko arī citiem.

"Augstskolām joprojām ir diezgan sadrumstalota iekšējā struktūra. Ir runa par daudzajām fakultātēm un visu pārējo. Un tāpēc augstskolām, es uzskatu, ir daudz vairāk jādomā par, lūk ,šādu iekšējo konsolidāciju, tādā veidā mazinot administratīvo slogu un ietaupot līdzekļus tīri administratīvajām vajadzībām," teica Barševskis.

Latvija vēsturiski augstāko izglītību finansē ļoti kūtri. Šim mērķim Latvija atvēl vien 0,8% no iekšzemes kopprodukta. Lietuva un Igaunija Latvijai ir par 0,5% priekšā. LU jaunievēlētais rektors Muižnieks gan uz nākotni skatās cerīgi un uzskata, ka ieguldot izglītībā, valsts sev palīdzētu.

"Mēs palīdzam Grieķijai. Nu mums vispār ir jāpalīdz arī pašiem sev. Tas ir labākais veids, kā palīdzēt sev - ieguldīt izglītībā. Tas ir jautājums arī par mūsu pašu spēju atbildīgi rīkoties," uzskata Muižnieks.

Tā kā šonedēļ MK sēde nenotiek, augstākās finansēšanas modeli valdība varētu turpināt skatīt nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti